Aizvērt

IR PIEEJAMA PORTĀLA BETA VERSIJA!

Apmeklējiet Eiropas e-tiesiskuma portāla BETA versiju un sniedziet atsauksmes par savu pieredzi!

 
 

Navigācijas ceļš

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Procesuālie termiņi - Skotija

Civiltiesību jomā nepabeigtās procedūras un tiesvedība, kas sāktas pirms pārejas perioda beigām, turpināsies saskaņā ar ES tiesību aktiem. Pamatojoties uz savstarpēju vienošanos ar Apvienoto Karalisti, e-tiesiskuma portāls saglabās visu informāciju attiecībā uz Apvienoto Karalisti līdz 2022. gada beigām.

SATURS

1 Kādu veidu termiņi attiecas uz civilprocesu?

Termiņš, kurā jāatbild uz prasību

Attiecībā uz Augstākās civillietu tiesas lietām, kurās prasība ir iesniegta Eiropā (vai ārpus tās), termiņš ir 21 diena no prasības iesniegšanas dienas. Dažās lietās, ja prasība nav iesniegta, izmantojot šajos noteikumos paredzēto metodi, termiņš ir 42 dienas.

Attiecībā uz Šerifa tiesas lietām, kurās prasība ir iesniegta Eiropā, termiņš ir 21 diena no prasības iesniegšanas dienas. Visās lietās, kurās prasība ir iesniegta ārpus Eiropas, termiņš ir 42 dienas no prasības iesniegšanas dienas.

Plašāka informācija ir pieejama šeit:

Pastāv arī Noteikumi par vienkāršotu procedūru un saīsinātu procedūru summu atgūšanai līdz 5 000 GBP.

Ierobežošanas un noilguma termiņi

Skotijas tiesību aktos termiņus, kādos prasība jāiesniedz tiesā, nosaka ierobežojuma un noilguma juridiskie jēdzieni. Ierobežošana ir procesuālais noteikums — aizstāvība —, ar ko konkrētas tiesības un pienākumi (kaut arī tie paliek spēkā) kļūst juridiski neizpildāmi, iestājoties noteiktam termiņam. Noilgums ir materiālo tiesību noteikums, kas paredz personas tiesību vai pienākumu izbeigšanos, iestājoties noteiktam termiņam.

Pašreizējie tiesību akti ir Skotijas 1973. gada Likums par noilgumu un ierobežošanu (ar grozījumiem).

Noteikumi par noilgumu nosaka, kad tiek dzēstas līgumā noteiktās tiesības un pienākumi. Termiņi atšķiras atkarībā no pienākuma veida.

Likumā ir noteikts ierobežošanas termiņš prasībām par zaudējumu atlīdzināšanu, miesas bojājumiem, apmelošanu un prasībām attiecībā uz atbildību par preču defektiem. Noilguma termiņš ir trīs gadi, sākot no dienas, kad tik saņemta informācija par kaitējumu, lai gan tiesām ir rīcības brīvība atļaut iesniegt prasību arī pēc šā termiņa beigām, ja tās uzskata, ka tā darīt ir taisnīgi.

Ir noteikti arī dažādi ierobežošanas termiņi, kas noteikti dažādos citos statūtos, piemēram, saistībā ar prasības ierobežošanu attiecībā uz gaisa, autoceļu, jūras un dzelzceļa (personu vai preču) pārvadājumiem.

Jūs varat noskaidrot, vai uz konkrēto prasību, kuru vēlaties iesniegt, attiecas konkrēti termiņi, konsultējoties ar juristu vai vēršoties Pilsoņu konsultāciju birojā.

2 Saraksts ar dažādām dienām, kas paredzētas kā brīvdienas saskaņā ar 1971. gada 3. jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71.

Papildus sestdienai un svētdienai Skotijā ir brīvdienas šādās dienās:

  • Jaungada diena: 1. janvāris
  • Jaungada svētku diena: 2. janvāris
  • Lielā piektdiena: piektdiena pirms Lieldienām
  • Maija sākuma svētku diena: maija pirmā pirmdiena
  • Pavasara svētku diena: maija pēdējā pirmdiena
  • Vasaras svētku diena: augusta pirmā pirmdiena
  • Ziemassvētku diena: 25. decembris
  • Otrie Ziemassvētki: 26. decembris

Ja Ziemassvētki, Otrie Ziemassvētki vai Jaungada diena un 2. janvāris iekrīt brīvdienās, par svētku dienu kļūst nākamā darba diena. Piemēram, ja 25. un 26. decembris attiecīgi ir sestdiena un svētdiena, nākamā pirmdiena un otrdiena ir svētku dienas.

Visi datumi ir norādīti 1971. gada Banku un finanšu darījumu likuma 1. grafikā, izņemot Pavasara svētku dienu un Otros Ziemassvētkus, uz kurām attiecas Karaļa proklamēšana.

3 Kādi ir piemērojamie vispārīgie noteikumi par dažādu civilprocedūru termiņiem?

Noilgums un ierobežošana

Skotijas 1973. gada Likumā par noilgumu un ierobežošanu (ar grozījumiem) ir izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi par dažādu noilguma un ierobežošanas termiņu aprēķināšanu, kā aprakstīts atbildē uz 1. jautājumu.

4 Ja akts vai formalitāte ir jāveic noteiktā periodā, kas ir šā perioda sākuma brīdis?

Sākuma laiks tiek noteikts pēc datuma, kurā tiek iesniegta prasība.  Ja prasība tiek iesniegta pa pastu, par prasības iesniegšanas dienu tiek uzskatīta diena, kurā pa pastu tiek nosūtīta pavēste / uzaicinājums ierasties tiesā.  Attiecībā uz uzaicinājumiem, kuru beigu termiņš iekrīt brīvdienā vai svētku dienā, vai tiesas brīvdienā, termiņa beigu datumu faktiski pagarina līdz nākamajai dienai, kas nav brīvdiena, vai nākamajai darba dienai.

5 Vai sākuma brīdi var ietekmēt vai mainīt dokumentu nosūtīšanas vai iesniegšanas metode (personīga iesniegšana, ko veic tiesu izpildītājs vai pasta dienests)?

Sākuma datums vienmēr ir prasības iesniegšanas datums neatkarīgi no prasības iesniegšanas veida.  Sīkāku informāciju par prasības iesniegšanas datumu sk. atbildē uz 4. jautājumu.

6 Ja termiņa ritējums sākas ar kādu notikumu, vai diena, kurā šis notikums ir noticis, tiek ņemta vērā, aprēķinot laika periodu?

Rīcības datums.  Pirmā diena pēc prasības iesniegšanas dienas ir pirmā diena, skaitot termiņu (ievērojot informāciju par brīvdienām, kas sniegta atbildē uz 4. jautājumu).

7 Ja termiņš ir izteikts dienās, vai norādītajā dienu skaitā ir kalendārās dienas vai darba dienas?

Kalendāra dienas (bet skatīt arī atbildi uz 4. jautājumu par brīvdienām utt.).  Lai gan termiņi nevar beigties dienā, kas nav darba diena, skaitot termiņu, tiek iekļautas visas dienas, kas nav darba dienas.

8 Ja šis periods ir izteikts nedēļās, mēnešos vai gados?

Vienmēr, kad tiesas dokumentos parādās jēdziens “mēnesis”, tas apzīmē kalendāro mēnesi.

9 Kad beidzas termiņš, ja tas ir izteikts nedēļās, mēnešos vai gados?

Termiņi beidzas saskaņā ar principiem, kas izklāstīti atbildēs uz iepriekšējiem jautājumiem, t. i., atkarībā no termiņa, tas ir pēdējā dienā, paturot prātā, ka skaitīšana sākas ar dienu, kurā tiek iesniegta prasība.

10 Ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai brīvdienā, vai to pagarina līdz nākamajai pirmajai darba dienai?

Jā. Lūdzu, sk. atbildi uz 4. jautājumu.

11 Vai pastāv īpaši gadījumi, kuros termiņi tiek pagarināti? Kādi ir nosacījumi, lai termiņus būtu iespējams pagarināt?

Ja ir pamats uzskatīt, ka tas ir nepieciešams, tiesa var pagarināt paziņošanas perioda termiņu attiecībā uz prasības iesniegšanu.

12 Kādi ir pārsūdzību iesniegšanas termiņi?

Augstākajā civillietu tiesā aizstāvim vai sarunu partnerim 14 dienu laikā, skaitot no galīgā sprieduma pasludināšanas dienas, ir jāpārsūdz lēmums un jāpaziņo tiesai par šo nodomu.

Termiņš pārsūdzības prasības iesniegšanai par atsevišķiem Šerifa tiesas lēmumiem kopš 2016. gada 1. janvāra ir pagarināts no 14 dienām līdz 28. dienām.  Šīs pārsūdzības tagad var iesniegt tieši Šerifa apelācijas tiesā.

Pārsūdzības, kuras balstās uz Noteikumiem par vienkāršotu procedūru un summēšanu, joprojām tiek iesniegtas Šerifa tiesai, un pārsūdzības iesniegšanas termiņš joprojām ir 14 dienas.

Jāatzīmē, ka šo termiņu piemēro tad, ja tiesību aktos ir paredzēts pārsūdzības iesniegšanas periods attiecībā uz konkrētiem pārsūdzības veidiem, piemēram, likumā noteikta pārsūdzības prasība, kas nav noteikumos noteiktā pārsūdzības prasība.

13 Vai tiesas var mainīt termiņus, jo īpaši ierašanās termiņus vai noteikt īpašu ierašanās datumu?

Tikai izņēmuma gadījumos. Saīsinātiem periodiem minimālais termiņš būtu 48 stundas. Tikai gadījumos, ja bērna labklājības lietās tiek pieņemts pagaidu aizliegums, prasība par iepriekšēju paziņošanu aizstāvim var tikt atcelta pilnībā. Šādos gadījumos, protams, pēc tam var noteikt tiesas sēdi, lai visām pusēm nodrošinātu pienācīgu tiesas procesu.

14 Ja aktu, kas paredzēts pusei, kura uzturas vietā, kur viņa gūtu priekšrocību no termiņa pagarinājuma, paziņo vietā, kur tie, kuri tur uzturas, negūst priekšrocību no šī pagarinājuma, vai šī persona zaudē šī termiņa priekšrocību?

Nē.

15 Kādas ir sekas termiņu neievērošanas gadījumā?

Ja aizstāvis prasību neaizstāv, spriedumu var pieņemt aizstāvim klātneesot, ja to pieprasa prasības iesniedzējs. To, protams, var pārsūdzēt aizstāvis, kā izklāstīts atbildē uz 12. jautājumu.

16 Ja beidzas termiņš, kādi līdzekļi ir pieejami tiem, kuri termiņus ir nokavējuši, t.i., saistības nepildošām pusēm?

Aizstāvis var vērsties tiesā, lai pagarinātu termiņu. Ja spriedums jau ir pieņemts (aizstāvim klātneesot), aizstāvis var vērsties tiesā, lai atsauktu prasību, ievērojot piemērojamos tiesas noteikumus.


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 04/03/2021