Valsts tiesību akti

Horvātijas Republikas Konstitūcija

Horvātijas Republikas Konstitūcija

Galvenie tiesību akti krimināltiesību jomā

Kriminālkodekss (NN Nr. 125/11 https://narodne-novine.nn.hr/clanci/sluzbeni/2011_11_125_2498.html, 144/12 https://narodne-novine.nn.hr/clanci/sluzbeni/2012_12_144_3076.html, 56/15, 61/15, 101/17, 118/18 un 126/19)

No 2013. gada pirmās dienas stājās spēkā jauns kriminālkodekss, ar kuru pieņem laikrakstus, piemēram, augstākus sodus un ilgākus noilguma termiņus, un ievieš jaunus noziedzīgus nodarījumus, piemēram, algu nemaksāšanu, ļaunprātīgu transportlīdzekļa vadīšanu ceļu satiksmē un neatļautas azartspēles. Ar grozījumiem 2012. gada decembra Kriminālkodeksā kriminālatbildības jomā narkotisko vielu glabāšana personiskai lietošanai kļuva par maznozīmīgu noziedzīgu nodarījumu.

Kriminālkodeksam ir vispārīga daļa un īpaša daļa:

Kriminālkodeksa vispārīgajā daļā ir ietverti noteikumi, kas piemērojami visiem noziedzīgiem nodarījumiem. Šie noteikumi reglamentē vispārējās prezumpcijas par sodāmību, naudas sodiem un kriminālsodiem.

Kriminālkodeksa īpašā nodaļa ietver konkrētu noziedzīgu nodarījumu aprakstu un sodus, ko tiem var piemērot, tostarp nodarījumus un sodus, kas tiem uzlikti citos tiesību aktos. Horvātijas Kriminālkodeksā paredzētie noziedzīgie nodarījumi ir šādi:

• noziedzīgi nodarījumi pret cilvēci un cilvēka cieņu,
• noziegumi pret dzīvību un ķermeni
• noziedzīgi nodarījumi pret cilvēktiesībām un pamatbrīvībām,
• noziedzīgi nodarījumi pret nodarbinātību un sociālo apdrošināšanu,
• noziegumi pret personas brīvību
• noziegumi pret privātumu
• noziedzīgi nodarījumi pret godu un reputāciju,
• noziegumi pret seksuālo brīvību
• noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar seksuālu vardarbību pret bērniem un bērnu seksuālu izmantošanu,
• noziedzīgiem nodarījumiem pret laulību, ģimeni un bērniem,
• noziedzīgi nodarījumi pret cilvēku veselību,
• noziegumi pret vidi
• noziegumi pret vispārējo drošību
• noziegumi pret satiksmes drošību
• noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu,
• noziedzīgi nodarījumi pret ekonomiku,
• noziedzīgi nodarījumi pret datorsistēmām, programmatūru un datiem,
• viltošanas kriminālpārkāpumi,
• noziedzīgi nodarījumi pret intelektuālo īpašumu,
• noziedzīgi nodarījumi pret dienesta pienākumu,
• noziegumi pret tiesu iestādēm
• noziegumi pret sabiedrisko kārtību
• noziedzīgi nodarījumi pret tiesībām balsot,
• noziedzīgiem nodarījumiem pret Horvātijas Republiku,
• noziedzīgi nodarījumi pret ārvalsts valsti vai starptautisku organizāciju un
• noziedzīgiem nodarījumiem pret Horvātijas bruņotajiem spēkiem.

Kriminālprocesa likums (NN Nr. 152/08, 76/09, 80/11, 91/12 – USRH lēmums un rīkojums, 143/12, 56/13, 145/13, 152/14, 70/17 un 126/19)

Šajā likumā ir paredzēti noteikumi, lai nodrošinātu, ka nevainīgu personu nenotiesā un ka noziedzīgu nodarījumu izdarītājiem piemēro sodu vai citu pasākumu saskaņā ar likumā paredzētajiem noteikumiem, pamatojoties uz likumīgi veiktu tiesvedību kompetentā tiesā.

Kriminālvajāšanu un kriminālprocesu var veikt un pabeigt tikai saskaņā ar likumā paredzētajiem noteikumiem un noteikumiem.

Ar Kriminālprocesa likumu Horvātijas tiesību sistēmā tiek transponēti šādi ES noteikumi:

1. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/64/ES (2010. gada 20. oktobris) par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā (OV L 280, 26. 10 2010),
2. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību (OV L 101, 15. lpp.). 4 2011),
3. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/93/ES (2011. gada 13. decembris) par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu (OV L 335, 17. lpp.). 12 2011),
4. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/13/ES (2012. gada 22. maijs) par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā (OV L 142, 1. lpp.). 6 2012),
5. Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI (2008. gada 27. novembris) par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās (OV L 350, 30. 12 2008)
6. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/29/ES (2012. gada 25. oktobris), ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI (OV L 315, 14. lpp.). 11 2012),
7. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/48/ES (2013. gada 22. oktobris) par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera procesā, par tiesībām uz to, ka pēc brīvības atņemšanas informē trešo personu, un par tiesībām, kamēr atņemta brīvība, sazināties ar trešām personām un konsulārajām iestādēm (OV L 294, 6. 11 2013),
8. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/42/ES (2014. gada 3. aprīlis) par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā (OV L 127, 29. lpp.). 4 2014),
9. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/62/ES (2014. gada 15. maijs) par euro un citu valūtu krimināltiesisko aizsardzību pret viltošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2000/383/TI (OV L 151, 21. 5 2014).
10. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/343 (2016. gada 9. marts) par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā (OV L 65, 11. 3 2016),
11. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1919 (2016. gada 26. oktobris) par juridisko palīdzību aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem kriminālprocesā un pieprasītajām personām Eiropas apcietināšanas ordera procesā (OV L 297, 4. 11 2016).

Kriminālprocess notiek pēc pilnvarota prokurora pieprasījuma.

Pilnvarotais prokurors kriminālprocesos par nodarījumiem, par kuriem tiek veikta kriminālvajāšana ex officio, ir prokurors, savukārt attiecībā uz personām, kas apsūdzētas ar privātām apsūdzībām, pilnvarotais prokurors ir privātpersona. Dažu likumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu gadījumā kriminālprocesu ierosina prokurors tikai pēc cietušā iniciatīvas. Ja vien likumā nav noteikts citādi, prokurors ierosina kriminālprocesu, ja pastāv pamatotas aizdomas par to, ka konkrēta persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru tiek veikta kriminālvajāšana ex officio, ar nosacījumu, ka nepastāv juridiski šķēršļi attiecīgās personas kriminālvajāšanai.

Ja prokurors nekonstatē pamatu kriminālvajāšanas uzsākšanai vai veikšanai, cietušais var ieņemt cietušās personas kā prasītāja statusu saskaņā ar šajā likumā paredzētajiem noteikumiem.

Likums par notiesāšanas, sodāmības reģistra un rehabilitācijas juridiskajām sekām (Zakon o pravnim posljedicama osude, kaznenoj evidenciji i rehabilitaciji) (NN Nr. 143/12 un 105/15)

Šis likums reglamentē notiesāšanas juridiskās sekas, sodāmības reģistru datu organizēšanu, glabāšanu, pieejamību, sniegšanu un dzēšanu, kā arī starptautisku apmaiņu ar sodāmības reģistru datiem un rehabilitāciju.

Šajā aktā ir ietverti noteikumi, kas atbilst šādiem Eiropas Savienības tiesību aktiem:

• Padomes Pamatlēmums 2009/315/TI (2009. gada 26. februāris) par organizatoriskiem pasākumiem un saturu no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm,
• Padomes Lēmums 2009/316/TI (2009. gada 6. aprīlis) par Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas (ECRIS) izveidi, piemērojot 11. pantu Pamatlēmums 2009/315/TI.

Sodāmības reģistrus Horvātijā organizē un glabā ministrija, kas ir atbildīga par tiesu varu, kas vienlaikus ir centrālā iestāde šādu datu apmaiņai ar citām valstīm (turpmāk — Ministrija).

Par fiziskām un juridiskām personām tiek glabāta sodāmības reģistratūra (turpmāk — Personas), kuras ar galīgu spriedumu Horvātijā ir notiesātas par noziedzīgiem nodarījumiem. Sodāmības reģistru glabā arī par Horvātijas pilsoņiem un par juridiskām personām, kuru domicils ir Horvātijā un kuras ar galīgu spriedumu ārpus Horvātijas Republikas ir notiesātas par noziedzīgiem nodarījumiem, ja šādi dati ir iesniegti ministrijai.

Sodāmības reģistrā ir iekļauts arī to personu saraksts, kuras ar galīgu spriedumu ir notiesātas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar seksuālu vardarbību pret bērniem, bērnu seksuālu izmantošanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti šā likuma 13. panta 4. punktā.

Horvātijas Republikas svarīgākie tiesību akti civiltiesību, komerctiesību un administratīvo tiesību jomā ir šādi:

Saistību likums (NN Nr. 35/05, 41/08, 125/11, 78/15 un 29/18)

Likums reglamentē obligāto attiecību (vispārējā daļa) un līgumisko un ārpuslīgumisko saistību pamatu (īpašā daļa).

Darījumu puses var brīvi reglamentēt civiltiesiskas saistības, taču tās nedrīkst reglamentēt pretēji Horvātijas konstitūcijai, obligātajiem noteikumiem un sabiedrības morāli.

Īpašumtiesību un citu nekustamo īpašumu likums (NN Nr. 91/96, 68/98, 137/99, 22/00, 73/00, 129/00, 114/01, 79/06, 141/06, 146/08, 38/09, 153/09, 143/12 un 143/12)

Ar šo likumu nosaka vispārēju kārtību, kādā personu rīcībā ir lietas; Šā likuma noteikumi attiecas arī uz tādu lietu turēšanu īpašumā, uz kurām attiecas kāds īpašs juridisks veidojums, ja vien tās nav pretrunā šādam režīmam.

Neatkarīgi no tā, kas likumā paredzēts attiecībā uz īpašumtiesībām, un īpašnieki attiecīgi attiecas uz visām pārējām materiālajām tiesībām, ja vien tiesību aktos nav īpaši noteikts citādi vai ja tās nav radušās to juridiskā rakstura dēļ.

Mantojuma likums (NN Nr. 48/03, 163/03, 35/05, 127/13, 33/15 un 14/19)

Šis likums reglamentē mantošanas tiesības un noteikumus, saskaņā ar kuriem mantošanas lietās rīkojas tiesas, citas iestādes un pilnvarotas personas.

Zemes reģistra likums (Narodne Novine (NN; Horvātijas Republikas Oficiālais Vēstnesis) Nr. 63/19)

Šis likums reglamentē jautājumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma juridisko statusu Horvātijas teritorijā saistībā ar juridiskiem darījumiem, kā arī reglamentē zemes reģistru (zemes īpašumtiesību birojs (gruntovnica)) uzturēšanas veidu un veidu, ja attiecībā uz dažiem zemes gabaliem nav paredzēti īpaši noteikumi.

Civilprocesa kodekss (NN, 53/91, 91/92, 112/99, 88/01, 117/03, 88/05, 02/07, 96/08, 84/08, 123/08, 57/11, 148/11 – konsolidētie teksti, 25/13, 25/13, i-123/08)

Šis likums reglamentē procesuālos noteikumus, saskaņā ar kuriem tiesas izskata un izlemj strīdus par cilvēku un pilsoņu pamattiesībām un pienākumiem, pilsoņu personīgajām un ģimenes attiecībām, kā arī darba, komercstrīdiem, īpašuma tiesībām un citiem civiltiesiskiem strīdiem, ja vien ar likumu nav paredzēti noteikumi, saskaņā ar kuriem tiesas var lemt par dažiem no šiem strīdiem saskaņā ar kādas citas procedūras noteikumiem.

Izpildes akts (NN Nr. 112/12, 25/13, 93/14, 55/16, 73/17 un 131/20)

Šis likums reglamentē procedūras, kurās tiesas un notāri publiski nodrošina prasījumu nokārtošanu, pamatojoties uz izpildi un publiskiem aktiem (izpildes process), un procesus, kuros tiesas un notāri īsteno prasījumu nodrošinājumu (drošības procedūras), ja vien atsevišķā likumā nav paredzēts citādi. Šis likums reglamentē arī materiālās tiesiskās attiecības, kas izveidotas, pamatojoties uz izpildes procesu un drošības procedūrām.

Svarīgākie tiesību akti tiesu iestāžu sadarbības jomā:

Starptautisko privāttiesību likums (NN Nr. 101/17)

Likums reglamentē:

1. privāttiesiskām attiecībām ar starptautisku dimensiju piemērojamie tiesību akti
2. Horvātijas Republikas tiesu un citu iestāžu jurisdikcija juridiskajos jautājumos, kas saistīti ar šā panta 1. punktā minēto lietu un reglamentu
3. tādu ārvalstu spriedumu atzīšanu un izpildi, kuru priekšmets ir šā panta 1. punktā minētais priekšmets.

Sīkāka informācija:

https://pravosudje.gov.hr/pristup-informacijama-6341/zakoni-i-ostali-propisi/zakoni-i-propisi-6354/6354

Vairāk informācijas