Navigācijas ceļš

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Tiesas sprieduma izpildes procedūras - Čehija

1 Ko civillietās un krimināllietās izprot ar sprieduma izpildi?

Tā nozīmē piespiešanu izpildīt pienākumu, kas noteikts ar izpildu dokumentu, pat pret personas gribu, kurai noteikts attiecīgais pienākums. Ja šī persona labprātīgi neizpilda pienākumu, kas tai uzlikts ar izpildāmu spriedumu, kreditors var vērsties tiesā vai pie tiesu izpildītāja, lai izpildi panāktu tiesas ceļā.

Tiesa uzdod un veic piespiedu izpildi, izņemot attiecībā uz izpildu dokumentiem, kas tiek izmantoti administratīvajās vai nodokļu lietās. Tādēļ civillietās kreditors vienmēr var vērsties tiesā.

Ar spriedumu noteiktais kreditors var vērsties arī pie tiesu izpildītāja. Tiesu izpildītājs spriedumus izpilda ar tiesas atļauju, izņemot šādus spriedumus:

  • spriedumus par nepilngadīga bērna aprūpi;
  • spriedumus lietās par aizsardzību pret vardarbību ģimenē;
  • Eiropas Savienības iestāžu spriedumus;
  • ārvalstu spriedumus.

Tomēr pieteikumu par izpildi var iesniegt, ja izpildei jānotiek, pamatojoties uz spriedumu par nepilngadīga bērna uzturlīdzekļiem vai ārvalsts spriedumu, kura izpildāmība pasludināta saskaņā ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, starptautisku līgumu vai lēmumu par atzīšanu.

Sprieduma piespiedu izpildi tiesas ceļā regulē Likuma Nr. 99/1963 (Civilprocesa kodekss), ar grozījumiem, 251.–351.a pants. Tomēr Likuma Nr. 292/2013 par īpašo tiesvedības kārtību, ar grozījumiem, 492.–513. pantu piemēro tiesu spriedumu ģimenes tiesību lietās izpildei.

Sprieduma piespiedu izpildi ar tiesu izpildītāja starpniecību galvenokārt regulē Likuma Nr. 120/2001 par tiesu izpildītājiem un piespiedu izpildes darbībām (Izpildes kodekss), ar grozījumiem, 35.–73. pants. Tiesas iecelts tiesu izpildītājs arī rīkojas saskaņā ar Civilprocesa kodeksu, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par atsevišķām sprieduma izpildīšanas metodēm.

2 Kura iestāde vai iestādes ir kompetentas izpildes jomā?

Parasti atbildētāja vispārējai tiesai ir jurisdikcija izdot rīkojumus un veikt sprieduma izpildi (Likuma Nr. 99/1963 (Civilprocesa kodekss), ar grozījumiem, 252. panta 1. punkts). Izņēmumi no šī noteikuma ir paredzēti Civilprocesa kodeksa 252. pantā.

Sīkāk par atbildētāja vispārējo tiesu sk. “Vietējās jurisdikcijas pamatnoteikumus” (3.2.1. iedaļa informatīvajā lapā “Jurisdikcija — Čehijas Republika”).

Izpildi var veikt tiesas un tiesas iecelti tiesu izpildītāji. Izpildes tiesa, kurai lieta ir piekritīga pēc būtības saskaņā ar Likuma Nr. 120/2001 par tiesu izpildītājiem un izpildu darbībām (Izpildes kodekss), ar grozījumiem,45. pantu ir rajona tiesa. Izpildes tiesa ar teritoriālo piekritību ir tiesa, kuras jurisdikcijā atbildētājam ir pastāvīgā dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta Čehijas Republikā saskaņā ar uzturēšanās atļauju (ārzemniekiem), juridiskā adrese utt. Piekritība sīkāk ir regulēta minētajā Izpildes kodeksa pantā.

Sīkāk sk. arī jautājumu “Kas ir piespiedu izpilde civillietās un komerclietās?”

3 Kādi ir priekšnoteikumi, lai lēmums (nolēmums) būtu izpildāms?

3.1 Procesuālā kārtība

Sprieduma izpildes panākšana

Procesu var uzsākt vienīgi pēc kreditora pieteikuma, ja atbildētājs labprātīgi neizpilda pienākumu, kas tam uzlikts ar izpildāmu spriedumu. Pat bez pieteikuma saskaņā ar Likumu Nr. 292/2013 par īpašo tiesvedības kārtību, ar grozījumiem, tiesa uzdod izpildīt atsevišķus prejudiciālos nolēmumus, piemēram, attiecībā uz aizsardzību pret vardarbību ģimenē.

Sprieduma izpildi var uzdot tikai tad, ja spriedumā identificēts kreditors un parādnieks, definēta izpildāmā pienākuma, par kuru iesniegts pieteikums par piespiedu izpildi, darbības joma un tā saturs, kā arī noteikts termiņš, kādā jāizpilda attiecīgais pienākums. Ja tiesas spriedumā nav noteikts termiņš, kādā jāizpilda pienākums, tiek pieņemts, ka ar spriedumu noteiktais pienākums jāizpilda trīs dienu laikā, bet izlikšanas gadījumā — 15 dienu laikā no galīgā sprieduma stāšanās spēkā. Ja saskaņā ar spriedumā noteikto pienākums jāizpilda vairāk nekā vienam atbildētājam un tas ir dalāms, pienākums, ja spriedumā nav noteikts citādi, jāizpilda visiem atbildētājiem vienādi.

Kreditoru, kad tas iesniedz pieteikumu par piespiedu izpildi, nav jāpārstāv advokātam.

Pieteikumā par tāda sprieduma izpildi, ar kuru uzliek samaksāt naudas summu, jānorāda konkrēta izpildes metode un jāizpilda citi likumā paredzētie priekšnoteikumi. Pieteikumam par izpildi pievieno sprieduma kopiju, kas papildināta ar apstiprinājumu par tā izpildāmību. Tiesa, kas lietu izskatījusi pirmajā instancē, izsniedz šādu apstiprinājumu par spriedumu. Sprieduma kopija nav jāpievieno, ja pieteikumu par izpildi iesniedz tiesā, kas lietu izskatījusi pirmajā instancē.

Lēmumus piespiedu izpildes procesā vienmēr pieņem rezolūcijas veidā.

Tiesa parasti nosaka piespiedu izpildi, neuzklausot atbildētāju.

Par tiesvedību Čehijas Republikā ir jāmaksā tiesas nodeva (sk. Likumu Nr. 549/1991 par tiesu nodevām, ar grozījumiem). Pamatotos gadījumos šis likums paredz atbrīvojumu no tiesas nodevas.

Izpildes process

Izpildi veic tiesu izpildītājs, kuru kreditors norādījis pieteikumā par izpildi. Tiesu izpildītāja darbības tiek uzskatītas par izpildes tiesas darbībām.

Izpildes procesu sāk pēc kreditora pieteikuma vai tādas personas pieteikuma, kura pierāda, ka tai par labu pārgājušas vai nodotas ar spriedumu piespriestās tiesības. To sāk datumā, kad pieteikums iesniegts tiesu izpildītājam. Tiesu izpildītājs atbildētāja mantas identificēšanu un pārņemšanu var sākt tikai pēc tam, kad tiesa to atļāvusi un uzdevusi veikt izpildi.

Pieteikumā par izpildi jāietver:

  • norāde uz tiesu izpildītāju, kurš veiks izpildi, norādot uz tā prakses vietu (tiesu izpildītāju saraksts ir pieejams Čehijas Republikas Tiesu izpildītāju padomes (Exekutorská komora České republiky) tīmekļa vietnē Saite atveras jaunā logāhttp://www.ekcr.cz/seznam-exekutoru.php&w; tiesu izpildītāju jurisdikcija nav noteikta ģeogrāfiski, katrs tiesu izpildītājs var veikt darbības visā Čehijas Republikā);
  • norāde uz lietu, par kuru iesniegts pieteikums, un tā mērķis;
  • norāde uz lietas dalībniekiem, proti, kreditoru jeb personu, kam ar spriedumu ir piešķirtas tiesības, un atbildētāju; fizisku personu gadījumā tā ir dalībnieku vārds, uzvārds, pastāvīgā dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta Čehijas Republikā saskaņā ar uzturēšanās atļauju, ja persona ir ārvalstnieks, un, ja nepieciešams, dalībnieku personas kods vai dzimšanas datums, bet juridisku personu gadījumā — uzņēmuma nosaukums vai darījumdarbības nosaukums, juridiskā adrese un identifikācijas numurs;
  • precīza norāde uz izpildu dokumentu;
  • pienākums, kura izpilde jāpanāk, kā arī informācija par to, vai un, ja nepieciešams, ciktāl atbildētājs ir izpildījis piespiedu kārtā izpildāmo pienākumu;
  • ja nepieciešams — atsauces uz pierādījumiem, uz kuriem kreditors atsaucas, pamatojot savas tiesības;
  • paraksts;

pieteikumam par izpildi jāpievieno izpildu dokumenta oriģināls vai apliecināta kopija, kas papildināta ar apliecinājumu par tā izpildāmību, vai notariāla akta kopija ar atļauju to izpildīt, ja vien izpildu dokumentu nav izdevusi izpildes tiesa. Iestāde, kas izdevusi izpildu dokumentu, apliecina tā izpildāmību, savukārt izlīgumiem un līgumiem apliecinājumu sniedz iestāde, kas tos apstiprinājusi.

3.2 Galvenie noteikumi

Tiesas sprieduma piespiedu izpildīšanu (izpildi) var noteikt, pamatojoties uz izpildu dokumentu, ja noteiktais pienākums netiek izpildīts labprātīgi.

Izpildu dokuments ir:

  • izpildāms tiesas vai tiesu izpildītāja lēmums, ja ar to tiek atzītas tiesības, uzlikts pienākums vai ietekmēta manta;
  • izpildāms tiesas vai citas izmeklēšanas, prokuratūras vai strīdu izšķiršanas iestādes spriedums, ja ar to atzīst tiesības vai tas skar mantu;
  • izpildāms šķīrējtiesas spriedums;
  • notariāls akts ar atļauju veikt izpildi, kas sagatavots saskaņā ar speciālajiem tiesību aktiem;
  • izpildāms tiesas spriedums un cits publiskas iestādes izpildu dokuments;
  • citi izpildāmi lēmumi, apstiprināti izlīgumi un dokumenti, kuru piespiedu izpilde atļauta tiesību aktos.

Ja izpildu dokumentā nav noteikts termiņš, kādā jāizpilda pienākums, tiek pieņemts, ka izpildu dokumentā noteiktais pienākums jāizpilda trīs dienu laikā, bet izlikšanas gadījumā — 15 dienu laikā no galīga sprieduma stāšanās spēkā.

Izpilde tiesas ceļā

Atbildētāja vispārējai tiesai ir jurisdikcija pieņemt spriedumu un panākt tā izpildīšanu, rīkoties kā tiesai pirms izpildrīkojuma izdošanas, kā arī attiecībā uz mantiskā stāvokļa deklarācijām, ja Likuma Nr. 99/1963 (Civilprocesa kodekss), ar grozījumiem, 252. pants nenosaka citādi.

Piespiedu izpildi var noteikt tikai tādā apmērā, kādu ir lūdzis kreditors un kas atbilstīgi spriedumam ir pietiekama, lai tas varētu gūt apmierinājumu (Likuma Nr. 99/1963 (Civilprocesa kodekss), ar grozījumiem, 263. panta 1. punkts).

Tiesa noraida pieteikumu par izpildes panākšanu, ja no pieteikuma ir skaidrs, ka ar iegūto naudas summu nepietiks, lai segtu vismaz izpildes izdevumus (Likuma Nr. 99/1963 (Civilprocesa kodekss), ar grozījumiem, 264. panta 2. punkts).

Izpildes process

Tiesu izpildītājs veic piespiedu izpildi ar tiesas atļauju, izņemot iepriekš (1. punkts) minētos spriedumus.

Tiesu izpildītājs, kurš saņēmis pieteikumu par izpildi, ne vēlāk kā 15 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas lūdz izpildes tiesu atļaut izpildi un izdot rīkojumu. Tiesa dod atļauju 15 dienu laikā, ja ir ievēroti visi likumā paredzētie priekšnoteikumi. Ja nav ievēroti visi likumā paredzētie priekšnoteikumi izpildes veikšanai, tiesa uzdod tiesu izpildītājam pilnībā vai daļēji noraidīt vai atteikties no pieteikuma par izpildi vai apturēt izpildes procesu. Šie norādījumi tiesu izpildītājam ir saistoši.

Tiesa, kam izpildu lieta ir piekritīga pēc būtības, ir rajona tiesa.

Izpildes tiesa ar teritoriālo piekritību ir tiesa, kuras jurisdikcijā atbildētājam, kurš ir fiziska persona, ir pastāvīgā dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta Čehijas Republikā saskaņā ar uzturēšanās atļauju (ārzemniekiem). Ja atbildētājs ir juridiska persona, vietējā jurisdikcija ir tiesai, kuras teritorijā ir atbildētāja juridiskā adrese. Ja atbildētājam, kurš ir fiziska persona, Čehijas Republikā nav pastāvīgas dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas, vai ja atbildētājam, kurš ir juridiska persona, Čehijas Republikā nav juridiskās adreses, teritoriālā piekritība ir tiesai, kuras jurisdikcijā atrodas atbildētāja manta.

Daži izņēmumi no vietējās jurisdikcijas izriet no Likuma Nr. 292/2013 par īpašo tiesvedības kārtību, ar grozījumiem, piemēram, tā 511. panta.

4 Izpildu darbību raksturs un mērķis

4.1 Kāda veida manta var tikt pakļauta izpildu darbībām?

Piespiedu izpildes darbības var veikt gan attiecībā uz kustamo, gan uz nekustamo īpašumu, tiesībām un citiem aktīviem, izņemot dažus gadījumus.

Jo īpaši piespiedu izpildes darbības nevar veikt attiecībā uz šādu mantu, kā paredzēts Likuma Nr. 99/1963 (Civilprocesa kodekss), ar grozījumiem, 321.–322. pantā:

  • mantu, kuru saskaņā ar speciālajiem tiesību aktiem aizliegts pārdot vai kurai saskaņā ar speciālajiem tiesību aktiem nepiemēro piespiedu izpildi;
  • atbildētājam piederošo mantu, kas atbildētājam ir nepieciešama, lai apmierinātu savas un savas ģimenes mantiskās vajadzības vai lai veiktu darbu, kā arī citus priekšmetus, kuru pārdošana būtu amorāla (jo īpaši tas attiecas uz ikdienas apģērbu, parastajiem mājsaimniecības priekšmetiem, laulības gredzeniem un līdzīgiem priekšmetiem, medicīniskajām precēm un citiem priekšmetiem, kuri atbildētājam ir nepieciešami slimības vai fizisko trūkumu dēļ, naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz divkāršu speciālajos tiesību aktos noteikto personas iztikas minimumu, dzīvniekiem, kurus netur ekonomisku apsvērumu dēļ un kas ir cilvēka lolojumdzīvnieki);
  • ja atbildētājs veic uzņēmējdarbību — tam piederošajiem priekšmetiem, kas ir nepieciešami uzņēmējdarbības veikšanai (nepiemēro, ja tiem piemērotas aizturējuma tiesības un to mērķis ir apmierināt kreditora prasījumu);
  • tehniskas ierīces, kurās saskaņā ar speciālajiem tiesību aktiem atbildētājs glabā ierakstus par ieguldījumu vērtspapīriem vai dokumentus par šo ierakstu datiem, kā arī tehniskas ierīces, kas tiek izmantotas, lai sniegtu informāciju par ieguldījumu vērtspapīru īpašniekiem saskaņā ar speciālajiem tiesību aktiem;
  • priekšmetus, ko atbildētājs ieguvis kā aizstājējaktīvus (neattiecas uz gadījumiem, kad parādniekam ir tiesības brīvi atsavināt šos priekšmetus vai kad izpilde paredz mirušas personas parādu vai ar tādu priekšmetu aizgādnību, kas iegūti kā aizstājējaktīvi, saistītu parādu piedziņu).

Kreditors jebkurā laikā var arī iesniegt pieteikumu par minēto priekšmetu apķīlāšanu, ja tos ieguvis atbildētājs, kurš, izdarot tīšu noziedzīgu nodarījumu, ar šo noziedzīgo nodarījumu netaisni iedzīvojies, ja kreditors ir cietušais šajā noziedzīgajā nodarījumā.

Piespiedu izpildi neveic arī pret šādu mantu:

  • prasījumiem no izlīguma, kurus saskaņā ar apdrošināšanas polisi apmaksā apdrošināšanas uzņēmums, ja izlīgumā iegūto izmantos, lai uzbūvētu jaunu ēku vai saremontētu veco;
  • sociālo pabalstu naudas līdzekļiem uztura pabalstiem, valsts sociālajiem pabalstiem, mājokļa pabalstiem un vienreizējiem valsts sociālā atbalsta un audžuģimenēm piešķirtajiem līdzekļiem;
  • prasījumiem, ko atbildētājs ieguvis kā aizstājējaktīvus; tas neattiecas uz gadījumiem, kad parādniekam ir tiesības brīvi atsavināt prasījumu vai kad piespiedu izpilde paredz testatora parādu vai ar tādu priekšmetu aizgādnību, kas iegūti kā aizstājējaktīvi, saistītu parādu piedziņu;
  • piespiedu izpildi veic tikai attiecībā uz divām piektdaļām no fizisku personu, kuras veic saimniecisko darbību, prasījumiem, kas radušies no to saimnieciskās darbības; ja ir saņemts pieteikums par prioritāru prasījumu piedziņu, piespiedu izpildi veic attiecībā uz trim piektdaļām no tiem;
  • ja atbildētājs ir autors, piespiedu izpildi veic tikai attiecībā uz divām piektdaļām prasījumu par autoratlīdzības izmaksu; ja ir saņemts pieteikums par prioritāru prasījumu piedziņu, piespiedu izpildi veic attiecībā uz trim piektdaļām no tiem (tas attiecas arī uz prasījumiem, kas izriet no izpildītāju tiesībām, kā arī rūpnieciskā īpašuma iniciatoru tiesībām).

Šajā sarakstā ir iekļauti galvenie ierobežojumi mantas apgrūtināšanai piespiedu izpildes vai izpildes ceļā. Civilprocesa kodeksā papildus ir noteikti atsevišķi īpaši ierobežojumi, piemēram, 267.b pantā.

Laulāto mantas apķīlāšanas metode ir noteikta Likuma Nr. 99/1963 (Civilprocesa kodekss), ar grozījumiem, 262.a panta 1. un 2. punktā, kā arī Likuma Nr. 120/2001 (Izpildes kodekss), ar grozījumiem, 42. pantā. Piespiedu izpildi attiecībā uz mantu, kas ietilpst laulāto mantā, var noteikt arī tāda parāda piedziņai, kas radies vienam no laulātajiem laulības laikā vai pirms tās. Izpildrīkojuma vajadzībām par daļu no laulāto mantas, kas pieder atbildētājam un tā laulātajam, uzskata arī mantu, kas nav laulāto mantas daļa tikai tādēļ, ka laulāto mantas statuss ir atcelts vai tās joma sašaurināta ar tiesas lēmumu, vai laulāto mantas statusa joma ir sašaurināta ar līgumu, vai noteikta laulāto mantas šķirtība, vai ar līgumu noteikta laulāto mantas izcelsme uz laulības izbeigšanās brīdi.

Ja tiek piedzīts parāds, kas ir daļa no laulāto mantas, tā piespiedu izpildei var noteikt atskaitījumus no darba samaksas vai citiem atbildētāja laulātā ienākumiem, arestēt atbildētāja laulātā kontu finanšu iestādē, arestēt citus atbildētāja laulātā mantiskus prasījumus vai citu atbildētāja laulātā mantu.

4.2 Kādas ir izpildu darbību sekas?

Izpilde tiesas ceļā:

Naudas summas samaksu var īstenot, veicot atskaitījumus no algas, mantas arestu, kustamās un nekustamās mantas pārdošanu, ražotnes arestu un tiesas labā nosakot apgrūtinājumu nekustamajai mantai (Likuma Nr. 99/1963 (Civilprocesa kodekss), ar grozījumiem, 258. panta 1. punkts).

Piespiedu izpilde, ar kuru uzliek pienākumu, kas nav naudas summas samaksa, ir atkarīga no uzliktā pienākuma būtības. Tā var izpausties kā izlikšana, mantu aizvākšana, kopmantas dalīšana, darba pabeigšana un cita veida faktiskā izpilde (Likuma Nr. 99/1963 (Civilprocesa kodekss), ar grozījumiem, 258. panta 2. punkts).

Piespiedu izpildi, izmantojot ķīlas pārdošanu, attiecībā uz prasījumu, pēc kura veikts arests, var veikt, pārdodot ieķīlāto kustamo un nekustamo mantu, sadzīves priekšmetus un priekšmetu kopumu, arestējot ieķīlātu finanšu prasību un arestējot citas ieķīlātas īpašuma tiesības (Likuma Nr. 99/1963 (Civilprocesa kodekss), ar grozījumiem, 258. panta 3. punkts).

Tiesu izpildītājs pēc tam, kad izpilde ir ierakstīta uzsākto izpildes lietu reģistrā, izvērtē, kā izpilde veicama, un izdod vai atceļ izpildrīkojumu attiecībā uz mantu, kuru skar izpilde. Izpildrīkojums ir rīkojums par izpildes veikšanu kādā no Likumā Nr. 120/2001 (Izpildes kodekss), ar grozījumiem, paredzētajiem veidiem. Izpildrīkojumā tiesu izpildītājs izvēlas tādu izpildes metodi, kas nav acīmredzami nepiemērota, jo īpaši, ja atbildētāja parāda apmērs ir nesamērīgs ar tā priekšmeta cenu, ar kuru ir paredzēts panākt parādnieka parāda samaksu.

Izpildi, ar kuru nosaka samaksāt naudas summu, var veikt kā atskaitījumus no darba samaksas un citiem ienākumiem, kā mantas arestu, kustamās un nekustamās mantas pārdošanu, ražotnes arestu un tiesu izpildītāja apgrūtinājumu nekustamajai mantai, nekustamās mantas pārvaldību vai autovadītāja apliecības darbības apturēšanu.

Izpildes metode, ar kuru uzliek pienākumu, kas nav naudas summas samaksa, ir atkarīga no uzliktā pienākuma būtības. Tas var izpausties kā izlikšana, mantu aizvākšana, kopmantas dalīšana, darba pabeigšana un cita veida faktiskā izpilde.

Izpildi, izmantojot ķīlas pārdošanu, attiecībā uz prasījumu, pēc kura veikts arests, var veikt, pārdodot ieķīlāto kustamo un nekustamo mantu.

Aizliegums atsavināt mantu ir noteikts Likuma Nr. 120/2001 (Izpildes kodekss), ar grozījumiem, 44.a panta un 47. panta 5. punktā. Ja tiesu izpildītājs nav noteicis citādi, pēc paziņojuma par izpildes uzsākšanu izsniegšanas atbildētājs nedrīkst atsavināt tam piederošo mantu, tostarp nekustamo īpašumu un laulāto mantā ietilpstošo mantu, izņemot parasto uzņēmējdarbību un darbību, atbildētāja uztura pamatvajadzību apmierināšanu un tādu personu pamatvajadzību apmierināšanu, kuras tam ir pienākums uzturēt, kā arī aktīvu uzturēšanu un pārvaldību. Jebkurš tiesiskais darījums, ar kuru atbildētājs pārkāpj šo pienākumu, nav spēkā. Tomēr tiesisko darījumu uzskata par spēkā esošu, ja tā spēkā esamību neapstrīd tiesu izpildītājs, kreditors vai reģistrētais kreditors, lai nodrošinātu izpildu prasījuma apmierināšanu. Iebilduma pret spēkā esamību tiesiskās sekas iestājas vienlaikus ar attiecīgā tiesību akta spēkā esamību, ja izpildrīkojums vai cits tiesu izpildītāja, kreditora vai reģistrētā kreditora gribas izteikums ir nodots visiem tiesību akta, pret kuru tiesu izpildītājs, spriedumā noteiktais kreditors vai reģistrētais kreditors ir cēlis iebildumu par spēkā neesamību, dalībniekiem.

Atbildētājs nedrīkst nodot citai personai mantu, uz ko attiecas izpildrīkojums, kā arī to apgrūtināt vai atsavināt jebkurā citā veidā. Jebkurš tiesiskais darījums, ar kuru atbildētājs pārkāpj šo pienākumu, nav spēkā.

4.3 Kāds ir izpildu darbību saistošais raksturs?

Šie pasākumi ir spēkā, līdz izpilde tiek apturēta, prasījums, tā papildelementi un izpildes izmaksas ir piedzītas utt. Aizliegums atsavināt mantu tiek izbeigts ar lēmumu, ja atbildētājs iemaksā tiesu izpildītājam naudas summu, kas atbilst piedzenamajam prasījumam, izpildes izmaksām un kreditora izmaksām.

5 Vai pastāv iespēja pārsūdzēt lēmumu, ar kuru izpildu darbību veikšana tika atļauta?

Opravné prostředky při soudním výkonu rozhodnutí:

Kamēr notiek sprieduma izpildes tiesas ceļā, ir iespējams iesniegt apelāciju saskaņā ar Civilprocesa kodeksa vispārējiem noteikumiem par apelācijām. Atbildētājam apelācija 15 dienu laikā no sprieduma rakstiskas kopijas izsniegšanas jāiesniedz tiesā, par kuras lēmumu tā tiek iesniegta. Ja to iesniegusi persona, kurai ir tādas tiesības, apelācijai noteiktajā termiņā, spriedums nestājas spēkā, kamēr apelācijas instances tiesa nav pieņēmusi galīgo lēmumu par apelāciju (sk. arī Likuma Nr. 99/1963 (Civilprocesa kodekss), ar grozījumiem, 254. pantu).

Sprieduma izpildes laikā likumā noteiktu iemeslu dēļ nav iespējams apturēt procesu un atcelt termiņa ievērošanas prasību. Nav iespējams arī iesniegt prasību par piespiedu izpildes atsākšanu, taču ir iespējams iesniegt prasību par anulēšanu, bet tikai tad, ja ar šo prasību tiek apstrīdēts apelācijas tiesas galīgais lēmums, ar kuru tika noraidīta apelācija vai izbeigta apelācijas tiesvedība, kā arī apelācijas tiesas galīgais lēmums, ar kuru tika apstiprināts vai kavējuma dēļ grozīts pirmās instances tiesas lēmums par atteikumu ierosināt apelāciju vai apelācijas pārskatīšanu (sk. arī Civilprocesa kodeksa, ar grozījumiem, 229. panta 4. punktu un 254. panta 2. punktu).

Tiesības uz mantu, pret kuru piespiedu izpilde nav pieļaujama, pret kreditoru var īstenot ar pieteikuma starpniecību, kurā tiek lūgts šai mantai nepiemērot piespiedu izpildi saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 267. panta 1. punktu.

Mutatis mutandis ar šādu pieteikumu var īstenot tiesības uz mantu, kas ietilpst laulāto mantā vai izpildrīkojuma vajadzībām tiek uzskatīta par daļu no laulāto mantas, kura pieder atbildētājam un tā laulātajam, lai arī piedzenamo prasījumu no šīs mantas nevar apmierināt (Civilprocesa kodeksa 267. panta 2. punkts).

Arī ienākumu sadalei reģistrēto vai sprieduma izpildes gaitā citādi apmierināto prasījumu autentiskumu, summu, grupu vai secību attiecībā pret kreditoru apstrīd, izmantojot pieteikumu saskaņā ar likumā noteiktām mantas apgrūtināšanas metodēm (Civilprocesa kodeksa 267.a pants).

Lietas dalībnieks var celt iebildumus pret atsevišķiem tiesas lēmumiem. Tādi ir, piemēram, atbildētāja iebildumi, kas ir saistīti ar mantas inventarizāciju, iebildumi pret ziņojumu par ražotnes vadību, kā arī iebildumi pret šķīrējtiesas spriedumu.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, atbildētājs piespiedu izpildes un izpildes procesā var iesniegt pieteikumu atlikt vai pārtraukt sprieduma piespiedu izpildi (izpildi). Sprieduma piespiedu izpildes (izpildes) atlikšanu un apturēšanu regulē Civilprocesa kodekss, kā arī Izpildes kodekss (jo īpaši Likuma Nr. 99/1963 (Civilprocesa kodekss), ar grozījumiem, 266., 268. un 269. pants, kā arī Likuma Nr. 120/2001 (Izpildes kodekss), ar grozījumiem, 54., 55. un 55.a pants).

Apelācija izpildes procesā:

Izpildes kodeksā paredzētajos gadījumos (sk. 55.c iedaļu) tiesu izpildītāja lēmumu var pārsūdzēt.

30 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, ar kuru tiesu izpildītājs pilnībā vai vismaz tā daļā noraidījis pieteikumu par priekšmeta izslēgšanu no saraksta, saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 267. pantu izpildes tiesā var iesniegt pieteikumu, apstrīdot tiesu izpildītāja lēmumu par minēto pieteikumu, ar kuru lūgts izslēgt priekšmetu no saraksta. Kustamo mantu nav iespējams pārdot laikā starp pieteikuma iesniegšanu par priekšmeta izslēgšanu no saraksta un šī termiņa beigām, kā arī pieteikuma izskatīšanas laikā.

Lietas dalībnieks var celt iebildumus pret rīkojumu par procesuālo izmaksu segšanu astoņu dienu laikā pēc šī rīkojuma pieņemšanas.

Attiecībā uz pieteikumu par izpildes atlikšanu vai apturēšanu sk. iepriekš “Opravné prostředky při soudním výkonu rozhodnutí”.

6 Vai uz izpildi attiecas ierobežojumi, jo īpaši saistībā ar parādnieka aizsardzību vai termiņiem?

Pēc izpildrīkojuma (Izpildes kodeksa 44. un turpmākās iedaļas) mantas atsavināšanas aizliegums neattiecas uz atbildētāja parasto uzņēmējdarbību un darbību, tā uztura pamatvajadzību apmierināšanu un tādu personu pamatvajadzību apmierināšanu, kuras tam ir pienākums uzturēt, kā arī aktīvu uzturēšanu un pārvaldību. Atbildētājs var arī lūgt, lai tiesu izpildītājs atzīst, ka atsavināšanas aizliegums neattiecas uz daļu no mantas; šajā pieteikumā atbildētājam jāpamato, ka ar atlikušo mantu nepārprotami un viennozīmīgi pietiek, lai apmierinātu piedzenamo prasījumu, ieskaitot kreditoram radītās izmaksas un izpildes izmaksas.

Atbildētājs pēc tiesas tiesu izpildītāja aicinājuma, kurā ietverta informācija par maksājuma veikšanas termiņu un iespējamajām sekām nesamaksāšanas gadījumā, var par samazinātu maksu arī samaksāt piedzenamo prasījumu, kā arī drošības naudu. Aizliegums atsavināt mantu (Izpildes kodeksa 44.a panta 1. punkts un 46. panta 6. punkts) izbeidzas, kad tiek samaksāts piedzenamais prasījums un atmaksāta drošības nauda. Pretējā gadījumā tiesu izpildītājs veic izpildi.

Atbildētājs tiek īpaši aizsargāts situācijā, kad notiek izlikšana no dzīvokļa vai cita nekustamā īpašuma, kurā tas dzīvo, saskaņā ar Čehijas Republikas Tieslietu ministrijas 1991. gada 23. decembra dekrēta Nr. 37/1992 par rajona un reģiona tiesu reglamentu, ar grozījumiem, 65. pantu. Tas ir saistīts ar to, ka, ja izpildītājs, kas veic izlikšanu no nekustamā īpašuma, būves, dzīvokļa vai istabas, konstatē, ka izliekamā persona ir slimnieks, kuram noteikts gultas režīms, vai sieviete pēcdzemdību periodā vai grūtniecības pēdējā posmā un ka izlikšana apdraudētu šīs personas veselību, izpildi veikt ir aizliegts; ja netiek iesniegts ārsta apstiprinājums vai ir apšaubām minētā apstiprinājuma patiesums, tiesu izpildītājs lūdz atzinumu medicīnas speciālistam.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksu uz dažiem parādniekam piederošajiem priekšmetiem šī prasība neattiecas; sk. arī jautājumu “Jaký druh majetku může být předmětem výkonu soudních rozhodnutí?”


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 07/08/2017