Aizvērt

IR PIEEJAMA PORTĀLA BETA VERSIJA!

Apmeklējiet Eiropas e-tiesiskuma portāla BETA versiju un sniedziet atsauksmes par savu pieredzi!

 
 

Navigācijas ceļš

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Procesuālie termiņi - Slovēnija

SATURS

1 Kādu veidu termiņi attiecas uz civilprocesu?

Saskaņā ar Slovēnijas procesuālajām tiesībām termiņš ir laika periods, kuru ierobežo divi brīži — termiņa sākums un beigas — un kurā var vai atsevišķos gadījumos nevar veikt noteiktu procesuālo darbību.

Slovēnijas tiesībās ir paredzēti dažādi termiņi:

  • materiālie un procesuālie termiņi: materiālie termiņi ir paredzēti materiālo tiesību normās tiesību aizstāvēšanai un tiek iedalīti noilguma termiņos, kuru beigās tiesības tiek zaudētas ar likumu, un ierobežojošos termiņos, kuru beigās tiesības vairs nevar izmantot, ja pretējā puse iebilst. Procesuālie termiņi ir noteikti procesuālo darbību veikšanai;
  • likumā paredzēti un tiesas noteikti termiņi: likumā paredzēti termiņi un to ilgums ir noteikts likumā, savukārt tiesas noteiktus termiņus nosaka tiesa, ņemot vērā visus konkrētas lietas apstākļus;
  • pagarināmi un nepagarināmi termiņi: tiesas noteiktus termiņus var pagarināt, bet likumā paredzētus termiņus nevar;
  • subjektīvi un objektīvi termiņi: subjektīvi termiņi sākas, kad persona uzzina par konkrētu notikumu vai iegūst iespēju veikt procesuālo darbību, savukārt objektīvi termiņi sākas, kad rodas konkrēti objektīvi apstākļi;
  • procesuāli noilguma un instruktīvi termiņi: beidzoties procesuālajam noilguma termiņam, procesuālo darbību, uz kuru termiņš attiecas, vairs nevar veikt, un tam ir noteiktas sekas, savukārt instruktīva termiņa neievērošanai nav tiešu juridisku seku.

2 Saraksts ar dažādām dienām, kas paredzētas kā brīvdienas saskaņā ar 1971. gada 3. jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71.

Saskaņā ar Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 “darbdienas” ir visas dienas, kas nav svētku dienas, sestdienas un svētdienas. Slovēnijā ar Likumu par svētku dienām un brīvdienām (Zakon o praznikih in dela prostih dnevih v Republiki Sloveniji; saīsināti “ZPDPD”) par svētku dienām ir noteiktas šādas dienas:

  • 1. janvāris — Jaungada diena;
  • 8. februāris — Prešerena diena, slovēņu kultūras svētki;
  • 27. aprīlis — Sacelšanās pret okupāciju diena;
  • 1. un 2. maijs — Darba svētki;
  • 25. jūnijs — Valstiskuma diena;
  • 1. novembris — Visu svēto diena;
  • 26. decembris — Neatkarības un vienotības diena.

Brīvdienas Slovēnijā ir arī:

  • Pirmās Lieldienas un Otrās Lieldienas;
  • 15. augusts — Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki;
  • 31. oktobris — Reformācijas diena;
  • 25. decembris — Ziemassvētku diena.

3 Kādi ir piemērojamie vispārīgie noteikumi par dažādu civilprocedūru termiņiem?

Vispārīgi noteikumi par procesuālajiem termiņiem Slovēnijas tiesībās ir paredzēti Civilprocesa likumā (Zakon o pravdnem postopku; saīsināti “ZPP”). ZPP 110.–112. un 116.–120. pantu piemēro tieši civiltiesvedībā un mutatis mutandis bezstrīdus tiesvedībā, izpildes un nodrošinājumu tiesvedībā, kā arī tiesvedībā saistībā ar obligātiem norēķiniem vai bankrotu uzņēmuma maksātnespējas vai likvidācijas rezultātā.

4 Ja akts vai formalitāte ir jāveic noteiktā periodā, kas ir šā perioda sākuma brīdis?

Slovēnijas tiesībās tiek atzīta termiņu civilā skaitīšana, kas nozīmē skaitīšanu dienās. Termiņi tiek aprēķināti dienās, mēnešos un gados. Ja termiņš ir izteikts dienās, diena, kurā tiesas dokuments ir izsniegts vai no kuras tiek sākta termiņa skaitīšana, netiek iekļauta termiņā. Tātad termiņa sākums ir nākamā diena. Mēnešos vai gados izteikts termiņš beidzas pēdējā mēneša vai gada attiecīgās dienas beigās, kas atbilst termiņa sākuma datumam. Ja pēdējā mēnesī šādas dienas nav, termiņa beigas ir attiecīgā mēneša pēdējā diena. Šādos gadījumos termiņu sāk skaitīt no dienas, kurā iestājies notikums, no kura skaita termiņu (piemēram, ja procesuālā darbība ir jāveic viena gada laikā no dokumenta izsniegšanas un izsniegšana veikta 2005. gada 25. aprīlī, termiņš beidzas 2006. gada 25. aprīlī). Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena, svētku diena vai cita brīvdiena saskaņā ar Likumu par svētku dienām un brīvdienām (sk. atbildi uz 2. jautājumu), termiņš beidzas nākamajā darbdienā. Iepriekš minētās dienas neietekmē tiesvedības sākumu, jo termiņš rit bez pārtraukuma arī šajās dienās. Izņēmums ir tiesu iestāžu oficiālās brīvdienas (no 15. jūlija līdz 15. augustam), kuru laikā termiņš nevar sākties — tas sākas pirmajā dienā pēc tiesu iestāžu brīvdienām.

Notikumi, pēc kuriem termiņus sāk skaitīt, visbiežāk ir tiesas dokumenta izsniegšana, pretējās puses darbība vai neprocesuāls notikums.

5 Vai sākuma brīdi var ietekmēt vai mainīt dokumentu nosūtīšanas vai iesniegšanas metode (personīga iesniegšana, ko veic tiesu izpildītājs vai pasta dienests)?

Saskaņā ar Slovēnijas tiesībām dokumentus izsniedz pa pastu, ar tiesu izpildītāja starpniecību, tiesā vai citā veidā, kas paredzēts likumā. Ja termiņu sāk skaitīt pēc izsniegšanas, dokumentu izsniegšanas veids neietekmē brīdi, kad sākas termiņa ritējums. Termiņu sāk skaitīt, kad izsniegšana ir reāli notikusi vai tiek uzskatīta par notikušu saskaņā ar likumu.

Dokumentu izsniegšana ir reglamentēta ZPP 132. un turpmākajos pantos. Tiek izšķirta nepersoniska (parasta) un personiska izsniegšana pa pastu un izsniegšana, izmantojot drošus elektroniskos līdzekļus, kas arī var būt gan personiska, gan parasta.

Nepersoniskas dokumentu izsniegšanas gadījumā (ZPP 140. un 141. pants) izsniegšana tiek uzskatīta par notikušu dienā, kad izsniedzējs nodod dokumentus adresātam tā mājās vai darbvietā. Ja adresāts nav sastopams mājās, dokumentus var nodot citai pieaugušai personai adresāta mājsaimniecībā. Ja izsniedzējs izdod dokumentus adresāta darbvietā un adresāts tajā nav sastopams vai izsniedzējs nevar satikt adresātu darba procedūru dēļ, izsniegšana tiek uzskatīta par notikušu, kad dokumenti ir izsniegti personai, kura ir pilnvarota saņemt pasta sūtījumus vai kura ieņem attiecīgu amatu. Ja adresāts dzīvo kopmītnē un izsniedzējs nevar atrast adresātu konkrētajā adresē, dokumenti tiek izsniegti personai, kura ir pilnvarota saņemt kopmītnes iedzīvotājiem adresētos pasta sūtījumus. Termiņš sākas nākamajā dienā pēc izsniegšanas. Ja šāda izsniegšana nav iespējama, izsniedzējs atstāj dokumentus personas dzīvesvietas adreses pastkastītē. Izsniegšana tiek uzskatīta par notikušu dienā, kad dokumenti ir atstāti pastkastītē. Ja adresātam nav pastkastītes vai tā nav izmantojama, dokumentus var piegādāt tiesā, kas pieprasījusi izsniegšanu, vai vietējā pasta nodaļā, atstājot pie mājas parādes durvīm izsniegšanas paziņojumu par to, kur dokumentus var saņemt. Izsniegšana tiek uzskatīta par notikušu dienā, kad izsniegšanas paziņojums ir piestiprināts pie durvīm. Pasta nodaļā dokumenti tiek glabāti 30 dienas. Ja adresāts šajā periodā neierodas saņemt dokumentus, dokumenti tiek nodoti atpakaļ tiesai. Ja dokumenti ir jāizsniedz juridiskai personai, kas iekļauta reģistrā, vai individuālam komersantam un izsniegšana reģistrā iekļautajā adresē nav iespējama, izsniegšana notiek, atstājot dokumentus vai izsniegšanas paziņojumu adresē, kas ir iekļauta reģistrā, ja šāda adrese pastāvi.

Personiska izsniegšana (ZPP 142. un 143. pants) tiek veikta, kad izsniegšana ir saistīta ar prasību, tiesas lēmumu, ko ir atļauts pārsūdzēt vai pret kuru ir atļauts ārkārtas tiesiskās aizsardzības līdzeklis, maksājuma rīkojumu tiesas nodevas samaksai par iesniegumiem saskaņā ar ZPP 105.a pantu, uzaicinājumu uz strīda izšķiršanas sēdi vai pirmo lietas izskatīšanu. Citi dokumenti tiek izsniegti personiski tikai tad, ja tas paredzēts likumā vai tiesa uzskata to par nepieciešamu, jo dokumenti ir oriģināli vai kāda cita iemesla dēļ ar tiem jāapietas uzmanīgi. Termiņš sākas nākamajā dienā pēc izsniegšanas. Termiņš var beigties brīvdienā, kas nozīmē, ka, tam beidzoties brīvdienā, tas netiek pagarināts līdz nākamajai darbdienai.

Ja ir nepieciešama tieša personiska izsniegšana, bet tas nav iespējams, izsniedzējs var atstāt dokumentu pastkastītē vai piestiprināt pie mājas parādes durvīm izsniegšanas paziņojumu, pēc kā sākas 15 dienu termiņš, kurā adresāts var saņemt dokumentus vietējā pasta nodaļā, ja izsniegšanai izmantoti pasta pakalpojumi, vai tiesā, kas uzdevusi izsniegt dokumentus. Izsniegšana tiek uzskatīta par notikušu, kad adresāts saņem dokumentus pasta nodaļā, vai pēc 15 dienām, ja adresāts nav izņēmis dokumentus. Ja adresāts neizņem dokumentus, termiņu sāk skaitīt no nākamās dienas, pēc kuras dokumenti ir izsniegti vai tiek uzskatīti par izsniegtiem.

Dokumentu elektroniska izsniegšana ir iespējama, izmantojot drošus elektroniskos līdzekļus. Tiesu informācijas sistēma automātiski nosūta dokumentus uz reģistrēto adresi, kas norādīta dokumentu izsniegšanai, vai uz drošu elektronisko pasta kastīti, un dokumentu izsniegšanu veic juridiskas vai fiziskas personas, kas veic dokumentu izsniegšanu ar drošiem elektroniskiem līdzekļiem kā reģistrētu darbību, pamatojoties uz īpašu Tieslietu ministrijas atļauju. Adresātam jāsavāc dokumenti 15 dienu laikā. Adresāts saņem dokumentus no informācijas sistēmas, pierādot savu identitāti noteiktajā veidā, elektroniski paraksta izsniegšanas apliecinājumu un nosūta to atpakaļ sūtītājam, izmantojot drošus elektroniskos līdzekļus. Izsniegšana tiek uzskatīta par notikušu dienā, kad adresāts apstiprina elektroniskos dokumentus. Ja dokumenti netiek apstiprināti 15 dienu laikā, izsniegšana tiek uzskatīta par notikušu pēc šī termiņa beigām. Adresātam jābūt iespējai iepazīties ar dokumentu saturu vismaz trīs mēnešus pēc 15 dienu termiņa beigām pēc elektronisko dokumentu saņemšanas. Ja adresāts neizņem dokumentus, termiņu sāk skaitīt no nākamās dienas, pēc kuras dokumenti ir izsniegti vai tiek uzskatīti par izsniegtiem. Jāuzsver, ka, lai arī tam ir likumīgs juridiskais pamats, elektroniska izsniegšana vēl nav iespējama civillietu un komerclietu tiesvedībā, izņemot izpildes, maksātnespējas un zemesgrāmatu tiesvedību. Attiecībā uz elektronisko līdzekļu izmantošanu lūdzam skatīt sadaļu “automātiskā apstrāde”.

6 Ja termiņa ritējums sākas ar kādu notikumu, vai diena, kurā šis notikums ir noticis, tiek ņemta vērā, aprēķinot laika periodu?

Ja termiņš ir izteikts dienās, diena, kurā tiek izsniegts tiesas dokuments vai iestājies notikums un no kuras sākas termiņa skaitīšana, netiek iekļauta termiņa aprēķinā — termiņa pirmā diena ir nākamā diena pēc dokumenta izsniegšanas vai notikuma.

Mēnešos vai gados izteikts termiņš beidzas pēdējā mēneša vai gada attiecīgās dienas beigās, kas atbilst termiņa sākuma datumam. Ja pēdējā mēnesī šādas dienas nav, termiņa beigas ir attiecīgā mēneša pēdējā diena. Šādos gadījumos termiņu sāk skaitīt no dienas, kurā iestājies notikums, no kura skaita termiņu (piemēram, ja procesuālā darbība ir jāveic viena gada laikā no dokumenta izsniegšanas un izsniegšana veikta 2005. gada 25. aprīlī, termiņš beidzas 2006. gada 25. aprīlī).

7 Ja termiņš ir izteikts dienās, vai norādītajā dienu skaitā ir kalendārās dienas vai darba dienas?

Ja termiņu izsaka dienās, tās apzīmē kalendārās dienas. Termiņš rit bez pārtraukuma, ieskaitot sestdienas, svētdienas un brīvdienas. Piemēram, ja spriedums ir izsniegts piektdienā, termiņu apelācijas sūdzības iesniegšanai sāk skaitīt no sestdienas. Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena, svētku diena vai cita brīvdiena saskaņā ar Likumu par svētku dienām un brīvdienām, termiņš beidzas nākamajā darbdienā.

Aprēķinot termiņus, ir jāpiemēro arī Tiesu likuma (Zakon o sodiščih) 83. panta īpašie noteikumi, ar kuriem regulē tiesu iestāžu brīvdienas. No 15. jūlija līdz 15. augstam tiesas tikai vada tiesas sēdes un lemj steidzamos jautājumos, kas ir noteikti likumā (aizliegumi, aizgādība un bērnu aprūpe, uzturēšanas saistības utt.). Ja vien jautājumi nav steidzami, procesuālie termiņi netiek skaitīti. Ja izsniegšana ir notikusi tiesu iestāžu brīvdienās (piemēram, 20. jūlijā), procesuālo termiņu sāk skaitīt tikai nākamajā dienā pēc tiesu iestāžu pēdējās brīvdienas, proti, 16. augustā. Procesuālie termiņi arī nevar beigties tiesu iestāžu brīvdienās. Piemēram, ja izsniegšana ir notikusi 10. jūlijā, 15 dienu termiņš beidzas 26. augustā. Termiņu ritējums tiesu iestāžu brīvdienās tiek pārtraukts.

8 Ja šis periods ir izteikts nedēļās, mēnešos vai gados?

Saskaņā ar Slovēnijas tiesību aktiem termiņus neizsaka nedēļās. Termiņi tiek aprēķināti dienās, mēnešos un gados. Sestdienas, svētdienas un citas brīvdienas neietekmē termiņu, un termiņš nevar beigties šajās dienās. Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena, svētku diena vai cita brīvdiena saskaņā ar Likumu par svētku dienām un brīvdienām, termiņš beidzas nākamajā darbdienā.

Tiesu likuma noteikumi par termiņiem tiesu iestāžu brīvdienās ir nepilnīgi attiecībā uz termiņiem, kas izteikti mēnešos un gados, un termiņiem, uz kuriem attiecas ZPP 111. panta 3. daļas noteikumi par to, ka tie beidzas dienā, kas pēc datuma atbilst dienai, kurā termiņš ir sācies. Tiesu iestāžu brīvdienas neietekmē gados izteiktu termiņu ritējumu. Saskaņā ar judikatūru mēnešos izteiktu termiņu ritējums tiesu iestāžu brīvdienās tiek pārtraukts, tātad tie ir vienu mēnesi garāki (piemēram, trīs mēnešu procesuālais termiņš, kas sākas 20. jūnijā, beidzas 20. septembrī, trīs mēnešu termiņš, kam būtu jābeidzas tiesu iestāžu brīvdienās, piemēram, 5. augustā, tiek pagarināts par mēnesi un beidzas 5. septembrī).

9 Kad beidzas termiņš, ja tas ir izteikts nedēļās, mēnešos vai gados?

Mēnešos vai gados izteikts termiņš beidzas pēdējā mēneša vai gada attiecīgās dienas beigās, kas atbilst termiņa sākuma datumam. Ja pēdējā mēnesī šādas dienas nav, termiņa beigas ir attiecīgā mēneša pēdējā diena (piemēram, ja konkrēta procesuālā darbība ir jāveic viena gada laikā pēc dokumentu izsniegšanas un dokumenti ir izsniegti 2005. gada 25. aprīlī, termiņš beidzas 2006. gada 25. aprīlī; ja konkrēta procesuālā darbība jāveic viena mēneša laikā pēc izsniegšanas, kas notikusi 2005. gada 31. maijā, termiņa pēdējā diena ir 2005. gada 30. jūnijs).

10 Ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai brīvdienā, vai to pagarina līdz nākamajai pirmajai darba dienai?

Termiņi nebeidzas sestdienā, svētdienā vai citā brīvdienā. Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena, svētku diena vai cita brīvdiena saskaņā ar Likumu par svētku dienām un brīvdienām, termiņš beidzas nākamajā darbdienā.

11 Vai pastāv īpaši gadījumi, kuros termiņi tiek pagarināti? Kādi ir nosacījumi, lai termiņus būtu iespējams pagarināt?

Pagarināt var tikai tiesas noteiktus termiņus (ZPP 110. pants). Tiesas noteiktus termiņus var pagarināt tiesa pēc puses pieprasījuma, ja pagarinājumam ir pamatots iemesls. Termiņa pagarinājums ir jāpieprasa pirms termiņa beigām. Likumā paredzēti termiņi nav pagarināmi. Noteikums par likumā paredzēta termiņa nepagarināšanu ir saistošs.

12 Kādi ir pārsūdzību iesniegšanas termiņi?

Puses var iesniegt apelācijas sūdzību par pirmajā instancē izdotu spriedumu vai lēmumu vispārējā pārsūdzības termiņā — 30 dienu laikā pēc sprieduma kopijas izsniegšanas un 15 dienu laikā pēc pirmās instances tiesas lēmuma kopijas izsniegšanas, ja vien ZPP (333. pantā vai 363. panta 2. punktā) nav paredzēts citādi.

Īsāku 15 dienu pārsūdzības termiņu piemēro strīdiem saistībā ar vekseļiem un čekiem (ZPP 333. pants), un astoņu dienu termiņu piemēro strīdiem, kas ietver kaitējuma nodarīšanu (ZPP 428. pants), maza apmēra prasībām (ZPP 458. pants), par apelācijas sūdzības paziņošanu maza apmēra komercstrīdos un par maksājuma rīkojuma izdošanu. Īsāku astoņu dienu termiņu piemēro arī tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanai (apelācijas sūdzību un iebildumu iesniegšanai) tiesvedībā saistībā ar prasību izpildi un nodrošināšanu (Likuma par civilprasību izpildi un nodrošināšanu (Zakon o izvršbi in zavarovanju) 9. pants).

13 Vai tiesas var mainīt termiņus, jo īpaši ierašanās termiņus vai noteikt īpašu ierašanās datumu?

Tiesas organizē tiesas sēdes, kad tās ir paredzētas likumā vai nepieciešamas tiesvedības ietvaros (ZPP 113. pants). Tiesas sēde ir tikšanās noteiktā vietā un laikā procesuālās darbības veikšanai. Tiesa var atlikt tiesas sēdi uz vēlāku datumu, ja tam ir pamatots iemesls (ZPP 115. pants).

Tiesa var arī pagarināt pusei noteiktu procesuālās darbības veikšanas termiņu (tiesas noteiktu termiņu), ja termiņa pagarināšanai ir pamatots iemesls un puse ir pieprasījusi termiņa pagarinājumu pirms tas ir beidzies.

14 Ja aktu, kas paredzēts pusei, kura uzturas vietā, kur viņa gūtu priekšrocību no termiņa pagarinājuma, paziņo vietā, kur tie, kuri tur uzturas, negūst priekšrocību no šī pagarinājuma, vai šī persona zaudē šī termiņa priekšrocību?

Saskaņā ar Slovēnijas tiesībām termiņu nav iespējams pagarināt, pamatojot to ar puses dzīvesvietu konkrētā vietā vai apgabalā.

15 Kādas ir sekas termiņu neievērošanas gadījumā?

Nokavēts termiņš parasti nozīmē zaudētas tiesības. Puse zaudē tiesības iesniegt tiesiskās aizsardzības līdzekli (noilgums), un par vēlu iesniegts tiesiskās aizsardzības līdzeklis netiek pieņemts. Tiesa noraida pieteikumu, kuru puse negroza vai nepapildina noteiktā termiņā.

Ja ir nokavēts termiņš, var uzskatīt, ka puse ir atcēlusi prasību (piemēram, ja puse nesamaksā tiesas nodevu likumā noteiktajā termiņā, tiek uzskatīts, ka tā ir atcēlusi prasību, un tiesvedība tiek apturēta; tas pats attiecas uz gadījumiem, kad neviena puse nepieprasa tiesvedības turpināšanu četrus mēnešus pēc tās apturēšanas).

Ja puse neierodas uz tiesas sēdi, dažos gadījumos tas tiek uzskatīts par prasības atcelšanu (piemēram, ja neviena puse neierodas uz pirmo tiesas sēdi, tiek uzskatīts, ka prasītājs ir atcēlis prasību).

Termiņa nokavēšanai var būt sekas attiecībā uz pusi, kurai jāierodas uz iepriekšēju uzklausīšanu. Ja tiek nokavēts termiņš avansa maksājumam par pierādījumu iegūšanu, pierādījumi netiek iegūti.

16 Ja beidzas termiņš, kādi līdzekļi ir pieejami tiem, kuri termiņus ir nokavējuši, t.i., saistības nepildošām pusēm?

Ja puse nokavē termiņu noteiktas procesuālās darbības veikšanai, kā rezultātā iestājas noilgums (kas nozīmē, ka puse zaudē tiesības veikt procesuālo darbību), tiesa var apstiprināt puses lūgumu veikt to vēlāk (t. i., atjaunot iepriekšējo stāvokli — ZPP 116.–121. pants).

Nosacījumi iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai:

  • puse ir nokavējusi termiņu pamatota iemesla dēļ, ko izvērtē tiesa, ņemot vērā visus lietas apstākļus;
  • noilgums ir iestājies nokavēta termiņa rezultātā;
  • puse iesniedz lūgumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu tiesā, kurā procesuālā darbība ir jāveic, 15 dienu laikā no dienas, kad termiņa kavēšanas iemesls ir beidzies; ja puse par nokavēto termiņu uzzina tikai pēc tam — 15 dienu laikā no attiecīgā brīža; visos gadījumos trīs mēnešu — vai komercstrīdu gadījumā 30 dienu — laikā no dienas, kurā termiņš ir nokavēts;
  • procesuālā darbība, kas nav veikta, tiek veikta tajā pašā laikā, kad tiek iesniegts lūgums par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu.

Iepriekšējā stāvokļa atjaunošanas lūguma iesniegšana neietekmē tiesvedības norisi, taču tiesa var lemt, ka tiesvedība tiek apturēta, līdz tiek pieņemts galīgais lēmums attiecībā uz lūgumu. Ja tiek saņemts laikus iesniegts lūgums atjaunot iepriekšējo stāvokli, tiesa prasti organizē tiesas sēdi, kurā lemj par lūgumu. Ja iepriekšējā stāvokļa atjaunošana tiek atļauta, tiesvedībā tiek atjaunots tāds stāvoklis kā pirms kavējuma, un tiesas izdotie lēmumi saistībā ar kavējumu tiek anulēti.

Saistītās saites

Saite atveras jaunā logāhttp://www.dz-rs.si/wps/portal/Home/deloDZ/zakonodaja/preciscenaBesedilaZakonov

Saite atveras jaunā logāhttp://www.sodisce.si/

Saite atveras jaunā logāhttps://www.uradni-list.si/glasilo-uradni-list-rs

Saite atveras jaunā logāhttp://www.pisrs.si/Pis.web/


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 24/02/2021