Aizvērt

IR PIEEJAMA PORTĀLA BETA VERSIJA!

Apmeklējiet Eiropas e-tiesiskuma portāla BETA versiju un sniedziet atsauksmes par savu pieredzi!

 
 

Navigācijas ceļš

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Dalībvalstu tiesības - Anglija un Velsa

Šīs lapas saturs ir mašīntulkojums, kura kvalitāti nevar garantēt.

Šī tulkojuma kvalitāte ir novērtēta kā: apšaubāma

Vai šis tulkojums palīdz?

Šajā lapā ir sniegta informācija par tiesību aktiem un juridiskajām datubāzēm, kas attiecas uz tiesību sistēmu Apvienotajā Karalistē. Apvienotajā Karalistē — Anglijā un Velsā, Ziemeļīrijā un Skotijā — ir trīs atšķirīgas tiesību sistēmas. Šī informācija attiecas uz Anglijas un Velsas jurisdikciju.


Tiesību avoti

Galvenie tiesību avoti Apvienotās Karalistes Anglijas un Velsas jurisdikcijā ir šādi:

  • Primārie tiesību akti Apvienotās Karalistes parlamenta aktu veidā, Velsas Nacionālās asamblejas likumi un Velsas Nacionālās asamblejas pasākumi
  • Eiropas Savienības tiesības
  • Sekundārie (jeb pakārtotie) normatīvie akti, proti, monarha, Apvienotās Karalistes valdības, Velsas Asamblejas valdības vai citas pārvaldes iestādes pieņemti likumpamatoti akti. Dažus citus pakārtotus tiesību aktus var pieņemt kā administratīvus uzdevumus.
  • Vispārējās tiesības, kas izstrādātas tiesu nolēmumos.

Juridisko instrumentu veidi — apraksts

Primāros normatīvos aktus jeb Parlamenta aktus izstrādā AK Parlaments Londonā, un tie var attiekties uz visu Apvienoto Karalisti vai kādu tās daļu. Velsas Nacionālā asambleja var pieņemt aktus par 20 decentralizētiem apgabaliem, kas uzskaitīti 7. gada Likuma par Velsas valdību 2006. sarakstā. Valdošais monarhs var izdot citus dažādu veidu primāros normatīvos aktus, piemēram, karaliskos rīkojumus padomē, proklamācijas, karaliskās atļaujas, karaliskos norādījumus, noteikumus un patentu dokumentus.

Sekundāros normatīvos aktus izdod saskaņā ar pilnvarām, kas uz likuma pamata piešķirtas Viņas Majestātei padomē vai ministram, departamentam (ministrijai), Velsas ministriem, vai citai iestādei vai personai. Tos dēvē arī par deleģētajiem jeb sekundārajiem normatīvajiem aktiem, un likumu, ar ko piešķirtas šādas pilnvaras, dēvē par pilnvarojošo vai tiesības piešķirošo, jeb pamataktu (“parent” Act). Sekundārajos tiesību aktos var būt dažādas sadaļas: piemēram, rīkojumi, kas paredzēti Padomei, regulām vai noteikumiem, kurus visus kopā var saukt par “normatīvajiem aktiem” vai “normatīvajiem aktiem”.

1999. gada jūlijs AK Parlaments noteiktas likumdošanas pilnvaras nodeva Velsas Nacionālajai asamblejai Kārdifā. Asamblejai tika piešķirtas pilnvaras izdot likumpamatotus aktus attiecībā uz Velsu, bet primāros normatīvos aktus ar Velsu saistītās lietās joprojām izstrādā AK Parlaments. Pēc 2006. gada Velsas valdības likuma pieņemšanas asamblejai tika piešķirtas pilnvaras pieņemt pasākumus (primārie tiesību akti) attiecībā uz velsiešu lietām, par kurām Apvienotās Karalistes parlaments ir apstiprinājis likumdošanas uzdevumus attiecībā uz tiesību aktiem, kas attiecas uz tiesību aktiem. Tomēr pirms normas iegūst likuma spēku, tās ir jāiesniedz padomē karaliskā apstiprinājuma saņemšanai. Asambleja ir atbildīga par jautājumiem, kas saistīti ar ekonomikas attīstību, izglītību, vidi, veselību, mājokli, tūrismu un transportu; taču tas nav atbildīgs par civiltiesībām vai krimināltiesībām. Asamblejas un Velsas ministru (Velsas Asamblejas valdības) izdotie Velsas normatīvie akti ir gan angļu, gan velsiešu valodā.

Pilnvaras Apvienotās Karalistes vārdā pieņemt starptautiskus nolīgumus ir piešķirtas Crown — t. i., ar Royal Prerogatīvu, kas rīkojas pēc Apvienotās Karalistes valdības ieteikuma. AK Parlamentam pašlaik nav oficiālas lomas starptautisku līgumu slēgšanā, taču gadījumā, ja kāds līgums paredz izdarīt izmaiņas AK normatīvajos aktos vai valsts finansējuma piešķiršanu, Parlaments par to balso parastajā kārtībā. Visiem ES līgumiem ir nepieciešami tiesību akti to īstenošanai Apvienotajā Karalistē, un tādēļ tos Parlamentā rūpīgi izskata. Kad stāsies spēkā 2010. gada Konstitucionālās reformas un pārvaldības akts, starptautiskus līgumus drīkstēs ratificēt tikai, ja: a) Kroņa ministrs Parlamentam iepriekš iesniedzis līguma kopiju; b) līgums ir publicēts, un c) ir pagājusi 21 darba diena, kuru laikā neviena no Parlamenta palātām nav lēmusi, ka līgumu nedrīkstētu ratificēt.

Normu hierarhija

Ja starp dažādiem likumu avotiem rodas pretrunas, augstākā instance to izšķiršanai ir tiesa. Tiesa arī var izšķirt strīdus par normatīvo aktu interpretēšanu. Tomēr, tā kā AK nepastāv „rakstiska konstitūcija”, Parlamenta aktu nav iespējams apstrīdēt tiesā, pamatojoties uz to, ka tas ir „nekonstitucionāls”. “parlamentārās suverenitātes” konstitucionālā doktrīna paredz, ka Apvienotās Karalistes parlaments ir augstākā likumdevēja iestāde tādā nozīmē, ka tā var noteikt un atcelt jebkuru likumu un ka neviena cita struktūra nevar atcelt vai apšaubīt Parlamenta akta likumīgumu.

Tomēr parlamentārās augstākās varas doktrīnu ietekmē AK dalība Eiropas Savienībā. Atbilstoši 1972. gada Eiropas Kopienu likumam, Eiropas Savienības tiesības veido daļu no Anglijas un Velsas (un Skotijas un Ziemeļīrijas) tiesību sistēmas. Valsts tiesību akti ir jāinterpretē tā, lai tie pēc iespējas atbilstu ES tiesībām.

Saskaņā ar 1998. gada Cilvēktiesību aktu, ar ko AK likumos iekļāva Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, tiesai piešķirtas papildu pilnvaras apstrīdēt Parlamenta aktus. Valsts tiesību akti pēc iespējas ir jāinterpretē saskaņā ar Konvencijas tiesībām.

Tiesu nolēmumiem, jo īpaši apelācijas tiesu nolēmumiem, ir nozīmīga loma tiesību attīstībā. Tie ne tikai kalpo kā autoritatīvi tiesas lēmumi par normatīvo aktu interpretāciju, bet veido arī pamatu vispārējām tiesībām, kas ir atvasinātas no tiesas nolēmumiem iepriekšējās lietās (judikatūras).

Vispārīgais princips par to, kuru tiesu nolēmumi ir saistoši citām tiesām, ir tāds, ka tiesām saistoši ir augstāku tiesu agrāk pieņemti nolēmumi.

Attiecībā uz Eiropas Savienības tiesību lietām, augstākā instance ir Eiropas Savienības Tiesa. Lordu palātas Likums Lordu palātā ir darbojies kā Apvienotās Karalistes Augstākā tiesa, taču to aizstāja jaunā Augstākā tiesa, kas stājās spēkā 1. gada 2009. gada oktobris. Tiesas lordi kļuva par Augstākās tiesas pirmajiem tiesnešiem, bet Augstākais tiesas lords (Senior Law Lord) kļuva par priekšsēdētāju.

Iestāžu sistēma

Institūcijas, kas ir atbildīgas par normatīvo aktu pieņemšanu, un lēmumu pieņemšanas process

Primāros normatīvos aktus izstrādā AK Parlaments Londonā. Pirms tiesību akta priekšlikuma (kas pazīstams kā likums) var kļūt par Parlamenta aktu, tas jāapstiprina abām Parlamenta palātām: pārstāvju palāta un Lordu palāta. Tālāk minētie posmi notiek abās palātās:

  • Pirmais lasījums (formāla iepazīšanās ar likumprojektu bez debatēm);
  • Otrais lasījums (vispārīgas debates);
  • Komitejas posms (sīka izskatīšana, debates un grozījumi). Pārstāvju palātā šis posms parasti notiek publiskā likumprojekta apspriešanas komitejā.
  • Ziņojuma posms (iespēja veikt tālākus grozījumus);
  • Trešais lasījums (pēdējā iespēja rīkot debates; grozījumus var izdarīt Lordu palātā).

Kad likumprojekts ir izskatīts abās palātās, tas tiek atgriezts pirmajā palātā (kurā tas tika ierosināts), lai tiktu ņemti vērā otrās palātas grozījumi.

Abām palātām ir jāvienojas par galīgo tekstu. Var būt vairākas apmaiņas starp abām palātām līdz brīdim, kad tiks panākta vienošanās par katru likumprojekta vārdu. kad tas notiks, likumprojektu var iesniegt par karalisko apstiprinājumu.

Primāros normatīvos aktus pieņem arī Velsas NacionālāAsambleja. Pirms likumprojekts var kļūt par Asamblejas likumu un tā aktu, tā ir jāizskata un jāpieņem Asamblejai un jāpiešķir monarham.Asamblejas akts ir likums, kura piemērošanu nodrošina visā Velsas teritorijā, kurā tas ir piemērojams.

Parasti valdības likumprojekta izskatīšanai Asamblejā ir paredzēts šāds 4 posmu process:

1 posms: Komiteja (vai vairākas komitejas) izskata likumprojekta vai normas projekta vispārīgos principus, un Asambleja piekrīt šiem vispārīgajiem principiem;

2 posms: Komiteja rūpīgi izskata likumprojektu vai normas projektu un Asamblejas locekļu iesniegtos grozījumus;

3 posms: Asambleja rūpīgi izskata likumprojektu vai normas projektu un Asamblejas locekļu iesniegtos grozījumus.To, kurus grozījumus izskata Asambleja, izlemj priekšsēdētājs;

4 posms: Asamblejas balsojums par likumprojekta vai normas projekta galīgā teksta pieņemšanu.

Kad likumprojekts ir izgājis visus parlamentāros posmus AK Parlamentā vai Velsas Asamblejā, to nosūta monarham, lai saņemtu karalisko piekrišanu, un tad attiecīgais likumprojekts kļūst par aktu. Velsas Nacionālās Asamblejas normas ir jāiesniedz apstiprināšanai karalienei padomē.

Primāros normatīvos aktus parasti var grozīt vai atcelt tikai ar jauniem normatīvajiem tiesību aktiem. Tomēr pastāv izņēmumi, saskaņā ar kuriem noteiktus grozījumus vai atcelšanu var izdarīt ar likumpamatotu aktu. Starp šiem izņēmumiem ir gadījumi, kad ar tiem ievieš ES saistības vai tiesiskā regulējuma reformu nolūkā mazināt vai novērst normatīvos slogus. Tomēr pirms izdošanas šādi rīkojumi ar pozitīvu lēmumu ir jāapstiprina abās Parlamenta palātās.

Primārie normatīvie akti stājas spēkā saskaņā ar attiecīgajā aktā vai normā ietvertajiem sākuma nosacījumiem. Aktos vai normās var būt norādīts konkrēts to spēkā stāšanās datums. Tas var būt uzreiz karaliskās piekrišanas datumā, kādā noteiktā datumā (parasti vismaz divus mēnešus pēc karaliskās piekrišanas) vai datumā, ko nosaka ministrs vai ministrija, izdodot rīkojumu par tā spēkā stāšanos (likumpamatotu aktu). Dažādiem akta noteikumiem var būt noteikts atšķirīgs spēkā stāšanās datums.

Sekundāro normatīvo aktu spēkā stāšanās datums parasti ir norādīts pašā dokumentā. Izņēmuma kārtā šo datumu var noteikt, par to publicējot paziņojumu oficiālajā laikrakstā (the London Gazette).

Juridiskās datubāzes

Saite atveras jaunā logāLegislation.gov.uk, ko pārvalda Valsts arhīvs, ir Apvienotās Karalistes tiesību aktu oficiālā mājvieta.

Vietnē Legislation.gov.uk var piekļūt AK normatīvajiem aktiem no visām jurisdikcijām (Anglijas, Skotijas, Velsas un Ziemeļīrijas).Šajā tīmekļa vietnē ir visi tiesību akti, sākot no 1988. gada līdz šodienai, lielākā daļa pamata tiesību aktu pirms 1988. gada gan sākotnējā, gan pārskatītā redakcijā, un liela sekundāro tiesību aktu izlase, sākot no 1948. gada, kad šis tiesību akts joprojām ir spēkā.


Šis ir satura mašīntulkojums. Šīs lapas īpašnieks neuzņemas pilnīgi nekādu atbildību par šī mašīntulkojuma kvalitāti.

Lapa atjaunināta: 23/10/2019