Κλείσιμο

Η ΕΚΔΟΣΗ BETA ΤΗΣ ΠΥΛΗΣ ΕΙΝΑΙ ΤΩΡΑ ΔΙΑΘΕΣΙΜΗ!

Επισκεφθείτε την έκδοση BETA της διαδικτυακής πύλης της ευρωπαϊκής ηλεκτρονικής δικαιοσύνης και πείτε μας τη γνώμη σας!

 
 

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Parastās tiesas - Austrija

Η σελίδα αυτή μεταφράστηκε από μηχανή και δεν μπορούμε να εγγυηθούμε την ποιότητά της.

Η ποιότητα αυτής της μετάφρασης αξιολογείται ως: μη αξιόπιστη

Θωρείτε αυτή τη μετάφραση χρήσιμη;

Šajā sadaļā ir sniegta informācija par vispārējās piekritības tiesām civillietās un krimināllietās Austrijā.


Vispārējās piekritības tiesas — ievads

Vispārējās piekritības tiesas ir organizētas 4 līmeņos. Pašlaik (2017. gada janvāris), izskatot tiesas prāvas, ir atbildīgas šādas tiesas:

  • 116 rajona tiesas telpas
  • 20 zemju tiesas (Landesgerichte),
  • 4 augstās zemju tiesas (Oberlandesgerichte) un
  • Augstākā tiesa

Kopš 2013. gada sākuma rajona tiesu skaits ir pakāpeniski samazināts līdz 116 (kopš 1.7.2014. gada), pulcējot kopā Augšaustrijas, Lejasaustrijas un Štīrijas rajonu tiesas. Attiecībā uz 2017. gada otro pusi un 2018. un 2019. gadu ir jau ieviestas turpmākas izmaiņas rajona tiesu struktūrā, un līdz ar to rajona tiesu skaits samazināsies par trim.

Kriminālprocesā sabiedrības intereses pārstāv prokuratūra:

  • 16 prokuratūras (Staatsanwaltschaften),
  • Valsts prokurora birojam (Zentrale Staatsanwaltschaft), lai sauktu pie atbildības par ekonomiskajiem noziegumiem un korupciju,
  • 4 augsta ranga prokuratūrā (Oberstaatsanwaltschaften),
  • Ģenerālprokuratūra (Generalprokuratur).

Tiesas spriedumu izpildei ir 27 cietumi.

A. Tiesu sistēmas organizācija: Civillietas un krimināllietas

Strīdu izskatīšana pirmajā instancē ir piekritīga vai nu iecirkņa tiesām vai zemju tiesām. Piekritība civillietās parasti tiek noteikta pēc lietas veida — patstāvīgā piekritība (Eigenzuständigkeit), visās citās jomās — pēc strīda priekšmeta vērtības — vērtības piekritība (Wertzuständigkeit). Patstāvīgai piekritībai ir priekšroka pār vērtības piekritību.

Krimināllietās piekritību nosaka pēc soda, kas paredzēts par izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

Iecirkņa tiesas (pirmais organizācijas līmenis)

Apgabaltiesas ir pirmās instances tiesas. Atbildīga par:

  • Civillietas, kurās prasības summa nepārsniedz EUR 15,000, ( vērtības piekritība),
  • Noteikta veida lietas (neatkarīgi no prasības summas lieluma), jo īpaši strīdus ģimenes tiesību, īres tiesību vai izpildes tiesību jomā (patstāvīgā piekritība),
  • krimināllietas par nodarījumiem, kur piemērojamais sods ir tikai naudas sods, naudas sods un brīvības atņemšana uz laiku līdz 1 gadam vai tikai brīvības atņemšana uz laiku līdz 1 gadam (piem., miesas bojājumu nodarīšana aiz neuzmanības, zādzība).

Zemju tiesas, respektīvi, Pirmās instances tiesas, (otrais organizācijas līmenis)

Zemju tiesām (krimināllietās) jeb Pirmās instances tiesām (civillietās) ir piekritīgas šādas lietas:

  • pirmajā instancē — visas lietas, kas nav piekritīgas iecirkņa tiesām, Turklāt tām ir patstāvīgi piekritīgas lietas saskaņā ar Atomatbildības likumu, Amatatbildības likumu, Datu aizsardzības likumu un lietas konkurences un intelektuālā īpašuma tiesību jomā;
  • otrajā instancē — iecirkņa tiesu nolēmumu pārsūdzības.

Augstās zemju tiesas, respektīvi, Otrās instances tiesas, (trešais organizācijas līmenis)

Šīs tiesas ir izveidotas trešajā organizācijas līmenī. Tās atrodas Vīnē (aptverot Vīni, Lejasaustriju un Burgenlandi), Grācā (aptverot Štīriju un Karintiju), Lincā (aptverot Augšaustriju un Zalcburgu), kā arī Insbrukā (aptverot Tiroli un Forarlbergu).

šīs tiesas civillietās un krimināllietās izskata tikai pārsūdzības (otrajā instancē).

Turklāt šīm tiesām ir īpaša loma tiesu sistēmas pārvaldē. Augsto zemju tiesu (attiecīgi otrās instances tiesu) priekšsēdētāji ir arī atbildīgās personas par visu attiecīgajā tiesu iecirknī esošo tiesu pārvaldi; pildot šo uzdevumu, viņš ir tieši pakļauts vienīgi federālajam tieslietu ministram.

Augstākā tiesa (ceturtais organizācijas līmenis)

Augstākā tiesa Vīnē ir augstākās instances tiesa civillietās un krimināllietās. Kopā ar Konstitucionālo tiesu, Augstāko administratīvo tiesu un Patvēruma lietu tiesu to sauc par Augstāko tiesu palātu. Tas nozīmē, ka pret šīs tiesas nolēmumiem nav iespējami nekādi turpmāki (valsts līmeņa) tiesiskās aizsardzības līdzekļi.

Augstākās tiesas nolēmumiem ir būtiska loma, lai nodrošinātu tiesību aktu vienotu piemērošanu visā valsts teritorijā.

Lai gan zemākas instances tiesām, pieņemot nolēmumus, nav juridiska pienākuma vadīties no Augstākās tiesas judikatūras, praksē tās parasti to dara.

B. Civilā tiesvedība

Civilā tiesvedība iedalās vispārīgajā civilprocesā, darba strīdu procesā, komercprocesā un bezstrīdus procesā.

Vispārīgo civilprocesu piemēro, izskatot visus privāto tiesību jautājumus, kuri nav piekritīgi Komerctiesām vai Darba tiesām, vai kuru izskatīšanai nav paredzēts bezstrīdus process.

C. Pārsūdzības kārtība

C.1.

parastajā civilprocesā ir divas dažādas pārsūdzības kārtības un katra no tām var būt trīspakāpju. Strīdu izskatīšana pirmajā instancē ir piekritīga vai nu iecirkņa tiesām vai zemju tiesām.

Ja pirmajā instancē lietu izskata iecirkņa tiesa, tās nolēmumu var pārsūdzēt Pirmās instances tiesā (zemes tiesā). Par pārsūdzību šeit lemj Apelācijas lietu senāts.

Ja Pirmās instances tiesa (Zemes tiesa) izskata lietu pirmajā instancē, tās nolēmumu var pārsūdzēt Otrās instances tiesā (Augstajā zemes tiesā), kur par sūdzību lemj otrās instances Apelācijas lietu senāts.

Otrās instances tiesas tikai pārbauda pirmajā instancē pieņemto nolēmumu. Tāpēc tās izskata lietu, pamatojoties tikai uz pieteikumiem, kas bija iesniegti pirmās instances tiesā līdz procesa mutiskās daļas beigām, un līdz minētajam brīdim zināmajiem un iesniegtajiem faktiem. Otrās instances tiesas var izlemt lietu pēc būtības (apstiprinot vai grozot nolēmumu). Šajā nolūkā tās var — pirmajā instancē iesniegto pieteikumu un faktu robežās — pilnībā vai daļēji atkārtot lietas izskatīšanu vai to papildināt, tās var arī atcelt pirmās instances tiesas nolēmumu un uzdot tai lietu izskatīt no jauna, vai arī noraidīt sūdzību.

Lietās, kurās izšķirams tiesiski nozīmīgs jautājums, ir iespējams iesniegt pārsūdzību arī Augstākajā tiesā.

Augstākā tiesa lemj tikai par tiesību jautājumiem un, pieņemot nolēmumu, tai ir saistoši iepriekš konstatētie fakti. Tādējādi tā novērtē tikai uz minētā pamata pieņemto nolēmumu pareizību vai konstatē iepriekš notikušā procesa spēkā neesamību un ierobežotā apjomā arī procesā pieļautās kļūdas. Augstākā tiesa nav tikai kasācijas instance; tā var lietu izskatīt arī pēc būtības (apstiprinot vai grozot nolēmumu), atcelt iepriekš pieņemtos nolēmumus un uzdot pirmās vai otrās instances tiesai izskatīt lietu no jauna, vai noraidīt sūdzību.

Pirmajā instance lietas vairumā gadījumu izskata tiesnesis vienpersoniski (un tikai lietas, kur prasījuma summa pārsniedz EUR 100,000, pēc vienas puses pieprasījuma izskata koleģiāli trīs tiesneši). Otrajā instance lietas izskata koleģiāli trīs tiesneši, Augstākajā tiesā lietas izskata koleģiāli pieci tiesneši. Ja jāizskata tiesību jautājums, kam ir īpaša nozīme (piemēram, pastāvošas tiesu prakses izmaiņas), to Augstākajā tiesā izskata tā sauktais papildinātais senāts, kas sastāv no vienpadsmit tiesnešiem.

C.2. Momentānais pārsūdzība krimināllietās

Kriminālprocesā lietu var izskatīt divās instancēs.

Ja pirmajā instancē nolēmumu pieņem iecirkņa tiesa, var iesniegt:

  • sūdzību par nolēmuma spēkā neesamību,
  • pārsūdzību par vainu un piemēroto sodu.

Attiecīgā zemes tiesa par pārsūdzību lemj triju tiesnešu sastāvā.

Ja zemes tiesa viena tiesneša sastāvā lemj kā pirmās instances tiesa (par visiem kriminālpārkāpumiem un noziegumiem, par kuriem maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz 5 gadiem, piemēram, apzināti nepatiesas liecības sniegšana tiesā), var iesniegt:

  • sūdzību par nolēmuma spēkā neesamību,
  • pārsūdzību par vainu un piemēroto sodu.

Attiecīgā augstā zemes tiesa par pārsūdzību lemj triju tiesnešu sastāvā.

Ja zemes tiesa pieņem nolēmumu pirmajā instancē, piedaloties tiesas piesēdētājiem vai zvērinātajiem, sūdzība par nolēmuma atcelšanu jāsniedz Augstākajā tiesā. Ja pārsūdzība attiecas tikai uz piemēroto sodu, to izskatīs attiecīgā augstā zemes tiesa.

D. Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

parastajā civilprocesā pirmajā instancē pieņemtos nolēmumus var apstrīdēt, kā tiesiskās aizsardzības līdzekli izmantojot apelācijas sūdzību. Apelācijas sūdzību var iesniegt visās lietās, pamatojoties uz tiesiskā novērtējuma spēkā neesamību vai nepareizību, un atsevišķās jomās vai lietās, kur prasības summa pārsniedz EUR 2,700, arī pamatojoties uz procesa kļūdām vai faktu nepareizu konstatēšanu.

Otrajā instancē pieņemtos nolēmumus var apstrīdēt, kā tiesiskās aizsardzības līdzekli izmantojot kasācijas sūdzību. Taču šis tiesiskās aizsardzības līdzeklis Augstākajā tiesā (atkarībā no jomas) ir pakļauts dažādiem ierobežojumiem. Parasti Augstākā tiesa izskata tiesību jautājumus, kam ir īpaša nozīme; tāpēc šāda tiesību jautājuma pastāvēšana ir priekšnoteikums, lai Augstākā tiesa pieņemtu kasācijas sūdzību. Turklāt atsevišķās jomās Otrās instances tiesas nolēmumi lietās, kurās prasības summa nepārsniedz EUR 5,000, nav pārsūdzami, vai Otrās instances tiesai ir jāsniedz piekrišana kasācijas sūdzības iesniegšanai Augstākajā tiesā (tieši vai iesniedzot jaunu pieteikumu), ja prasības summa nepārsniedz EUR 30,000.

E. Juridiskās datubāzes

Austrijas Tieslietu ministrijas ( Saite atveras jaunā logāhttp://www.justiz.gv.at/) tīmekļa vietnē ir sniegta vispārējā informācija par Austrijas tiesu sistēmu.

Vai piekļuve datubāzei ir bezmaksas?

Jā, piekļuve Austrijas Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnei ir bez maksas.

Saites

Saite atveras jaunā logāTiesu jurisdikcija — Austrija


Šis ir satura mašīntulkojums. Šīs lapas īpašnieks neuzņemas pilnīgi nekādu atbildību par šī mašīntulkojuma kvalitāti.

Lapa atjaunināta: 30/10/2019