Maza apmēra prasības - Latvija

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

Latvijā maza apmēra prasības pieļaujamas prasībās par naudas piedziņu vai uzturlīdzekļu piedziņu, ja prasības kopsumma nepārsniedz 2100 euro.

Maza apmēra prasības regulētas Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā: 250.18 pants līdz 250.27 pants, kā arī turpmākie 54.1 nodaļā: 449.1 līdz 449.12 pants.

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

Maza apmēra procedūras attiecas tikai uz diviem prasību veidiem - prasībās, par naudas piedziņu un uzturlīdzekļu piedziņu (Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 1. un 3.punkts).

Maza apmēra procedūrā maksājuma galvenais parāds vai — prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu — maksājumu kopsumma prasības iesniegšanas dienā nedrīkst pārsniegt 2100 euro. Maksājumu kopsumma prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu attiecināma uz katru bērnu atsevišķi. Prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājumu kopsumma par vienu gadu.

Nacionālo normatīvo aktu maza apmēra prasību noteikumi neattiecas uz procesuālajiem noteikumiem, kas saistīti ar maza apmēra prasībām, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.jūlija regulu (EK) Nr.Saite atveras jaunā logā861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, izņemot pirmās instances tiesas sprieduma pārsūdzības kārtību. Attiecībā uz uzturlīdzekļu prasījumiem pārrobežu lietās Eiropas Savienībā darbojas Padomes 2008.gada 18.decembra regula (EK) Nr.Saite atveras jaunā logā4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās.

Par prasības pieteikumu maksājama valsts nodeva – 15% no prasības summas, bet ne mazāk par 71,41 euro. Prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam valsts nodeva nav jāmaksā.

1.2 Procedūras piemērošana

Lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot maza apmēra prasībām paredzētos civilprocesa izņēmumus. Lietu par maza apmēra prasību tiesnesis ierosina uz rakstveida prasības pieteikuma pamata.

Tiesnesis atstāj maza apmēra prasības pieteikumu bez virzības, ja prasības pieteikums maza apmēra prasības lietā nav noformēts atbilstoši Civilprocesa likuma Saite atveras jaunā logā250.20 pantā noteiktajam – prasītājs nav izmantojis maza apmēra prasībām noformēšanas paraugu vai nenorāda nepieciešamību izskatīt vai neizskatīt lietu tiesas sēdē.

Par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, nosūta to prasītājam un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Termiņš nevar būt īsāks par 20 dienām, skaitot no lēmuma nosūtīšanas dienas. Tiesneša lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā vai 15 dienu laikā, ja personas dzīvesvieta nav Latvijā.

1.3 Veidlapas

Prasības pieteikums un atbildētāja paskaidrojumi noformējami atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 11.oktobra noteikumu Nr.783 „Noteikumi par maza apmēra prasībā izmantojamām veidlapām” pielikumos esošajām veidlapām. Minēto noteikumu pielikumos ir šādas veidlapas:

  1. Prasības pieteikums maza apmēra prasībā par naudas piedziņu.
  2. Prasības pieteikums maza apmēra prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu.
  3. Paskaidrojums prasības pieteikumam maza apmēra prasībā par naudas piedziņu.
  4. Paskaidrojums prasības pieteikumam maza apmēra prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu.

Minētie Ministru kabineta noteikumi pieejami „Latvijas Vēstneša” tiesību aktu vortālā: Saite atveras jaunā logāhttp://likumi.lv/doc.php?id=237849.

Papildus prasītāja un atbildētāja identifikācijas datiem, maza apmēra prasības veidlapā norādāma arī šāda informācija:

  1. Tās rajona (pilsētas) tiesas nosaukums, kurai iesniedzams prasības pieteikums. Ja vien līgums pušu starpā neparedz citu prasības celšanas vietu, prasību pret personu ceļ pēc tās deklarētās dzīvesvietas, vai juridiskai personai – pēc tās juridiskās adreses (ja prasība radusies sakarā ar juridiskās personas filiāles vai pārstāvniecības darbību, prasību var celt tiesā arī pēc filiāles vai pārstāvniecības atrašanās vietas).
    Informācija par to, kāds ir tiesas nosaukums, kurai iesniedzams prasības pieteikums un kuras nosaukums jānorāda veidlapā, noskaidrojama interneta portālā http://www.tiesas.lv sadaļā “Tiesas” – “tiesu darbības teritorijas”.
  2. Prasītāja pārstāvis - jānorāda gadījumā, ja prasītājs vēlas, lai tā intereses tiesā pārstāvētu cita persona. Lai cita persona varētu būt pārstāvis tiesā, ir jānoformē notariāli apliecināta pilnvara, jāieraksta ailē par pārstāvības pamatu. Ja pārstāvis ir zvērināts advokāts, tad šādā gadījumā kā pārstāvību apliecinošs dokuments ir orderis, bet, ja advokāts uzstājas kā puses pilnvarots pārstāvis, šo pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru (nav nepieciešama notariāli apliecināta pilnvara).
  3. Prasības priekšmets – apstrīdētās tiesības, tiesiskās attiecības, kuras pastāv starp prasītāju un atbildētāju, un kuru esamību vai neesamību prasītājs lūdz tiesu konstatēt un arī aizsargāt savas aizskartās vai apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.
  4. Prasības summas aprēķins – maza apmēra prasības veidlapā ir jānodala galvenais parāds, t.i., parāda summa bez procentiem un līgumsodiem, līgumsods un nolīgtie vai likumiskie procenti, kā arī jānorāda katras no iepriekš minētajām summām aprēķins.
  5. Apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato savu prasījumu, un pierādījumi, kas tos apstiprina, jānorāda likums (atsevišķie tiesību normas), uz kura prasība pamatota, visbeidzot norādāmi prasītāja prasījumi vai lūgumi tiesai.
  6. Prasības pieteikumu paraksta prasītājs vai viņa pārstāvis, vai prasītājs kopā ar pārstāvi, ja to noteikusi tiesa. Prasības pieteikumam pievienojami dokumenti, kas apliecina lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu, ja tāda noteikta likumā un apstākļus, uz kuriem prasījums pamatots.

1.4 Advokāta palīdzība

Civilprocesa likums neparedz īpašus noteikumus attiecībā uz advokāta palīdzību maza apmēra prasībās. Persona var uzaicināt pārstāvi maza apmēra prasības lietās.

Ja prasītājs, iesniedzot pieteikumu vēlas, lai tā intereses tiesā pārstāvētu cita persona, ja prasību ceļ pārstāvis, pieteikumā jānorāda tā vārds, uzvārds, personas kods un adrese saziņai ar tiesu, bet juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Par pārstāvi civilprocesā var būt jebkura fiziskā persona, kas ir sasniegusi 18 gadu vecumu, kuri nav nodibināta aizgādnība un kurai nav citu Civilprocesa likuma 84.pantā noteikto ierobežojumu, lai vestu attiecīgo lietu. Lai cita persona varētu būt pārstāvis tiesā, ir jānoformē notariāli apliecināta pilnvara.Pārstāvja pilnvarojumu pārstāvamais tiesā var izteikt mutvārdu pieteikumā, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā. Juridisko personu pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai dokumentiem, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu. Ja pārstāvis ir zvērināts advokāts, tad šādā gadījumā kā pārstāvību apliecinošs dokuments ir orderis, bet, ja advokāts uzstājas kā puses pilnvarots pārstāvis, šo pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru (nav nepieciešama notariāli apliecināta pilnvara). Gadījumā, ja personu pārstāv pārstāvis, tad nepieciešamos dokumentus tiesā iesniedz un tos paraksta pārstāvis, kurš rīkojas tās vārdā atbilstoši pilnvarā dotajam pilnvarojumam.

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

Pierādījumu iegūšanai piemērojami vispārējie Civilprocesa likuma noteikumi. Pierādīšanas līdzekļi maza apmēra procedūrās attiecīgi var būt pušu un trešo personu paskaidrojumi, liecinieku liecības, rakstveida pierādījumi, eksperta atzinums.

1.6 Rakstiska procedūra

Lietu par maza apmēra prasību tiesnesis ierosina uz rakstveida prasības pieteikuma pamata. Vienlaikus ar prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstu nosūtīšanu atbildētājam nosūtāma paskaidrojuma veidlapa, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu — 30 dienas, skaitot no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam. Tiesa papildus informē atbildētāju par to, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē. Vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm tiesa izskaidro tām procesuālās tiesības, informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Civilprocesa likumā minētās civilprocesuālās tiesības, kas saistītas ar lietas sagatavošanu iztiesāšanai, puses ir tiesīgas izmantot ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika.

Lietā atbildētājs var sniegt paskaidrojumus, noformējot tos atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam. Paraugs atrodams Ministru kabineta 2011.gada 11.oktobra noteikumos Nr.783 „Noteikumi par maza apmēra prasībā izmantojamām veidlapām” pielikumā esošajās veidlapās (veidlapa pieejama Latvijas tiesu portālā: Saite atveras jaunā logāhttp://likumi.lv/doc.php?id=237849). Paskaidrojumā atbildētājs norāda sekojošu informāciju:

  1. tās tiesas nosaukumu, kurai iesniegti paskaidrojumi;
  2. prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
  3. atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētājs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu;
  4. lietas numuru un prasības priekšmetu;
  5. to, vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
  6. savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī normatīvo aktu, uz kuru tie pamatoti;
  7. pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību;
  8. lūgumus par pierādījumu izprasīšanu;
  9. to, vai lūdz atlīdzināt tiesas izdevumus;
  10. to, vai lūdz atlīdzināt ar lietas vešanu saistītos izdevumus, norādot to apmēru un pievienojot apmēru pamatojošos dokumentus;
  11. to, vai lūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē;
  12. citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā;
  13. citus lūgumus;
  14. paskaidrojumiem pievienoto dokumentu sarakstu;
  15. paskaidrojumu sastādīšanas laiku un vietu.

Atbildētājs ir tiesīgs celt pretprasību 30 dienu laikā, skaitot no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam šādos gadījumos: 1) ja starp sākotnējo prasību un pretprasību iespējams savstarpējs ieskaits; 2) ja pretprasības apmierināšana pilnīgi vai daļēji izslēdz sākotnējās prasības apmierināšanu; 3) ja pretprasībai un sākotnējai prasībai ir savstarpējs sakars un to kopīga izskatīšana sekmēs lietas ātrāku un pareizāku iztiesāšanu. Lietu izskata saskaņā ar kārtību, kas attiecas uz maza apmēra prasībām, ja pretprasība atbilst maza apmēra prasībai – atbilst noteiktajam prasības summas apmēram un ir atbilstoši noformēta.

Tiesa turpina izskatīt lietu prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ja pretprasībā norādītā prasības summa pārsniedz maza apmēra prasības regulējošajos noteikumos noteikto prasības summu vai tā nav naudas piedziņas vai uzturlīdzekļu piedziņas prasība.

Ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

Tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā, ja to lūdz kāda no pusēm vai ja tiesa uzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, notiek saskaņā ar Latvijai saistošajām starptautiskajām vai Eiropas Savienības tiesībām, tajā skaitā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.jūlija regulas (EK) Nr. Saite atveras jaunā logā861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, 13.pantā paredzēto kārtību.

1.7 Sprieduma saturs

Tiesas spriedumu pasludina, pusēm nekavējoties pēc sprieduma sastādīšanas izsniedzot sprieduma norakstu.

Pusēm sprieduma norakstu var nosūtīt pa pastu vai, ja tas ir iespējams, citā veidā saskaņā ar Civilprocesa likumā noteikto tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas kārtību. Sprieduma norakstu nosūta nekavējoties pēc pilna sprieduma sastādīšanas datuma. Sprieduma saņemšana neietekmē termiņu skaitījumu.

Maza apmēra prasības gadījumā sprieduma saturs atbilst vispārīgajiem Civilprocesa noteikumiem par sprieduma saturu. Tas satur no 4 daļām:

  1. ievaddaļā norāda, ka spriedums taisīts Latvijas Republikas vārdā, kā arī sprieduma taisīšanas laiku, tās tiesas nosaukumu, kas taisījusi spriedumu, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, lietas dalībniekus un strīda priekšmetu,
  2. aprakstošajā daļā norāda prasītāja prasījumus, atbildētāja pretprasību, iebildumus, kā arī lietas dalībnieku sniegto paskaidrojumu būtību;
  3. motīvu daļā norāda lietā konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, un argumentus, ar kuriem noraidīti tie vai citi pierādījumi. Šajā daļā norāda arī normatīvos aktus, pēc kuriem tiesa vadījusies, un konstatēto lietas apstākļu juridisko novērtējumu, kā arī tiesas secinājumus par prasības pamatotību vai nepamatotību. Ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies;
  4. rezolutīvajā daļā norāda tiesas nolēmumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un sprieduma būtību. Turklāt norāda, kam un kādā apmērā maksājami tiesāšanās izdevumi, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu, ja tiesa tādu noteikusi, sprieduma pārsūdzēšanas termiņu un kārtību, kā arī pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

Tiesas spriedumu lietās par maza apmēra prasībām lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no civilprocesa likumā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

1.8 Izmaksu kompensācija

Maza apmēra prasībās piemērojami vispārīgie noteikumi par tiesas izdevumu atmaksāšanu.

Pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta. Valsts nodeva par blakus sūdzību par tiesas lēmumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, netiek atlīdzināta.

Ja prasītājs atsakās no prasības, viņš atlīdzina atbildētājam radušos tiesas izdevumus. Prasītāja samaksātos tiesas izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.

Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, tiesa pēc atbildētāja lūguma piespriež no prasītāja atbildētāja samaksātos tiesas izdevumus.

Tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Apelācijas kārtībā var pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu, ja:

  • pirmās instances tiesa ir nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas;
  • pirmās instances tiesa ir pārkāpusi procesuālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas;
  • pirmās instances tiesa ir nepareizi konstatējusi faktus vai nepareizi novērtējusi pierādījumus vai sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko novērtējumu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas.

Ja spriedums lietā par maza apmēra prasību taisīts rakstveida procesā, pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma sastādīšanas dienas.

Apelācijas sūdzībā attiecībā uz sprieduma nepareizību papildus Civilprocesa likumā noteiktajam norāda:

  • kādu materiālo tiesību normu pirmās instances tiesa nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi, kādu procesuālo tiesību normu pārkāpusi un kā tas ietekmējis lietas izspriešanu;
  • kādus faktus pirmās instances tiesa nepareizi konstatējusi, kādus pierādījumus nepareizi novērtējusi, kā izpaužas lietas apstākļu juridiskā novērtējuma nepareizība un kā tas ietekmējis lietas izspriešanu.

Pirmās instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības un nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai, ja iesniegta apelācijas sūdzība, kas neatbilst Civilprocesa likumā noteiktajām prasībām vai/un un/vai apelācijas sūdzībai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti vai likumā paredzētajos gadījumos nav pievienots noteiktā kārtībā apliecināts apelācijas sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstu tulkojums.

Ja noteiktajā termiņā trūkumi tiek novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā iesniegta pirmoreiz. Pretējā gadījumā sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod atpakaļ iesniedzējam.

Apelācijas sūdzību, kura nav parakstīta vai kuru iesniegusi persona, kas nav pilnvarota pārsūdzēt tiesas spriedumu, vai par kuru nav samaksāta valsts nodeva, nepieņem un atdod atpakaļ iesniedzējam. Lēmums par atteikšanos pieņemt apelācijas sūdzību nav pārsūdzams.

Pārliecinājies, ka ir ievērota apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība, tiesnesis vai noteiktos gadījumos trīs tiesneši koleģiāli 30 dienu laikā pēc apelācijas sūdzības saņemšanas izlemj jautājumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu.

Ja pastāv vismaz viens no apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu un nekavējoties par to paziņo lietas dalībniekiem, norādot termiņu rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai.

Ja tiesnesis, kuram apelācijas sūdzība nodota izlemšanai, atzīst, ka apelācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma, jautājumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu izlemj trīs tiesneši koleģiāli.

Ja kaut viens no trim tiesnešiem uzskata, ka pastāv vismaz viens no apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, tiesneši pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu un nekavējoties par to paziņo lietas dalībniekiem.

Ja tiesneši vienbalsīgi atzīst, ka nepastāv neviens no apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, viņi pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību un nekavējoties par to paziņo lietas dalībniekiem. Šo lēmumu sastāda rezolūcijas veidā, un tas nav pārsūdzams.

Lietas dalībnieks rakstveida paskaidrojumu par iesniegto apelācijas sūdzību kopā ar tā norakstiem, kuru skaits atbilst lietas dalībnieku skaitam, var iesniegt apelācijas instances tiesai 20 dienu laikā no dienas, kad apelācijas instance nosūtījusi lietas dalībniekiem paziņojumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu.

Pēc tam, kad nosūtīts paziņojums par apelācijas tiesvedības ierosināšanu, puse ir tiesīga 20 dienu laikā iesniegt pretapelācijas sūdzību. Pēc pretapelācijas sūdzības saņemšanas apelācijas instances tiesa nekavējoties nosūta pārējiem lietas dalībniekiem sūdzības norakstus.

Lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā, informē tās par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Šis datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu. Ja tiesa uzskata par nepieciešamu, lietu par maza apmēra prasību var iztiesāt tiesas sēdē.

Apelācijas instances tiesas spriedums kasācijas instancē nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas vai, ja lieta izskatīta rakstveida procesā, sastādīšanas dienā.


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 07/02/2019