Aizvērt

IR PIEEJAMA PORTĀLA BETA VERSIJA!

Apmeklējiet Eiropas e-tiesiskuma portāla BETA versiju un sniedziet atsauksmes par savu pieredzi!

 
 

Navigācijas ceļš

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Procesuālie termiņi - Austrija

SATURS

1 Kādu veidu termiņi attiecas uz civilprocesu?

Austrijas tiesībās pastāv dažādi laika ierobežojumu veidi.

Tiek izšķirti procesuālie laika ierobežojumi, t. i., termiņi, kuros pusei vai citai tiesas procesā iesaistītajai personai vajag vai ir pienākums noteiktā kārtā rīkoties procesa nolūkā, un materiālie laika ierobežojumi, t. i. termiņi, kuros konkrētajam notikumam ir jābūt notikušam, lai radītu noteiktas materiālās sekas juridiskās sistēmas ietvaros (piem., termiņš, kādā ir iesniedzama prasība par pārkāpumu saskaņā ar Civilprocesa kodeksa (ZPO) 454. pantu vai kādā ir jāizsniedz īrniekiem brīdinājums saskaņā ar ZPO 560. pantu). Svarīgi atzīmēt, ka pasta piegādei nepieciešamais laiks netiek ietverts procesuālajos laika ierobežojumos, bet tiek ietverts materiālajos laika ierobežojumos. Tas nozīmē, ka tiek uzskatīts, ka pārsūdzība ir iesniegta laikā, ja tā ir nosūtīta pārsūdzības iesniegšanas procesuālā laika ierobežojuma pēdējā dienā (pasta zīmoga datums), pat ja tiesa to saņem krietnu laiku pēc minētā termiņa beigām.

Atšķirība ir arī tajā, vai laika ierobežojums noteikts tieši tiesību aktos (piem., pārsūdzības iesniegšanas termiņi), vai tos nosaka tiesnesis, vadoties pēc vajadzības atsevišķā lietā (piem., termiņš, kādā iemaksājams nodrošinājums izdevumu segšanai). Uz izmeklēšanas termiņiem attiecas abas šīs situācijas — tiesību aktos ir noteikts vienīgi kāds konkrēts termiņš (minimālais, maksimālais vai aptuvenais termiņš, kā tas ir ZPO 257. panta 1. punktā attiecībā uz pirmstiesas sēdes dienu).

Absolūtie termiņi tiek noteikti ar datumu, kurā tie beidzas (parasti ar vienu kalendāro dienu), kamēr relatīvie laika ierobežojumi tiek noteikti ar sākuma datumu un ilgumu.

Vispārēji runājot, tiesneši laika ierobežojumus var pagarināt (pagarināmie laika ierobežojumi). Izņēmuma gadījumi, kad saskaņā ar tiesību aktiem termiņa pagarināšana ir aizliegta, ir zināmi kā nepagarināmie jeb obligātie laika ierobežojumi (piem., pārsūdzību iesniegšanas termiņi).

Tiek izdalīti grozāmi un negrozāmi laika ierobežojumi atkarībā no tā, vai gadījumā, ja termiņš netiek ievērots, ir iespējams atjaunot iepriekšējo stāvokli. Grozāmība ir vispārējs noteikums. Izņēmuma gadījumos, kad iepriekšējo stāvokli atjaunot ir aizliegts, termiņš tiek dēvēts par preventīvu jeb fiksētu laika ierobežojumu (Fallfrist). Preventīva laika ierobežojuma piemērs ir termiņš, kādā var iesniegt pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu vai pieteikumu par lietas pārskatīšanu (ZPO 534. pants).

2 Saraksts ar dažādām dienām, kas paredzētas kā brīvdienas saskaņā ar 1971. gada 3. jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71.

Austrijā brīvdienas ir sestdienas, svētdienas, Lielā Piektdiena un valsts svētku dienas. Valsts svētku dienas Austrijā ir Jaungada diena (1. janvāris), Zvaigznes diena (6. janvāris), Otrās Lieldienas, Maija svētki (1. maijs), Debesbraukšanas diena, Vasarsvētku pirmdiena, Corpus Christi svētki, Debesīs uzņemšanas svētki (15. augusts), Austrijas Nacionālie svētki (26. oktobris), Visu Svēto diena (1. novembris), Šķīstās ieņemšanas svētki (8. decembris), Ziemassvētki (25. decembris) un Ziemassvētku dāvanu diena (26. decembris).

3 Kādi ir piemērojamie vispārīgie noteikumi par dažādu civilprocedūru termiņiem?

Lielākā daļa noteikumu par laika ierobežojumiem ir atrodami Civilprocesa kodeksa (ZPO) 123.–129. pantā un 140.–143. pantā un Tiesu organizācijas likuma (GOG) 89. pantā.

4 Ja akts vai formalitāte ir jāveic noteiktā periodā, kas ir šā perioda sākuma brīdis?

Vairumā gadījumu laika ierobežojums sākas no datuma, kad nodots lēmums par laika ierobežojuma noteikšanu vai ierosināšanu; citādi tas sākas no lēmuma paziņošanas dienas (ZPO 124. pants).

5 Vai sākuma brīdi var ietekmēt vai mainīt dokumentu nosūtīšanas vai iesniegšanas metode (personīga iesniegšana, ko veic tiesu izpildītājs vai pasta dienests)?

Nē, kā minēts 4. punktā, parasti lēmuma nodošana ir notikums, ar kuru sākas procesuālais laika ierobežojums, neatkarīgi no nodošanas veida.

Laika ierobežojums sākas tad, kad ir nodots vai paziņots lēmums par laika ierobežojuma noteikšanu vai ierosināšanu.

6 Ja termiņa ritējums sākas ar kādu notikumu, vai diena, kurā šis notikums ir noticis, tiek ņemta vērā, aprēķinot laika periodu?

Nē, diena, kad noticis notikums, kas ierosina laika ierobežojumu (piem., lēmuma nodošana), netiek ietverta termiņa aprēķinā.

7 Ja termiņš ir izteikts dienās, vai norādītajā dienu skaitā ir kalendārās dienas vai darba dienas?

Termiņus rēķina kalendārajās dienās.

8 Ja šis periods ir izteikts nedēļās, mēnešos vai gados?

Arī šajā gadījumā termiņus rēķina kalendārajās dienās.

9 Kad beidzas termiņš, ja tas ir izteikts nedēļās, mēnešos vai gados?

Termiņi, kas noteikti nedēļās, mēnešos vai gados, beidzas pēdējās nedēļas vai pēdējā mēneša tās dienas pusnaktī, kura atbilst pēc nosaukuma vai skaita termiņa sākuma datumam (ZPO 125. panta 2. punkts). Ja termiņa pēdējā mēnesī tāda datuma nav (piem., ja viena mēneša termiņš sākas 31. janvārī), laika ierobežojums beigsies attiecīgā mēneša pēdējā dienā (ZPO 125. panta 2. punkts). Brīvdienas neietekmē sākuma datumu vai termiņu ilgumu.

10 Ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai brīvdienā, vai to pagarina līdz nākamajai pirmajai darba dienai?

Jā, laika ierobežojumi, kuru beigu datums iekrīt sestdienā, svētdienā, valsts svētku dienā vai Lielajā Piektdienā, beidzas nākamajā darbdienā.

11 Vai pastāv īpaši gadījumi, kuros termiņi tiek pagarināti? Kādi ir nosacījumi, lai termiņus būtu iespējams pagarināt?

Pārsūdzības procesā obligātie laika ierobežojumi tiek apturēti laikā no 15. jūlija līdz 17. augustam un no 24. decembra līdz 6. janvārim. Ja viens no šiem laika posmiem sākas obligātā termiņa laikā vai ja obligātā termiņa sākums iekrīt kādā no šiem laika posmiem, termiņš tiek pagarināts par visu periodu vai par periodu, kas atlicis minētā laika posma sākumā.

Iepriekš teiktais neattiecas uz atsevišķiem īpašiem procesiem, it sevišķi saistībā ar strīdiem par tiesību pārkāpumiem, uzturlīdzekļiem, izpildes prasībām un pagaidu pasākumiem, kā arī uz termiņa nokavējuma un atzīšanas spriedumiem.

12 Kādi ir pārsūdzību iesniegšanas termiņi?

Principā pārsūdzības termiņi ir atkarīgi no lēmuma veida (spriedums vai rīkojums) un lietas būtības. Strīdus civillietās rīkojuma (Rekurs) pārsūdzības termiņš parasti ir 14 dienas, bet sprieduma (Berufung) pārsūdzības termiņš ir 14 dienas.

13 Vai tiesas var mainīt termiņus, jo īpaši ierašanās termiņus vai noteikt īpašu ierašanās datumu?

Vispārēji runājot, tiesneši laika ierobežojumus var pagarināt (pagarināmi termiņi). Izņēmuma gadījumos, kad tiesību akti termiņa pagarināšanu aizliedz, termiņi tiek saukti par nepagarināmiem vai obligātiem termiņiem (piem., pārsūdzību iesniegšanas termiņi).

Visus termiņus var saīsināt, noslēdzot dokumentāri pierādāmu vienošanos starp pusēm. Tiesa var saīsināt termiņu pēc vienas puses lūguma, ja vien minētā puse var pamatot, ka īsāks termiņš ir nepieciešams, lai izvairītos no ievērojamu zaudējumu riska, un ka otra puse noteikto procesuālo darbību var vienkārši izpildīt īsākā termiņā (ZPO 129. pants).

Termiņu var pagarināt pēc pieprasījuma, ja pusei, kas gūst labumu no minētā pagarinājuma, ir nenovēršami vai ļoti nopietni iemesli, kādēļ tā konkrēto procesuālo darbību nevar izpildīt laicīgi, un jo sevišķi tad, ja termiņa nepagarināšanas dēļ tai rastos neatgriezeniski zaudējumi (ZPO 128. panta 2. punkts). Termiņus nevar pagarināt, noslēdzot vienošanos starp pusēm (ZPO 128. panta 1. punkts).

14 Ja aktu, kas paredzēts pusei, kura uzturas vietā, kur viņa gūtu priekšrocību no termiņa pagarinājuma, paziņo vietā, kur tie, kuri tur uzturas, negūst priekšrocību no šī pagarinājuma, vai šī persona zaudē šī termiņa priekšrocību?

Nē, jo ir svarīgi, lai Austrijas tiesa īstenotu procesuālos soļus laikā.

15 Kādas ir sekas termiņu neievērošanas gadījumā?

Vispārēji runājot, ja puse neizpilda procesuālo darbību laikā, viņai tiek liegts to īstenot (preventīvas sekas, ZPO 144. pants). Pastāv izņēmumi, piemēram, kā noteikts ZPO 289. panta 2. punktā (kas reglamentē neierašanos tiesā, lai liecinātu) un ZPO 491. pantā (kas regulē sekas, ja persona neierodas uz apelācijas tiesas sēdi).

Novēloti veiktas procesuālās darbības parasti tiek noraidītas, pamatojoties uz tiesību aktiem, bet dažos gadījumos ir jāiesniedz pieteikums.

Dažreiz bezdarbībai ir specifiskas sekas papildus ierastajiem rezultātiem. Tās ievērojami atšķiras. Visnozīmīgākās bezdarbības specifiskās sekas ir tādas, ka tad, ja viena puse nerīkojas, otra puse var iesniegt pieteikumu par aizmuguriska sprieduma pieņemšanu (ZPO 396. un 442. pants). Citi piemēri ir šādi: ja abas puses neierodas tiesā, process tiek atlikts vismaz uz trim mēnešiem (ZPO 170. pants); ja lietā, kas ir saistīta ar laulības tiesībām, prasītājs neierodas tiesā, prasību var atcelt, neatsakoties no pretenzijām pēc atbildētāja pieprasījuma (ZPO 460. panta 5. punkts).

16 Ja beidzas termiņš, kādi līdzekļi ir pieejami tiem, kuri termiņus ir nokavējuši, t.i., saistības nepildošām pusēm?

Lai novērstu tiesiskās sekas, kas rastos sakarā ar neierašanos tiesā vai procesuālo darbību neveikšanu, pastāv šādi tiesību aizsardzības līdzekļi:

Iepriekšējā stāvokļa atjaunošana (ZPO 146. pants un turpmākie panti)

Iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu var izmantot, lai novērstu sekas, kas rastos sakarā ar neierašanos tiesā vai procesuālās darbības neizpildīšanu noteiktajā laikā, ja puses vai viņa pārstāvja nespēja ievērot termiņu ir saistīta ar neparedzētu un nenovēršamu notikumu un ja puse vai tās pārstāvis pie tā nav vainojams vai ir vainojams daļēji (viegla nevērība). Pieteikums par šā tiesību aizsardzības līdzekļa piemērošanu ir jāiesniedz 14 dienās no dienas, kad minētais šķērslis tika novērsts.

Iebildums (ZPO 397.a un 442.a pants)

Iebildums ir tiesību aizsardzības līdzeklis aizmuguriska sprieduma atcelšanai saskaņā ar ZPO 396. vai 442. pantu. Parasti iebildumi sagatavošanas pieteikuma veidā ir jāiesniedz tiesai, kura izskata lietu, 14 dienās no aizmuguriska sprieduma nodošanas dienas (nepagarināms laika ierobežojums).

Pārsūdzība (ZPO 461. pants un turpmākie panti)

Pārsūdzību par aizmugurisku spriedumu galvenokārt var celt, pamatojoties uz to, ka termiņš nav neievērots, jo ir piemērojams viens no spēkā neesamības pamatojumiem, kas paredzēti ZPO 477. panta 1. punkta 4) un 5) apakšpunktā (nepareiza lēmuma nodošana vai puses pārstāvības trūkums tiesas procesā).


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 24/09/2018