Κλείσιμο

Η ΕΚΔΟΣΗ BETA ΤΗΣ ΠΥΛΗΣ ΕΙΝΑΙ ΤΩΡΑ ΔΙΑΘΕΣΙΜΗ!

Επισκεφθείτε την έκδοση BETA της διαδικτυακής πύλης της ευρωπαϊκής ηλεκτρονικής δικαιοσύνης και πείτε μας τη γνώμη σας!

 
 

Διαδρομή πλοήγησης

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Dalībvalstu tiesības - Austrija

Η σελίδα αυτή μεταφράστηκε από μηχανή και δεν μπορούμε να εγγυηθούμε την ποιότητά της.

Η ποιότητα αυτής της μετάφρασης αξιολογείται ως: μη αξιόπιστη

Θωρείτε αυτή τη μετάφραση χρήσιμη;

Ievads — šajā lapā sniegta informācija par Austrijas tiesu sistēmu un sniegts pārskats par Austrijas tiesību aktiem.


Juridiskie avoti

Austrijas tiesību akti ir galvenokārt likumiski („izturētie”) tiesību akti. No otras puses, kopīgajām tiesībām ir tikai ļoti ierobežota nozīme. Ļoti svarīga ir augstāko tiesu prakse, kas sniedz norādījumus par tiesību aktu piemērošanu. Tomēr tiesu iestāžu likums nav oficiāli atzīts par tiesību avotu.

Austrijas Federālais konstitucionālais likums (Bunde-Verfassungsgesetz) apliecina vispārēji atzītus starptautisko tiesību noteikumus kā federālu tiesību neatņemamu sastāvdaļu un paredz valsts līgumu iekļaušanu Austrijas tiesību sistēmā (vispārējā un īpašā pārveide). Valsts tiesiskās sistēmas nacionālā līgumiskā režīma statusu nosaka shēmas saturs.

Grozījumi konstitūcijā un/vai papildu valsts līgumos paredz to pašu kvalificētu balsu vairākumu kā lēmumos par federālajiem konstitucionālajiem likumiem attiecībā uz to apstiprināšanu Valsts padomē. Uz lēmumiem par valsts pasūtījuma līgumu grozīšanu vai grozīšanu attiecas tās pašas prasības, kas noteiktas attiecībā uz likumdošanas lēmumiem.

Principā pēc federālās valdības vai federālās prezidenta pilnvarota ministra pieprasījuma federālais prezidents slēgs. Valsts padome iepriekš apstiprina politiskos nolīgumus, grozījumus vai papildu nolīgumus. Federālais prezidents var pilnvarot federālo valdību vai federālās valdības kompetentos locekļus iesaistīties dažu kategoriju valsts līgumos, uz kuriem neattiecas ne politiski, ne juridiski grozījumi.

Saskaņā ar Austrijas federālo konstitūciju līdzās federālajam (konstitucionālajam) likumam ir arī valsts (konstitucionālais) likums. Valsts konstitucionālais likums nedrīkst būt pretrunā un līdz ar to būt pakļauts Federālās Konstitucionālās tiesas tiesību aktam par konstitucionālajām tiesībām. Tomēr šāds ranžēšanas princips principā neattiecas uz federālajiem un provinču noteikumiem. Kopš 1988. gada federālās zemes var slēgt starptautiskus līgumus (valsts līgumus) par jautājumiem, kas ir to kompetencē. Tomēr joprojām dominē federālās valdības ārējie jautājumi.

Tiesību aktu tipoloģija — normu hierarhija

Konstitucionāls standarts Valsts padomē 2/3-Mehrheit balsu un vismaz puse klātesošo locekļu. Turklāt iegūtais standarts skaidri jānorāda kā “konstitucionāls likums” vai “konstitucionāls noteikums”.

No otras puses, lai pieņemtu lēmumu Nacionālajā padomē attiecībā uz federālajiem noteikumiem, ir nepieciešams vismaz viena trešdaļa locekļu un absolūts balsu vairākums.

1 Federālās konstitūcijas principi

Austrijas tiesiskajā regulējumā noteiktie galvenie tiesību akti Austrijas tiesību sistēmā ir šādi:

  • demokrātijas princips
  • varas dalīšanas princips
  • tiesiskumu,
  • valsts princips
  • federālais princips
  • liberālais princips

Šie pamatprincipi kopumā veido konstitucionālo tiesiskumu.

Tie ir īpaši svarīgi konstitūcijā. Ja ir jāatsakās no izmaiņām federālās konstitūcijā par vienu no vadošajiem principiem vai ir būtiski mainījusies saistība starp principiem, to uzskata par pilnīgu izmaiņu un pieprasa rīkot referendumu.

2 Primārie un sekundārie ES tiesību akti

Austrijas pievienošanās Eiropas Savienībai 1995. gada 1. janvāris radīja vispārējas izmaiņas Austrijas konstitūcijā. Kopš pievienošanās Austrijas konstitucionālie tiesību akti vairs nenosaka pamata tiesisko kārtību, bet arī Eiropas Savienības tiesību aktus (konstitucionālisms). Dominējošais viedoklis ir tāds, ka ES tiesību akti attiecas uz valsts tiesību aktiem un vienkāršiem federālajiem konstitucionālajiem tiesību aktiem, bet ne uz federālās konstitūcijas pamatprincipiem.

3 “vienkāršs” federāls konstitucionālais likums

Konstitūcijā ir definēti politiskās rīcības „spēles noteikumi”, paredzot:

  • likumdošanas procedūra
  • valsts augstāko iestāžu nostāja
  • attiecības starp federālo valdību un federālajām zemēm attiecībā uz tiesību aktiem un to īstenošanu
  • valsts rīcības kontrole, ko veic publisko tiesību tiesas

4 Tiesību akti

Saskaņā ar konstitucionālo principu tiesiskuma jomā tiesību akti uzliek saistības attiecībā uz īstenošanu (administrēšana un jurisdikcija). Federālā konstitūcija atbalsta federālās valdības un federālo zemju likumdošanas pilnvaras.

5.regulas

Regulas ir vispārīgi standarti, ko pieņem vadošās iestādes un kas vienlīdz attiecas uz visām personām, uz kurām attiecas tiesību akti. Pastāv vispārēja konstitucionāla atļauja pieņemt īstenošanas noteikumus, kuru mērķis ir precizēt citus vispārējos standartus, galvenokārt tiesību aktus. Papildu noteikumiem nepieciešama skaidra konstitucionāla atļauja.

6 Lēmumi

Lēmumi galvenokārt ir administratīvi akti, kas attiecas tikai uz tajā minētajām personām.

Iestāžu sistēma

Likumdevēja iestādes

Saskaņā ar konstitucionālo varas dalījumu starp federālo valdību un federālajām zemēm likumdošanas procesā ir iesaistītas dažādas struktūras.

Valsts padome pieņem federālos likumus, parasti iesaistot Bundesrat. 183 Nacionālās padomes locekļus ievēl iedzīvotāji. Tomēr Bundesrāts tiek ievēlēts no Landtage. Bundesrat parasti ir tikai apelācijas tiesības.

Federālo zemju atbildība ir provinces tiesību akti.

Likumdošanas procedūras

Federālas tiesību aktu iniciatīvas tiek iesniegtas Nationalrat šādi:

  • deputātu pieprasījuma apmierināšana (pašiniciatīvas atzinums)
  • kā federālās valdības iesniegums (valdības likumprojekts)
  • pēc Bundesrāta pieprasījuma

Turklāt Nacionālās padomes pienākums ir iesniegt lūgumrakstu apspriešanai ar vairāk nekā 100 000 parakstiem personām, kas ir tiesīgas balsot, vai ar trīs vienu sesto daļu vēlētāju no trīs valstīm.

Praksē federālajai valdībai ir lielākā daļa likumdošanas iniciatīvu. Valdībai (Ministru padomei) vienbalsīgi jāpieņem valdības priekšlikumi. Pirms tam tiesību akta projektu, ko sagatavojis attiecīgais federālais ministrs, publicē izvērtēšanai citām iestādēm (Länder, dalības organizācijām).

Saskaņā ar Valsts padomes lēmumu Bundesrat jāapstiprina rēķins. (federālie likumi nav jāiesniedz Federālās padomes federālajam suverenitātei). Pēc tam Federālais kanclers iesniedz Likumu federālajam prezidentam autentifikācijai.

Nacionālā padome var nolemt rīkot referendumu. Tam var būt vajadzīgs arī deputātu vairākums. Tad likumprojekts, ko Nacionālā padome jau ir pieņēmusi, jāapstiprina ar referendumu, pirms to var reģistrēt. Turklāt ir jārīko referendums par katru grozījumu Federālajā konstitūcijā.

Federālā valdība ir reģistrējusi konstitucionālo tiesību veidošanu, to parakstot. Pēc tam šos dokumentus paraksta federālais kanclers.

Pēc tam, kad federālā kanclers bija parakstījis pretparakstu, Federālais likums ir publicēts Federālajā Vēstnesī. Ja vien tiesību aktā nav noteikts citādi (atpakaļejošs spēks vai vacatio legis), tiesību akts stājas spēkā dienā, kad to publicē Federālajā Oficiālajā Vēstnesī, un šā jautājuma publicēšana.

Tiesību aktus var vai nu atcelt (oficiāla atkāpe), vai arī ar jaunu federālo likumu, kas reglamentē jautājumu, kurš jau ir juridiski standartizēts (atkāpe pēc būtības) bez šā likuma oficiālās stāšanās spēkā (pirms tiesību aktu stāšanās spēkā (datums)). Konkrētākās tiesību normas attiecas uz vispārējiem tiesību aktiem (lex specialis derogat legi generali). Turklāt tiesību aktu termiņš var būt ierobežots laikā.

Juridiskās datubāzes

Ar Austrijas tiesību aktiem var iepazīties tiešsaistēSaite atveras jaunā logā, izmantojot Vācijas Federatīvās Republikas (Bundesministerium für digiale und Wirtschaftsstanort) tiesiskās informācijas sistēmu.

Vai piekļuve datubāzei ir bezmaksas?

Piekļuve Vācijas Saite atveras jaunā logātiesiskās informācijas sistēmai ( RIS) ir par velti.

Īss satura izklāsts

Federālā juridiskās informācijas sistēma informē par:

Federālā likumdošana

  1. Konsolidētie federālie tiesību akti
  2. Federālais Oficiālais Vēstnesis no 2004. gada
  3. Federālais Oficiālais Vēstnesis 1945–2003
  4. Valsts, federālā valsts un Federālais Oficiālais Vēstnesis 1848–1940
  5. Tiesību aktu un tiesību aktu krājums 1740. — 1848. gadā (ārējais)
  6. Vācijas Reichsgesetzblatt 1919–1945 (ārējais)
  7. Novērtējumu projekti
  8. Valdības markas

Provinces tiesības

  1. Provinču tiesības konsolidētā veidā
  2. Federālo zemju oficiālie vēstneši un tie, kas nav autentiski (dažādi periodi)

Pašvaldību tiesības: šādu federālo zemju pašvaldību izvēlētie juridiskie standarti:

  1. Karintija (visas pašvaldības)
  2. Niederösterreich
  3. Oberösterreich
  4. Zalcburga
  5. Steiermark
  6. Vīne

Judikatūra

  1. Konstitucionālā tiesa (VfGH)
  2. Verwaltungsgerichtshof (Verwaltungsgerichtshof (VwGH))
  3. Administratīvās tiesas standartu saraksts
  4. Tieslietas (OGH, OLG, LG, BG, OPMS, izņemot)
  5. Federālā administratīvā tiesa (BVwG)
  6. Zemju administratīvās tiesas (LVwG)
  7. Federālā finanšu tiesa (extern)
  8. Datu aizsardzības iestāde (Datenschutbehörde) (līdz 2014. gadam: Datu aizsardzības komisija (Datenschutzkommission))
  9. Disciplinārlietu komisijas, Disciplinārlietu augstā komisija, Pārsūdzības komisija
  10. Personāla pārstāvības iestāde (līdz 2014.) Personāla komiteja — uzraudzības komisija)
  11. Atbilstības komiteja no 2014. gada
  12. Dzimumu līdztiesības komisijas no 2008. gada (ārējās)
  13. Finanšu dokumentācija, neatkarīgs finanšu centrs (ārējs)
  14. Neatkarīgs administratīvais Senāts — atsevišķi lēmumi no 1991. līdz 2013. gadam
  15. Patvēruma tiesa (patvēruma tiesa) — 2013. gada 2008. gada jūlijs
  16. Neatkarīgais Federālais patvēruma palātas Senāts — atlasītie lēmumi no 1998. gada līdz 2008. gada jūnijs beigām
  17. Vides senāts — atlasītie lēmumi no 1994. līdz 2013. gadam
  18. Federālais sakaru senāts — atlasītie lēmumi no 2001. līdz 2013. gadam
  19. Valsts iepirkuma kontroles iestādes — atlasītie lēmumi līdz 2013. gadam
  20. Augstākās kasācijas instances un tiesas lēmumi civillietās un krimināllietās (1885–1897) (ārējie)
  21. Austrijas Nacionālās tiesas konstatējumu apkopojums 1869. — 1918. gadam (ārējais)
  22. Austrijas Konstitucionālās tiesas atzinumu apkopojums par 1919. — 1979. gadu (ārējais)
  23. Austrijas administratīvās tiesas konstatējumu apkopojums 1876. — 1934. gadam (ārējais)

Citi paziņojumi:

  1. Pārbaudes noteikumi saskaņā ar Gewerbeordnung (Tirdzniecības, tirdzniecības un rūpniecības nozari)
  2. Oficiālie sociālās drošības paziņojumi — autentiski no 2002. gada
  3. Strukturālā shēma “Veselība” (ÖSG, RSG)
  4. Oficiālās veterinārās ziņas (AVN) no 15.09.2004.

Rīkojumi

  1. Austrijas federālo ministriju rīkojumi [Erlässe]
  2. Federālās finanšu ministrijas vadlīnijas un dekrēti (ārējie)
  3. Federālās darba, sociālo lietu, veselības un patērētāju aizsardzības ministrijas rīkojumi par sociālā nodrošinājuma jautājumiem (ārējie)

Austrijas tiesību akti

Daži Austrijas tiesību akti ir pieejami arī angļu valodā.

Papildu informācija

Papildu informācija ir pieejama Saite atveras jaunā logāFederālās juridiskās informācijas sistēmas tīmekļa vietnē.


Šis ir satura mašīntulkojums. Šīs lapas īpašnieks neuzņemas pilnīgi nekādu atbildību par šī mašīntulkojuma kvalitāti.

Lapa atjaunināta: 22/10/2019