Navigācijas ceļš

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Dokumentu izsniegšana - Spānija

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas spāņu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

SATURS

1 Ko praksē nozīmē juridiskais termins “dokumentu izsniegšana” ? Kāpēc pastāv īpaši noteikumi attiecībā uz rakstisku dokumentu izsniegšanu?

Dokumentu izsniegšana nozīmē dokumentu nodošanu.

Īpašie noteikumi, kas reglamentē dokumentu izsniegšanu, paredz nepieciešamos apstākļus, lai tiesas vai ārpustiesas dokumentu iesniegšana būtu uzticama un lai tāpēc būtu skaidrs laiks, vieta, veids un persona, kurai dokuments ir iesniegts gan attiecībā uz tiesu sēdēm (tiesas dokumenti), gan ārpus tiesas sēdēm (ārpustiesas dokumenti).

2 Kādi dokumenti ir formāli jāizsniedz?

Procesuālie lēmumi, kas pieņemti tiesvedības laikā, jāizsniedz formāli, un to dara Tiesu administrācijas atbalsta birojs (oficinas judiciales) (tiesas un tiesas dokumentu pārsūtīšanas apvienotie centri (Servicios Comunes Procesales de Actos de Comunicación)).

Tiesas dokumenti ir:

1)   paziņojumi, ja to mērķis ir informēt par lēmumu vai procedūru;

2)   rīkojumi — aicina adresātu ierasties tiesā un veikt konkrētu darbību noteiktā termiņā;

3)   tiesas pavēstes — tajās norādīta vieta, datums un laiks, kad adresātam jāierodas tiesā un jāveic konkrēta darbība;

4)   izpildraksti — uzdod adresātam saskaņā ar tiesību aktiem veikt vai atturēties veikt kādu darbību;

5)   orderi — prasa sniegt rakstisku liecību vai pierādījumus vai veikt citas darbības, kuras ir tiesīgi veikt tiesas sekretāri, notāri vai tiesas amatpersonas;

6)   memorandi — izmanto saziņai ar ārpustiesas iestādēm un amatpersonām.

Ikviens dokuments, ko tiesa pieņem tiesvedības laikā neatkarīgi no tā, vai to iesniegušas puses vai trešās personas pēc tiesas pieprasījuma, vai sagatavojuši tiesas iecelti eksperti, ir jāiesniedz formāli.

Arī ārpustiesas dokumentus (piemēram, notariālos aktus), kas atbilst Eiropas Savienības Tiesas noteiktajai definīcijai lietā C-223/14 (TecomMican), iesniedz formāli, pat ja nenotiek tiesvedība, — tā Tiesa lēma lietā C-14/08 (RodaGolf).

3 Kas ir atbildīgs par dokumentu izsniegšanu?

Dokumentus izsniedz saskaņā ar katrai tiesai piesaistīta tiesas sekretāra (Letrado de la Administración de Justicia) (līdz 2015. gadam zināms kā Secretario Judicial) norādījumiem, kurš ir atbildīgs par dokumentu izsniegšanas atbilstīgu organizēšanu.

4 Adreses noskaidrošana

4.1 Vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regulu (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs pieprasījuma saņēmēja iestāde šajā dalībvalstī pēc savas iniciatīvas cenšas noskaidrot adresāta, kam ir jāizsniedz dokumenti, atrašanās vietu, ja adresāts vairs nedzīvo adresē, kas zināma pieprasītājai iestādei?

Nē, pieprasītājai iestādei ir jāpieprasa adresāta atrašanās vieta, aizpildot standarta veidlapu, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 1206/2001.

4.2 Vai ārvalstu tiesu iestādēm un/vai tiesvedības pusēm ir piekļuve reģistriem vai pakalpojumiem šajā dalībvalstī, kas ļauj noskaidrot personas pašreizējo adresi? Ja jā, tad kādi reģistri vai pakalpojumi ir pieejami un kādas procedūras jāievēro? Kāda maksa, ja tāda ir, būtu jāmaksā?

Spānijā nav šāda publiska reģistra. Tomēr Spānijas tiesām ir pieejamas vairākas ierobežotas piekļuves datubāzes (piemēram, PuntoNeutroJudicial tīkls), ko Spānijas tiesu iestādes pienācīgi pamatotos gadījumos var izmantot, lai meklētu adresi un īpašumu. Tādējādi, ja tiesu iestādei nav zināma tādas fiziskas vai juridiskas personas adrese, kurai jāizsniedz dokuments, tai jāpieprasa veikt meklēšanu, izmantojot tiesām pieejamās datubāzes.

Lai veiktu meklēšanu, iestādes rīcībā jābūt personas, uz kuru attiecas meklēšana, Spānijas valsts identifikācijas kartei vai nodokļu maksātāja identifikācijas datiem, vai identifikācijas numuram, ja meklēšana attiecas uz Spānijā dzīvojošiem ārvalstu valstspiederīgajiem. Ja attiecīgajām personām nav šāda Spānijas identitātes dokumenta, iestādei papildus personas vārdam un uzvārdam jāsniedz cita informācija, piemēram, pases numurs, dzimšanas datums vai valstspiederība, jo bez šādas informācijas meklējumi var nedot nekādus rezultātus. Šis pakalpojums ir bez maksas.

Turklāt puses var izmantot citus publiskos reģistrus, lai iegūtu informāciju par adresi. Piekļuve šādiem reģistriem ir par maksu, kas var atšķirties atkarībā no meklētās informācijas.

4.3 Kā iestādes šajā dalībvalstī nodarbojas ar lūgumiem, kas nosūtīti saskaņā ar Padomes 2001. gada 28. maija Regulu (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās, kuru mērķis ir atklāt personas pašreizējo adresi?

Pēc tam, kad kompetentā Spānijas iestāde ir saņēmusi A veidlapu, kas paredzēta Padomes 2001. gada 28. maija Regulā (EK) Nr. 1206/2001, pieprasot noskaidrot personas pašreizējo adresi, Tiesu administrācijas atbalsta birojs veic meklēšanu datubāzēs, kurās iekļauta informācija par fizisko personu un juridisko personu adresēm.

Ja minētā veidlapa tiek saņemta kopā ar pieprasījumu izsniegt dokumentus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1393/2007, un adreses meklēšanas rezultāti rāda, ka Spānijas iestādei nav teritoriālās jurisdikcijas, lai izsniegtu attiecīgos dokumentus, regulas 6. panta 4. punktā paredzēts, ka Spānijas iestāde nosūta pieprasījumu kompetentai saņēmējai iestādei un, izmantojot standarta veidlapu, attiecīgi informē pasūtītāju iestādi.

5 Kādā veidā parasti tiek izsniegts dokuments? Vai pastāv alternatīvas metodes, ko var izmantot (citas metodes, kas nav 6. punktā minētā alternatīvā izsniegšana)?

Atbilstoši tiesas sekretāra (Letrado de la Administración de Justicia) norādījumam dokumentus var izsniegt kādā no turpmāk minētajiem veidiem:

1)   ar likumīgā pārstāvja (procurador) starpniecību, ja dokumenti adresēti personām, kuras šis pārstāvis pārstāv tiesvedībā;

2)   pa pastu, ar telegrammu, pa e-pastu vai izmantojot kādu citu elektronisko līdzekli, kas nodrošina uzticamu apliecinājumu par dokumentu saņemšanu, saņemšanas datumu un laiku, kā arī par izsniegto dokumentu saturu;

3)   personīgi piegādājot adresātam viņam paziņojamā lēmuma kopiju, tiesas vai tiesas sekretāra izdotu izpildrakstu vai tiesas pavēsti, vai rīkojumu;

4)   jebkurā gadījumā — ar Spānijas Tiesu administrācijas (Administración de Justicia) darbinieku starpniecību, izmantojot attālinātās saziņas līdzekļus, lietās, kurās iesaistīta prokuratūra (Ministerio Fiscal), Valsts juridiskais dienests (Abogacía del Estado), Spānijas Parlamenta un likumdevēju asambleju juridiskie padomnieki (Letrados de las Cortes Generales y de las Asambleas Legislativas) un Sociālā nodrošinājuma departamenta juridiskie dienesti (Servicio Jurídico de la Administración de la Seguridad Social), kā arī autonomo kopienu vai vietējo pašvaldību citi departamenti, un ja adresāts nav iecēlis likumīgo pārstāvi.

Dokumentus uzskata par likumīgi izsniegtiem, ja dokumentu izsniegšanas apliecinājums ietver atbilstīgus pierādījumus par to, ka attiecīgie dokumenti piegādāti attiecīgajām personām to dzīvesvietas adresē vai elektroniskā pasta adresē, kuru atļauts šādi izmantot, vai ka attiecīgie dokumenti piegādāti, izmantojot elektronisko paziņojumu portālu vai jebkuru attālinātas saziņas vai elektronisko līdzekli, ko izvēlējies adresāts.

6 Vai civilajā tiesvedībā ir pieļaujama elektroniska dokumentu izsniegšana (tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšana, izmantojot attālinātas elektroniskās saziņas līdzekļus, piemēram, e-pastu, drošas interneta lietotnes, faksu, īsziņas utt.)? Ja jā, kāda veida tiesvedībās šāda metode ir paredzēta? Vai ir kādi ierobežojumi šādas dokumentu izsniegšanas metodes izmantojamībai/pieejamībai, atkarībā no tā, kas ir adresāts (juridiskas profesijas pārstāvis, juridiska persona, uzņēmums vai cita veida uzņēmējs utt.)?

Elektroniskie tiesvedības dokumenti Spānijā tiek ieviesti, pamatojoties uz 2011. gada 5. jūlija Likumu Nr. 18/2001, kas regulē informācijas un saziņas tehnoloģijas Tiesu pārvaldē.

Lai to īstenotu, ieinteresētās puses var pierakstīties paziņojumu procedūrām elektroniskajās tiesās (Sedes Judiciales Electrónicas).

Saskaņā ar Likuma par civilprocesu 273. panta 3. punktu visiem tiesu sektora profesionāļiem jāizmanto attālinātas saziņas vai elektroniskās sistēmas, ko izmanto Spānijas Tiesu pārvalde, lai iesniegtu dokumentus (ierosināšanas dokumentus vai citus) un citus dokumentus tādā veidā, kas garantē šīs iesniegšanas autentiskumu un nodrošina to, ka pastāv uzticams un pilnīgs reģistrēts fakts par šo dokumentu iesniegšanu un saņemšanu, kā arī iesniegšanas un saņemšanas datums. Jebkurā gadījumā vismaz šādām saimnieciskajām vienībām jāizmanto elektroniskie līdzekļi, sazinoties ar Tiesu pārvaldi:

a) juridiskām personām;

b) saimnieciskajām vienībām bez juridiskās personas statusa;

c) profesionāļiem, kas strādā jomās, kurās nepieciešama reģistrēšanās profesionālajās organizācijās saistībā ar formalitātēm un darbībām, ko tās veic ar Tiesu pārvaldi, veicot savas profesionālās darbības;

d) notāriem un tiesu izpildītājiem;

e) pārstāvjiem jebkurai ieinteresētajai pusei, kurai ar Tiesu pārvaldi jāsazinās elektroniski;

f) valsts pārvaldes ierēdņiem saistībā ar jebkuru darbību vai pasākumu, ko tie veic saistībā ar savu amatu.

7 “Alternatīvā” izsniegšana

7.1 Vai šīs dalībvalsts tiesību aktos ir paredzētas citas izsniegšanas metodes gadījumos, kad nav bijis iespējams izsniegt dokumentus adresātam (piemēram, paziņojums uz mājas adresi, tiesu izpildītājam, izmantojot pasta pakalpojumus vai publicējot sludinājumu)?

Ja lēmuma kopija vai tiesas pavēste jāsūta ierakstītā vēstulē vai telegrammā ar saņemšanas apstiprinājumu vai līdzīgā veidā, kas nodrošina iespēju pievienot lietas materiāliem uzticamu apliecinājumu par dokumenta saņemšanu, saņemšanas datumu un izsniegtā dokumenta saturu, tiesas sekretāram jāpievieno lietas materiāliem ziņojums, kurā sniegta informācija par dokumenta nosūtīšanu un tā saturu, un, ja iespējams, jāpievieno lietas materiāliem arī saņemšanas apstiprinājums un jānorāda līdzekļi, kas izmantoti, lai reģistrētu saņemšanu, vai jāpievieno likumīgā pārstāvja iesniegtie dokumenti, kas pierāda, ka viņš ir izsniedzis dokumentu.

Dokumentu izsniegšanu ar (publisku) paziņojumu Spānijā var atļaut vienīgi tiesu iestāde, kas atbildīga par nolēmumiem galvenajā tiesvedībā, pamatojoties uz pieņēmumu, ka centieni izsniegt dokumentus adresēs, kuras iegūtas, meklējot tās personas atrašanās vietu, kam jāizsniedz dokumenti, ir bijuši neveiksmīgi (Civilprocesa likuma 164. pants). Attiecīgi tiesas sekretārs kā pieprasījuma izsniegt dokumentus saņēmēja iestāde saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1393/2007 nevar atļaut izsniegt dokumentus ar (publisku) paziņojumu, jo tiesas sekretāra uzdevums ir nevis izskatīt prasību galvenajā tiesvedībā, bet gan tikai sniegt tiesisko palīdzību.

7.2 Ja tiek izmantotas citas metodes, kad tiek uzskatīts, ka dokumenti ir izsniegti?

Dokumentus uzskata par izsniegtiem, ja izpildītas likumā paredzētās prasības attiecībā uz katru dokumentu izsniegšanas veidu.

Katrā ziņā izmantotās metodes ir tādas, kas nodrošina iespēju pievienot lietas materiāliem uzticamu apliecinājumu par dokumenta saņemšanu, tā saņemšanas datumu un laiku, kā arī par tā saturu.

Ja lēmuma kopija vai tiesas pavēste jāsūta ierakstītā vēstulē vai telegrammā ar saņemšanas apstiprinājumu vai līdzīgā veidā, kas nodrošina iespēju pievienot lietas materiāliem uzticamu apliecinājumu par dokumenta saņemšanu, saņemšanas datumu un izsniegtā dokumenta saturu, tiesas sekretāram jāpievieno lietas materiāliem ziņojums, kurā sniegta informācija par dokumenta nosūtīšanu un tā saturu, un, ja iespējams, jāpievieno lietas materiāliem arī saņemšanas apstiprinājums un jānorāda līdzekļi, kas izmantoti, lai reģistrētu saņemšanu, vai jāpievieno likumīgā pārstāvja iesniegtie dokumenti, kas pierāda, ka viņš ir izsniedzis dokumentu.

7.3 Ja alternatīva izsniegšanas metode nozīmē, ka dokumentus var nodot glabāšanā konkrētā vietā (piemēram, pastā), kā adresātu informē par to, ka dokumenti ir nodoti glabāšanā?

Ja paziņojumu vai dokumentu nevar piegādāt pa pastu, pasta pakalpojumu sniedzējs atstāj paziņojumu, informējot adresātu, ka viņam nosūtīta vēstule vai dokuments un ka adresāts var saņemt sūtījumu konkrētā termiņā konkrētā pasta nodaļā.

Dokumentu var mēģināt izsniegt arī Tiesu administrācijas atbalsta biroja darbinieki, adresāta pastkastītē atstājot paziņojumu, kurā norādīts termiņš, kurā dokumentu iespējams saņemt tiesā.

Ja adresāts dzīvo tās tiesas jurisdikcijas apgabalā, kurā atrodas tiesa, un ja attiecīgie dokumenti nav būtiski, lai advokāts pārstāvētu adresātu vai lai adresāts pasts sevi pārstāvētu tiesvedībā, izmantojot jebkuru no pirmajā rindkopā minētajām metodēm, adresātam var nosūtīt paziņojumu par rīkojumu, ar ko viņam prasa ierasties attiecīgajā tiesā, lai uzklausītu tiesas nolēmumu vai veiktu citus procesuālus pasākumus, lai saņemtu izpildrakstu vai uzklausītu prasījumus.

Paziņojumā pietiekami sīki izklāsta, kādēļ adresātam jāierodas tiesā, norāda tiesvedību un lietu, uz kuru attiecas rīkojums, kā arī brīdina adresātu par to, ka, ja viņš norādītajā termiņā neieradīsies tiesā bez pamatota iemesla, tiks uzskatīts, ka attiecīgie dokumenti viņam ir izsniegti vai informācija sniegta.

7.4 Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, kādas tam var būt sekas? Vai uzskata, ka dokumenti ir tiešām izsniegti, ja atteikums nebija likumīgs?

Ja adresāts atsakās pieņemt izsniedzamos dokumentus bez pienācīga pamatojuma, uzskata, ka dokumenti adresātam ir izsniegti un rada tādas pašas sekas, kādas rastos, ja dokumenti būtu izsniegti, — ar to saprot, ka dažādi procesuālie termiņi sākas dienā, kad adresāts atteicies pieņemt dokumentus (Civilprocesa likuma 161. panta 2. punkts) (la Ley de Enjuiciamiento Civil).

8 Izsniegšana, izmantojot pasta pakalpojumus, no ārvalstīm (Dokumentu izsniegšanas regulas 14. pants)

8.1 Ja pasta pakalpojumu sniedzējs izsniedz dokumentu, kas no ārvalstīm nosūtīts adresātam šajā dalībvalstī, situācijā, kad ir nepieciešams saņemšanas apstiprinājums (Dokumentu izsniegšanas regulas 14. pants), vai pasta pakalpojumu sniedzējs piegādā dokumentu tikai adresātam, vai tas saskaņā ar valsts noteikumiem par pasta sūtījumu piegādi var piegādāt dokumentu arī citai personai tajā pašā adresē?

Saskaņā ar likumu pasta sūtījumi atkarībā no to veida jāpiegādā adresātam vai adresāta pilnvarotai personai vai jāievieto pastkastītē pasta nodaļā vai dzīvesvietas pastkastītē. Uzskata, ka adresāts ir pilnvarojis personu pieņemt pasta sūtījumus adresāta dzīvesvietas adresē, ja persona spēj pierādīt savu identitāti un uzņemas atbildību par piegādātajiem sūtījumiem, izņemot ja persona nepārprotami atsakās to darīt.

8.2 Ņemot vērā šīs dalībvalsts noteikumus par pasta sūtījumu piegādi, kā notiek dokumentu izsniegšana no ārvalstīm saskaņā ar 14. pantu Dokumentu izsniegšanas regulā Nr. 1393/2007, ja piegādes adresē nebija sastopams nedz adresāts, nedz arī kāda cita persona, kas ir pilnvarota saņemt piegādi (ja tas ir iespējams saskaņā ar valsts tiesību aktiem par pasta sūtījumu piegādi, sk. iepriekš)?

Tiesību aktos jāparedz noteikumi, ko piemēro gadījumos, kad dažādu iemeslu dēļ pasta sūtījumus nevar piegādāt adresātam vai atgriezt sūtītājam. Cita starpā šādi noteikumi reglamentētu procedūru, ko piemēro, lai noskaidrotu adresāta adresi, sūtījumu izcelsmi un galamērķi, procedūru sūtījumu sūtītāju uzklausīšanai vai uzaicināšanai ierasties tiesā, kā arī reglamentētu sūtījumu pagaidu uzglabāšanu, atgūšanu un iznīcināšanu.

8.3 Vai pasts nogaida konkrētu laika posmu, kurā var saņemt dokumentus, pirms tos nosūta atpakaļ kā nepiegādātus? Ja atbilde ir “jā”, kā adresātu informē par to, ka pasta iestādē ir pasta sūtījums, ko viņš var saņemt?

Pasta darbinieks atstāj paziņojumu, informējot adresātu par to, ka viņam norādītajā pasta nodaļā un norādītajā termiņā jāsaņem vēstule. Ja adresāts neizņem sūtījumu norādītajā termiņā, tas tiek reģistrēts, un sūtījumu atgriež sūtītājam.

9 Vai pastāv kāds rakstisks apliecinājums par to, ka dokuments ir izsniegts?

Tiek pieņemts, ka izraudzītais pasta pakalpojumu sniedzējs rīkojas godīgi un uzticami, izplatot, piegādājot un saņemot administratīvo un tiesu iestāžu dokumentus, vai ja adresāts atsakās pieņemt dokumentus, vai ja nav iespējams veikt šādu dokumentu izsniegšanu, izmantojot fiziskus vai attālinātus līdzekļus.

Dokumentu personīgu izsniegšanu, ko veic tiesas darbinieki, dokumentē rakstiskā dokumentā, kurā tiesas amatpersona norāda dokumentu izsniegšanas procedūras iznākumu. Ja attiecīgos dokumentus var izsniegt tieši adresātam, dokumentu izsniegšanas apliecinājumā norāda adresāta parakstu vai norādi par adresāta atteikumu parakstīties par dokumentu saņemšanu un paziņojumu par to, ka dokumentus uzskata par izsniegtiem adresātam (skatīt 7.4. jautājumu).

Civilprocesa likuma 160. panta 3. punktā noteikts, ka, ja adrese, pēc kuras mēģināts izsniegt dokumentus, ir adresāta dzīvesvietas adrese atbilstīgi pašvaldības adrešu reģistram nodokļu iekasēšanas nolūkā vai atbilstīgi jebkuram citam oficiālam reģistram vai tirdzniecības asociācijas publikācijai, vai ja tā ir atbildētāja dzīvesvietas vai citas telpas, ko īrē atbildētājs, adrese un ja adresāts attiecīgajā adresē nav sastopams, dokumentus var izsniegt aizzīmogotā aploksnē jebkuram darbiniekam vai ģimenes loceklim, vai personai, kura uzturas pēc adresāta adreses un ir sasniegusi 14 gadu vecumu, vai ēkas pārvaldniekam, ja tāds ir, — visos minētajos gadījumos dokumentu izsniedzējs informē saņēmēju par pienākumu nodot lēmuma vai tiesas pavēstes kopiju personai, kurai tā adresēta, vai paziņot attiecīgajai personai par šādu dokumentu esamību, ja saņēmējam ir zināma adresāta atrašanās vieta, kā arī dokumentu izsniedzējs visos minētajos gadījumos brīdina saņēmēju par atbildību aizsargāt adresāta datus.

Ja dokuments ir adresēts, norādot adresāta darba vietu, kurā viņš uzturas reti, un ja adresāts nav sastopams, dokumentu izsniedz personai, kura paziņo, ka pazīst adresātu, vai, ja šajā darba vietā ir struktūrvienība, kas atbildīga par dokumentu vai sūtījumu saņemšanu, šīs struktūrvienības vadītājam, — šādā gadījumā dokumentu izsniedzējs informē saņēmēju par iepriekšējā rindkopā izklāstītajiem apsvērumiem.

Dokumenta izsniegšanas apliecinājumā norāda adresāta vārdu un uzvārdu, kā arī datumu un laiku, kad adresāts meklēts, taču nav sastapts, kā arī tās personas vārdu un uzvārdu, kura saņēmusi lēmuma vai tiesas pavēstes kopiju, un šīs personas saistību ar adresātu; visus šādā veidā izsniegtos dokumentus uzskata par pienācīgi izsniegtiem.

10 Kas notiek gadījumos, kad kaut kādu iemeslu dēļ adresāts nesaņem dokumentus vai dokumenti nav izsniegti likumā noteiktajā kārtībā (piemēram, dokumenti tiek izsniegti trešai personai)? Vai, neskatoties uz to, dokumentu izsniegšana būs spēkā (piemēram, vai var tikt novērstas likuma normu neievērošanas sekas), vai dokumentu izsniegšana ir jāizdara no jauna?

Dokumentu izsniegšanu, kas nav notikusi saskaņā ar tiesību aktu, uzskata par nenotikušu, jo pretējā gadījumā attiecīgajai personai netiktu nodrošināta atbilstīga aizstāvība. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (C-354/15 Henderson), ja paziņojumam nav pievienots tulkojums vai nu kādā no valodām, ko atbildētājs saprot, vai arī pieprasītājas dalībvalsts oficiālajā valodā, vai, ja šajā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, tās vietas, kurā notiks lietas izskatīšana, oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, vai arī šīs regulas II pielikumā esošā standarta veidlapa netiek nosūtīta atbildētājam, šis paziņojums ir jālabo saskaņā ar šo regulu, nodrošinot ieinteresētajai pusei regulas II pielikumā esošo standarta veidlapu.

11 Vai personai ir jāmaksā par dokumentu izsniegšanu? Ja jā, tad cik?

Ja dokumentus izsniedz tiesa, Tiesu administrācijas atbalsta birojs vai tiesas dokumentu izsniegšanas apvienotais centrs, dokumentu izsniegšanas izmaksas sedz attiecīgā tiesu iestāde un pieprasījuma iesniedzējs šīs izmaksas nesedz.


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 10/04/2018