Aizvērt

IR PIEEJAMA PORTĀLA BETA VERSIJA!

Apmeklējiet Eiropas e-tiesiskuma portāla BETA versiju un sniedziet atsauksmes par savu pieredzi!

 
 

Navigācijas ceļš

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Dokumentu izsniegšana - Bulgārija

SATURS

1 Ko praksē nozīmē juridiskais termins “dokumentu izsniegšana” ? Kāpēc pastāv īpaši noteikumi attiecībā uz rakstisku dokumentu izsniegšanu?

Dokumentu izsniegšana tiesvedībā ir procedūra, ko noteicis likumdevējs, lai tiesvedības puses un citus dalībniekus rakstiski informētu par tiesas darbībām.

Dokumentu izsniegšana nodrošina iespēju tiesvedības dalībniekiem savlaicīgi un saskaņā ar tiesību aktiem iepazīties ar tiesvedības virzību, tādējādi garantējot, ka tiesvedība ir taisnīga un objektīva.

Dokumentu izsniegšanas mērķis ir nodrošināt, ka saņēmējs faktiski tiek informēts par izskatīšanā esošo lietu vai ka saņēmējam vismaz tiek garantētas visas iespējas tikt informētam. Tādējādi dokumentu izsniegšanas būtība ir nodrošināt iespēju saņēmējiem iepazīties ar dokumentu saturu; tas, vai saņēmēji to patiešām dara, ir atkarīgs no viņu personiskajiem ieskatiem un izvēles.

Dokumentu izsniegšanas galvenā iezīme ir tā, ka dokumentu izsniedzējam būtu jāapstiprina dokumentu izsniegšanas laiks un metode, kā arī tās personas identitāte, kurai izsniedz dokumentus, lai varētu uzskatīt, ka dokumenti ir pienācīgi izsniegti no juridiskās noteiktības viedokļa.

2 Kādi dokumenti ir formāli jāizsniedz?

  1. uzaicinājumi ierasties tiesā, ko izsniedz tiesvedības dalībniekiem;
  2. tiesas lēmumi, spriedumi un rīkojumi, ko izsniedz tiesvedības pusēm, trešajām personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, kā arī visām trešajām personām, kurām tiesa prasa izpildīt tās rīkojumu;
  3. pušu pieteikumi un pārsūdzības, ko izsniedz pretējai pusei;
  4. tiesas paziņojumi tiesvedības pusēm;
  5. visi citi tiesību aktos paredzētie dokumenti, tostarp dokumenti, ko izsniedz valsts iestādēm un struktūrām, fiziskām vai juridiskām personām.

3 Kas ir atbildīgs par dokumentu izsniegšanu?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 42. pantu tiesības izsniegt paziņojumus, tiesas pavēstes un citus dokumentus ir šādām personām:

  • tiesas amatpersonām - tiesvedības dokumentu izsniedzējiem;
  • pasta darbiniekiem — ja dokumentus piegādā ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu;
  • iesaistīto pašvaldību vadītājiem, ja apgabalā, kurā jāizsniedz dokumenti, nav tiesu iestādes;
  • privātiem tiesu izpildītājiem, pamatojoties uz tiesas rīkojumu pēc puses steidzama pieprasījuma, — šādā gadījumā attiecīgā puse sedz dokumentu izsniegšanas izmaksas.

4 Adreses noskaidrošana

4.1 Vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regulu (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs pieprasījuma saņēmēja iestāde šajā dalībvalstī pēc savas iniciatīvas cenšas noskaidrot adresāta, kam ir jāizsniedz dokumenti, atrašanās vietu, ja adresāts vairs nedzīvo adresē, kas zināma pieprasītājai iestādei?

Bulgārijas tiesas parasti cenšas noskaidrot puses adresi, meklējot to komercreģistrā vai valsts iedzīvotāju datubāzē, lai gan tiesību aktos nav skaidri noteikts pienākums to darīt.

4.2 Vai ārvalstu tiesu iestādēm un/vai tiesvedības pusēm ir piekļuve reģistriem vai pakalpojumiem šajā dalībvalstī, kas ļauj noskaidrot personas pašreizējo adresi? Ja jā, tad kādi reģistri vai pakalpojumi ir pieejami un kādas procedūras jāievēro? Kāda maksa, ja tāda ir, būtu jāmaksā?

Komercreģistrs ir publiski pieejams. Ikvienam ir tiesības brīvi un bez maksas piekļūt datiem (proti, informācijai par komersantiem), kas glabājas komercreģistrā. Komersanta adresi var atrast, veicot meklēšanu reģistrā bez maksas. Reģistra iestāde par likumā paredzētu maksu piedāvā reģistrētu piekļuvi komersanta datnei un tajā iekļautajiem dokumentiem (piemēram, statūtiem).

Saskaņā ar 16.d pantu dokumentā “Reģistrācijas iestādes iekasētie likumā noteiktie maksājumi” gada maksa par piekļuvi visai komercreģistra datubāzei, tostarp tās atjauninājumiem, ir BGN 100.

Komercreģistra tīmekļa vietnes adrese ir Saite atveras jaunā logāhttp://www.brra.bg.

Valsts iedzīvotāju datubāze (VID) ir elektroniska datubāze, kurā iekļauta visu Bulgārijas iedzīvotāju personīgā informācija. Datubāze ietver arī informāciju par ārvalstniekiem, kuri ilgstoši vai pastāvīgi uzturas Bulgārijā, kā arī par personām, kurām piešķirts bēgļa statuss, humanitārais statuss vai patvērums Bulgārijas Republikā. Tā ir Bulgārijas lielākā datubāze, kurā iekļauti fizisko personu personas dati (vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personas identifikācijas numurs (EGN) vai ārvalstnieka identifikācijas numurs, dzimšanas vieta, dzimšanas reģistrācija, ģimenes statuss un radniecība, identitātes dokuments u. c.). VID uztur Civilstāvokļa reģistrācijas un administratīvo dienestu ģenerāldirektorāts Reģionālās attīstības un sabiedrisko darbu ministrijas pakļautībā.

Likums par civilstāvokļa reģistrāciju (ZGR) konkrēti nosaka gadījumus, kad VID glabātos datus var darīt pieejamus, kā arī nosaka personas, kurām šādus datus var sniegt.

1. Pirmām kārtām tās ir fiziskas personas (Bulgārijas un ārvalstu pilsoņi), uz kurām dati attiecas, un trešās puses (fiziskas personas), kurām šādi dati ir būtiski saistībā ar to likumīgo tiesību un interešu rašanos, esību, grozīšanu vai izbeigšanos.

2. Valsts struktūrām un iestādēm arī ir tiesības piekļūt šiem datiem atbilstīgi to likumā noteiktajām pilnvarām, proti, to kompetenču ietvaros.

3. Piekļuvi datubāzei var piešķirt arī juridiskām personām (Bulgārijas un ārvalstu), ja šādas tiesības paredzētas konkrētā tiesību aktā vai tiesas dokumentā (tiesas rīkojumā) vai ja atļauju piekļūt datiem piešķir Personas datu aizsardzības komisija.

4.3 Kā iestādes šajā dalībvalstī nodarbojas ar lūgumiem, kas nosūtīti saskaņā ar Padomes 2001. gada 28. maija Regulu (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās, kuru mērķis ir atklāt personas pašreizējo adresi?

Piemēro standarta procedūru pierādījumu iegūšanas pieprasījuma izskatīšanai saskaņā ar Padomes 2001. gada 28. maija Regulu (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās (GPK 614. līdz 618. pants).

5 Kādā veidā parasti tiek izsniegts dokuments? Vai pastāv alternatīvas metodes, ko var izmantot (citas metodes, kas nav 6. punktā minētā alternatīvā izsniegšana)?

Lielāko daļu tiesas pavēstu un paziņojumu parasti izsniedz tiesas amatpersonas un attiecīgā piegādes dienesta darbinieki.

Civilprocesa kodeksa 43. pantā paredzētas šādas dokumentu izsniegšanas metodes:

  1. dokumentu izsniegšana personīgi;
  2. dokumentu izsniegšana ar citas personas starpniecību;
  3. dokumentu izsniegšana, izvietojot paziņojumu atbildētāja pastāvīgās vai faktiskās dzīvesvietas adresē;
  4. dokumentu izsniegšana ar publikāciju valsts oficiālajā izdevumā;
  5. dokumentu izsniegšanu lieciniekiem, ekspertiem vai trešajām personām, kuras nepiedalās lietas izskatīšanā, veic, ievietojot paziņojumu pastkastītē vai izvietojot paziņojumu.

Dokumentu izsniegšana personīgi. Dokumentus izsniedz personai adresē, kas norādīta ar attiecīgo lietu saistīto dokumentu izsniegšanai. Ja adresāts norādītajā adresē nav sastopams, paziņojumu izsniedz pēc faktiskās adreses un, ja tas nav iespējams, pēc pastāvīgās adreses (Civilprocesa kodeksa 38. pants).

Izsniedzot paziņojumu personīgi adresātam, saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 45. pantu dokumentu izsniegšanu pārstāvim uzskata par līdzvērtīgu izsniegšanai personīgi.

Dokumentu izsniegšana ar citas personas starpniecību. Šo metodi izmanto, ja paziņojumu nevar izsniegt personīgi adresātam un ja cita persona piekrīt to pieņemt. Cita persona var būt pieaugušais, kurš ir piederīgs adresāta ģimenei vai dzīvo adresāta adresē, vai ir darbinieks, darba ņēmējs vai darba devējs adresāta adresē. Persona, kurai izsniedz dokumentus, paraksta saņemšanas apstiprinājumu un apņemas nodot tiesas pavēsti adresātam.

Tiesa no citu personu loka, kuras var saņemt paziņojumu, izslēdz visas personas, kuras ir ieinteresētas lietas iznākumā vai kuras adresāts skaidri norādījis rakstiskā paziņojumā.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 46. pantu paziņojuma izsniegšanu citai personai uzskata par dokumenta izsniegšanu adresātam.

6 Vai civilajā tiesvedībā ir pieļaujama elektroniska dokumentu izsniegšana (tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšana, izmantojot attālinātas elektroniskās saziņas līdzekļus, piemēram, e-pastu, drošas interneta lietotnes, faksu, īsziņas utt.)? Ja jā, kāda veida tiesvedībās šāda metode ir paredzēta? Vai ir kādi ierobežojumi šādas dokumentu izsniegšanas metodes izmantojamībai/pieejamībai, atkarībā no tā, kas ir adresāts (juridiskas profesijas pārstāvis, juridiska persona, uzņēmums vai cita veida uzņēmējs utt.)?

Paziņojumus pusei var nosūtīt arī uz attiecīgās puses norādīto elektroniskā pasta adresi. Šādus paziņojumus uzskata par sniegtiem, tiklīdz tie saņemti norādītajā informācijas sistēmā (Civilprocesa kodeksa 42. panta 4. punkts). Dokumenta nosūtīšanu uz elektroniskā pasta adresi apstiprina ar attiecīgā elektroniskā dokumenta kopiju. Nav noteikti ierobežojumi attiecībā uz tiesvedības veidu vai puses tiesībspēju. Vienīgais ierobežojums nosaka to, ka pusēm pašām jānorāda elektroniskā pasta adrese, tādējādi sniedzot piekrišanu šādai dokumentu izsniegšanas metodei.

7 “Alternatīvā” izsniegšana

7.1 Vai šīs dalībvalsts tiesību aktos ir paredzētas citas izsniegšanas metodes gadījumos, kad nav bijis iespējams izsniegt dokumentus adresātam (piemēram, paziņojums uz mājas adresi, tiesu izpildītājam, izmantojot pasta pakalpojumus vai publicējot sludinājumu)?

Dokumentu izsniegšana, izvietojot paziņojumu. Civilprocesa kodeksa 47. pantā noteikts, ka, ja adresē, kas norādīta saziņai saistībā ar lietu, atbildētājs nav sasniedzams, kā arī adresē nav nevienas citas personas, kura vēlētos pieņemt paziņojumu, dokumentu izsniedzējs izvieto paziņojumu pie adresāta mitekļa durvīm vai pie pastkastītes, vai, ja nedz mitekļa durvis, nedz arī pastkastīte nav pieejama, pie ēkas galvenās ieejas vai redzamā vietā tās tuvumā. Paziņojumā norāda, ka attiecīgos dokumentus var saņemt divu nedēļu laikā pēc attiecīgā paziņojuma izvietošanas. Ja atbildētājs neierodas saņemt dokumentus, tiesa uzdod prasītājam iesniegt atbildētāja reģistrētās adreses meklējumu pārskatu. Ja uzrādītā adrese nav puses pastāvīgā faktiskā adrese, tiesa uzdod izsniegt dokumentus pēc faktiskās vai pastāvīgās adreses, ievērojot iepriekš izklāstīto procedūru. Ja dokumentu izsniedzējs konstatē, ka atbildētājs neuzturas adresē, kas norādīta dokumentu izsniegšanai, tiesa uzdod prasītājam iesniegt atbildētāja reģistrētās adreses meklējumu pārskatu neatkarīgi no tā, vai ir izvietots paziņojums.

Paziņojumu uzskata par savlaicīgi sniegtu dienā, kad beidzas tā pieprasīšanai noteiktais termiņš. Ja tiesnesis konstatē, ka paziņojums ir pienācīgi izsniegts, tiesnesis uzdod to pievienot lietai un par prasītāja līdzekļiem ieceļ atbildētāja īpašo pārstāvi.

Paziņojuma izvietošana ir arī metode, ko izmanto, lai sniegtu paziņojumus palīdzības sniedzējām pusēm.

Lieciniekiem, ekspertiem vai trešajām pusēm, kuras nepiedalās lietas izskatīšanā, paziņojumu sniedz, ievietojot to pastkastītē vai, ja pastkastītei nav iespējams piekļūt, — izvietojot paziņojumu.

Dokumentu izsniegšana ar publikāciju. Dokumentu izsniegšanu ar publikāciju reglamentē Civilprocesa kodeksa 48. pants.

Ja, ierosinot lietu, atbildētājam nav reģistrētas pastāvīgās vai faktiskās adreses, prasītājs var pieprasīt izsniegt dokumentus ar publikāciju valsts oficiālā izdevuma neoficiālajā sadaļā vismaz vienu mēnesi pirms lietas izskatīšanas. Dokumentus šādā kārtībā izsniedz vienīgi tādā gadījumā, ja prasītājs ar paziņojumu par datu meklējumiem apliecina, ka atbildētājam nav reģistrētās adreses, un prasītājs ar deklarāciju apliecina, ka viņam nav zināma atbildētāja adrese ārvalstīs. Ja, neskatoties uz publikāciju, atbildētājs neierodas tiesā uz lietas izskatīšanu, tiesa uz prasītāja rēķina ieceļ atbildētāja īpašo pārstāvi.

7.2 Ja tiek izmantotas citas metodes, kad tiek uzskatīts, ka dokumenti ir izsniegti?

Ja dokumentus izsniedz, izvietojot paziņojumu, paziņojumu uzskata par savlaicīgi sniegtu dienā, kad beidzas tā pieprasīšanai noteiktais termiņš.

7.3 Ja alternatīva izsniegšanas metode nozīmē, ka dokumentus var nodot glabāšanā konkrētā vietā (piemēram, pastā), kā adresātu informē par to, ka dokumenti ir nodoti glabāšanā?

Ja dokumentus izsniedz, izvietojot paziņojumu, šajā paziņojumā norāda, ka dokumentus var pieprasīt divu nedēļu laikā no dienas, kad izvietots paziņojums.

7.4 Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, kādas tam var būt sekas? Vai uzskata, ka dokumenti ir tiešām izsniegti, ja atteikums nebija likumīgs?

Dokumentus uzskata par pienācīgi izsniegtiem, ja ir ievērota noteiktā procedūra paziņojuma izvietošanai un ja ir beidzies dokumentu pieprasīšanai noteiktais termiņš. Atteikumu pieņemt dokumentus neuzskata nedz par likumīgu, nedz arī par nelikumīgu, — izšķirošais aspekts ir dokumentu izsniegšanas procedūras ievērošana, nevis puses norādītie iemesli, kādēļ tā ir vai nav pieņēmusi procedūru. Ja puse noteiktajā termiņā neierodas pieprasīt dokumentus un ja tiesnesis konstatē, ka paziņojums ir pienācīgi sniegts, tiesnesis uzdod to pievienot lietai un par prasītāja līdzekļiem ieceļ atbildētāja īpašo pārstāvi.

8 Izsniegšana, izmantojot pasta pakalpojumus, no ārvalstīm (Dokumentu izsniegšanas regulas 14. pants)

8.1 Ja pasta pakalpojumu sniedzējs izsniedz dokumentu, kas no ārvalstīm nosūtīts adresātam šajā dalībvalstī, situācijā, kad ir nepieciešams saņemšanas apstiprinājums (Dokumentu izsniegšanas regulas 14. pants), vai pasta pakalpojumu sniedzējs piegādā dokumentu tikai adresātam, vai tas saskaņā ar valsts noteikumiem par pasta sūtījumu piegādi var piegādāt dokumentu arī citai personai tajā pašā adresē?

Saskaņā ar 5. panta 1. punktu Vispārīgajos noteikumos par pasta sūtījumu un paku piegādes nosacījumiem (pieņemti ar Komunikācijas regulējuma komisijas 2010. gada 27. maija Lēmumu Nr. 581), piegādājot ierakstītus pasta sūtījumus, ir nepieciešams saņēmēja paraksts. Ierakstītus pasta sūtījumus var piegādāt personai, kura ir mājsaimniecības loceklis, ir sasniegusi 18 gadu vecumu un dzīvo norādītajā piegādes adresē. Saņemot sūtījumu, ir jāparakstās un jāuzrāda identitāti apliecinošs dokuments. Oficiālā reģistrā norāda personas, kura pieņēmusi sūtījumu, vārdu, tēvvārdu un uzvārdu.

8.2 Ņemot vērā šīs dalībvalsts noteikumus par pasta sūtījumu piegādi, kā notiek dokumentu izsniegšana no ārvalstīm saskaņā ar 14. pantu Dokumentu izsniegšanas regulā Nr. 1393/2007, ja piegādes adresē nebija sastopams nedz adresāts, nedz arī kāda cita persona, kas ir pilnvarota saņemt piegādi (ja tas ir iespējams saskaņā ar valsts tiesību aktiem par pasta sūtījumu piegādi, sk. iepriekš)?

Ja, ierodoties adresē, nedz adresāts, nedz arī cita persona, kurai var izsniegt dokumentus, nav sasniedzami un tādēļ pasta sūtījumu nevar piegādāt, pastkastītē atstāj formālu rakstisku paziņojumu, pieprasot adresātam ierasties pasta nodaļā un saņemt sūtījumu pasta pakalpojumu sniedzēja norādītajā termiņā, kurš nav īsāks par 20 dienām vai nepārsniedz 30 dienas no dienas, kad sūtījums saņemts pasta nodaļā piegādei. Formālo paziņojumu skaitu un sūtījuma pieprasīšanas termiņu nosaka pasta pakalpojumu sniedzēji to līgumu ar lietotājiem vispārīgajos noteikumos; katrā ziņā jānosūta vismaz divi formāli paziņojumi.

8.3 Vai pasts nogaida konkrētu laika posmu, kurā var saņemt dokumentus, pirms tos nosūta atpakaļ kā nepiegādātus? Ja atbilde ir “jā”, kā adresātu informē par to, ka pasta iestādē ir pasta sūtījums, ko viņš var saņemt?

Skatīt atbildi uz 8.2. jautājumu.

9 Vai pastāv kāds rakstisks apliecinājums par to, ka dokuments ir izsniegts?

Pēc dokumentu izsniegšanas attiecīgais darbinieks sagatavo saņemšanas apstiprinājumu. Tas apliecina paziņojuma sniegšanu. Saņemšanas apstiprinājums ietver visu vajadzīgo informāciju, kas apliecina dokumentu pienācīgu izsniegšanu:

-            tās personas vārds un uzvārds, kurai adresēts paziņojums;

-            tās personas vārds un uzvārds, kurai paziņojums izsniegts;

-            tās personas vārds un uzvārds, kura izsniegusi dokumentus: tiesas amatpersona, pasta nodaļas darbinieks vai kurjers, pašvaldības vadītājs vai privāts tiesu izpildītājs.

Ja dokumenti izsniegti personai, kas nav adresāts, vienmēr tiek norādīts, ka šīs citas personas pienākums ir nogādāt paziņojumu adresātam.

Civilprocesa kodeksa 44. pantā paredzētas šādas procedūras, lai apliecinātu dokumentu izsniegšanu:

-          kurjers ar savu parakstu apliecina dokumentu izsniegšanas metodi un datumu, kā arī tās personas identitāti, kurai paziņojums izsniegts;

-          atteikumu pieņemt paziņojumu norāda saņemšanas apstiprinājumā, un to apstiprina ar kurjera parakstu; šādā gadījumā tomēr uzskata, ka dokumentu ir pienācīgi izsniegti;

-          dokumentu izsniegšanu par tālruni vai par faksu rakstiski apliecina dokumentu izsniedzējs;

-          dokumentu izsniegšanu ar telegrammu apliecina paziņojums par piegādi;

-          dokumentu izsniegšanu, nosūtot pa teleksu, apliecina nosūtītā paziņojuma rakstisks apstiprinājums;

-          dokumentu izsniegšanu, piegādājot pa pastu, apliecina saņemšanas apstiprinājums;

-          dokumentu izsniegšanu, nosūtot uz elektroniskā pasta adresi, apliecina attiecīgā elektroniskā dokumenta kopija.

Pēc saņemšanas apstiprinājuma sagatavošanas to nekavējoties pievieno lietai.

10 Kas notiek gadījumos, kad kaut kādu iemeslu dēļ adresāts nesaņem dokumentus vai dokumenti nav izsniegti likumā noteiktajā kārtībā (piemēram, dokumenti tiek izsniegti trešai personai)? Vai, neskatoties uz to, dokumentu izsniegšana būs spēkā (piemēram, vai var tikt novērstas likuma normu neievērošanas sekas), vai dokumentu izsniegšana ir jāizdara no jauna?

Ja adresāts nesaņem paziņojumu vai ja adresātam paziņojums nav izsniegts likumā noteiktajā kārtībā, šādai dokumentu izsniegšanai nav nekādas juridiskas sekas. Ja puse lietā nav pienācīgi uzaicināta piedalīties tiesas sēdē, Civilprocesa kodeksa 46. pants paredz atlikt lietas izskatīšanu un izsniegt jaunu tiesas pavēsti. Taču puse personīgi un, sniedzot mutisku vai rakstisku pieteikumu, var vērsties tiesā, norādot, ka ir informēta par lietas izskatīšanu un vēlas, lai lieta tiktu izskatīta. Šādā gadījumā uzskata, ka tiesas pavēste ir pienācīgi izsniegta.

Ja puses pienācīgi uzaicinātas ierasties tiesā, taču lietas izskatīšana tiek atlikta ar pierādījumiem saistītu apsvērumu dēļ, nav nepieciešams izsniegt jaunu tiesas pavēsti.

11 Vai personai ir jāmaksā par dokumentu izsniegšanu? Ja jā, tad cik?

Likumā paredzētās nodevas, ko iekasē tiesas Bulgārijas Republikā par lietas izskatīšanu, ietver visas izmaksas, kas saistītas ar uzaicinājumu izsniegšanu neatkarīgi no tā, vai uzaicinājumu izsniedz tiesas amatpersona, pasta darbinieks vai attiecīgās pašvaldības vadītājs.

Ja puse lūdz tiesu paziņojumu izsniegšanu uzdot privātam tiesu izpildītājam, Civilprocesa kodeksa 42. panta 2. punktā noteikts, ka dokumentu izsniegšanas izmaksas sedz šī puse.


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 08/11/2016