3. Personas tiesības izmeklēšanas laikā

Save as PDF

Please note that the original language version of this page German has been amended recently. The language version you are now viewing is currently being prepared by our translators.

 

There is no official translation of the language version you are viewing.
You can access a machine translated version of this content here. Please note that it is only provided for contextual purposes. The owner of this page accepts no responsibility or liability whatsoever with regard to the quality of this machine translated text.

Šajā informatīvajā lapā atradīsiet informāciju par izmeklēšanas procesu, ko uzsāk, līdzko tiesībaizsardzības iestādes sāk apkopot informāciju, un ko noslēdz ar apsūdzības izvirzīšanu vai ar prokuratūras lēmumu par procesa izbeigšanu.


Kādi ir kriminālizmeklēšanas posmi?

Tiesībaizsardzības iestādes (prokuratūra vai policija) uzsāk izmeklēšanu, ja ir konkrētas aizdomas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Izmeklēšanas procesā noskaidro, vai aizdomas ir pamatotas vai nepamatotas. Šajā nolūkā ir jāpārbauda arī personu attaisnojoši apstākļi. Ja prokuratūra atzīst aizdomas par pamatotām, tā izvirza apsūdzību (vai lūdz izdot rīkojumu par Saite atveras jaunā logāsodu).

Policija un prokuratūra var veikt dažādus izmeklēšanas pasākumus. To, kādi pasākumi tiek veikti zināmā laika posmā, nosaka katrā gadījumā atsevišķi. Personu var, piemēram, aizturēt uzreiz pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas. Pēc aizturēšanas var piemērot pirmstiesas apcietinājumu.

Persona var vērsties tiesā par izmeklēšanas pasākumiem, kas to nelabvēlīgi ietekmē, arī pēc šo pasākumu īstenošanas.

Nepieciešamības gadījumā par personu var pieprasīt arī informāciju par iepriekšējiem izmeklēšanas procesiem un sodāmību. Vairāk informācijas šajā jautājumā atradīsiet Saite atveras jaunā logāšeit.

Personas tiesības izmeklēšanas laikā

Visā izmeklēšanas procesa laikā personai ir tiesības izmantot advokāta palīdzību. Informācija par to, kā atrast advokātu, un attiecīgajām izmaksām ir atrodama Saite atveras jaunā logāšeit. Ja personai nav nepieciešamo vācu valodas zināšanu, pēc attiecīga pieprasījuma var izmantot tulka pakalpojumus, lai nodrošinātu pārrunas ar aizstāvi.

Personai nav tiesību iepazīties ar lietas materiāliem. Tomēr no lietas materiāliem var saņemt uzziņas, ja vien tas netraucē izmeklēšanai un nav pretrunā trešo personu tiesībām. Pēc izmeklēšanas noslēgšanas aizstāvim ir atļauts piekļūt lietas materiāliem. Pirms tam tas ir iespējams tikai gadījumos, kad šāda piekļuve netraucē izmeklēšanas mērķim.

Informācija par personas tiesībām gadījumos, ja personu skar kāds no turpmāk minētajiem izmeklēšanas pasākumiem, ir atrodama attiecīgajās sadaļās:

Kādi noteikumi ir spēkā izmeklēšanas laikā, ja persona ir citas valsts valstspiederīgais?

Parasti kriminālizmeklēšanas procesa laikā persona drīkst izbraukt no Vācijas. Izņēmums ir gadījumi, kad persona ir apcietināta vai, piemēram, apcietināšanas ordera izpilde atlikta, uzliekot aizliegumu, atstāt dzīvesvietu bez tiesas atļaujas.

Ja personai ir zināms, ka pret to ir uzsākts kriminālprocess, tai jānodrošina iespēja, ka tiesa un prokuratūra ar šo personu var sazināties pa pastu.

Izmeklēšanas procesa laikā jebkurā laikā var vērsties valsts konsulārajā dienestā.

Aizdomās turētā nopratināšana (1)

Ja personu tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, policija vai prokuratūra personu nopratinās, lai nodrošinātu likumīgu uzklausīšanu. Atsevišķos gadījumos pēc prokuratūras pieprasījuma nopratināšanu var veikt arī tiesnesis.

Kas ir jādara, ja personu aicina uz nopratināšanu?

Ja prokuratūra vai tiesnesis personu ir uzaicinājis uz nopratināšanu, uz to ir jāierodas. Ja aicinājumam nepaklausa, nopratināšanu var veikt piespiedu kārtā. Ja uz nopratināšanu aicina policija, šim aicinājumam pakļauties nav obligāti.

Kas personai tiks paskaidrots pirms nopratināšanas?

Pirms nopratināšanas personai ir jābūt izskaidrotam nodarījumam, par kura izdarīšanu tā tiek turēta aizdomās, un kuras krimināltiesību normas, iespējams, ir pārkāptas. Personai ir arī jāizskaidro, ka tai ir tiesības klusēt, jau pirms nopratināšanas apspriesties ar aizstāvi, un par to, ka var pieprasīt atsevišķu pierādījumu iegūšanas procedūru personas attaisnošanai.

Vai personai būs pieejams tulks, ja tā nepārzina valodu?

Ja personas vācu valodas zināšanas nav pietiekamas, personai tiks nodrošināts tulks; par tulka pakalpojumiem nav jāmaksā. Tulks piedalās visā nopratināšanas procesa laikā un tulko jautājumus, personas atbildes, kā arī nopratināšanas rakstveida protokolu.

Vai persona var runāt ar advokātu?

Kā aizdomās turētais persona jebkurā laikā un arī pirms nopratināšanas drīkst viena pati vai tulka klātbūtnē runāt ar Saite atveras jaunā logāaizstāvi. Aizstāvim ir atļauts piedalīties, ja personu nopratina prokuratūra vai tiesnesis, taču aizstāvja klātbūtne nav atļauta policijas nopratināšanā.

Vai persona tiks nopratināta? Vai ir jāsniedz informācija?

Ne vēlāk kā pirms izmeklēšanas procesa pabeigšanas policijai vai prokuratūrai persona ir jānopratina, ja vien process netiek izbeigts. Vienkāršos gadījumos personu var nopratināt arī rakstveidā.

Nopratināšanā (arī rakstveida) personai ir pienākums sniegt informāciju par sevi. Ar to saprot vārdu, uzvārdu un pirmslaulības uzvārdu, dzimšanas datumu un vietu, ģimenes stāvokli, nodarbošanos, adresi un pilsonību.

Taču personai nav pienākuma izteikties par apsūdzību un liecināt par lietas apstākļiem. Par to, vai un kādā apjomā persona vēlas izteikties, persona lemj pati, vajadzības gadījumā apspriežoties ar aizstāvi.

Kas notiek, ja personas izteikumi ir nelabvēlīgi lietas iznākumam?

Visu, ko persona saka nopratināšanas laikā, fiksē protokolā. Ja persona liecina pret sevi, tas kļūs zināms arī tiesai, kas pēc apsūdzības izvirzīšanas spriedīs par noziedzīgu nodarījumu. Arī tad, ja persona vēlāk klusē vai atsauc iepriekš teikto, tiesa var ņemt vērā sprieduma taisīšanā sākotnējo liecību.

Vai nopratināšanas laikā personai tiks sniegta informācija par izmeklēšanas gaitu?

Tiesībaizsardzības iestādes var brīvi lemt par to, ko tās personai var atklāt par izmeklēšanas gaitu. Tomēr tās nekādā gadījumā nedrīkst sniegt maldinošu informāciju.

Kādas metodes nedrīkst izmantot?

Nopratināšanas laikā nav atļauts pret personu izturēties necienīgi vai fiziski ietekmēt. Nedrīkst izteikt draudus, ne arī piedāvāt likumā neatļautas priekšrocības. Izteikums, ko persona paudusi šo aizliegumu pārkāpuma rezultātā, nav izmantojams pat tad, ja persona tam piekrīt.

Papildu informācija

Nopratināšanas noteikumi ir atrodami Saite atveras jaunā logāKriminālprocesa kodeksa 136., 136.a un 163.a pantā.

Personas identifikācijas procedūra/personas kratīšana/asins paraugu ņemšana u. c. (2)

Norādījumi par šo pasākumu pārsūdzību ir atrodami Saite atveras jaunā logāšeit.

Kas ir personas identifikācijas procedūra? Kad tā tiek veikta?

Ar personas identifikācijas procedūru galvenokārt saprot identifikācijas pasākumus, ar kuru palīdzību kriminālprocesa norises laikā var pierādīt personas vainu vai nevainīgumu. Šim nolūkam var uzņemt personas fotogrāfijas, noņemt pirkstu vai plaukstas nospiedumu paraugus vai fiksēt citas īpašas fiziskas pazīmes, piemēram, tetovējumus.

Kriminālprocesa ietvaros personas identifikācijas procedūru var pieprasīt tiesa, prokuratūra un policija. Parasti to veic policija.

Personas identifikācijas procedūru var veikt piespiedu kārtā. Policija, piemēram, personu var aizturēt un paņemt pirkstu nospiedumu paraugus.

Vai personas identifikācijas procedūru var piemērot arī tad, ja tā nav nepieciešama (piemēram, ja ir jau nepārprotami skaidrs, ka persona ir vainīga)?

Personas identifikācijas procedūra ir izmantojama arī citu, turpmāku kriminālprocesu nolūkā, un tādos gadījumos to izmanto nevis personas vainas pārbaudīšanai pašreizējā kriminālprocesā, bet gan iepriekšējai identifikācijas pazīmju uzkrāšanai citu, turpmāku kriminālprocesu izskatīšanā. Tāpēc ir jānodrošina pierādījumi, kurus, iespējams, pret personu varēs izmantot turpmākos kriminālprocesos.

Vai var veikt personas kratīšanu?

Lai apstiprinātu faktus, kuriem kādā kriminālprocesā ir pierādījuma nozīme, var tikt veikta personas kratīšana.

Personas kratīšanas laikā, ko veic policija, cilvēka augumu pārbauda ārēji vai arī nosaka, vai dabiskajās ķermeņa atverēs neatrodas svešķermeņi. Ja kratīšana personai šķiet aizskaroša, to veic personas dzimuma persona vai ārsts. Pirms personas kratīšanas tiek norādīts, ka pēc pieprasījuma ir atļauta personas uzticības personas klātbūtne un ka personai ir tiesības izvēlēties pārmeklējošās personas dzimumu. Personai ir jāatļauj kratīšana, taču nevar uzspiest tajā aktīvi piedalīties.

Vai var ņemt asins, citu ķermeņa šķidrumu vai DNS paraugus (piemēram, no matiem vai siekalām)?

Personai var ņemt arī asins vai citu ķermeņa vielu paraugus, piemēram, lai noteiktu alkohola saturu asinīs vai veiktu DNS molekulārģenētisko salīdzināšanu ar noziedzīgā nodarījuma vietā atrastajām pēdām. Šīs pārbaudes var veikt tikai ārsts, nevis policija. Ja iegūtie paraugi kriminālprocesā vairs nav nepieciešami, tie ir jāiznīcina. Tomēr personas DNS identifikācijas informācija var tikt uzglabāta, ja ir pamats pieņēmumam, ka pret personu arī turpmāk var tikt uzsākti kriminālprocesi par nozīmīgu noziedzīgu nodarījumu.

Ja persona nepiekrīt personas kratīšanai vai DNS analīzei, kratīšanu norīko tiesa. Ja aizkavēšanās var nelabvēlīgi ietekmēt kriminālprocesa iznākumu, kā arī steidzamos gadījumos to var atļaut arī prokuratūra un policija. Personas kratīšanas rīkojumu var izpildīt arī piespiedu kārtā.

Papildu informācija

Personas identifikācijas procedūru reglamentē Kriminālprocesa kodeksa 81.b pants, personas kratīšanu un asins paraugu ņemšanu – 81.a un 81.d pants, DNS analīzi – 81.e, 81.f un 81.g pants.

Telpu kratīšana/izņemšana/noklausīšanās (3)

Norādījumi par šo pasākumu pārsūdzību ir atrodami Saite atveras jaunā logāšeit.

Vai drīkst veikt kratīšanu personas mājoklī, birojā, automobilī utt.?

Ja personu tur aizdomās par noziedzīgu nodarījumu, prokuratūra un policija drīkst veikt kratīšanu personas mājoklī, kā arī citas telpās un arī automobilī, ja tiek pieņemts, ka tur varētu atrast pierādījumus vai ir plānota personas aizturēšana.

Tiesai ir jāizdod rīkojums par kratīšanu. Ja aizkavēšanās var nelabvēlīgi ietekmēt kriminālprocesa iznākumu, kā arī steidzamos gadījumos kratīšanu var norīkot arī prokuratūra un policija.

Kratīšanas laikā ir atļauta personas klātbūtne. Persona var atļaut arī sava aizstāvja klātbūtni. Ja tiesnesis vai prokurors kratīšanā nepiedalās, tad, ja iespējams, ir jāpieaicina divas pašvaldības amatpersonas. Tomēr var arī atteikties no viņu klātbūtnes. Kad kratīšana ir pabeigta, pēc personas pieprasījuma tiek izsniegts rakstveida apliecinājums, kurā minēts kratīšanas iemesls un nodarījums, saistībā ar kuru tiek veikta kratīšana.

Vai drīkst izņemt personai piederošās lietas?

Tiesībaizsardzības iestādes var izņemt priekšmetus, ja tie ir svarīgi pierādījumu iegūšanā. Ja persona neatdod priekšmetus brīvprātīgi, tos var izņemt piespiedu kārtā. Tam parasti ir nepieciešams tiesas rīkojums. Ja aizkavēšanās var nelabvēlīgi ietekmēt kriminālprocesa iznākumu, kā arī steidzamos gadījumos izņemšanu var norīkot arī prokuratūra vai policija. Jebkurā laikā, arī pēc kratīšanas pabeigšanas, par šo rīkojumu var lūgt tiesas nolēmumu.

Ja kratīšanas laikā tiek izņemtas personai piederošas lietas, pēc tās pieprasījuma par to tiek izsniegts apliecinājums.

Vai drīkst atņemt personas autovadītāja apliecību?

Personai (tikai tiesa) uz laiku var atņemt tiesības vadīt automašīnu, ja ir pamats uzskatīt, ka tiesa ar turpmāku spriedumu atņems tiesības vadīt automašīnu saistībā ar noziedzīgu nodarījumu pret ceļu satiksmes drošību. Tas parasti notiek gadījumos, ja ir izdarīts noziedzīgs nodarījums saistībā ar transportlīdzekļa vadīšanu un tādējādi parādīta nepiemērotība transportlīdzekļa vadīšanai. Ja tiesa provizoriski atņem tiesības vadīt automašīnu, tas apstiprina iepriekš veiktas autovadītāja apliecības atņemšanas tiesiskumu. Autovadītāja apliecību var atņemt arī prokuratūra vai policija, ja kavēšanās var būt bīstama un ja ir pamatoti iemesli atņemt tiesības vadīt automašīnu.

Vai ir atļauts noklausīties personas sarunas?

Personas telefonsarunas (izmantojot tālruni) un sarunas, ko persona veic savā dzīvoklī, var kontrolēt un reģistrēt, ievērojot stingrus likumiskus nosacījumus, taču tas tiek darīts tikai tad, ja ir aizdomas par smagu un sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Abām procedūrām ir nepieciešams tiesas rīkojums. Ja aizkavēšanās var nelabvēlīgi ietekmēt procesa iznākumu (steidzamos gadījumos) telefonsarunu noklausīšanos var atļaut arī prokuratūra. Pēc sarunu noklausīšanās pasākumu veikšanas persona par to ir jāinformē.

Papildu informācija

Kratīšanas un izņemšanas nosacījumi ir noteikti Saite atveras jaunā logāKriminālprocesa kodeksā 102. un turpmākajos pantos, kā arī 94. un turpmākajos pantos; tiesību vadīt automašīnu iepriekšējas atņemšanas (autovadītāja apliecības atņemšanas) nosacījumi – 111.a pantā, savukārt telefonsarunu noklausīšanās nosacījumi – 100.a un nākamajos pantos.

Aizturēšana (4)

Prokuratūra un policija var personu aizturēt, ja pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas persona vēl atrodas noziedzīga nodarījuma vietā vai ir meklēšanā un tiek turēta aizdomās par bēgšanas mēģinājumu. Ja aizkavēšanās var nelabvēlīgi ietekmēt procesa iznākumu, kā arī steidzamos gadījumos prokuratūra un policija drīkst personu aizturēt, ja pastāv nosacījumi apcietināšanas ordera izdošanai. Ar to saprot gadījumus, kad personu tur nopietnās aizdomās par noziedzīgu nodarījumu un pastāv noteikts apcietināšanas iemesls. Aizturēšanas laikā apcietināšanas orderis jau var būt izdots vai arī pēc prokuratūras pieprasījuma tiesnesim tas vēl ir jāizdod.

Aizturēšanu var veikt arī tad, ja atsevišķi izmeklēšanas procesa pasākumi ir jāīsteno piespiedu kārtā, piemēram, nopratināšana vai personas kratīšana.

Ja personu aiztur, vai tai tiks izskaidroti aizturēšanas iemesli?

Jā, noteikti. Ja par personu ir izdots apcietināšanas orderis, aizturēšanas brīdī tai izsniegs apcietināšanas ordera kopiju.

Uz cik ilgu laiku personu drīkst aizturēt?

Ja aizturēšanas pamatā ir apcietināšanas orderis, kas jau ir izsniegts vai vēl tiks pieprasīts, ir spēkā šādi termiņi.

Ja personu aiztur, lai piespiedu kārtā veiktu izmeklēšanas darbības, tās ir jāveic nekavējoties, un pēc tam persona tiek atbrīvota. Pieļaujamais ilgums ir atkarīgs no katra atsevišķā gadījuma. Tomēr aizturēšana nekad nedrīkst turpināties ilgāk nekā līdz nākamās dienas beigām pēc aizturēšanas dienas.

Ja pēc personas aizturēšanas atklājas, ka vēl nav izciests personai piemērotais brīvības atņemšana sods, pēc aizturēšanas beigām personu var nogādāt ieslodzījuma vietā.

Vai persona drīkst ar kādu sazināties?

Ja personu aiztur, tai ir tiesības jebkurā laikā sazināties ar izvēlēto aizstāvi. Var ziņot arī kādam piederīgajam vai uzticības personai, ja vien tādējādi netiek traucēts izmeklēšanas gaitai. Var arī lūgt, lai tiktu informēta attiecīgās valsts konsulārā pārstāvniecība un sazināties ar to.

Vai personu nepieciešamības gadījumā var apmeklēt ārsts?

Personai ir tiesības lūgt tās izvēlēta ārsta veiktu izmeklēšanu.

Kas ir Eiropas apcietināšanas orderis un kā tam var pretoties?

Eiropas apcietināšanas orderi izmanto ES robežās meklētu personu aizturēšanai un izdošanai, lai veiktu kriminālvajāšanu vai izpildītu brīvības atņemšanas sodu vai ar brīvības atņemšanu saistītos drošības pasākumus. Ja par personu izdod Eiropas apcietināšanas orderi, personu var aizturēt dalībvalstī un izdot izdošanas dalībvalstij.

Ja personu uz Eiropas apcietināšanas ordera pamata aiztur Vācijā, tā nekavējoties ir jānopratina tuvākajā pirmās instances tiesā (Amtsgericht) par personiskajiem apstākļiem un iespējamajiem iebildumiem pret izdošanu. Jūsu iebildumi tiek izskatīti augstākajā reģionālajā tiesā (Oberlandesgericht).

Personai ir tiesības jebkurā procesa posmā lūgt palīdzību. Ja persona piekrīt savai izdošanai, izdošanu nekavējoties izpilda (tā dēvētā vienkāršotā izdošana). Personu informē arī par iespēju atteikties no specialitātes principa. Izvēloties šo iespēju, izdošanas dalībvalstī personu var pakļaut kriminālvajāšanai arī saistībā ar citiem pret to uzsāktajiem kriminālprocesiem, kas nav noteikti Eiropas apcietināšanas orderī. Piekrišana vienkāršotajai izdošanai un/vai attiekšanās no specialitātes principa ir neatgriezeniska.

Ja persona nepiekrīt, augstākā reģionālā tiesa lemj par izdošanas atļaušanu un nosacījumiem 60 dienu laikā. Šis lēmums nav pārsūdzams.

Papildu informācija atrodama šeit un šeit.

Pirmstiesas apcietinājums (5)

Kad ir jāsaņem paziņojums par apcietināšanas orderi?

Ja personu aiztur saskaņā ar apcietināšanas orderi, apcietināšanas orderi tai izsniedz apcietināšanas brīdī. Ja personu aiztur uz laiku, tad ne vēlāk kā dienu pēc aizturēšanas persona ir jānogādā tiesā lēmuma pieņemšanai. Ja tiesa izdod apcietināšanas orderi, personai tas tiek paziņots. Ja tiesa neizdod apcietināšanas orderi, personu atbrīvo.

Kad persona nonāk pirmstiesas apcietinājumā?

Pirmstiesas apcietinājumu var piemērot, ja personu tur nopietnās aizdomās par noziedzīgu nodarījumu un apcietināšana ir pamatota. Apcietināšanas iemesli var būt sevišķi smagi noziedzīgi nodarījumi, bēgšana, bēgšanas risks, varbūtība, ka noziedzīgs nodarījums tiks izdarīts atkārtoti, un iespēja, ka tiks kavēta noziedzīga nodarījuma izmeklēšanas gaita, piemēram, iznīcinot pierādījumus vai mēģinot ietekmēt lieciniekus. Bēgšanas risks var tikt pieņemts, ja personai nav noteiktas dzīvesvietas vai darbavietas un nav nekādu būtisku sociālu saikņu.

Kā var pārsūdzēt pirmstiesas apcietināšanas orderi?

Persona var iesniegt sūdzību par pirmstiesas apcietināšanas orderi, un sūdzību izskatīs augstākas instances tiesa. Sūdzības iesniegšanas vietā var arī pieprasīt izvērtēt apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamību tajā tiesā, kura ir izsniegusi apcietināšanas orderi. Vienlaikus ar pieprasījumu izvērtēt apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamību sūdzības netiek pieņemtas.

Cik ilgi ir jāuzturas pirmstiesas apcietinājumā?

Pirmstiesas apcietinājums var ilgt līdz kriminālprocesa beigām. Tas var beigties agrāk, ja tiek atcelts apcietināšanas orderis vai arī pirmstiesas apcietinājuma izpilde tiek atlikta. Apcietinājuma izpildes atlikšana, cita starpā, var būt saistīta ar nosacījumu iemaksāt drošības naudu vai regulāri reģistrēties policijā.

Pirmstiesas apcietinājuma ilgums var pārsniegt sešus mēnešus tikai, ja ir izpildīti īpaši nosacījumi, kuru esamība tiesai un prokuratūrai ir jāpārbauda pēc savas iniciatīvas (īpaši sarežģīta vai īpaši apjomīga izmeklēšana, vai kāds cits nopietns iemesls).

Ko personai teiks apcietināšanas laikā?

Ja personu apcietina, saprotamā valodā tā ir jāinformē par to, ka:

  • nekavējoties, ne vēlāk kā dienu pēc apcietināšanas persona tiks nogādāta tiesā lēmuma pieņemšanai;
  • personai ir tiesības izteikties par apsūdzību un neliecināt lietā;
  • pieprasīt atsevišķu pierādījumu iegūšanas procedūru savai attaisnošanai un neliecināt lietā;
  • jebkurā laikā, arī pirms nopratināšanas, gūt iespēju apspriesties ar savu izvēlēto aizstāvi;
  • personai ir tiesības pieprasīt, lai izmeklēšanu veic tās izvēlēts ārsts un
  • persona var ziņot kādam ģimenes loceklim vai savai uzticības personai, ja vien tas netraucē izmeklēšanai.

Personai norāda, ka tā bez atlīdzības var piesaistīt tulku un ka var lūgt palīdzību valsts konsulārajā dienestā, kuram var sniegt attiecīgu informāciju. Nopratināšanas laikā tiesā personai ir jāziņo par apstākļiem, saistībā ar kuriem tā tiek apsūdzēta. Personai ir dota iespēja atspēkot aizdomu un apcietinājuma iemeslus un apstiprināt faktus, kas ir tai labvēlīgi. Personu informē par tās tiesībām saistībā ar iebildumiem pret apcietinājumu un lēmuma par apcietināšanu pārskatīšanu.

Vai apcietinājumā var pieņemt apmeklētājus, saņemt pasta sūtījumus, tērpties savā apģērbā utt.?

Pirmstiesas apcietinājuma laikā parasti ir iespējams pieņemt apmeklētājus un saņemt pasta sūtījumus. Tomēr var būt ierobežojumi. Piemēram, var būt noteikts, ka apmeklētāju pieņemšanai un saziņai pa tālruni ir nepieciešama atļauja. Var arī būt noteikts, ka apmeklējumus, tālruņa sarunas, kā arī rakstveida un citus pasta sūtījumus var pārraudzīt, vai arī, ka priekšmetu nodošanai apmeklējumu laikā ir nepieciešama atļauja. Pret to var iesniegt sūdzību. Turpretim rakstveida un mutvārdu saziņu ar aizstāvi nodrošina bez ierobežojumiem. Attiecībā uz pirmstiesas apcietinājumu federālajās zemēs ir spēkā atšķirīgi likumi.

Apsūdzība (6)

Ja izmeklēšanas rezultātā ir iegūts pietiekams pamats apsūdzības izvirzīšanai, prokuratūra izvirza apsūdzību vai arī lūdz izdot Saite atveras jaunā logārīkojumu par sodu tiesai, kurai attiecīgā lieta ir piekritīga. Pretējā gadījumā procesu izbeidz. Apsūdzības rakstā prokuratūra norāda noziedzīgo nodarījumu, par kuru tiek izvirzīta apsūdzība, pārkāpto krimināllikuma pantu un pārkāpumu apliecinošos pierādījumus.

Ko nozīmē tiesas atsūtīts apsūdzības raksts?

Starpposma procesa laikā tiesa lemj par to, vai pret personu tiks ierosināta krimināllieta. Par to personai tiek paziņots apsūdzības rakstā. Tajā pašā laikā personu aicina noteiktā termiņā paziņot par to, vai vēl ir iegūstami attaisnojoši pierādījumi vai arī persona vēlas apstrīdēt krimināllietas ierosināšanu.

Paātrinātajā procesā apsūdzības procedūra ir atšķirīga, vairāk par to lasiet Saite atveras jaunā logāšeit.

Kā rīkoties, ja persona nesaprot apsūdzību vācu valodas zināšanu trūkuma dēļ?

Ja persona saņem apsūdzības rakstu tai nesaprotamā valodā, var pieprasīt apsūdzības raksta bezmaksas tulkojumu un apsūdzības raksta atkārtotu nosūtīšanu.

Kā rīkoties, ja persona uzskata, ka apsūdzība ir nepatiesa?

Tiesas noteiktajā termiņā var ziņot par iemesliem, kuru dēļ persona apsūdzību uzskata par nepamatotu. Var arī pieprasīt tādu pierādījumu iegūšanu, kurus persona atzīst par sevi attaisnojošiem.

Vai tiesa var noraidīt apsūdzību?

Ja tiesa uzskata, ka, pamatojoties uz apsūdzības rakstu, personu, iespējams, nevar notiesāt, jo, piemēram, pierādījumi tiek atzīti par nepietiekamiem, tiesa noraida krimināllietas ierosināšanu. Prokuratūra pret to var nekavējoties iesniegt sūdzību.

Vai apsūdzību var grozīt pirms lietas izskatīšanas tiesas sēdē?

Kamēr tiesa apsūdzību nav pieņēmusi izskatīšanai tiesas sēdē, prokuratūra apsūdzību var atsaukt un grozīt. Tā var pievienot jaunus pierādījumus visa kriminālprocesa laikā.

Vai personu var apsūdzēt saistībā ar noziedzīgu nodarījumu, par kuru citā dalībvalstī tai jau ir izvirzīta apsūdzība?

Apsūdzība citā dalībvalstī nekavē apsūdzības izvirzīšanu Vācijā. Jaunu apsūdzības procesu aizkavē tikai notiesāšana par to pašu nodarījumu.

Vai persona var saņemt informāciju par lieciniekiem, kas liecina pret to, un par pierādījumiem, kas iegūti pret to?

Prokuratūra apsūdzībā norāda pierādījumus, kas liecina par personas vainu noziedzīgā nodarījumā. Ne vēlāk kā pēc izmeklēšanas beigām un pirms apsūdzības izvirzīšanas aizstāvim ir iespēja piekļūt lietas materiāliem. Persona pati varat saņemt informāciju un atsevišķu lietas materiālu kopijas.


Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 30/08/2019