Stäng

NU FINNS EN NY BETAVERSION AV PORTALEN!

Testa betaversionen av den europeiska e-juridikportalen och berätta vad du tycker!

 
 

Sökväg

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Dalībvalstu tiesības - Horvātija

Den här sidan har maskinöversatts och kvaliteten kan inte garanteras.

Kvaliteten på den här översättningen har bedömts som: otillförlitlig

Var översättningen till någon hjälp?


Horvātijas Republikas Konstitūcija

Saite atveras jaunā logāHorvātijas Republikas Konstitūcija

Galvenie tiesību akti krimināltiesībujomā

Kriminālkodekss (NN Nr. Saite atveras jaunā logā125/11Saite atveras jaunā logā, 144/12, 56/15, 61/15, 101/17, 118/18 un 126/19)

Kopš 2013. gada pirmās dienas ir stājies spēkā jauns Kriminālkodekss, ar kuru tiek pieņemti laikraksti, piemēram, lielāki sodi un garāki noilguma termiņi, un ar kuru tiek ieviesti jauni noziedzīgi nodarījumi, piemēram, algu nemaksāšana, ļaunprātīga braukšana ceļu satiksmē un neatļautas azartspēles. Izdarot grozījumus 2012. gada decembra Kriminālkodeksā kriminālatbildības jomā, narkotiku glabāšana personiskai lietošanai kļuva par maznozīmīgu pārkāpumu.

Kriminālkodeksam ir vispārīga un īpaša daļa:

Kriminālkodeksa vispārējā daļā ir ietverti noteikumi, kas piemērojami visiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Šie noteikumi reglamentē vispārīgo prezumpciju par sodāmību, naudas sodiem un kriminālsodiem.

Konkrētajā Kriminālkodeksa sadaļā ir ietverts konkrētu noziedzīgu nodarījumu un tiem piemērojamo sodu apraksts, ieskaitot nodarījumus un sodus, kas tiem noteikti citos tiesību aktos. Horvātijas Kriminālkodeksā paredzētie noziedzīgie nodarījumi ir šādi:

  • noziedzīgi nodarījumi pret cilvēci un cilvēka cieņu,
  • noziegumi pret dzīvību un ķermeni
  • noziedzīgi nodarījumi pret cilvēktiesībām un pamatbrīvībām,
  • kriminālnoziegumi pret nodarbinātību un sociālo apdrošināšanu,
  • noziegumi pret personas brīvību
  • noziegumi pret privātumu
  • noziedzīgi nodarījumi pret godu un reputāciju,
  • noziegumi pret seksuālo brīvību
  • noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar seksuālu vardarbību pret bērniem un bērnu seksuālu izmantošanu,
  • noziedzīgi nodarījumi pret laulību, ģimeni un bērniem,
  • noziedzīgi nodarījumi pret cilvēku veselību,
  • noziegumi pret vidi
  • noziegumi pret vispārējo drošību
  • noziegumi pret satiksmes drošību
  • noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu,
  • noziedzīgi nodarījumi pret ekonomiku,
  • noziedzīgi nodarījumi pret datorsistēmām, programmatūru un datiem,
  • noziedzīgi nodarījumi – viltošana,
  • noziedzīgi nodarījumi pret intelektuālo īpašumu,
  • noziedzīgus nodarījumus pret dienesta pienākumiem,
  • noziegumi pret tiesu iestādēm
  • noziegumi pret sabiedrisko kārtību
  • noziedzīgi nodarījumi pret tiesībām balsot,
  • noziedzīgus nodarījumus pret Horvātijas Republiku,
  • noziedzīgus nodarījumus pret kādu citu valsti vai starptautisku organizāciju un
  • noziedzīgi nodarījumi pret Horvātijas bruņotajiem spēkiem.

Kriminālprocesa likums (NN Nr. 152/08, 76/09, 80/11, 91/12 – USRH lēmums un rīkojums, 143/12, 56/13, 145/13, 152/14, 70/17 un 126/19)

Šajā likumā ir paredzēti noteikumi, lai nodrošinātu, ka neviena nevainīga persona netiek notiesāta un ka noziedzīgos nodarījumos vainīgajiem tiek piemērots sods vai cits pasākums saskaņā ar likumā paredzētajiem noteikumiem, pamatojoties uz likumīgi veiktu tiesvedību kompetentā tiesā.

Kriminālvajāšanu un tiesvedību var veikt un pabeigt tikai saskaņā ar likumā paredzētajiem noteikumiem un noteikumiem.

Ar Kriminālprocesa likumu Horvātijas tiesību sistēmā tiek transponēti šādi ES noteikumi:

  1. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/64/ES (2010. gada 20. oktobris) par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā (OV L 280, 26. 10 2010),
  2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Direktīva 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību (OV L 101, 15. 4 2011),
  3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu (OV L 335, 17. 12 2011),
  4. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/13/ES (2012. gada 22. maijs) par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā (OV L 142, 1. 6 2012),
  5. Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI (2008. gada 27. novembris) par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās (OV L 350, 30. 12 2008)
  6. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/29/ES (2012. gada 25. oktobris), ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI (OV L 315, 14. 11 2012),
  7. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/48/ES (2013. gada 22. oktobris) par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera procesā, par tiesībām uz to, ka pēc brīvības atņemšanas informē trešo personu, un par tiesībām, kamēr atņemta brīvība, sazināties ar trešām personām un konsulārajām iestādēm (OV L 294, 6. 11 2013),
  8. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/42/ES (2014. gada 3. aprīlis) par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā (OV L 127, 29. 4 2014),
  9. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/62/ES (2014. gada 15. maijs) par euro un citu valūtu krimināltiesisko aizsardzību pret viltošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2000/383/TI (OV L 151, 21. 5 2014. GADS).
  10. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/343 (2016. gada 9. marts) par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā (OV L 65, 11. 3 2016),
  11. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1919 (2016. gada 26. oktobris) par juridisko palīdzību aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem kriminālprocesā un pieprasītajām personām Eiropas apcietināšanas ordera procesā (OV L 297, 4. 11 2016. GADS).

Kriminālprocesu veic pēc pilnvarota prokurora pieprasījuma.

Pilnvarotais prokurors kriminālprocesā par nodarījumiem, par kuriem ir veikta ex officio kriminālvajāšana, ir prokurors, savukārt attiecībā uz tiem, par kuriem ir izvirzītas privātas apsūdzības, pilnvarotais prokurors ir privātpersona. Attiecībā uz konkrētiem likumpārkāpumiem kriminālprocesu uzsāk prokurors tikai pēc cietušā ierosinājuma. Ja likumā nav noteikts citādi, prokurors uzsāk kriminālprocesu, ja pastāv pamatotas aizdomas par to, ka konkrēta persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru ir veikta kriminālvajāšana ex officio, ar nosacījumu, ka nav juridisku šķēršļu kriminālvajāšanai pret attiecīgo personu.

Ja prokurors konstatē, ka nav pamata uzsākt vai veikt kriminālvajāšanu, cietušais kā cietušais saskaņā ar šajā likumā paredzētajiem noteikumiem var ieņemt viņa statusu kā prasītājs.

Likums par notiesāšanas, sodāmības reģistra un rehabilitācijas juridiskajām sekām (Zakon o pravnim posljedicama osude, kaznenoj evidenciji i rehabilitaciji) (NN Nr. 143/12 un 105/15)

Šis likums reglamentē juridiskās sekas, ko rada notiesāšana, sodāmības reģistra datu organizēšana, glabāšana, pieejamība, nodrošināšana un dzēšana, kā arī sodāmības reģistra datu starptautiska apmaiņa un rehabilitācija.

Šajā aktā ir noteikumi, kas atbilst šādiem Eiropas Savienības tiesību aktiem:

  • Padomes Pamatlēmums 2009/315/TI (2009. gada 26. februāris) par organizatoriskiem pasākumiem un saturu no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm,
  • Padomes Lēmums 2009/316/TI (2009. gada 6. aprīlis) par Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas (ECRIS) izveidi, piemērojot 11. pantu Pamatlēmumu 2009/315/TI.

Sodāmības reģistru Horvātijā organizē un glabā par tiesu iestādēm atbildīgā ministrija, kas vienlaikus ir centrālā iestāde šādu datu apmaiņai ar citām valstīm (turpmāk Ministrija).

Informāciju par fizisku un juridisku personu sodāmību glabā (turpmāk — personas), kas ar galīgu spriedumu Horvātijā ir notiesātas par noziedzīgiem nodarījumiem. Sodāmības reģistrus glabā arī par Horvātijas valstspiederīgajiem un juridiskām personām, kuru domicils ir Horvātijā un kuras ar galīgu spriedumu ir notiesātas par noziedzīgiem nodarījumiem ārpus Horvātijas Republikas, ja šādi dati ir iesniegti ministrijai.

Sodāmības reģistrā ir iekļauts arī to personu saraksts, kuras notiesātas ar galīgu spriedumu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar seksuālu vardarbību pret bērniem un bērnu izmantošanu, un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti šā likuma 13. panta 4. punktā.

Svarīgākie Horvātijas Republikas tiesību akti civiltiesību, komerctiesību un administratīvo tiesību jomā ir šādi:

Saistību likums (NN Nr. 35/05, Nr. 41/08 un Nr. 125/11)

Likums reglamentē obligāto attiecību (vispārējā daļa) un līgumisko un ārpuslīgumisko saistību (īpašā daļa) pamatu.

Darījumu puses var brīvi reglamentēt civiltiesiskos pienākumus, bet tos nevar reglamentēt veidā, kas ir pretrunā Horvātijas Konstitūcijai, obligātajiem noteikumiem un sabiedrības morālei.

Likums par īpašumtiesībām un citām īpašumtiesībām (NN Nr. 91/96, Nr. 68/98, Nr. 137/99, Nr. 22/00, Nr. 73/00, Nr. 129/00, Nr. 114/01, Nr. 79/06, Nr. 141/06, Nr. 146/08, Nr. 38/09, Nr. 153/09, Nr. 143/12 un Nr. 143/12)

Ar šo likumu nosaka vispārējus noteikumus par to, kā personas tur lietas; šā likuma noteikumi attieksies arī uz tādu lietu glabāšanu, uz kurām attiecas kāds īpašs juridisks veidojums, ja vien tās nav pretrunā šādam veidojumam.

Neatkarīgi no tā, kas likumā paredzēts attiecībā uz īpašuma tiesībām, īpašnieki attiecīgi attiecas uz visām citām materiālajām tiesībām, ja vien likumā nav īpaši noteikts citādi vai ja tās neizriet no to juridiskā rakstura.

Mantošanas likums (Zakon onasljeđivanju) (NNNr. 48/03, 163/03, 35/05 – Civiltiesisko saistību likums un 127/13)

Šis likums reglamentē mantošanas tiesības un noteikumus, saskaņā ar kuriem tiesas, citas iestādes un pilnvarotās personas rīkojas mantošanas lietās.

Zemesgrāmatu likums (NN Nr. 91/96, Nr. 68/98, Nr. 137/99, Nr. 114/01, Nr. 100/04, Nr. 107/07, Nr. 152/08, Nr. 126/10, Nr. 55/13, Nr. 60/13 un Nr. 108/17)

Ar šo likumu reglamentē jautājumus saistībā ar nekustamā īpašuma juridisko statusu Horvātijas teritorijā, kas attiecas uz juridiskiem darījumiem, kā arī nosaka zemes reģistru (zemes pārvaldes (gruntovnica)) uzturēšanas veidu un formu, ja attiecībā uz dažiem zemes gabaliem nav paredzēti īpaši noteikumi.

Civilprocesa likums (Zakon o parničnom postupku) (NN Nr. 53/91, 91/92, 112/99, 88/01, 117/03, 88/05, 02/07, 96/08, 84/08, 123/08, 57/11, 148/11 – konsolidētais teksts, 25/13 un 89/14)

Šis likums reglamentē procesuālos noteikumus, saskaņā ar kuriem tiesas izskata un izlemj strīdus, kas attiecas uz cilvēka un pilsoņa pamattiesībām un pienākumiem, pilsoņu personiskajām un ģimenes attiecībām, kā arī darba, komerciālajiem, īpašuma un citiem civiltiesiskiem strīdiem, ja vien tiesību aktos nav paredzēts, ka tiesas lemj par dažiem no šiem strīdiem saskaņā ar kādas citas procedūras noteikumiem.

Izpildes likums (NN Nr. 112/12, Nr. 25/13, Nr. 93/14, Nr. 55/16 un Nr. 73/17)

Šis likums reglamentē tiesvedību, kurā tiesas un notāri publiski izpilda prasījumus, pamatojoties uz piespiedu izpildi un publiskiem aktiem (izpildes procedūra), un tiesvedību, kurā tiesas un notāri īsteno prasījumu drošību (nodrošinājuma procedūra), ja vien atsevišķā likumā nav noteikts citādi. Šis likums reglamentē arī materiālās tiesiskās attiecības, kas izveidotas, pamatojoties uz izpildes procedūrām un drošības procedūrām.

Svarīgākie tiesību akti tiesu iestāžu sadarbības jomā:

Starptautisko privāttiesību akts (NN Nr. 101/17)

Likums reglamentē:

  1. tiesību akti, kas piemērojami starptautiskajām privāttiesību attiecībām
  2. Horvātijas Republikas tiesu un citu iestāžu jurisdikcija juridiskajos jautājumos, kas saistīti ar šā panta 1. punktā minēto jautājumu, un reglaments
  3. ārvalstu spriedumu atzīšanu un izpildi juridiskos jautājumos, kuru priekšmets ir šā panta 1. punktā minētais priekšmets.

sīkāk izkārtots:

Saite atveras jaunā logāhttps://pravosudje.gov.hr/pristup-informacijama-6341/zakoni-i-ostali-propisi/zakoni-i-propisi-6354/6354

Saite atveras jaunā logāVairāk informācijas


Šis ir satura mašīntulkojums. Šīs lapas īpašnieks neuzņemas pilnīgi nekādu atbildību par šī mašīntulkojuma kvalitāti.

Lapa atjaunināta: 22/12/2020