Aizvērt

IR PIEEJAMA PORTĀLA BETA VERSIJA!

Apmeklējiet Eiropas e-tiesiskuma portāla BETA versiju un sniedziet atsauksmes par savu pieredzi!

 
 

Navigācijas ceļš

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Dalībvalstu tiesības - Nīderlande

Šajā lapā sniegta informācija par Nīderlandes tiesisko sistēmu.

Nīderlandes valdībā ietilpst ministri, valsts sekretāri un karalis. Tādējādi Nīderlande savā ziņā ir izņēmums citu Rietumeiropas monarhiju vidū, jo vairumā no tām monarhs neietilpst valdības sastāvā. Kopš Konstitūcijas vispusīgās pārskatīšanas 1848. gadā Nīderlande ir konstitucionāla monarhija ar parlamantāro sistēmu.


Tiesību avoti

Tiesību aktu veidi - apraksts

Konstitūcijā ir noteikts Nīderlandes valsts iekārtas pamats un tiesību aktu veidi. Līgumi starp Nīderlandi un citām valstīm ir būtisks tiesību avots. Konstitūcijas 93. pantā noteikts, ka līgumu noteikumi un starptautisku organizāciju lēmumi var būt tieši piemērojami Nīderlandē; šajā gadījumā tiem var būt prioritāte pār Nīderlandes tiesību aktiem. Tādējādi Nīderlandes Karalistē spēkā esošie normatīvie akti nav piemērojami, ja tie nav savietojami ar šiem noteikumiem. Tāpēc arī Eiropas Savienības noteikumi, kas paredzēti līgumos, regulās un direktīvās, ir būtisks Nīderlandes tiesību avots.

Nīderlandes Karalistes Hartā ir regulētas attiecības starp trim karalistes daļām (Nīderlandi un divām aizjūras teritorijām – Nīderlandes Antiļām un Arubu).

Likumi tiek pieņemti valsts līmenī.

Ja likumā paredzēts deleģējums, centrālā valdība var pieņemt (papildu) regulējumu ar valdības noteikumiem un ministriju noteikumiem. Ir iespējami neatkarīgi valdības noteikumi (kas nav pieņemti uz likuma pamata), taču tos nevar īstenot ar krimināltiesību palīdzību.

Ar konstitūciju zemākā līmeņa publisko tiesību iestādēm (provincēm, pašvaldībām un ūdenssaimniecības iestādēm) ir piešķirtas tiesības pieņemt normatīvos aktus.

Vispārējie tiesību principi ir būtiski attiecībā uz izpildvaru un tiesu varu. Dažkārt tie ir nostiprināti tiesību aktos, piemēram, Civilkodeksā (samērīgums un taisnīgums). Tiesa, taisot spriedumu, var atsaukties uz vispārējiem tiesību principiem.

Vēl viens tiesību avots ir paražas. Principā paražas tiek ņemtas vērā tikai, ja tas noteikts tiesību aktos, taču kolīziju gadījumā tiesa, taisot spriedumu, var ņemt vērā pastāvošas paražas. Paražas nevar izmantot kā tiesību avotu, nosakot, vai izdarīts noziedzīgs nodarījums (Konstitūcijas 16. pants).

Tiesu precedents ir tiesību avots, jo tiesu nolēmumiem ir ietekme arī ārpus konkrētās lietas, kurā nolēmums ticis pieņemts. Augstāku tiesu nolēmumi kalpo kā vadlīnijas. Augstākās tiesas nolēmumi ir īpaši autoritatīvi, jo šīs tiesas uzdevums ir nodrošināt tiesību vienotību. Tāpēc zemāku instanču tiesas, taisot spriedumu, ņem vērā Augstākās tiesas nolēmumus.

Tiesību avotu hierarhija

Konstitūcijas 94. pantā paredzēts, ka daži starptautisko tiesību noteikumi ir prioritāri: tiesību normas, kas ir pretrunā ar šiem noteikumiem, nav piemērojamas. Eiropas tiesību aktiem ir prioritāte pār valsts tiesību aktiem. Tālāk tiesību avotu hierarhijā seko Harta, Konstitūcija un parlamenta likumi. Minētajiem tiesību aktiem ir prioritāte pār citiem normatīvajiem aktiem. Parlamenta likumus pieņem valdība un parlaments (Staten-Generaal) – ievēlētie pilsoņu pārstāvji.

Likumu var pilnībā vai daļēji atcelt tikai ar citu likumu. Turklāt pastāv vispārējs tiesību aktu interpretācijas noteikums, saskaņā ar kuru speciālajiem tiesību aktiem ir prioritāte pār vispārējiem tiesību aktiem.

Kontinentālo tiesību sistēmā rakstītie normatīvie akti tiek uzskatīti par augstāka ranga tiesību avotu nekā tiesu precedenti.

Institucionālā sistēma

Iestādes, kas atbildīgas par tiesību aktu pieņemšanu

Likumdošanas process

Konstitūcijā nav paredzēta viena "likumdošanas iestāde". Likumi tiek pieņemti ar kopēju valdības un parlamenta lēmumu. Normatīvo aktu priekšlikumus var iesniegt valdība vai parlamenta apakšpalāta. Valsts padome sniedz atzinumus par likumprojektiem, kā arī par noteikumu priekšlikumiem. Sagatavojot likumprojektu, parasti notiek apspriešanās ar ieinteresētajām personām.

Parlamenta apakšpalātai ir tiesības ierosināt grozījumus. Parasti Ministru padome pieņem likumprojektus un tos nosūta Valsts padomei, kas sagatavo atzinumu. Valdība atbild uz šo atzinumu, sagatavojot ziņojumu. Pēc tam valdība nosūta likumprojektu, kurā iekļauti nepieciešamie grozījumi, parlamenta apakšpalātai, izmantojot karaļa/karalienes ziņojumu. Priekšlikumu var grozīt apakšpalātā notiekošo debašu gaitā. Pēc priekšlikuma pieņemšanas apakšpalātā par to notiek debates augšpalātā. Šajā posmā nevar izdarīt jaunus grozījumus, augšpalāta var tikai pieņemt vai noraidīt likumprojektu. Pēc priekšlikuma pieņemšanas augšpalātā valsts vadītājs ratificē priekšlikumu, un tas kļūst par likumu.

Juridiskās datubāzes

Saite atveras jaunā logāOverheid.nl ir centrālais punkts, kurā var piekļūt visai informācijai par Nīderlandes valdības organizācijām. Šajā lapā pieejamas:

  • Oficiālās publikācijas
  • Oficiālie laikraksti
  • Parlamenta dokumenti

Saite atveras jaunā logāThe ‘Wet- en regelgeving’ lapā ir atrodamas tiesību aktu konsolidētās redakcijas sākot ar 2002. gada 1. maiju.

Vai piekļuve datubāzei ir bez maksas?

Piekļuve tīmekļa vietnei un datubāzei ir bez maksas.

Saites

Saite atveras jaunā logāRegering.nl, Saite atveras jaunā logāMinisterie van Buitenlandse Zaken, Saite atveras jaunā logāTweede Kamer

Saite atveras jaunā logāGovernment.nl, Saite atveras jaunā logāHouseofrepresentatives.nl


Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 23/05/2018