Închide

VERSIUNEA BETA A PORTALULUI ESTE ACUM DISPONIBILĂ!

Accesați versiunea BETA a portalului european e-justiție și spuneți-ne cum vi se pare!

 
 

Cale de navigare

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Dalībvalstu tiesības - Slovēnija

Această pagină este o versiune realizată cu ajutorul instrumentului de traducere automată. Nu putem oferi nicio garanție în ceea ce privește calitatea traducerii.

Traducerea a fost evaluată ca fiind inacceptabilă

V-a fost utilă traducerea?

Šajā lapā ir sniegta informācija par juridisko sistēmu Slovēnijā.


Juridiskie avoti

Juridisko instrumentu veidi — apraksts

Abstraktas tiesību normas Slovēnijas Republikas tiesību sistēmā tiek pieņemtas gan valsts, gan vietējā līmenī. Juridiskie instrumenti valsts līmenī ir statūti (ustava), likumi/akti (zakoni) un īstenošanas noteikumi, kas iedalāmi divās galvenajās kategorijās: dekrēti (dažkārt tulkoti kā noteikumi) un noteikumi (pravilniki).

Vietējās padomes galvenokārt pieņem rīkojumus (odloki).

Slovēnijas tiesību sistēmā nav atzīta prioritāte, kas nozīmē, ka zemākās instances tiesu (nižja sodišča) lēmumi oficiāli nav saistīti ar augstākās instances tiesu lēmumiem (višja sodišča). Tomēr zemāka līmeņa tiesām ir tendence novērot un ievērot augstākas instances tiesu un Augstākās tiesas (Vrhovno sodišče) judikatūru.

Augstākā tiesa, kas izskata lietu plenārajā sesijā, var pieņemt juridisku principu (načelna pravna mnenja) par jautājumiem, kas ir svarīgi tiesību aktu vienādai piemērošanai. Saskaņā ar Likumu par tiesām (Zakon o sodičihh) šādi juridiskie viedokļi ir saistoši tikai Augstākās tiesas palātām, un tos var mainīt tikai jaunā plenārsesijā. Tomēr, piemēram, tiesas, kurām ir zemākas instances tiesas, parasti ievēro juridiskās pārliecības principu, un Augstākā tiesa savā judikatūrā pieprasa, lai tiktu pienācīgi ņemta vērā puse, citējot jau pieņemtu juridisku atzinumu par attiecīgo jautājumu.

Tiesību aktiem/aktiem un citām regulām ir jāatbilst vispārpieņemtajiem starptautisko tiesību principiem, kā arī līgumiem, kas ir saistoši Slovēnijai (kā noteikts Konstitūcijas 8. pantā). Ratificētie un publicētie starptautiskie līgumi ir jāpiemēro tieši. Slovēnijas Konstitucionālās tiesas (Ustavno sodišče) nostāja ir tāda, ka starptautiskie līgumi ir klasificēti virs tiesību aktu hierarhijas tiesību aktu hierarhijas. Ratificētie starptautiskie līgumi ir iekļauti valsts tiesību sistēmā, tādējādi radot tiesības un pienākumus fiziskām un juridiskām personām valstī (ar nosacījumu, ka tie ir tieši izpildāmi).

Slovēnijas tiesību sistēma pieder kontinentālajai juridiskajai ģimenei, un tā ir civiltiesību sistēma, kas nozīmē, ka paražu tiesības kā tādas nav daļa no tiesību sistēmas. Tomēr paražu tiesības zināmā mērā ir atzītas Slovēnijas tiesību aktos. Piemēram, saskaņā ar saistību kodeksa 12. pantu (obligāti), kas reglamentē līgumus starp fiziskām un juridiskām personām, uzņēmējdarbības paražas, paražas un praksi, kas noteikta starp pusēm, ņem vērā, veicot nepieciešamās darbības un to ietekmi uz komerciālo sabiedrību obligātajām attiecībām.

Pildot amata pienākumus, tiesnesim ir saistoša Konstitūcija, tiesību akti/akti, vispārējie starptautisko tiesību principi un ratificēti un publicēti starptautiskie līgumi. Tiesas aktā ir noteikts, ka, ja civiltiesības nevar atrisināt, pamatojoties uz spēkā esošiem noteikumiem, tiesnesim jāņem vērā noteikumi, ko piemēro līdzīgos gadījumos. Ja, neskatoties uz to, jautājuma atrisināšana ir juridiski apšaubāma, viņam vai viņai jāpieņem lēmums, pamatojoties uz valsts tiesību sistēmas vispārējiem principiem. Šajā sakarā viņam vai viņai ir jārīkojas saskaņā ar juridiskajām tradīcijām un iedibinātajiem tiesu prakses principiem. Tiesnesim vienmēr ir jārīkojas tā, it kā viņš vai viņa pirms tam ir uz nenoteiktu skaitu tāda paša veida lietu.

Normu hierarhija

Visām tiesību normām jābūt saskaņā ar Konstitūciju. Normatīvajiem aktiem jāatbilst vispārēji piemērojamiem starptautisko tiesību principiem un starptautiskiem nolīgumiem, kas ir saistoši Slovēnijai (kā noteikts Konstitūcijas 8. panta 1. punktā). Īstenošanas noteikumiem un vietējiem rīkojumiem ir jābūt saskaņā ar tiesību aktiem/aktiem.

Vispārējiem tiesību aktiem, kas izdoti, lai īstenotu valsts varu (splošni akti za izvršovanje javnih pooblal), jāatbilst Konstitūcijai, likumiem/aktiem un īstenošanas noteikumiem.

Atsevišķu tiesību aktu un valsts iestāžu, vietējo pašvaldību iestāžu un valsts iestādes turētāju rīcības pamatā jābūt pieņemtam tiesību aktam/aktam vai tiesību aktam.

Runājot par Eiropas Savienības tiesību prioritāti, Konstitūcija nodrošina pamatu Slovēnijas tiesību sistēmai, lai tā pieņemtu savu prioritāti, norādot, ka tiesību akti un lēmumi, kas pieņemti starptautiskās organizācijās, kurām Slovēnija ir nodevusi daļu no savām suverēnajām tiesībām (šajā gadījumā Eiropas Savienība), ir jāpiemēro Slovēnijā saskaņā ar šo organizāciju tiesisko regulējumu.

Iestāžu sistēma

Par normu pieņemšanu atbildīgās institūcijas

Likumi/akti ir pieņemti Slovēnijas divpalātu parlamenta apakšpalātā ( Državni zbor). Saskaņā ar Konstitūcijas 80. un 81. pantu Nacionālās asamblejas sastāvā ir 90 deputāti, kas pārstāv Slovēnijas pilsoņus. Astoņdesmit astoņus deputātus ievēl ar vispārēju, vienlīdzīgu, tiešu un aizklātu balsošanu. Viens Itālijas nacionālās kopienas vietnieks un viens Ungārijas nacionālās kopienas vietnieks vienmēr ir jāievēlē Nacionālajā asamblejā šo kopienu locekļiem. Nacionālo asambleju ievēlē uz četriem gadiem.

Dekrētus izdodvaldība (Vlada), savukārt noteikumus izdod atsevišķu valdības ministru. Saskaņā ar Konstitūcijas 110. — 119. pantu valdību veido ministru prezidents (predsedatik vlade) un ministri. Savas kompetences ietvaros valdība un atsevišķi ministri ir neatkarīgi un atbildīgi Nacionālās asamblejas priekšā, kas var atstādināt tos (Konstitucionālajā tiesā), balsot par uzticēšanos vai pārtraukt savu biroju interpelācijas veidā. Ministru prezidentu ievēl Nacionālā asambleja, un pēc tam viņš ierosina, lai ministri tiktu iecelti (un atlaisti) no Nacionālās asamblejas.

Konstitucionālajai tiesai ir izšķiroša loma institucionālajā sistēmā, jo tā var atcelt likumus/aktus, īstenošanas noteikumus un vietējos rīkojumus, ko tā uzskata par antikonstitucionāliem. Tā arī sniedz atzinumus par starptautisko līgumu konstitucionalitāti un lemj par cietušo pilsoņu individuālām konstitucionālajām sūdzībām, ko var iesniegt pēc tam, kad ir izmantoti visi citi tiesiskās aizsardzības līdzekļi.

Vietējos rīkojumus pieņem vietējās padomes (občinski sveti, mestni sveti), kuras tieši ievēl pašvaldības rezidenti.

Lēmumu pieņemšanas process

Likumu/tiesību aktus Nacionālajai asamblejai var pieņemt valdība, Nacionālās asamblejas individuālie vietnieki, parlamenta augšpalāta — Valsts padome (Državni svet), un pieci tūkstoši balsotāju. Saskaņā ar Reglamentu (Poslovnik Državnega zbora) Nacionālajā asamblejā parastā procedūra sastāv no trim ierosinātā likuma/akta lasījumiem.

Turklāt reglamentā ir paredzēta paātrināta ārkārtas procedūra. Saskaņā ar 86. pantu Nacionālā asambleja var pieņemt lēmumu, ja klātesošo deputātu vairākums ir klātesoši un ja likums/tiesību akts ir pieņemts ar balsu vairākumu, ko nodevuši klātesošie deputāti, ja vien nav noteikts atšķirīgs balsu vairākums. Nacionālā padome var uzlikt veto tiesību aktam/aktam, un Nacionālā asambleja ar visu vietnieku balsu vairākumu var neievērot šādu veto tiesības.

Referendums par tiesību aktu (Zakarnodajni referendums) (kā definēts Konstitūcijas 90. pantā) ir reglamentēts referendumā par referendumu un sabiedriskās iniciatīvas aktu (Zakon o referencumu in o ljudski iniciativi) un to var ierosināt Nacionālā asambleja pati vai pēc Nacionālās padomes pieprasījuma — viena trešdaļa deputātu vai četrdesmit tūkstoši vēlētāju. Vēlētājiem ir iespēja apstiprināt vai noraidīt Nacionālās asamblejas pieņemto likumu/aktu, pirms to izsludinājis Republikas prezidents (Predsedatnik republika).

Republikas prezidentam ir jāizsludina pieņemts likums/akts astoņu dienu laikā pēc tā pieņemšanas. Saskaņā ar Konstitūcijas 154. pantu visas normas ir jāpublicē, pirms tās var stāties spēkā. Valsts iestāžu pieņemtās tiesību normas ir publicētas Slovēnijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī (Uradni list Republike Slovenije, UL RS), bet rīkojumi un citi vietējie noteikumi ir publicēti vietējos laikrakstos.

Konstitūcijas grozījumus pieņem ar īpašu procedūru, kas noteikta Konstitūcijā. Priekšlikumu par konstitūcijas grozīšanu var ierosināt 20 Nacionālās asamblejas locekļi, valdība vai 30.000 vēlētāji. Par šādu priekšlikumu Nacionālajā asamblejā lemj ar divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu, bet grozījumu var pieņemt tikai tad, ja to apstiprina divu trešdaļu visu vietnieku balsu vairākums. Konstitūcijas 87. pantā ir noteikts, ka pilsoņu un citu personu tiesības un pienākumus Nacionālā asambleja var noteikt tikai ar likumu.

ES regulas un ES iestāžu pieņemtie lēmumi ir tieši piemērojami Slovēnijas Republikā. Tie nav jāratificē un jāpublicē UL RS, lai tos varētu piemērot.

Starptautiskie līgumi, kuru parakstītājs ir Slovēnijas Republika, stājas spēkā, tiklīdz nacionālā asambleja tos ir ratificējusi, izmantojot īpašu procedūru. Starptautiskos līgumus ratificē valdība, pieņemot tiesību aktu. Tiesību aktu par starptautiska līguma ratifikāciju pieņem, ja to pieņem ar klātesošo deputātu vienkāršu balsu vairākumu, izņemot gadījumus, kad Konstitūcijā vai tiesību aktos ir noteikts citādi.

Juridiskās datubāzes

Juridiskās informācijas sistēma — AAC

Saite atveras jaunā logāJuridiskās informācijas sistēmaSlovēnijas Republikas Likumu reģistrs ir saistīts ar citu valsts iestāžu datubāzi un Oficiālo Vēstnesi.

Nacionālās asamblejas tiesību akti

Saite atveras jaunā logāNacionālās Asamblejas datubāzes tiesību akti satur visu nacionālo asambleju diskusiju dokumentu tekstus/tiesību aktus un citus aktus. Šie dokumenti ir:

  • Konsolidētie tiesību aktu teksti — pēc 2002. gada 29. novembris pieņemto likumu konsolidētie teksti, kas publicēti Slovēnijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī, un neoficiālie konsolidētie teksti no 2007. gada 17. jūnijs;
  • Pieņemtie tiesību akti — Nacionālās asamblejas pieņemtie tiesību akti, kas kopš neatkarības iegūšanas 1991. gada 25. jūnijs publicēti Slovēnijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī;
  • Pieņemtie tiesību akti — Nacionālās asamblejas pieņemtie akti, kas Slovēnijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī ir publicēti kopš 1996. gada 28. novembris;
  • Likumprojekti — likumprojekti, kas iesniegti apspriešanai Nacionālās asamblejas pašreizējā pilnvaru termiņā (datubāze satur arī pieņemtos likumprojektus, kas vēl nav publicēti Slovēnijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī);
  • Tiesību aktu nolasījumi/tiesību akti (obpranave zakonov) (procedūras beigas) — visu to tiesību aktu lasījumu arhīvs, kas iesniegti apspriešanai Nacionālajā asamblejā pēc 1996. gada 28. novembris;
  • Aktu priekšlikumi — priekšlikumi aktiem, kas iesniegti apspriešanai Nacionālās asamblejas pašreizējā pilnvaru termiņā (datubāze satur arī pieņemtos priekšlikumus tiesību aktiem, kas vēl nav publicēti Slovēnijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī);
  • Aktu nolasījumi (obranavatov) (procedūras beigas) — visu to tiesību aktu rādījumu arhīvs, kurus pēc 1996. gada 28. novembris iesniedz izskatīšanai Nacionālajā asamblejā;
  • Rīkojumu projekti — priekšlikumi par rīkojumiem, kas iesniegti apspriešanai Nacionālās asamblejas pašreizējā pilnvaru termiņā (datubāze satur arī pieņemtos rīkojumu projektus, kas vēl nav publicēti Slovēnijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī);
  • Rīkojumu (oblovnave odlokov) rādījumi (procedūras beigās) — visu to rādījumu arhīvs, kurus Nacionālā asambleja iesniedza apspriešanai pēc 1996. gada 28. novembris.

Slovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis

Visi valsts tiesību akti ir oficiāli publicēti Saite atveras jaunā logāSlovēnijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī. Visi dokumenti tiek publicēti tiešsaistē.

Saites

Saite atveras jaunā logānacionālās asamblejas tiesību akti

Saite atveras jaunā logājuridiskās informācijas sistēma

Saite atveras jaunā logāSlovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis


Šis ir satura mašīntulkojums. Šīs lapas īpašnieks neuzņemas pilnīgi nekādu atbildību par šī mašīntulkojuma kvalitāti.

Lapa atjaunināta: 23/10/2019