Navigācijas ceļš

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Procesuālie termiņi - Nīderlande

SATURS

1 Kādu veidu termiņi attiecas uz civilprocesu?

Termiņus, kas attiecas uz civilprocesu, vispārīgi var klasificēt šādi:

a)        Minimālais paziņošanas termiņš otras puses, trešo personu un liecinieku izsaukšanai uz tiesu. Parasti tiek piemērots vismaz vienas nedēļas termiņš. Vismaz vienas nedēļas termiņš parasti tiek piemērots arī ieinteresēto personu izsaukšanai uz tiesu, ja tiesvedība tiek uzsākta ar pieteikuma iesniegšanu, ja vien tiesa nenosaka citādi (Civilprocesa kodeksa (Wetboek van Burgerlijke Rechtsvordering) 114.–119. un 276. pants (pušu un trešo personu izsaukšana) un 170. un 284. pants (liecinieku izsaukšana)). Svarīgi atzīmēt, ka, ja ir zināma atbildētāja dzīvesvieta ārpus Nīderlandes vai fakts, ka atbildētājs dzīvo ārpus Nīderlandes, paziņošanas termiņš attiecīgās puses izsaukšanai ir vismaz četras nedēļas iepriekš (Civilprocesa kodeksa 115. pants);

b)        Maksimālais termiņš tiesiskās aizsardzības līdzekļu prasībām. Tiesiskā aizsardzība iebilduma (verzet) formā parasti ir jāizmanto četru nedēļu laikā. Trīs mēnešu periodu parasti piemēro apelācijas sūdzībai (hoger beroep), pārsūdzībai Augstākajā tiesā (cassatie) un prasībai atcelt galīgo spriedumu (herroeping) (sk. Civilprocesa kodeksa 143. pantu (iebildums), 339. un 358. pantu (apelācijas sūdzība), 402. un 426. pantu (pārsūdzība Augstākajā tiesā) un 383. un 391. pantu (galīgā sprieduma atcelšana));

c)        Termiņi, kuros pusēm jāveic procesuālās darbības un tiesai jāpieņem lēmumi. Parasti to ilgums ir 2–6 nedēļas. Noteiktos apstākļos tiesa var atļaut atlikt procesuālo darbību izpildes termiņus;

d)        Noilguma termiņi prasību celšanai un izpildes pilnvaru īstenošanai. Vispārējais noilguma termiņš ir 20 gadi. Tomēr daudzās lietās piemēro īsāku piecu gadu noilguma termiņu. Augošiem soda maksājumiem termiņš beidzas sešus mēnešus pēc dienas, kurā tie piemēroti. Noilguma termiņu, kas jau ir sācies, var pārtraukt, pēc tam sākot jaunu noilguma termiņu. Piemēram, noilguma termiņu, kas attiecas uz izpildes pilnvarām, var pārtraukt, izsniedzot spriedumu vai citu izpildes aktu (Civilkodeksa (Burgerlijk Wetboek) 3. grāmatas 306.–325. pants).

Likumā noteiktiem termiņiem piemēro noteikumus, kas izklāstīti arī Vispārējā termiņu pagarināšanas likumā (Saite atveras jaunā logāAlgemene Termijnenwet).

2 Saraksts ar dažādām dienām, kas paredzētas kā brīvdienas saskaņā ar 1971. gada 3. jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71.

Papildus sestdienām un svētdienām Saite atveras jaunā logāVispārējā termiņu pagarināšanas likumā par svētku dienām ir noteiktas šādas dienas:

  • Jaungada diena — 1. janvāris;
  • Lielā Piektdiena — piektdiena pirms Lieldienām;
  • Otrās Lieldienas — Lieldienu pirmdiena;
  • Debesbraukšanas diena — ceturtdiena 40 dienas pēc Lieldienām;
  • Karaļa diena — 27. aprīlis;
  • Atbrīvošanas diena — 5. maijs;
  • Svētā Gara diena — pirmdiena pēc Vasarsvētkiem;
  • Pirmie un Otrie Ziemassvētki — 25. un 26. decembris.

3 Kādi ir piemērojamie vispārīgie noteikumi par dažādu civilprocedūru termiņiem?

Likumā noteiktiem termiņiem piemēro noteikumus, kas izklāstīti Vispārējā termiņu pagarināšanas likumā. Likumā ir paredzēts, ka, ja aktā noteikts termiņš beidzas sestdienā, svētdienā vai svētku dienā, tas tiek pagarināts līdz nākamās tādas dienas beigām, kas nav sestdiena, svētdiena vai svētku diena. Ja nepieciešams, vismaz trīs dienu termiņš tiek pagarināts, lai tajā būtu iekļautas vismaz divas dienas, kas nav sestdienas, svētdienas vai svētku dienas.

Valsts procesuālajos noteikumos civillietās, kas tiek uzsāktas ar tiesas pavēsti (Landelijk procesreglement voor civiele dagvaardingen bij de rechtbanken), par sākumpunktu pušu procesuālo darbību veikšanai un sprieduma paziņošanai tiek uzskatīts sešu nedēļu termiņš. Saskaņā ar valsts noteikumiem par civilprocesu kantonu tiesu sektoros (Landelijk reglement voor de civiele rol van de kantonsectoren) parasti kantonu tiesās tiek piemērots četru nedēļu termiņš (Saite atveras jaunā logāhttp://www.rechtspraak.nl/).

4 Ja akts vai formalitāte ir jāveic noteiktā periodā, kas ir šā perioda sākuma brīdis?

Sākuma brīdis vienmēr ir pirmā diena pēc izšķirošā notikuma.

Izsaukšana uz tiesu

Neattiecas.

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

Termiņam attiecībā uz tiesiskās aizsardzības līdzekli iebilduma formā (pieejams tikai attiecībā uz aizmuguriskiem spriedumiem) ir trīs dažādi sākuma brīži:

1)      brīdis, kad spriedums ir personiski izsniegts notiesātajai puse;

2)      ja tiek izmantota cita izsniegšanas metode — brīdis, kad notiesātā puse veic darbību, lai pierādītu, ka ir informēta par spriedumu vai izpildes sākumu;

3)      citos gadījumos — brīdis, kad ir pabeigta sprieduma izpilde.

Termiņš apelācijas sūdzībām un pārsūdzībai Augstākajā tiesā attiecībā uz spriedumiem tiek aprēķināts no datuma, kurā spriedums ir pieņemts. Termiņa pirmā diena ir nākamā diena pēc sprieduma pieņemšanas. Sk. arī atbildi uz 12. jautājumu.

Termiņu apelācijas sūdzībām un pārsūdzībai Augstākajā tiesā aprēķina:

  • no datuma, kurā spriedums ir pieņemts, ja pieteikuma iesniedzējs un ieinteresētās personas ir ieradušās uz lietas izskatīšanu;
  • pēc lēmuma izsniegšanas vai paziņošanas citā veidā, ja lietā ir citas ieinteresētās personas.

Termiņš prasībai atcelt spriedumu vai lēmumu, kas pasludināts par galīgu, sākas pēc tam, kad ir radies iemesls atcelšanai un prasītājs vai pieteikuma iesniedzējs par to ir uzzinājis, taču nekādā gadījumā pirms sprieduma vai lēmuma pasludināšanas par galīgu, t. i., to vairs nevar atlikt, izvirzot iebildumu, iesniegt par to apelācijas sūdzību vai pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Procesuālās darbības

Fiksēti termiņi procesuālo darbību veikšanai parasti tiek aprēķināti no iepriekšējā lietas izskatīšanas datuma pilnās nedēļās. Piemēram, pēc lietas izskatīšanas trešdienā lieta tiek atkal iekļauta izskatāmo lietu sarakstā trešdienā pēc četrām nedēļām, un iesniegšanas termiņš ir plkst. 10.00. Ja lieta tiek izņemta no saraksta, tiesa nosaka datumu, kurā tā atkal tiks iekļauta sarakstā.

Noilguma termiņi

Uz tiesvedību attiecināma noilguma termiņa sākums ir atkarīgs no tiesvedības būtības. Piemēram, tiesības pieprasīt izpildīt līgumsaistības attiecībā uz kaut kā nodrošināšanu vai izdarīšanu tiek zaudētas piecus gadus no nākamās dienas pēc datuma, kurā prasībai ir radies pamats. Piemēram, tiesības celt prasību par nelikumīgas situācijas izbeigšanu tiek zaudētas piecus gadus no nākamās dienas pēc datuma, kurā var pieprasīt tūlītēju situācijas izbeigšanu.

Izpilde

Parasti izpildes pilnvaras beidzas 20 gadus no nākamās dienas pēc datuma, kurā pieņemts spriedums.

5 Vai sākuma brīdi var ietekmēt vai mainīt dokumentu nosūtīšanas vai iesniegšanas metode (personīga iesniegšana, ko veic tiesu izpildītājs vai pasta dienests)?

Nē. Tomēr dažos gadījumos veids, kādā puse uzzina par spriedumu, ietekmē sākumu termiņam, kurā pieprasīt tiesiskās aizsardzības līdzekļus, piemēram, iesniegt iebildumu. Sk. arī atbildi uz 4. jautājumu.

6 Ja termiņa ritējums sākas ar kādu notikumu, vai diena, kurā šis notikums ir noticis, tiek ņemta vērā, aprēķinot laika periodu?

Nē. Termiņa sākums ir nākamā diena pēc notikuma.

7 Ja termiņš ir izteikts dienās, vai norādītajā dienu skaitā ir kalendārās dienas vai darba dienas?

Ja vien nav norādīts citādi, Nīderlandes tiesību aktos ir paredzētas kalendārās dienas. Vispārējā termiņu pagarināšanas likumā ir paredzēts, ka, ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā vai svētku dienā, tas tiek pagarināts līdz nākamās tādas dienas beigām, kas nav sestdiena, svētdiena vai svētku diena.

Turklāt, ja nepieciešams, aktā noteikts vismaz trīs dienu termiņš tiek pagarināts, lai tajā būtu iekļautas vismaz divas dienas, kas nav sestdienas, svētdienas vai svētku dienas.

8 Ja šis periods ir izteikts nedēļās, mēnešos vai gados?

Tas attiecas arī uz kalendārajiem mēnešiem un kalendārajiem gadiem.

9 Kad beidzas termiņš, ja tas ir izteikts nedēļās, mēnešos vai gados?

Izsaukšana uz tiesu

Neattiecas.

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

Tiesvedībā, kas tiek uzsākta ar tiesas pavēsti, tiesiskās aizsardzības līdzekļi tiek pieprasīti, izdodot tiesas pavēsti. Ja vien to neatļauj tiesa, uz kuru puse tiek izsaukta, tiesu izpildītājs nevar izsniegt tiesu izpildītāja paziņojumu pēc plkst. 20.00. Tas nozīmē, ka termiņš beidzas pēdējā dienā plkst. 20.00. Šādā tiesvedībā vienmēr jāņem vērā, ka, aprēķinot termiņu paziņojumam par ierašanos tiesā, netiek ņemta vērā ne diena, kurā tiesas pavēste ir izdota, ne diena, kurā pusei ir jāierodas tiesā (pirmais lietas izskatīšanas datums). Tas nozīmē, ka minimālajam paziņošanas termiņam ir jābūt starp šiem diviem datumiem.

Tiesvedībā, kas tiek sākta ar pieteikuma iesniegšanu, tiesiskās aizsardzības līdzekļi tiek pieprasīti, iesniedzot pieteikumu tiesas kancelejā. To var darīt pa pastu vai personiski kancelejas darba laikā, vai pa faksu līdz termiņa pēdējās dienas plkst. 24.00.

Attiecībā uz pārsūdzību ģimenes lietās sākuma brīdis nedaudz atšķiras no noteikumiem, kurus piemēro apelācijas sūdzībām citās lietās, kas tiek sāktas ar pieteikuma iesniegšanu (sk. arī sadaļu “Tiesiskās aizsardzības līdzekļi” atbildē uz 4. jautājumu). Pieteikuma iesniedzējs var iesniegt apelācijas sūdzību trīs mēnešu laikā no dienas, kurā spriedums pieņemts. Citas ieinteresētās puses var iesniegt apelācijas sūdzību trīs mēnešu laikā no dienas, kurā lēmums ir izsniegts vai paziņots tām kādā citā veidā.

Procesuālās darbības

Ja lieta ir iekļauta lietu sarakstā, uz dokumentu iesniegšanu attiecas turpmāk izklāstītās prasības. Parasti dokuments, kam jābūt iesniegtam līdz lietas izskatīšanas datumam, tiek iesniegts tiesas kancelejā līdz iesniegšanas termiņa beigām. Tas ir pēdējais brīdis, līdz kuram visiem dokumentiem, izņemot tiesas pavēsti, un ziņojumiem ir jābūt tiesas rīcībā. Saskaņā ar valsts procesuālajiem noteikumiem diena un laiks, līdz kuram dokumentiem ir jābūt iesniegtiem, ir trešdiena plkst. 10.00. Ja tiesas sēde nenotiek, jo lieta tiek izskatīta rakstiskas procedūras ietvaros, dokumenti tiek iesniegti tiesā noteiktajā lietas izskatīšanas datumā vai pirms tā. Sēdi vienmēr vada tiesas kantona sektors, jo šādā gadījumā procesuālās darbības var veikt arī mutiski. Dokumenti ir jāiesniedz tiesas kancelejā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc noteiktā lietas izskatīšanas datuma. To var darīt pa pastu vai personiski kancelejas darba laikā, vai pa faksu līdz attiecīgās dienas plkst. 24.00.

Noilguma termiņi

Sk. arī sadaļu “Noilguma termiņi” atbildē uz 4. jautājumu. Dažās prasībās ir svarīgs laiks, kad puse uzzina konkrētu faktu. Piemēram, tiesības celt prasību par nesamaksātas summas atgūšanu tiek zaudētas piecus gadus no nākamās dienas pēc datuma, kurā kreditors ir uzzinājis par prasības pastāvēšanu un saņēmēja identitāti, un jebkurā gadījumā 20 gadus pēc prasības rašanās.

10 Ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai brīvdienā, vai to pagarina līdz nākamajai pirmajai darba dienai?

Jā, termiņš, kas beidzas sestdienā, svētdienā vai svētku dienā, tiek pagarināts līdz nākamās tādas dienas beigām, kas nav sestdiena, svētdiena vai svētku diena. Taču saskaņā ar Vispārējo termiņu pagarināšanas likumu tas neattiecas uz termiņiem, kurus nosaka, skaitot atpakaļ no noteikta brīža vai notikuma. Citiem vārdiem sakot, šis noteikums attiecas uz maksimālajiem periodiem, nevis minimālajiem periodiem.

11 Vai pastāv īpaši gadījumi, kuros termiņi tiek pagarināti? Kādi ir nosacījumi, lai termiņus būtu iespējams pagarināt?

Dažos gadījumos likumā ir paredzēts termiņa pagarinājums. Piemēram, ja zaudējusī puse nomirst laika periodā, kurā var iesniegt apelācijas sūdzību, un ja puses mantinieki vēlas pārņemt personas tiesības apelācijas tiesvedībā, tiek piemērots jauns trīs mēnešu termiņš.

Tomēr parasti prasības attiecībā uz termiņiem ir strikti noteiktas, lai gan Nīderlandes Augstākā tiesa (Hoge Raad der Nederlanden) ir noteikusi izņēmumu lietās, kurās puse, kura iesniedz apelācijas sūdzību, nav nekavējoties informēta par spriedumu tiesas kļūdas vai bezdarbības dēļ. Tādā gadījumā puse ir nokavējusi termiņu no tās neatkarīgu iemeslu dēļ un tiek piešķirts īss pagarinājums.

12 Kādi ir pārsūdzību iesniegšanas termiņi?

Termiņš apelācijas sūdzības iesniegšanai parasti ir trīs mēneši. Noteiktās civillietās, piemēram, noregulējuma tiesvedībā (paātrinātā tiesvedībā) apelācijas sūdzībām un pārsūdzībai Augstākajā tiesā piemēro īsākus termiņus — attiecīgi četras un astoņas nedēļas.

13 Vai tiesas var mainīt termiņus, jo īpaši ierašanās termiņus vai noteikt īpašu ierašanās datumu?

Visi termiņi attiecībā uz puses ierašanos ir minimālie termiņi. Maksimālais termiņš nav noteikts.

Izsaukšana uz tiesu

Tiesa pēc prasītāja pieprasījuma var saīsināt paziņošanas termiņu puses izsaukšanai uz tiesu, ja nepieciešams, piemērojot īpašus nosacījumus. Noregulējuma tiesvedībā tiesas pavēste tiek izdota tikai pēc tam, kad tiesnesis ir noteicis tiesas sēdes datumu un laiku, kas var būt arī svētdiena. Ja nepieciešams, pusi var izsaukt ļoti īsā termiņā. Tiesa var noteikt īsāku paziņošanas termiņu puses izsaukšanai uz tiesu arī tiesvedībā, kas sākta ar pieteikuma iesniegšanu.

Tiesa nevar pagarināt paziņošanas termiņu puses izsaukšanai uz tiesu, taču tā var noteikt garāku paziņošanas termiņu tiesvedībā, kas sākta ar pieteikuma iesniegšanu (sk. atbildes uz 7. un 8. jautājumu).

Procesuālās darbības

Tiesa var pagarināt termiņus, kuros pusēm ir jāveic procesuālās darbības, ja puses to pieprasa kopīgi. Ja pieprasījums ir vienpusējs, pagarinājums tiek piešķirts tikai nepārvaramu iemeslu jeb force majeure gadījumā. Nepārvarami iemesli ir, piemēram, lietas faktiska vai juridiska sarežģītība, nepieciešamība sagaidīt spriedumu citā saistītā tiesvedībā vai situācija, kurā puse vai tās advokāts ir slims vai atvaļinājumā.

14 Ja aktu, kas paredzēts pusei, kura uzturas vietā, kur viņa gūtu priekšrocību no termiņa pagarinājuma, paziņo vietā, kur tie, kuri tur uzturas, negūst priekšrocību no šī pagarinājuma, vai šī persona zaudē šī termiņa priekšrocību?

Nīderlandes tiesību aktos nav paredzēti noteikumi šādā situācijā.

15 Kādas ir sekas termiņu neievērošanas gadījumā?

Izsaukšana uz tiesu

Ja puse netiek izsaukta uz tiesu savlaicīgi, tiesas pavēste zaudē spēku, ja atbildētājs neierodas, un tiesa atzīst to par nederīgu. Tā nezaudē spēku automātiski. Prasītājs var labot šādu trūkumu, izdodot grozītu tiesu izpildītāja paziņojumu pirms noteiktā lietas izskatīšanas datuma.

Ja atbildētājs neierodas uz pirmo lietas izskatīšanu, tiesas pavēste tiek pārbaudīta, lai noteiktu, vai tā ir atzīstama par nederīgu. Ja tiesas pavēste ir derīga, tiek uzskatīts, ka atbildētājs neierašanās rezultātā nav pildījis tiesas rīkojumu, un lietu parasti ir ļauts izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes. Ja atbildētājs nav ieradies un pastāv iespēja, ka attiecīgā puse nav saņēmusi tiesu izpildītāja paziņojumu trūkuma dēļ, tiesa pasludina paziņojumu par nederīgu.

Ja atbildētājs neierodas vai neieceļ advokātu, lai gan tiesas pavēstē tam ir paziņots tā rīkoties, un ja tiesu izpildītāja paziņojumā tiek konstatēts trūkums, kā rezultātā tiesas pavēste tiek atzīta par nederīgu, atbildētājs netiek atzīts par neieradušos tiesā tiesas rīkojuma nepildīšanas rezultātā. Tiesa nosaka jaunu lietas izskatīšanas datumu un uzdod labot trūkumu, par ko izmaksas sedz prasītājs. Ja atbildētājs ierodas un nenorāda uz trūkumiem, tiek uzskatīts, ka tiesas pavēste ir izdota pareizi.

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

Ja termiņš tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieprasīšanai ir nokavēts, sods ir apelācijas sūdzības noraidīšana. Tādā gadījumā attiecīgais tiesas lēmums kļūst par galīgu, t. i., to vairs nevar atcelt, izvirzot iebildumu, izvirzīt pret to apelācijas sūdzību vai pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Procesuālās darbības

Ja procesuālā darbība nav veikta noteiktajā termiņā, noteiktos apstākļos var tikt piešķirts pagarinājums (sk. atbildi uz 10. jautājumu). Ja pagarinājumu nav iespējams iegūt, tiesības veikt procesuālo darbību tiek zaudētas.

Noilguma termiņi

Ja ieinteresētā persona ir ļāvusi paiet prasības celšanas termiņam, tiesības celt prasību joprojām ir. Tomēr tās vairs nav iespējams izmantot tiesā.

16 Ja beidzas termiņš, kādi līdzekļi ir pieejami tiem, kuri termiņus ir nokavējuši, t.i., saistības nepildošām pusēm?

Pusēm, kuras ir nokavējušas termiņus, ir pieejami turpmāk izklāstītie tiesiskās aizsardzības līdzekļi.

Izsaukšana uz tiesu

Ja atbildētājs neierodas uz pirmo tiesas sēdi, parasti lieta tiek skatīta bez atbildētāja klātbūtnes. Līdz tiek izdots galīgais spriedums, atbildētājs var nepieļaut aizmuguriska sprieduma pieņemšanu, iesaistoties lietā kā puse. Kad ir izsniegts galīgais spriedums, puse, bez kuras klātbūtnes spriedums ir pieņemts, var izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekli iebilduma formā. Aizmugurisks spriedums, aizmuguriska sprieduma nepieļaušana, ierodoties tiesā, un iebildumi nav piemērojami tiesvedībā, kas sākta ar pieteikuma iesniegšanu. Šādos gadījumos ieinteresētā puse, kura nav ieradusies, var iesniegt apelācijas sūdzību.

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

Termiņus tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanai nosaka tiesa pēc saviem ieskatiem. Termiņi apelācijas sūdzību iesniegšanai un pārsūdzībai Augstākajā tiesā ir saistoši. Juridiskās noteiktības nolūkā tiesas šo termiņu piemērošanā ir ļoti striktas. Taču Nīderlandes Augstākā tiesa ir atļāvusi zināmu elastību attiecībā uz apelācijas sūdzībām tiesvedībā, kas sākta ar pieteikuma iesniegšanu. Apelācijas sūdzības paziņojumā ir jāizklāsta sūdzības pamatojums, taču gadījumos, kad lēmums ir paziņots, bet vēl nav izsūtīts, tādējādi apelācijas iesniedzējam nav piekļuves attiecīgajam pamatojumam, pamatojumu ir atļauts sniegt papildu apelācijas sūdzības paziņojumā, kas tiek sagatavots pēc tam. Tomēr pašai apelācijas sūdzībai ir jābūt iesniegtai noteiktajā termiņā. Tikai retos gadījumos, kad tiesa ir pieļāvusi divkāršu kļūdu, termiņš tiek pagarināts par 14 dienām pēc lēmuma saņemšanas. Tas notiek tādā gadījumā, kad puse, kura iesniedz apelācijas sūdzību, tiesas (vai tiesas kancelejas darbinieka) kļūdas dēļ nav zinājusi un nav varējusi zināt, kad lēmums tiks paziņots, un lēmums ir izsūtīts vai izdots tikai pēc tam, kad ir pagājis apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņš, ja tas ir noticis no apelācijas iesniedzēja neatkarīgu iemeslu dēļ. Tiesvedībā, kas sākta ar tiesas pavēstes izdošanu, apelācijas sūdzības paziņojumā nav jāizklāsta apelācijas pamatojums. Tas tiek sniegts tiesvedības tālākā posmā.

Procesuālās darbības

Noteiktos apstākļos var pieprasīt pagarinājumu procesuālās darbības veikšanai (sk. atbildi uz 13. jautājumu). Ja pagarinājums netiek piešķirts, tiesības veikt procesuālo darbību tiek zaudētas.

Noilguma termiņi

Noilguma termiņa beigām nepiemēro tiesiskās aizsardzības līdzekļus, izņemot to laicīgu pārtraukšanu (sk. d) punktu atbildē uz 1. jautājumu). Taču ļoti retos izņēmuma gadījumos tiesa var lemt, ka atsaukšanās uz noilgumu neatbilst samērīguma un godīguma principiem.


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 12/09/2018