Aizvērt

IR PIEEJAMA PORTĀLA BETA VERSIJA!

Apmeklējiet Eiropas e-tiesiskuma portāla BETA versiju un sniedziet atsauksmes par savu pieredzi!

 
 

Navigācijas ceļš

menu starting dummy link

Page navigation

menu ending dummy link

Other material

Other material
Dalībvalsts Latvija
Nosaukums Patērētāja tiesības, iegādājoties lietotu preci
Emanating from Latvijas Vestnesis, “Par likumu un valsti”
URL http://www.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/263395-pateretaja-tiesibas-iegadajoties-lietotu-preci/
Atslēgvārdi consumer goods, consumer rights
PDF

Consumer Sales and Guarantees Directive, Article 3, 1. , Consumer Rights Directive, link

This article contains a general overview of the consumer rights when purchasing used goods. It clarifies that the same consumer protection rules which apply in case of non-used goods are also applicable in case of used goods, except rules on packaging. It also explains that the seller must inform the consumer that the item is used and also if the item has any defects. Basic rules on rights to return goods and rights to withdraw in case of off-premises agreement or distance agreement are also covered.

Please note that some of the legal provisions or their numbering cited in the article may have changed!
Cilvēku motivācija par labu lietotas preces iegādei ir dažāda – zemāka cena, nereti no Rietumiem ievestās preces ir augstākas kvalitātes, arī vēlme atrast kaut ko neordināru un savai gaumei atbilstošāku. Priekšroku lietotas preces iegādei dod arī cilvēki ar vēlmi dzīvot videi draudzīgāk – kas citam lieks, tam pats var dot otru elpu. Piedāvājums ir daudzveidīgs – sākot no pludmales šortiem un beidzot ar sadzīves tehniku un automašīnām. Ja iegādāts, piemēram, lietots televizors un pēc laika ekrāns neko nerāda? Kā rīkoties šādās situācijās un kādas ir patērētāja tiesības attiecībā uz lietoto preci, par to LV portāla skaidrojumā.

Latvijas normatīvie akti nedefinē, kas ir lietota prece. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības likumā netiek atsevišķi izdalīta "jauna prece" un "lietota prece". Likuma 1.pants kā preci definē jebkuru lietu, ko piedāvā vai pārdod patērētājam. Līdz ar to likums aizsargā arī to patērētāju tiesības, kuri iegādājušies lietotu preci. Likumā noteiktās normas ir saistošas attiecībā uz tām lietotām precēm, kas iegādātas lietotu preču veikalos, lombardos, komisijas preču veikalos u.tml.

Tāpat uz lietotām precēm attiecas Preču un pakalpojumu drošuma likums, kura mērķis ir panākt drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai, kā arī videi nekaitīgu preču ražošanu, laišanu apgrozībā un pakalpojumu sniegšanu. Izņēmumi ir tās lietotās preces, kas domātas pārdošanai kā antīki priekšmeti vai pirms lietošanas ir atjaunojamas un/vai salabojamas, ja par to atjaunošanas vai salabošanas nepieciešamību ir sniegta skaidra informācija.

Normatīvajos aktos nav noteiktas īpašas prasības, kuras būtu jāievēro komersantam, tirgojot lietotas preces. Piemēram, nav prasības, ka pirms piedāvāšanas patērētājam lietotais apģērbs būtu kā īpaši jāapstrādā. Šāda rīcība ir pārdevēja brīva izvēle.

Pārdevējam jāinformē, ka prece ir lietota un par tās defektiem

Pārdevēja pienākums patērētājam ir sniegt patiesu un pilnīgu informāciju par piedāvāto preci, tajā skaitā norādīt, ka prece ir lietota un informēt par tās defektiem. Atšķirībā no jaunas preces uz lietotas preces var nenorādīt ražotāju un uz tām neattiecas preču marķējuma vispārīgās prasības, kuras noteiktas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 20.pantā.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vecākā konsultante Ilze Žunde norāda, ka normatīvajos aktos nav noteikts, kādā veidā pārdevējam patērētājs ir jāinformē, ka prece ir lietota. I.Žunde piebilst, ka paša komersanta interesēs ir informāciju sniegt rakstveidā, lai sūdzību gadījumā būtu pierādījums, ka informācija ir sniegta un pircējs pārdevēju nav pārpratis.

Komersanta pienākums ir skaidri informēt patērētāju, ka preces paredzētas atjaunošanai un/vai salabošanai – tām ir defekti. Izņēmums ir gadījumi, kad attiecīgās preces tiek pārdotas atsevišķā telpas daļā, kur izvietota skaidra norāde, ko patērētājs nevar nepamanīt. Iegādājoties preci ar defektu, ja pārdevējs par to ir informējis, patērētājs nevar izvirzīt pretenzijas par šo konkrēto defektu, bet pircējam ir tiesības izteikt pretenzijas par citiem preces bojājumiem. Piemēram, ja iegādāta lietota veļas mašīna un pārdevējs ir informējis par tās defektu – skrāpējumu uz virsmas, bet pēc neilga laika veļas mašīna pārstājusi darboties, šādā situācijā patērētājs komersantam ir tiesīgs izteikt pretenzijas par bojājumiem, savukārt par defektiem, par kuriem pārdevējs ir informējis, pircējam nav tiesības izteikt pretenzijas..

Var griezties ar pretenzijām

Neraugoties uz to, ka lietotu preču veikalos bieži var manīt paziņojumus "Preci nemaina un atpakaļ nepieņem", patērētājam ir tiesības izvirzīt pretenzijas pārdevējam, jo normatīvajam aktam ir lielāks spēks nekā līguma nosacījumiem.

I.Žunde norāda, ka lietotas preces pārdevējam ir brīva izvēle – izsniegt vai neizsniegt preces garantiju. Neskatoties uz to, vai garantija ir vai nav izsniegta, arī iegādājoties lietotu preci, patērētājs saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 27.pantu ir tiesīgs pārdevējam pieteikt prasījumu par preces neatbilstību līguma noteikumiem divu gadu laikā no preces iegādes. Preci iegādājoties, par līgumu ir uzskatāms čeks. Savukārt, ja precei dota garantija, pēc divu gadu termiņa beigām patērētājs ir tiesīgs pieteikt prasījumu visā atlikušajā garantijas termiņa laikā saskaņā ar garantijas dokumentā norādītajiem nosacījumiem.

Ja iegādāta līguma noteikumiem neatbilstoša prece, patērētājs ir tiesīgs pieprasīt, lai pārdevējs veic kādu no šādām darbībām:
• attiecīgi samazina preces cenu;
• novērš preces neatbilstību līguma noteikumiem vai atlīdzina patērētājam izdevumus par neatbilstības novēršanu;
• apmaina preci pret tādu pašu vai ekvivalentu preci, ar kuru būtu nodrošināta atbilstība līguma noteikumiem;
• atceļ līgumu un atmaksā patērētājam par preci samaksāto naudas summu.

Ja preces neatbilstība līguma noteikumiem atklājas vēlāk nekā sešus mēnešus pēc preces pārdošanas, patērētājs ir tiesīgs:
• vispirms pieprasīt, lai pārdevējs bez atlīdzības novērš preces neatbilstību līguma noteikumiem vai atlīdzina patērētājam izdevumus par neatbilstības novēršanu, vai apmaina preci pret tādu pašu vai ekvivalentu preci, ar kuru būtu nodrošināta atbilstība līguma noteikumiem (izņemot gadījumu, kad tas nav iespējams);
• ja ražotājs vai pārdevējs nevar apmainīt preci vai saprātīgā termiņā novērst preces neatbilstību līguma noteikumiem, neradot neērtības patērētājam, — pieprasīt, lai ražotājs vai pārdevējs samazina preces cenu vai atceļ līgumu un atmaksā patērētājam par preci samaksāto naudas summu proporcionāli normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizētā ekspertīzē konstatētajam preces nolietojumam.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra speciālisti informē, ka iedzīvotāji reti vēršas ar sūdzībām par lietotām precēm, biežākie gadījumi ir saistīti ar elektropreču iegādi. I.Žunde atgādina, ka pircēja uzdevums pirms preces iegādes ir rūpīgi to novērtēt – vai prece ir atbilstoša, ir vai nav defekti utt. Strīdus situācijas starp patērētāju un komersantu par lietotām precēm ir grūti risināmas, jo ir sarežģīti noskaidrot, kura no pusēm ir atbildīga par preces defektiem.


Attiecībā uz lietotu preci ir spēkā atteikuma tiesības, kuras paredz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 12.pants. Patērētājs var izmantot atteikuma tiesības, lai atkāptos no: līguma, kas noslēgts ārpus pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas (pārdevējs apmeklē patērētāju mājās, darbavietā vai citā viņa atrašanās vietā); distances līguma (patērētājs izdara pasūtījumu interneta veikalā, pasūta preces no kataloga, piezvana uz norādīto telefona numuru pēc reklāmas televīzijā u.c.).

Ja patērētāju iegādātā prece neapmierina, no tās var atteikties 14 kalendāro dienu laikā, nododot preci atpakaļ un saņemot savu iemaksāto naudu. Tiesa gan, lietotu preču iegāde ārpus patstāvīgajām tirdzniecības vietām vai internetā nav Latvijā izplatīta prakse.

Ja lietota prece iegādāta no privātpersonas, kas likuma izpratnē nav uzskatāma par saimnieciskās darbības veicēju, un pircējam radušās pretenzijas pret to, piemēram, tā pārstājusi darboties, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas pircēju neaizsargā.