Fermer

LA VERSION BÊTA DU PORTAIL EST DISPONIBLE!

Consultez la version bêta du portail européen e-Justice et faites-nous part de votre expérience!

 
 

Chemin de navigation

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Dalībvalstu tiesības - Īrija

Cette page a été traduite automatiquement: sa qualité ne peut pas être garantie.

La qualité de cette traduction a été évaluée comme: mauvaise

Estimez-vous que cette traduction est utile?

Šajā lapā ir informācija par tiesu sistēmu Īrijā.


Juridiskais rīkojums

1. Juridiskie instrumenti/tiesību avoti

1.1. Nacionālie avoti

Īrijas konstitūcija (Īrijas valodā Bunreacht na hÉireann), kas stājās spēkā 1937. gada 29. decembris, ir valsts pamatlikums vai pamatlikums. Ar to izveido valsts iestādes un aparātu un paredz trīspusējo pilnvaru nodalīšanu no izpildvaras, likumdošanas un tiesu iestāžu puses. Tā arī garantē pamattiesības, kuras ir stingri interpretējusi un pagarinājušas tiesas.

Primārie tiesību akti sastāv no parlamenta (parlamenta) pieņemtajiem likumiem, kas sastāv no Īrijas prezidenta, Īrijas parlamenta Seanad Éireann (augšpalātas) un Īrijas parlamenta apakšpalātas (Pārstāvju palātas). Primārie tiesību akti ir sadalīti šādi: Tiesību akti, ar kuriem groza Konstitūciju, kas cilvēkiem jāpieņem referendumā, lai tie stātos spēkā; Vispārēji piemērojami valsts tiesību akti; un privāti likumi, kas vērsti uz konkrētas personas vai personu grupas uzvedību.

Sekundārie tiesību akti ir mehānisms, ar kura palīdzību parlaments var deleģēt likumdošanas pilnvaras valdības vai konkrētas iestādes ministram. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus skaidri jāpiešķir ar primārajiem tiesību aktiem un stingriem nosacījumiem tās īstenošanai — īstenojamajiem principiem un politikas nostādnēm jābūt skaidri un nepārprotami izteiktiem mātesuzņēmuma tiesību aktos, un tai stingri jāievēro iestāde, kas pieņem sekundāros tiesību aktus. Tiesību akti ir visizplatītākā sekundāro tiesību aktu forma, taču tie var izpausties arī kā noteikumi, rīkojumi, noteikumi, shēmas vai likumu kopumi.

Saskaņā ar Konstitūcijas 50. pantu tiesību akti pirms 1922. gada attiecībā uz Īriju (piemēram, Apvienotās Karalistes parlamenta akti) un Īrijas brīvās valsts (1922–1937) pieņemtajiem pasākumiem, kas nav pretrunā Konstitūcijai, paliek spēkā. Daudzi no iepriekš 1922. gada tiesību aktiem, kuri nebija pastāvīgi saistīti ar Īriju, tika atcelti ar Likumu par tiesību aktu pārskatīšanu 2005. — 2012. gadā.

Īrijas tiesību sistēma ir kopēja tiesību sistēma, un tas nozīmē, ka tiesu sistēmas regulējums ir svarīgs tiesību avots. Saskaņā ar precedenta doktrīnu vai stim lēmumu tiesai ir jāievēro lēmumi pirmās instances tiesās, jo īpaši augstākās tiesas lēmumi. Tomēr tā ir politika, nevis saistošs nemaināms noteikums. Šajā tiesību aktā ir iekļauti noteikumi, vispārīgi principi, būvniecības veidi un maksimālās robežas. Stenošanas doktrīna nošķir attiecību decidendi — saistošā lēmuma daļu, kas ir jāievēro, un obiter dictum — tiesneša apsvērumus lietā, kas attiecas uz jautājumiem, kuri ir bijuši vai nav bijuši būtiski, vai kas radās tādā veidā, lai nebūtu jāpieņem lēmums. Obiter dictum nav saistoša nākamajos gadījumos, bet tā var būt pārliecinoša.

1.2. Eiropas Savienības tiesību akti

Tā kā Īrija ir Eiropas Savienības (ES) locekle, ES tiesību akti ir svarīga valsts iekšējā tiesiskā regulējuma sastāvdaļa. ES dalības saistības paredz, ka Konstitūcija un citi valstu tiesību akti ir pakārtoti ES tiesību aktiem, ja Kopienai ir kompetence. Konstitūcijas grozījums bija vajadzīgs, lai ļautu valstij pievienoties ES un izvairītos no konstitūcijas noteikumiem un ES tiesību aktiem.

1.3. Starptautiskie avoti

Īrija ir parakstījusi daudzus starptautiskus nolīgumus un līgumus un ir dalībniece daudzās starptautiskās organizācijās. Konstitūcija nosaka, ka Īrija pieņem vispārēji atzītus starptautisko tiesību principus, kas regulē attiecības starp valstīm.

Īrija ir duālistiska valsts, un, lai tai būtu oficiāls juridiskais statuss valstī, pretēji starp valstīm, Oireachtas valsts tiesību aktos ir jāiekļauj Starptautiski nolīgumi.

Īrija ir parakstījusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju kopš 1953. gada, un kopš tā laika, izmantojot valsts starptautiskās juridiskās saistības, pilsoņi varētu atsaukties uz saviem noteikumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Saskaņā ar 2003. gada Eiropas Cilvēktiesību likumu, ar kuru konvenciju iekļāva Īrijas tiesību aktos, Konvencijas noteikumi juridiski stājās spēkā.

2. Citi avoti

Ja nav oficiālu juridisko noteikumu, lietas izskatīšanā un tiesas sēdē, kad tiesa pieņem lēmumu, uz zinātnisko rakstisko rakstu var atsaukties advokāts. Lai gan notiek debates par to, vai to vajadzētu piemērot vispār un tās ietekme pēdējos gados var būt mazinājusies, tiesas ir paļāvušās uz dabas tiesībām un dabiskajām tiesībām, interpretējot konstitūciju un konstitucionālās tiesības, kas nav īpaši paredzētas Konstitūcijas tekstā.

3. Likumīgo avotu hierarhija

Konstitūcija ir Īrijas tiesību sistēmas virsotne. Tiesību aktus, valdības un administratīvos lēmumus un praksi var pārskatīt atbilstīgi Konstitūcijai attiecībā uz atbilstību.

Tomēr Konstitūcijā ir paredzēts, ka tā neatzīs par spēkā neesošu aktus vai pasākumus, kas ir vajadzīgi dalībai ES. Tas ir paredzēts Konstitūcijas 29. panta 4.6. punktā. Tādējādi ES tiesību aktiem ir prioritāte pār visiem valsts tiesību aktiem, tostarp Konstitūciju. Tā kā ES tiesību akti paredz, ka tās īstenošanas metodes ir jānosaka ar valsts procesuālajām prasībām, ES tiesību aktu īstenošanai ir jābūt saskaņā ar konstitucionālām konstitucionālajām prasībām.

2003. gada Eiropas Cilvēktiesību konvencija ļauj personām izmantot Eiropas Cilvēktiesību tiesas noteikumus Īrijas tiesās. Eiropas Cilvēktiesību konvencija ir iekļauta apakškonstitucionālajā līmenī, un Konstitūcija saglabā prioritāti. Likums nosaka, ka tiesas interpretē un piemēro valsts noteikumus, ciktāl tas ir iespējams, saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijā iekļautajiem noteikumiem. Ja valsts tiesību akti neatbilst Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (ECTK), tiks sagatavota atbilstības deklarācija.

Tiesas ir atzinušas, ka starptautisko paražu tiesību principi ir daļa no valsts tiesību aktiem saskaņā ar Konstitūcijas 29. panta 3. punktu, bet tikai tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā Konstitūcijai, tiesību aktiem vai paražu tiesībām. Starptautiskos nolīgumus var ratificēt tikai tad, ja tie ir saskaņā ar Konstitūciju, pretējā gadījumā tiks rīkots referendums.

Tiesību aktus var aizstāt vai grozīt ar turpmākiem tiesību aktiem. Sekundārie tiesību akti var tikt aizstāti ar primārajiem tiesību aktiem, kā arī deleģēšanas pilnvaras, lai pieņemtu sekundāros tiesību aktus, bet sekundārie tiesību akti nevar prevalēt pār primārajiem tiesību aktiem. Tiesas var noraidīt tiesību aktus, pamatojoties uz to, ka tie nav spēkā esoši, ņemot vērā Konstitūcijas noteikumus (tiesību akti pēc 1937. gada), vai arī tas nav saderīgs ar Konstitūciju (tiesību akti pirms 1937. gada).Pastāv pieņēmums, ka tiesību akti laikposmam pēc 1937. gada atbilst Konstitūcijai.

Tiesu nolēmumus var aizstāt ar tiesību aktu vai konstitucionālajiem tiesību aktiem un turpmākiem tiesu lēmumiem par līdzvērtīgu vai augstāku tiesu.

4. Pārvalstisko instrumentu spēkā stāšanās spēkā esošie instrumenti

Sākotnēji izstrādātā konstitūcija nebija saderīga ar Eiropas Kopienas tiesību aktiem. Piemēram, tajā bija paredzēts, ka Oireachtas ir vienīgā valsts likumdevēja iestāde. Šā iemesla dēļ Konstitūcijā ir iekļauts noteikums, kas paredz, ka tā nepadara par spēkā neesošu nevienu tiesību aktu, tiesību aktu vai pasākumu, kas vajadzīgs dalībai ES. Tomēr ir konstatēts, ka tad, ja darbības joma un mērķi būtu jāmaina, piemēram, noslēdzot jaunu līgumu, tas jādara, rīkojot tautas nobalsošanas referendumu, un, ja cilvēki to pieņem, tiks iekļauts noteikums, kas apstiprina, ka valsts var ratificēt šo līgumu.

Ja ES tiesību akti paredz, ka transponēšanu veic valsts, to īsteno ar primāro tiesību aktu vai parasti ar likumu, ko pieņem valdība vai valdības ministrs.

Saskaņā ar Konstitūciju starptautiskie nolīgumi būs daļa no valsts tiesību aktiem, ja to noteiks arī Oireachtas (Oireachtas) valsts tiesību akti. Tas parasti notiks ar likumu un kā piemēru var minēt Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. 2003. ar kuru Konvencija tika iekļauta valsts tiesību aktos, kā rezultātā personas var paļauties uz tās noteikumiem valstu tiesās.

5. Iestādes, kas ir pilnvarotas pieņemt tiesību aktus

Konstitūcija paredz, ka Oireachtas, ko veido Pārstāvju palāta (Pārstāvju palāta) un Seanad (augšpalāta) un priekšsēdētājs, ir „tikai un vienīgi valsts tiesību akti”, ievērojot Kopienas pienākumus, kas noteikti Konstitūcijā. Parlamenta priekšsēdētājam ir jāparaksta tiesību akta priekšlikums tiesību akta formā, lai tas stātos spēkā, un ja Parlamenta priekšsēdētājam ir šaubas par to, vai ierosināto tiesību aktu, par kuriem viņš var sanākt, konstitucionalitāte saskaņā ar Konstitūcijas 26. pantu var sasaukt Valsts padomi un, ja nepieciešams, nosūtīt Billits izskatīšanai Augstākajā tiesā. (...)

Kā minēts iepriekš, Oireachtas var deleģēt pilnvaras pieņemt tiesību aktus valdības vai citas iestādes ministram, un šīs pilnvaras stingri ierobežo deleģējošais instruments. ES direktīvas parasti īsteno ar ministra izdotu juridisku instrumentu. Pilnvaras pieņemt tiesību aktus var deleģēt dažādām struktūrām, piemēram, valdības ministriem, pārvaldes iestādēm, daļēji valsts iestādēm, regulatīvajām iestādēm, ekspertu struktūrām un vietējām iestādēm.

Saskaņā ar Konstitūciju valdība ir atbildīga par ārējo attiecību vadību un var parakstīt starptautiskus līgumus un nolīgumus un pievienoties starptautiskajām organizācijām, uz kurām attiecas konstitucionālās prasības.

Saskaņā ar kopīgo tiesību sistēmu „Judledge” tiesību akti ir saistoši.

6. Tiesību aktu pieņemšanas process

6.1. Konstitūcija

Pirmais posms Konstitūcijas grozījuma sagatavošanā saskaņā ar 46. pantu ir ierosināt likumprojektu Īrijas parlamenta Pārstāvju palātā (Dáil). Šis likumprojekts ir jānodod abām Oireachtas palātām un pēc tam ir jāiesniedz cilvēkiem referendumā par šo likumprojektu vai noraidīšanu. Priekšlikums tiks uzskatīts par cilvēku apstiprinātu, ja nodoto balsu vairākums ir par to, ka šis priekšlikums ir stājies spēkā tiesību aktos.Priekšlikums par referendumu, kas nav paredzēts konstitūcijas grozīšanai, būs veto tiesības gadījumos, kad balsu vairākums ir pret priekšlikumu un pret priekšlikumu nodotās balsis nav mazākas par vienu trešdaļu vēlētāju reģistrā. Likumprojekts jāizsaka kā “Akts par Konstitūcijas grozījumiem”, un tajā nedrīkst iekļaut citus priekšlikumus. Ja to apstiprina cilvēki, priekšsēdētājs paraksta likumprojektu, un prezidents to „pienācīgi izsludina par likumu”.

6.2. Likumdošanas procedūra

Pirmais solis primāro tiesību aktu izstrādē parasti ir likumprojekts, kas tiks uzsākts abās Oireachtas palātā. Katru Pārstāvju palātā uzsākto likumprojektu nosūta uz Īrijas parlamentam izskatīšanai un var izdarīt grozījumus, kurus Pārstāvju palātai ir pienākums izskatīt. Tomēr, ja likumprojekts tiek ierosināts un nodots Senātā un pēc tam groza Dáil, uzskata, ka šo likumprojektu ierosināja Pārstāvju palāta, un tas jānosūta atpakaļ Senātam izskatīšanai.

Pirms likumprojekta pieņemšanas tā jāapstiprina abās Oireachtas palātās, un prezidents to paraksta tiesību aktos. Likuma pasāžu laikā likumprojekts var tikt pakļauts grozījumiem Pārstāvju palātā un Senātā. Tomēr Konstitūcija konsolidē tradicionāli vēlētā Pārstāvju palātas pārākumu; 23. pantā noteikts, ka, ja Senāts ir noraidījis vai grozīts ar Īrijas parlamenta gribu, šis likumprojekts ir atvērts Pārstāvju palātai, lai tā 180 dienu laikā varētu pieņemt rezolūciju, uzskatot, ka likumprojekts ir pieņēmis likumprojektu. Seanad ir tiesīga atlikt likumprojektu līdz 90 dienām, taču tai nav pilnvaru nepieļaut to, ka likumprojekts kļūst par tiesību aktu vai to mainīt, ja vien Pārstāvju palāta tam nepiekrīt.

Lielāko daļu Bills ir iniciējis valdības ministrs Īrijas parlamenta Pārstāvju palātā.

Ar naudas granulas (piemēram, Bills, kas attiecas uz nodokļu uzlikšanu, atcelšanu, atlaišanu vai izmaiņām, vai nodokļu regulējumu, un Bills, kas saistīti ar publisko finansējumu), var ierosināt un pieņemt tikai Īrijas parlamenta Pārstāvju palāta. Šis tiesību akta veids ir nosūtīts Senātam, lai saņemtu ieteikumus.

Likumdošanas procedūras pēdējais posms ir Parlamenta priekšsēdētāja tiesību akta projekta parakstīšana. Pēc apspriešanās ar Valsts Padomi priekšsēdētājs var Augstākajai tiesai iesniegt likumprojektu vai īpašu likumprojekta sadaļu, lai noteiktu atbilstību konstitūcijai. To sauc par atsauci uz 26. pantu. Pēc tam, kad Augstākā tiesa nolems, ka likumprojekts ir konstitucionāls, to nekad nevar atkārtoti apstrīdēt tiesā, un priekšsēdētājam tā jāparaksta tiesību aktos. Ja ir noteikts, ka likumprojekts kļūst par konstitūciju, prezidentam ir jāsamazinās, lai tas to varētu parakstīt tiesību aktos.

6.3. Sekundārie tiesību akti

Mātes likumā parasti ir noteikts, ka deleģētos aktus, kurus tā apstiprina, parlaments var anulēt vai apstiprināt. Šie noteikumi parasti paredz, ka instrumenti ir “noteikti pirms” vai arī abas parlamenta palātas, kas to var atcelt noteiktā laikposmā. Šis atcelšanas mehānisms attiecas uz visiem sekundārajiem tiesību aktiem, ar ko īsteno ES pasākumus. Pēc stāšanās spēkā noteikti tiesību aktos paredzēti instrumenti ir jāglabā izraudzītās bibliotēkās un paziņojums par to stāšanos spēkā ir jāpublicē Īrijas oficiālajā vēstnesī „ Saite atveras jaunā logāIris Oifigiúil ”.

6.4. Starptautiskie tiesību akti

Valdība var parakstīt starptautiskus līgumus vai nolīgumus vai pievienoties starptautiskām organizācijām, tomēr ir konstatēts, ka valdība to nevar izdarīt, ja tai būtu jāveic ekskluzīvas likumdošanas pilnvaras, kas piešķirtas Oireachtas, vai kā citādi pārkāpj Konstitūciju. Šā iemesla dēļ tiesas ir atzinušas, ka līgumus, ar kuriem maina Eiropas Savienības darbības jomu un mērķus, valdība nevar pieņemt, ja vien tie nav pieņēmuši tautas konstitucionālo referendumu.

7. Stāšanās spēkā vai valsts noteikumi

Konstitūcijas grozījumi stājas spēkā pēc tam, kad tos ir pieņēmuši iedzīvotāji, un grozījumus, ar kuriem ierosina grozījumu, ir parakstījis priekšsēdētājs.

Likumprojekts kļūst par likumu tajā dienā, kad to paraksta priekšsēdētājs, un tas stājas spēkā attiecīgajā dienā, ja vien likums neparedz pretējo. Parlamenta priekšsēdētājs parasti neparaksta likumprojektu agrāk nekā 5. dienā vai vēlāk nekā 7. dienā pēc tā iesniegšanas. Likumā var noteikt datumu, no kura tas stājas spēkā, vai var paredzēt, ka ministrs var veikt “darbības uzsākšanas kārtību” (sekundārie tiesību akti), lai stātos spēkā akts vai tā daļa. Priekšsēdētājam ir pienākums izsludināt likumprojektu, publicējot paziņojumu Iris Oifigiúil, norādot, ka tas ir kļuvis par likumu.

Sekundārajos tiesību aktos tiks noteikts datums, kurā tas sāks darboties.

Tiesas lēmumi parasti ir spēkā no dienas, kad tie ir pieņemti.

8. Strīdu izšķiršanas līdzekļi starp juridiskiem avotiem, kas atšķiras no dažādiem avotiem

Tiesām ir jānosaka jebkādi konflikti starp dažādām tiesību normām vai avotiem.

Ievērojot ES tiesību aktu augstāko pozīciju, Konstitūcija ir valsts pamatlikums, un tā vienmēr ir pretrunā ar citiem tiesību aktiem. Saskaņā ar Konstitūcijas 34. pantu indivīdi var apstrīdēt Augstākās tiesas konstitucionālo spēkā esamību. Šādu lēmumu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Privātpersonas var arī apgalvot, ka valsts rīcība ir pārkāpusi to konstitucionālās tiesības vai konstitucionālo kārtību.

Pieņem, ka tiesību akti, kas pieņemti pēc 1937. gada Konstitūcijas pieņemšanas, ir saskaņā ar Konstitūciju līdz brīdim, kad tiks konstatēts pretējais.

Var rasties apstākļi, kuros Konstitūcijas noteikumi, jo īpaši noteikumi par pamattiesībām, zināmā mērā var nonākt konfliktā. Tiesas ir izmantojušas vairākus mehānismus, lai pieņemtu lēmumus šādos gadījumos, tostarp burtiskā vai gramatiskā interpretācija, vēsturiskā pieeja, purpogāma vai harmoniska pieeja, proporcionalitātes doktrīna, tiesību pieejas hierarhija un apņemšanās ievērot dabas tiesību un dabas tiesību principus.

Ir bijuši gadījumi, kad pēc nepopulāras konstitucionālās noteikšanas vai tiesas mutiskās tulkošanas tika rīkots referendums par konstitūcijas grozīšanu.

Ja kāda persona apgalvo, ka viņa vai viņas tiesības saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju ir pārkāptas ar tiesību aktiem, viņš var vērsties tiesā ar atbilstības deklarāciju.

ES tiesību aktiem ir konstitucionāla imunitāte, jo konstitūcijā ir paredzēts, ka tā nepadara par spēkā neesošiem jebkādas darbības vai pasākumus, kas vajadzīgi dalības dēļ, lai gan šo aktu vai pasākumu īstenošanai ir jāievēro Konstitūcija.

Neņemot vērā konstitucionālos jautājumus, deleģēto tiesību aktu spēkā esamība tiks novērtēta, ņemot vērā tās atbilstību mātesuzņēmuma statūtiem.

Sīkāku informāciju par Īrijas tiesību sistēmu, tiesību aktiem un Konstitūciju var atrast šādās tīmekļa vietnēs:

Saite atveras jaunā logāhttp://www.taoiseach.ie/

Saite atveras jaunā logā http://www.courts.ie/Judgments.nsf/Webpages/HomePage?OpenDocument

Saite atveras jaunā logāhttp://www.irishstatutebook.ie

Saite atveras jaunā logāhttp://www.bailii.org/


Šis ir satura mašīntulkojums. Šīs lapas īpašnieks neuzņemas pilnīgi nekādu atbildību par šī mašīntulkojuma kvalitāti.

Lapa atjaunināta: 23/10/2019