Parastās tiesas - Itālija

Atjaunot Saglabāt kā PDF

Šajā sadaļā ir sniegta informācija par vispārējās piekritības tiesu organizāciju Itālijā.


Vispārējās piekritības tiesas – ievads

Vispārējā kompetence ir sadalīta šādi:

  • Civiltiesiskā jurisdikcija – tiesību juridiskā aizsardzība attiecībās starp privātpersonām vai starp privātpersonām un valsts pārvaldi – apstākļos, kad pārvalde, pildot savus pienākumus, pārkāpj personas subjektīvās tiesības.
  • Krimināltiesiskā jurisdikcija – tiesnešus uzaicina izlemt, vai prokurora uzsāktā krimināltiesvedība pret konkrēto personu ir pamatota.

Civiltiesvedību un krimināltiesvedību regulē divu atšķirīgu procesuālu noteikumu krājumi — Civilprocesa kodekss un Kriminālprocesa kodekss.

Krimināltiesvedību uzsāk vispārējās piekritības tiesas darbinieks, kas pilda prokurora amatu (skat. Konstitūcijas 107. panta pēdējo daļu).

Civillietas izskatīšanu pret otru subjektu (ko sauc par atbildētāju), pret kuru ceļ prasību, var uzsākt jebkura valsts vai privāta vienība (ko sauc par prasītāju).

Civiltiesiskā jurisdikcija

Miertiesneši (giudici di pace) ir goda tiesneši (giudici onorari), kas ir kompetenti mazāk svarīgos jautājumos.

Zemākās instances tiesas (tribunali) darbojas kā pirmās instances tiesas visos citos strīdos un kā apelācijas tiesas, kurās pārskata miertiesnešu nolēmumus.

Nepilngadīgo tiesas un apelācijas tiesu nepilngadīgo lietu nodaļas (Tribunali per i Minorenni e Sezione per i Minorenni delle Corti di Appello) ir kompetentas jautājumos saistībā ar nepilngadīgajiem, kuros nav kompetentas vispārējās piekritības tiesas.

Tiesas nodaļas un apelācijas tiesas, kas specializējas ar nodarbinātību saistītos jautājumos (Sezione dei Tribunali e delle Corti di Appello specializzata per le controversie in materia di lavoro).

Apelācijas tiesas (Corti di Appello) ir otrās instances tiesas.

Kasācijas tiesa (Corte di Cassazione jeb Corte Suprema di Cassazione), kas atrodas Romā, ir tiesu sistēmas augstākās instances tiesa, kura ir kompetenta vērtēt, vai citu tiesu nolēmumi ir tiesiski.

Krimināltiesiskā jurisdikcija

Miertiesneši (Giudici di Pace) ir goda tiesneši, kas ir kompetenti mazāk smagos pārkāpumos.

Tribunāli (Tribunali) ir pirmās instances tiesas visās krimināllietās, kas ir ārpus miertiesu vai zvērināto tiesu kompetences, kā arī ir apelācijas tiesas pret miertiesnešu spriedumiem.

Tiesas un apelācijas tiesu nepilngadīgo lietu nodaļas (Tribunali per i Minorenni e Sezione per i Minorenni delle Corti di Appello) ir pirmās un otrās instances tiesas pārkāpumos, ko veikušas nepilngadīgas personas.

Zvērināto tiesas (Corti di Assise) ir pirmās instances tiesas, kas ir kompetentas izskatīt vissmagākos noziegumus.

Apelācijas tiesas (Corti di Appello) ir otrās instances tiesas.

Zvērināto tiesu apelācijas tiesas (Corti di Assise di Appello) ir otrās instances tiesas apelācijai pret zvērināto tiesu spriedumiem.

Uzraudzības tiesas un birojs (Tribunale di Sorveglianza e Ufficio di Sorveglianza) regulē brīvības atņemšanas sodu un naudas sodu izpildi, kā arī tiesību ievērošanu kriminālsodu izpildē.

Kasācijas tiesa (Corte di Cassazione) ir Itālijas tiesa, kas nodarbojas ar tiesību pārkāpumu jautājumiem. Tās kompetencē ir izskatīt iebildumu pret jebkuras tiesas lēmumu bez apelācijas otrās instances tiesā – gan civillietās, gan krimināllietās – vai pret personiskās brīvības ierobežojumiem.

Corte Suprema di Cassazione ir tiesu sistēmas augstākā tiesa. Saskaņā ar galveno 1941. gada 30. janvāra Tiesu likumu Nr. 12 (65. pantu) viena no šīs tiesas galvenajām funkcijām ir pienākums „nodrošināt tiesību normu pareizu piemērošanu un to vienveidīgu interpretāciju, kā arī vienotību ar valsts objektīvajām tiesībām un dažādu jurisdikciju robežu ievērošanu”. Tādejādi viena no svarīgākām šīs tiesas lomas iezīmēm ir tiesību vienveidošana – t. i., tā tiecas nodrošināt skaidrību tiesību interpretācijā.

Attiecībā uz lietu izskatīšanu trešajā instancē spēkā esošie noteikumi Augstākajai tiesai ļauj veikt lietas apstākļu izmeklēšanu tikai tad, ja tie jau ir izskatīti iepriekšējā tiesvedībā un tikai ja nepieciešams izvērtēt likumā pieļauto pamatojumu lūguma iesniegšanai Augstākajā tiesā.


Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 18/06/2018