Aizvērt

IR PIEEJAMA PORTĀLA BETA VERSIJA!

Apmeklējiet Eiropas e-tiesiskuma portāla BETA versiju un sniedziet atsauksmes par savu pieredzi!

 
 

Navigācijas ceļš

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Pierādījumu iegūšana videokonferencē - Horvātija

SATURS

1 Vai iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, piedaloties tiesai no dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu, vai otras dalībvalsts tiesa pierādījumus videokonferencē var iegūt tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

Horvātijas Republikā pierādījumu iegūšana, nopratinot liecinieku, lietas dalībnieku vai ekspertu, var notikt ar videokonferences starpniecību saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1206/2001 (2001. gada 28. maijs) par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās (turpmāk — “Regula”) 10.–12. un 17. pantu tā, lai tad, kad saskaņā ar Regulu ir jāiegūst pierādījumi, Horvātijas Republikas tiesa varētu:

1. lūgt iegūt pierādījumus tieši no citas dalībvalsts kompetentas tiesas, vai

2. saskaņā ar Regulas 17. pantā iekļautajiem pieņēmumiem lūgt tieši iegūt pierādījumus citā dalībvalstī.

Pierādījumu iegūšana saskaņā ar minēto regulu ir noteikta Civilprocesa likuma (Zakon o parničnom postupku) (“Narodne novine” (NN; Horvātijas Republikas Oficiālais Vēstnesis) Nr. 53/91, 91/92, 112/99, 88/01, 117/03, 88/05, 02/07, 84/08, 96/08, 123/08, 57/11, 148/11, 25/13, 89/14; turpmāk — “ZPP”) 507.d–507.h pantā.

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Videokonferenci var izmantot liecinieku nopratināšanai, kā arī pierādījumu iegūšanai no speciālistiem vai ekspertiem un pusēm.

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Horvātijas Republikā nav noteikti ierobežojumi attiecībā uz to, kādu veidu pierādījumus var iegūt ar videokonferences starpniecību. Tiesa, kurā notiek tiesvedība, izlemj, kādi pierādījumi konkrēta fakta konstatēšanai tiks iegūti un kā tas notiks. Tiesa pēc sava ieskata nosaka, kurus no faktiem tā uzskata par pierādītiem, kad ir apzinīgi un rūpīgi izvērtēts katrs pierādījums atsevišķi un visi pierādījumi kopā, balstoties uz visa procesa iznākumu. Tomēr parasti videokonferenci izmanto, lai iegūtu pierādījumus, nopratinot puses un lieciniekus, jo pastāv noteikti faktiski un tehniski šķēršļi, lai iegūtu pierādījumus, iepazīstoties ar dokumentu vai ievācot datus klātienē.

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Sēde vienmēr notiek tiesā, taču nepastāv nekādi juridiski ierobežojumi attiecībā uz vietām, kur var notikt puses nopratināšana ar videokonferences starpniecību.

5 Vai drīkst ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja drīkst, vai šāda iespēja ir pieejama?

Nav tiesību normu, kas īpaši paredzētu, ka videokonferences sēdes jāieraksta vai jāfilmē, taču ZPP 126.a līdz 126.c pants paredz sēžu audioierakstu veikšanas tiesisko pamatu. Audioieraksta veikšanu tiesa nosaka ar formālu lēmumu vai nu pēc savas iniciatīvas, vai pušu lūguma. Audioierakstu glabāšanas un pārraides metodes, tehniskās prasības un ierakstu veikšanas veidus nosaka Tiesas reglaments (Sudski poslovnik) (NN Nr. 37/14, 49/14, 08/15, 35/15, 123/15 un 45/16).

6 Kādā valodā tiesas sēde notiek: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar 10.-12. pantu un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar 17. pantu?

Ja pieprasījums tiek veikts saskaņā ar Regulas 10.–12. pantu, tiesas sēde parasti notiek horvātu valodā, savukārt mazākumtautību valodu izmantošanu civilprocesā regulē īpašs likums (civilprocess notiek horvātu valodā, ja noteiktām tiesām ar likumu nav paredzēta citas valodas izmantošana). Turklāt atbilstoši ZPP 102. pantam, ja tiesvedība nenotiek puses vai citu tiesvedības dalībnieku valodā, tiesas sēdē teikto, kā arī dokumentus, kas tiesas sēdē tiek izmantoti kā pierādījumi, tulko to valodā.

Ja saskaņā ar Regulas 17. pantu pierādījumi tiek iegūti tieši, pierādījumu iegūšana tiesas sēdē var notikt svešvalodā, jo to tieši veic tiesa, kas lūgusi rīkot tiesas sēdi, taču ir jānodrošina pienācīgs tulkojums valodā, ko saprot puses vai citi tiesvedības dalībnieki.

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu abu veidu tiesas sēdēs un kur viņiem ir jāatrodas?

Pamatā tiesa, kas saņēmusi pieprasījumu, saskaņā ar Regulas 10.–12. pantu tiesas sēžu vajadzībām nodrošina sertificētu tiesas tulku. Noteiktos gadījumos (ZPP 251. pants ar atsauci uz 263. pantu) tiesa var nolemt, ka tulkošanu veiks pušu ieteikti tiesas tulki.

Tāpat par tulka pakalpojumiem savstarpēji var vienoties tiesa, kas lūgusi iegūt pierādījumus, un tiesa, kas saņēmusi pieprasījumu, un tulku var nodrošināt kā viena, tā otra tiesa. Praksē tiesas tulki tiek nozīmēti darbam tās personas atrašanās vietā, kurai nepieciešams tulkojums, vai tiesā, kas saņēmusi pieprasījumu, ja tiesa, kas iesniegusi pieprasījumu, sēdi vada tās valodā saskaņā ar Regulas 17. pantu, vai arī tiesā, kas iesniegusi pieprasījumu, ja tiesas sēdi saskaņā ar Regulas 10.–12. pantu vada tiesa, kas saņēmusi pieprasījumu.

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai? Cik daudz laika tiek dots, nosakot tiesas sēdes datumu, lai persona varētu saņemt informāciju savlaicīgi?

Saskaņā ar ZPP 242. pantu liecinieki saņem rakstisku pavēsti, kurā cita starpā ir norādīts tiesas sēdes laiks un vieta. Pavēste par tiesas sēdi, kurā tiks iegūti pierādījumi, nopratinot pusi, šai pusei ir jāizsniedz, ievērojot noteikumus par izsniegšanu personīgi. Ja pusei ir pārstāvis, tas pusei vai personai, ko nopratina saistībā ar pusi, nodod pavēsti par tiesas sēdi, kurā tiks iegūti pierādījumi, nopratinot puses (ZPP 268. pants ar atsauci uz 138. un 142. pantu). Lieciniekus, kuri nevar ierasties tiesā vecuma, slimības vai smagas fiziskas invaliditātes dēļ, var nopratināt to dzīvesvietā. ZPP nenosaka, cik ilgi iepriekš jāizsauc liecinieki, taču pusēm ir jādod pietiekams laiks, lai sagatavotos tiesas sēdei (vismaz astoņas dienas pirms sēdes).

Ja tiesas sēde notiek saskaņā ar Regulas 10.–12. pantu, tiesa, kas saņēmusi pieprasījumu, paziņo lieciniekam vai pusei par tiesas sēdes laiku un vietu, savukārt pavēstes par tiesas sēdēm Regulas 17. panta kārtībā izsniedz tiesa, kas iesniedz pieprasījumu.

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās tiek apmaksātas?

Saskaņā ar ZPP 153. pantu pusei, kas pieprasījusi pierādījumu iegūšanu, ar tiesas rīkojumu uzdod iepriekš iemaksāt naudas summu, kas nepieciešama, lai segtu pierādījumu iegūšanas paredzamās izmaksas. Ja pierādījumu iegūšanu ierosina abas puses vai to tiesa uzdod veikt pēc savas iniciatīvas, tiesa lūdz, lai puses nepieciešamo summu iemaksā vienādās daļās.

Attiecībā uz videokonferences izmaksām piemēro Regulas 18. pantu.

Horvātijas Republikā pierādījumu iegūšana ar videokonferences starpniecību ir bezmaksas.

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka process notiks brīvprātīgi?

Personu par to informē pavēstē, bet ZPP neparedz papildu prasības.

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Pirms liecinieku nopratināšanas tie tiek lūgti nosaukt savu vārdu un uzvārdu, personas identifikācijas kodu, tēva vārdu, nodarbošanos, adresi, dzimšanas vietu, vecumu un saistību ar lietas dalībniekiem (ZPP 243. panta 3. punkts).

12 Kā tiek pieņemts zvērests, un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja, tieši iegūstot pierādījumus saskaņā ar 17. pantu, ir nepieciešams zvērests?

Saskaņā ar ZPP 246. pantu tiesa var noteikt, ka liecinieka sniegtā informācija ir jāapstiprina ar zvērestu, bet Regulas 17. pantā minētajā situācijā noteiktos gadījumos var piemērot tās valsts noteikumus, kas iesniegusi pieprasījumu, kā arī, ja šī valsts pirms tiesas sēdes informē pieprasījuma saņēmējas valsts kompetento struktūru vai centrālo iestādi, ka tā vēlas lieciniekus nopratināt ar zvērestu.

Saskaņā ar ZPP 270. pantu puses nopratina bez zvēresta došanas.

13 Kā tiek nodrošināts, ka videokonferencē atrodas kontaktpersona, ar kuru tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, var uzturēt sakarus, un persona, kas ir pieejama tiesas sēdes dienā un kas strādās ar videokonferences ierīcēm, un risinās jebkādas tehniskas problēmas?

ZPP neregulē šo jautājumu, taču praksē tehniskajam personālam un nepieciešamajam tiesas personālam pirms videokonferences un tās laikā ir jābūt pieejamam uz vietas, lai ievērotu visas tehniskās prasības videokonferences rīkošanai.

14 Vai ir nepieciešama jebkāda papildu informācija no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, un, ja ir, tad kāda?

Nav paredzēts konkrēts noteikums, kas būtu jāievēro, pieprasot papildu informāciju, bet var izrādīties, ka, nosakot tiesas sēdes datumu, tiesai, kas iesniegusi pieprasījumu, un tiesai, kas saņēmusi pieprasījumu, ir jārisina kādas tehniskas problēmas, lai sēde noritētu veiksmīgi. Praksē tiesneši šīs problēmas parasti risina ar e-pasta starpniecību.


Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lapa atjaunināta: 22/02/2019