Aizvērt

IR PIEEJAMA PORTĀLA BETA VERSIJA!

Apmeklējiet Eiropas e-tiesiskuma portāla BETA versiju un sniedziet atsauksmes par savu pieredzi!

 
 

Navigācijas ceļš

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Dalībvalstu tiesības - Ungārija

Šīs lapas saturs ir mašīntulkojums, kura kvalitāti nevar garantēt.

Šī tulkojuma kvalitāte ir novērtēta kā: apšaubāma

Vai šis tulkojums palīdz?

Šajā lapā ir sniegta informācija par tiesu sistēmu Ungārijā.


Juridiskie avoti

I Tiesību normu hierarhija

1 Pamatlikums

Pamatlikums (Ungārijas Pamatlikums, kas izsludināts 2011. gada 25. aprīlis) ir Ungārijas tiesību aktu hierarhijas augšgalā un jebkuram citam tiesību aktam ir jābūt saderīgam ar to. Pamatlikums tika ieviests Nacionālajā asamblejā, un grozījums prasa visu Asamblejas locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu [Pamatlikuma S (2) pants].

Pamatlikums un tā pārejas noteikumi (Ungārijas Pamatlikuma pārejas noteikumus izsludināja 2011. gada 31. decembris) stājās spēkā 2012. gada 1. janvāris.

Ungārijas pamatlikumā ir 6 daļas: Preambulā attiecībā uz Nacionālo HitReliģijas titulu, kā arī Konstitūcijas A daļu (A pants), par brīvību un atbildību (I-XXXI pants), valsti (54. panta 1. punkts), īpašo kārtību un nobeiguma un dažādiem noteikumiem.

Nodaļā “Izveide” ir vispārīgi noteikumi un tā nosaka:

  • valsts pārvaldes formu,
  • valsts darbības pamatprincipus,
  • atsevišķu pilnvaru nodošanu Eiropas Savienībai,
  • Ungārijas galvaspilsētu un reģionālās administratīvās vienības,
  • pamatnoteikumus attiecībā uz Ungārijas pilsonību un tās iegūšanu,
  • Ungārijas valsts valodu, ģerboni, karogu, valsts himnu, valsts svētku dienas un valsts valūtu,
  • pamatlikuma hierarhiju Ungārijas tiesību sistēmā, t. i., ka Pamatlikums ir Ungārijas tiesību sistēmas pamats,
  • procedūru Pamatlikuma pieņemšanai un grozīšanai,
  • Ungārijas tiesību aktu veidus,
  • virkni pamatprincipu, tostarp šādus:
    • aizliegumu ar spēku sagrābt un īstenot varu,
    • atbildību par to ungāru likteni, kuri nedzīvo Ungārijā,
    • sadarbību Eiropas vienotības izveidē,
    • laulības institūta aizsardzību,
    • nosacījumu godīgai konkurencei nodrošināšanu,
    • līdzsvarotas, pārredzamas un ilgtspējīgas budžeta pārvaldības principu,
    • pienākumu aizsargāt un saglabāt dabas resursus,
    • miera un drošības [telpas] izveidi un saglabāšani, centienus sadarboties ar visām pasaules nācijām un valstīm, lai panāktu cilvēces ilgtspējīgu attīstību.

Nodaļā “Brīvības un pienākumi” noteiktas pamattiesības un pienākumi. Tā ir atzīta par vienu no pamattiesībām, cita starpā:

  • tiesības uz dzīvību un cilvēka cieņas [neaizskaramību],
  • spīdzināšanas, necilvēcīgas vai pazemojošas attieksmes vai sodu, paverdzināšanas un cilvēku tirdzniecības aizliegums,
  • visu veidu eigēniskās prakses aizliegums, aizliegums izmantot cilvēka ķermeni un tā daļas kā peļņas avotu un cilvēku klonēšanas aizliegums,
  • tiesības uz personas brīvību un drošību un noteikumi, kas garantē, ka nevienam netiek atņemta viņa brīvība,
  • tiesības uz pārvietošanās brīvību un tiesības brīvi izvēlēties uzturēšanās vietu,
  • tiesības uz privātās un ģimenes dzīves [neaizskaramību],
  • tiesības uz personas datu aizsardzību un piekļuvi sabiedriskas nozīmes datiem,
  • tiesības uz domu, pārliecības un ticības brīvību,
  • tiesības uz mierīgas pulcēšanās brīvību,
  • tiesības uz vārda brīvību,
  • tiesības piedalīties kultūras dzīvē,
  • tiesības strādāt, brīvi izraudzīties profesiju un veikt uzņēmējdarbību,
  • tiesības uz īpašumu,
  • aizliegums izraidīt Ungārijas pilsoņus no Ungārijas teritorijas,
  • patvērums
  • vienlīdzība likuma priekšā,
  • nediskriminācija,
  • bērnu darba aizliegums,
  • tiesības uz veselīgu vidi,
  • tiesības balsot un tiesības kandidēt Nacionālās asamblejas, vietējo pārstāvju un pilsētas mēru un Eiropas Parlamenta vēlēšanās,
  • tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu iestādēs un struktūrās,
  • katra Ungārijas pilsoņa tiesības uz Ungārijas aizsardzību, viņam atrodoties ārzemēs,
  • pamatlikumā arī definēta to personu valstspiederība un pamattiesības, pret kurām notiek tiesvedība.

Saskaņā ar Pamatlikumu Ungārija cenšas nodrošināt arī šādus aspektus:

  • garantēt sociālo nodrošinājumu visiem valsts iedzīvotājiem,
  • nodrošināt ikvienam iedzīvotājam pienācīgu mājokli un piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Pamatlikumā arī noteiktas konkrētas saistības, proti:

  • pienākums piedalīties kopējo vajadzību apmierināšanā (taisnīgi nodokļi),
  • pienākums Ungārijas pilsoņiem aizsargāt savu valsti.

Pamatlikuma C daļā ir izklāstīti būtiskākie noteikumi attiecībā uz valsts amatpersonām un galvenajām valsts iestādēm, nosakot juridisko statusu un atbildību attiecībā uz:

  • nacionālā asambleja,
  • Republikas prezidents,
  • valdība,
  • neatkarīgās regulatīvās iestādes,
  • Konstitucionālā tiesa,
  • tiesu un prokuratūru dienesti,
  • Pamattiesību komisārs,
  • pašvaldības,
  • Ungārijas Valsts banka,
  • valsts kontrole,
  • Ungārijas Bruņotie spēki,
  • policija un valsts drošības dienesti,
  • Tautas nobalsošana.

Pamatlikuma A daļa attiecas uz ārkārtas stāvokli, ārkārtas stāvokli, aizsardzības stāvokli, terorisma stāvokli, negaidītiem uzbrukumiem un ārkārtas situācijām.

2 Akts

Ungārijā likumus pieņem Nacionālā asambleja. Saskaņā ar Pamatlikumu, noteikumus attiecībā uz pamattiesībām un pienākumiem nosaka tikai ar likumiem. Parlaments pieņem tiesību aktus ar vienkāršu balsu vairākumu (vairāk nekā pusē klātesošo deputātu), izņemot tā sauktos pamata tiesību aktus, kuru pieņemšana un grozīšana prasa divu trešdaļu Parlamenta deputātu balsu vairākumu.

Saskaņā ar Pamatlikumu galvenie likumi attiecas uz pilsonību, baznīcu, Ungārijā dzīvojošajām nacionālajām minoritātēm, Nacionālās asamblejas deputātu un Republikas prezidenta juridisko statusu un viņu atlīdzību, pašvaldībām, detalizētiem noteikumiem par valsts ģerboņa un karoga izmantošanu un noteikumiem par valsts apbalvojumiem.

Saskaņā ar Pamatlikumu, lai atzītu Eiropas Savienības dibināšanas līgumu un to grozījumu saistošo raksturu, izsludinātu karastāvokli, noslēgtu mieru un pasludinātu īpaša tiesiskā regulējuma stāvokli, nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums no visu Nacionālās asamblejas deputātu skaita.

Līdz 1989. gada Likuma XXXI par Konstitūcijas grozīšanu pieņemšanai Ungārijas Prezidenta padome bija pilnvarota izdot dekrētus. No tiesību aktu hierarhijas viedokļa raugoties, joprojām spēkā esošie dekrēti tiek pielīdzināti noteikumiem ar likuma spēku.

3 Regulas

Pamatlikumā izšķir valdības dekrētus, premjerministra dekrētus, ministru dekrētus, Ungārijas Valsts bankas vadītāja dekrētus, neatkarīgo regulatīvo iestāžu un pašvaldību dekrētus. Dekrētus var izdot arī Nacionālā aizsardzības padome valsts krīzes situācijā un Republikas prezidents ārkārtas stāvokļa gadījumā.

3.1 Valdības dekrēti

Valdības pilnvarasizdot dekrētus var būt vai nu oriģināla, vai likumiskas. Sākotnējā kompetence ir definēta Pamatlikuma 15. panta 3. punktā, saskaņā ar kuru valdība, darbojoties savu pilnvaru robežās, var izdot dekrētus jautājumos, kas nav reglamentēti ar likumu. Neviens valdības dekrēts nedrīkst būt pretrunā ar jebkuru likumu. Tas neierobežo Nacionālās asamblejas pilnvaras, kas ir tiesīga regulēt jebkuru jomu.

Saskaņā ar Pamatlikumu un 2010. gada Likumu Nr. CXXX par tiesību aktiem valdība ar skaidru tiesu varu var pieņemt dekrētus īstenošanas likumus. Saskaņā ar tiesību akta likuma 5 (1) pantu pilnvaras un priekšmets, kā arī pilnvaru deleģēšana jānorāda atļaujā pieņemt īstenošanas tiesību aktus. Pilnvaru turētājs nav tiesīgs nodot likumdošanas pilnvarojumu citai personai.

3.2 Premjerministra dekrēti

Saskaņā ar Pamatlikumu dekrēts var izdot arī Ministru prezidents, piemēram, ar premjerministra vietnieka dekrētu, pieņemot regulu, premjerministra rīkojums ir tādā pašā līmenī kā ministrijas dekrēts likuma avotu hierarhijā.

3.3 Ministru dekrēti

Ministru dekrēti tiesību aktu hierarhijā ir pakārtoti valdības dekrētiem. Saskaņā ar Pamatlikumu ministri pieņem dekrētus saskaņā ar likumu vai valdības dekrētu (kas izdoti to sākotnējā likumdošanas kompetencē) neatkarīgi no tā, vai tie ir neatkarīgi vai ar citu ministra piekrišanu; šie dekrēti nedrīkst būt pretrunā ar Likumu, valdības dekrētu vai Ungārijas Valsts bankas pārvaldnieka dekrētu.

3.4 Ungārijas Valsts bankas vadītāja dekrēti

Darbojoties savas kompetences ietvaros, kas noteikta ar galveno likumu, Ungārijas Valsts bankas vadītājs var izdot dekrētus, pamatojoties uz ar likumu noteiktu pilnvarojumu, šāds dekrēts nedrīkst būt pretrunā ar jebkuru likumu.

3.5 Neatkarīgo regulatīvo iestāžu vadītāju dekrēti

Saskaņā ar Pamatlikuma 23. panta 4. punktu, darbojoties savas kompetences ietvaros, kas noteikta ar galveno likumu, neatkarīgo regulatīvo iestāžu vadītāji izdod dekrētus, pamatojoties uz ar likumu noteiktu pilnvarojumu, šādi dekrēti nedrīkst būt pretrunā ar jebkuru likumu, valdības dekrētu, premjerministra dekrētu, ministru dekrētu vai Ungārijas Valsts bankas vadītāja dekrētu.

3.6 Pašvaldību dekrēti

Saskaņā ar Pamatlikuma 32. panta 2. punktu, darbojoties savas kompetences ietvaros, pašvaldības var izdot dekrētus, lai reglamentētu vietējās sociālās attiecības, kuras nereglamentē neviens likums vai ar likumā noteiktu pilnvarojumu. Vietējie rīkojumi nedrīkst būt pretrunā ar citiem tiesību aktiem.

Detalizēti noteikumi par dekrētiem, ko pieņem pašvaldību pārstāvības struktūras, ir izklāstīti 2011. gada Likumā CLXXXIX par Ungārijas pašvaldībām.

4 Starptautiski nolīgumi un starptautisko tiesību pamatprincipi

Ungārijas valdība var slēgt starptautiskus nolīgumus ar citām valstīm/valdībām citās valstīs. Ungārijā attiecības starp starptautiskajiem nolīgumiem un valsts tiesību aktiem balstās uz duālisma sistēmu, t. i., starptautiskie nolīgumi kļūst par daļu no valsts tiesību aktiem, ar tiesību aktu izsludināšanas palīdzību.

Starptautisko tiesību pamatprincipi

Saskaņā ar Pamatlikuma Q (3) pantu Ungārija akceptē vispārēji atzītus starptautisko tiesību noteikumus. Starptautiskās paražu tiesības un starptautisko tiesību vispārīgie pamatprincipi ir kļuvuši par valsts iekšējā tiesiskā regulējuma daļu bez transponēšanas.

II — II Citi tiesību avoti plašākā nozīmē, kuri nav kvalificējami kā tiesību akti

1 Valsts pārvaldes tiesību instrumenti

Ungārijas tiesību sistēmā ir arī citi valsts pārvaldes tiesību instrumenti, kuri, lai arī tajos ir ietverti normatīvi noteikumi, nav kvalificējami kā tiesību akti. Likumdošanas likumā (2010. gada CXXX Likums) noteikti divi valsts pārvaldes tiesību instrumentu veidi: normatīvi lēmumi un normatīvi rīkojumi. Tie ir uzvedības noteikumi, kas nav vispārēji saistoši, t. i., nav saistoši katrai no visiem. tie ir tikai iekšējie noteikumi, organizatoriskie un darbības noteikumi, kas attiecas tikai uz emitentu vai pakārtotām struktūrām vai personām. Normatīvajos lēmumos un rīkojumos nevar noteikt pilsoņu tiesības un pienākumus. Valsts pārvaldes tiesību instrumenti nevar būt pretrunā ar citiem tiesību aktiem un nevar atkārtot citu tiesību aktu noteikumus.

Saskaņā ar iepriekšējo Likumdošanas likumu (1987. gada XI Likums) statistikas paziņojumi un tiesiskas pamatnostādnes arī tika atzītas par tiesību avotiem (sauktas par citiem pārvaldības tiesību instrumentiem), kas nav kvalificējami kā tiesību akti. Jaunais tiesību akts vairs nav minēts. tomēr tā kā tiesību aktu pamatnostādnes tika atceltas, kad jaunais likums stājās spēkā (2011. gada 1. janvāris), statistikas instrumenti, kas emitēti pirms minētā datuma, paliek spēkā, līdz tos atceļ. (statistikas ziņojumi, ko izdevis Centrālās statistikas pārvaldes priekšsēdētājs, ietver juridiski saistošus noteikumus, kas sastāv tikai no statistikas jēdzieniem, metodēm, klasifikācijas, sarakstiem un numuriem.)

1.1 Normatīvie lēmumi

Normatīvajos lēmumos Nacionālā asambleja, valdība un citas centrālās pārvaldes iestādes, Konstitucionālā tiesa un Budžeta padome var noteikt savu organizatorisko struktūru un rīcības programmas.

Arī pašvaldību pārstāvības struktūras normatīvos lēmumos var noteikt savas darbības un to pakļautībā esošo struktūru darbības, kā arī savas rīcības programmas un pakļautībā esošo struktūru organizācijas un darbības kārtību. Līdzīgi valsts pašvaldību pārstāvības struktūras normatīvos lēmumos var noteikt savas un to pakļautībā esošo struktūru organizāciju un darbības kārtību, kā arī rīcības programmas.

1.2 Normatīvie rīkojumi

Savas kompetences ietvaros un saskaņā ar tiesību aktiem Republikas prezidents, premjerministrs, centrālo pārvaldes iestāžu vadītāji (izņemot valdību), Nacionālā Tiesu biroja priekšsēdētājs, Galvenais prokurors, Pamattiesību komisārs, Ungārijas Valsts bankas vadītājs, Valsts kontroles vadītājs, galvaspilsētas vai apgabalu pārvalžu vadītāji, mēri un pašvaldību ierēdņi normatīvajos rīkojumos var noteikt to vadīto, pakļautībā esošo vai pārraudzīto struktūru organizāciju, rīcību un darbības kārtību.

Turklāt Nacionālā asambleja, Republikas prezidents, Konstitucionālā tiesa, Pamattiesību komisārs, neatkarīgās regulatīvās iestādes, premjerministra birojs un ministrijas administratīvā departamenta vadītājs var izdot normatīvus rīkojumus, kas ir saistoši organizācijas darbiniekiem.

2 Konstitucionālās tiesas lēmumi

Konstitucionālās tiesas lēmumiem ir svarīga loma Ungārijas likumdošanas sistēmā.

Saskaņā ar 2011. gada CLI Likumu par Konstitucionālo tiesu tai ir šādi uzdevumi:

  • veikt pēckontroli attiecībā uz tiesību aktu atbilstību Pamatlikumam (pēckontroles procedūra);
  • Veikt (preventīvu) pārbaudi attiecībā uz pieņemto, bet vēl neizsludināto likumu un starptautisko līgumu atsevišķu noteikumu atbilstību Pamatlikumam;
  • pēc tiesneša pieprasījuma veikt individuālu pārbaudi: ja lietas uzklausīšanas gaitā tiesnesim ir jāpiemēro tiesību norma, ko viņš uzskata par tādu, kas ir pretrunā ar pamatlikumu, vai ko Konstitucionālā tiesa ir atzinusi par tādu, viņš aptur tiesvedību un lūdz Konstitucionālo tiesu atzīt attiecīgo tiesību normu vai noteikumu par tādu, kas ir pretrunā ar pamatlikumu, un aizliegt tā turpmāku piemērošanu;
  • taisīt spriedumus par konstitucionālajām sūdzībām, kuru pamatā ir Pamatlikumā garantēto tiesību pārkāpums: konkrētajā lietā iesaistītā persona vai organizācija var iesniegt konstitucionālu sūdzību, ja ir noticis Pamatlikumā garantēto personas tiesību pārkāpums tādēļ, ka konkrētās lietas tiesvedībā tiek piemērots tiesību akts, kas ir pretrunā ar pamatlikumu, un persona ir izmantojusi visas pārsūdzības iespējas vai tai nav tiesību uz pārsūdzību;
  • pārbaudīt jebkuru tiesību aktu, vai tas nav pretrunā ar jebkuru starptautisku nolīgumu;
  • novērst likumdevēja pieļautas likumdošanas nepilnības, kas ir pretrunā ar Pamatlikumu;
  • risināt noteiktus kompetenču konfliktus starp valsts iestādēs vai pašvaldībām un citām valsts iestādēm;
  • interpretēt Pamatlikuma normas;
  • dažādas lietas, kas ietilpst tās kompetencē saskaņā ar tiesību aktu noteikumiem.

Konstitucionālā tiesa sniedz sīki izstrādātu pamatojumu saviem lēmumiem. Konstitucionālās tiesas lēmums ir galīgs, nav pārsūdzams un ir saistošs visiem.

3 Tiesu precedentu tiesības

Lai nodrošinātu tiesību aktu vienādu piemērošanu un atbildību par juridisku norādījumu sniegšanu zemākās instances tiesās, Ungārijas augstākajā tiesā ( pirms 2012. gada 1. janvāris): Augstākā tiesa) nosaka juridisku vienveidības lēmumu un izdod principiālu nolēmumu.

Tiesiskas vienveidības procedūru var uzsākt, ja tiesu prakses attīstība un vienveidība nosaka, ka ir jāpieņem tiesiskās vienveidības lēmums principiālā jautājumā, un ja kāda Kūrijas palāta plāno novirzīties no citas Kūrijas palātas pieņemtā lēmuma. Lēmums par tiesību aktu vienveidību ir saistošs tiesām.

Principiāli lēmumi ir atvasināti no Kūrijas palātu prakses un arī veicina vienveidību tiesas lēmumu pieņemšanā.

Gan tiesību aktu vienveidības nodrošināšanai pieņemtie lēmumi, gan principiālie lēmumi tiek publicēti Augstākās tiesas oficiālajā lēmumu krājumā.

III. III Tiesību aktu piemērošanas joma

Tiesību aktu ģeogrāfiskā piemērošanas joma ir Ungārijas teritorija, savukārt pašvaldību izdotu dekrētu piemērošanas joma ir attiecīgās pašvaldības administratīvā teritorija. Tiesību aktu piemērošanas joma attiecībā uz personām aptver fiziskas personas, juridiskas personas un organizācijas, kam nav juridiskas personas statusa, Ungārijas teritorijā, ārvalstīs dzīvojošos Ungārijas pilsoņus, bet pašvaldību dekrētu gadījumā — fiziskas personas, juridiskas personas un organizācijas, kam nav juridiskas personas statusa, attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Likumdošanas likums aizliedz atpakaļejošu spēku, nosakot, ka tiesību norma nedrīkst uzlikt pienākumus vai padarīt tos apgrūtinošākus, atsaukt vai ierobežot tiesības vai noteikt kādu rīcību par pretlikumīgu laikposmā pirms šīs normas stāšanās spēkā.

Tiesību normās vienmēr ir jāparedz spēkā stāšanās datums, kas paredzētu pietiekami lielu sagatavošanās laiku šīs normas piemērošanai.

Tiesību normai un tās īstenošanas noteikumiem jāstājas spēkā vienlaicīgi. Tiesību akts (vai tiesību norma) zaudē spēku, ja to atceļ vai — ja tajā ir tikai noteikumi par grozīšanu vai atcelšanu — pamatojoties uz Likumdošanas likumu.

IV. Juridiskās datubāzes

Ungārijā oficiālais vēstnesis ir Saite atveras jaunā logāMagyar Közlöny, kas ir publicēts elektroniskā formā un kura teksts ir uzskatāms par autentisku.

Laikrakstā ir iekļautas Ungārijas tiesību normas (izņemot pašvaldību dekrētus), tostarp:

  • Konstitucionālās tiesas rīkojumi un lēmumi, kuru obligāta publicēšana oficiālajā laikrakstā ir noteikta tiesību aktos vai ar Konstitucionālās tiesas lēmumu;
  • nacionālās asamblejas lēmumi;
  • Kūrijas tiesiskās vienveidības lēmumi;
  • nacionālās vēlēšanu komitejas atzinumi;
  • Pielikums, tostarp Lēmumu apkopojums;
  • Oficiālais ziņojums.

Saite atveras jaunā logāValsts tiesību aktu datubāzē ir visi tiesību akti (izņemot vietējos valdības dekrētus) un valsts pārvaldes juridiskie instrumenti, kas ir spēkā meklēšanas datumā. Tajā ir apkopotas tiesību aktu konsolidētās versijas ar iekļautiem grozījumiem un citām izmaiņām.

Šīs informācijas meklēšanu var veikt pēc nosaukuma un numura, kā arī meklēt dokumenta tekstā.

Piekļuve šīm datubāzēm ir bez maksas, un ierobežojumi nav piemērojami.

Saites

Saite atveras jaunā logāAutentiska elektroniskā oficiālā laikraksta Oficiālais Vēstnesis

Saite atveras jaunā logāValsts tiesību aktu datubāze


Šis ir satura mašīntulkojums. Šīs lapas īpašnieks neuzņemas pilnīgi nekādu atbildību par šī mašīntulkojuma kvalitāti.

Lapa atjaunināta: 23/10/2019