Pārlekt uz galveno saturu

Parastās valstu tiesas

Latvija

Šajā sadaļā sniegta informācija par vispārējās piekritības tiesu organizāciju Latvijā.

Saturu nodrošina
Latvija
Flag of Latvia

Vispārējās piekritības tiesas — ievads

Tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai (bet izņēmuma stāvokļa vai kara laikā — arī karatiesām, no kurām vispārējās jurisdikcijas tiesas ir rajonu (pilsētu) tiesas, apgabaltiesas, Augstākā tiesa).

Civillietas un krimināllietas Latvijā izskata tiesās, kas sadalītas trīs līmeņos:

  1. rajonu (pilsētu) tiesas;
  2. apgabaltiesas;
  3. Augstākās tiesas Civillietu departaments un Krimināllietu departaments.

Tiesu darbības teritoriju noteic lēmums "Par tiesām, to darbības teritorijām un atrašanās vietām".

Rajonu (pilsētu) tiesas un to darbības teritorijas

Nr. p.k.

Tiesa

Administratīvā teritorija

1.

Daugavpils tiesa

1.1. Augšdaugavas novads

1.2. Daugavpils valstspilsēta

1.3. Krāslavas novads

1.4. Līvānu novads

1.5. Preiļu novads

2.

Kurzemes rajona tiesa

2.1. Dienvidkurzemes novads

2.2. Kuldīgas novads

2.3. Liepājas valstspilsēta

2.4. Saldus novads

2.5. Talsu novads

2.6. Ventspils valstspilsēta

2.7. Ventspils novads

3.

Rēzeknes tiesa

3.1. Balvu novads

3.2. Ludzas novads

3.3. Rēzeknes novads

3.4. Rēzeknes valstspilsēta

4.

Rīgas rajona tiesa

4.1. Ādažu novads

4.2. Jūrmalas valstspilsēta

4.3. Ķekavas novads

4.4. Mārupes novads

4.5. Olaines novads

4.6. Ropažu novads

4.7. Salaspils novads

4.8. Saulkrastu novads

4.9. Siguldas novads

5.

Vidzemes rajona tiesa

5.1. Alūksnes novads

5.2. Cēsu novads

5.3. Gulbenes novads

5.4. Limbažu novads

5.5. Madonas novads

5.6. Smiltenes novads

5.7. Valkas novads

5.8. Valmieras novads

5.9. Varakļānu novads

6.

Zemgales rajona tiesa

6.1. Aizkraukles novads

6.2. Bauskas novads

6.3. Dobeles novads

6.4. Jelgavas novads

6.5. Jelgavas valstspilsēta

6.6. Jēkabpils novads

6.7. Ogres novads

6.8. Tukuma novads


Rīgas pilsētas tiesas darbības teritorija ir Rīgas valstspilsētas administratīvā teritorija.

Ekonomisko lietu tiesas darbības teritorija ir visa Latvijas Republikas teritorija.

Apgabaltiesu darbības teritorijas

Nr. p.k.

Apgabaltiesas darbības teritorija

Rajona (pilsētas) tiesa

1.

Kurzemes apgabaltiesa 1.1. Kurzemes rajona tiesa

2.

Latgales apgabaltiesa 2.1. Daugavpils tiesa
2.2. Rēzeknes tiesa

3.

Rīgas apgabaltiesa 3.1. Rīgas pilsētas tiesa
3.2. Rīgas rajona tiesa
3.3. Ekonomisko lietu tiesa

4.

Vidzemes apgabaltiesa 4.1. Vidzemes rajona tiesa

5.

Zemgales apgabaltiesa 5.1. Zemgales rajona tiesa

6.

Administratīvā apgabaltiesa 6.1. Administratīvā rajona tiesa

 

Administratīvās lietas tiesās izskata:

  • Administratīvā rajona tiesa (tiesu nami atrodas Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē un Valmierā),
  • Administratīvā apgabaltiesa,
  • Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments.

Administratīvās apgabaltiesas un Administratīvās rajona tiesas darbības teritorija ir visa Latvijas administratīvā teritorija. Administratīvajai rajona tiesai ir pieci tiesu nami (katram tiesu apgabalam viens) - Rīgā, Jelgavā, Rēzeknē, Valmierā un Liepājā.

Administratīvās rajona tiesas tiesu namu darbības teritorijas

Nr. p.k.

Tiesu nams

Administratīvā teritorija

1.

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams 1.1. Ādažu novads
1.2. Jūrmalas valstspilsēta
1.3. Ķekavas novads
1.4. Mārupes novads
1.5. Ogres novads
1.6. Olaines novads
1.7. Rīgas valstspilsēta
1.8. Ropažu novads
1.9. Salaspils novads
1.10. Saulkrastu novads
1.11. Siguldas novads

2.

Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu nams 2.1. Aizkraukles novads
2.2. Bauskas novads
2.3. Dobeles novads
2.4. Jelgavas novads
2.5. Jelgavas valstspilsēta
2.6. Jēkabpils novads
2.7. Tukuma novads

3.

Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu nams 3.1. Augšdaugavas novads
3.2. Balvu novads
3.3. Daugavpils valstspilsēta
3.4. Krāslavas novads
3.5. Līvānu novads
3.6. Ludzas novads
3.7. Preiļu novads
3.8. Rēzeknes novads
3.9. Rēzeknes valstspilsēta

4.

Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nams 4.1. Alūksnes novads
4.2. Cēsu novads
4.3. Gulbenes novads
4.4. Limbažu novads
4.5. Madonas novads
4.6. Smiltenes novads
4.7. Valkas novads
4.8. Valmieras novads
4.9. Varakļānu novads

5.

Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nams 5.1. Dienvidkurzemes novads
5.2. Kuldīgas novads
5.3. Liepājas valstspilsēta
5.4. Saldus novads
5.5. Talsu novads
5.6. Ventspils novads
5.7. Ventspils valstspilsēta

Lietu piekritība tiesām

Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu rajona (pilsētas) tiesa izskata visas krimināllietas kā pirmās instances tiesa.

Rīgas pilsētas tiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas krimināllietas, kuru materiālos iekļauti valsts noslēpumu saturoši objekti. Rajona (pilsētas) tiesā krimināllietas izskata tiesnesis vienpersoniski. Ja krimināllieta ir sevišķi sarežģīta, pirmās instances tiesas priekšsēdētājs var noteikt tās koleģiālu iztiesāšanu – triju pirmās instances tiesas tiesnešu sastāvā.

Apelācijas kārtībā pārsūdzētu rajona (pilsētas) tiesas nolēmumu izskata apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa.

Kasācijas kārtībā pārsūdzētu jebkuras tiesas nolēmumu izskata Augstākās tiesas Krimināllietu departaments kā kasācijas instances tiesa.

Apelācijas un kasācijas instances tiesā krimināllietu iztiesā koleģiāli.

Saskaņā ar Civilprocesa likumu tiesai pakļautās lietas pirmajā instancē izskata rajona (pilsētas) tiesa.

Rīgas pilsētas tiesa izskata lietas, kuru materiālos ir iekļauts valsts noslēpuma objekts, un lietas par patenttiesību, augu šķirņu, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju, dizainparaugu, preču zīmju, sertifikācijas zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lietas par autortiesību un blakustiesību, datubāzu veidotāju tiesību (sui generis) aizsardzību un lietas par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu. Ja izskatāmā lieta ietver prasījumu, kas ir saistīts ar prasījumu lietā, kura ir piekritīga gan Rīgas pilsētas tiesai, gan rajona (pilsētas) tiesai, vai arī rajona (pilsētas) tiesā saņemta pretprasība, kas ir piekritīga Rīgas pilsētas tiesai, lietu izskata Rīgas pilsētas tiesa.

Saskaņā ar Patentu likumu Rīgas pilsētas tiesa kā pirmās instances tiesa civilprocesuālā kārtībā izskata šādas ar izgudrojumu tiesisko aizsardzību saistītas lietas:

  • par tiesību atjaunošanu uz patentu;
  • par patenta atzīšanu par spēkā neesošu;
  • par iepriekšlietošanas tiesībām;
  • par patenta nelikumīgu izmantošanu (patenta pārkāpumu);
  • par patenta pārkāpuma neesamības fakta konstatēšanu;
  • par licences piešķiršanu, licences līguma noteikumiem vai to izpildi;
  • par tiesībām uz kompensāciju sakarā ar neiespējamību atklāti izmantot izgudrojumu.

Saskaņā ar Dizainparaugu likumu Rīgas pilsētas tiesa kā pirmās instances tiesa izskata šādus strīdus, kas saistīti ar dizainparaugu tiesisko aizsardzību:

  • par tiesību atzīšanu uz dizainparaugu;
  • par dizainparauga reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu;
  • par dizainparauga nelikumīgu izmantošanu (dizainparauga pārkāpumu);
  • par licences piešķiršanu, licences līguma noteikumiem vai to izpildi.

Lietas par tiesībām, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomē, izskata Rīgas pilsētas tiesa.

Rīgas pilsētas tiesa sagatavo izpildu rakstu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 299.pantu pieņemtiem Eiropas Padomes, Komisijas vai Eiropas Centrālās bankas aktiem.

Lietas par atzinuma sniegšanu ārvalsts tiesai lietā par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanu ārvalstī, ja bērna dzīvesvieta ir Latvijā, tiek izskatītas Rīgas pilsētas tiesā.

Lietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā, ja bērna dzīvesvieta ir citā valstī, tiek izskatītas Rīgas pilsētas tiesā.

Rajona (pilsētas) tiesas izskata arī zemesgrāmatu lietas. 2019.gadā Tiesu sistēmas optimizācijas ietvaros rajona (pilsētas) tiesās iekļāva arī 72 zemesgrāmatu nodaļu tiesnešus, saglabājot to specializāciju.

Rīgas apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas civillietas, kuru materiālos ir iekļauts valsts noslēpuma objekts. Pirmās instances tiesā civillietu izskata tiesnesis vienpersoniski, apelācijas un kasācijas instances tiesā – koleģiāli.

Par pirmās instances tiesas spriedumu (papildspriedumu) lietas dalībnieki var iesniegt apelācijas sūdzību, bet prokurors — apelācijas protestu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, izņemot spriedumus, kuru pārsūdzēšanu apelācijas kārtībā likums neparedz.

Pirmās instances tiesas spriedumu, kas taisīts, piemērojot Civilprocesa likuma likuma 30.4 nodaļas noteikumus, un apelācijas instances tiesas spriedumu (papildspriedumu) lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā, bet prokurors — iesniegt kasācijas protestu.

Administratīvo pārkāpumu lietas tiesās izskata rajonu (pilsētu) tiesas un apgabaltiesas, kam piekrīt civillietas un krimināllietas. Atbilstoši Latvijas Administratīvās atbildības likumam augstākās iestādes pieņemtu lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā. Rajona (pilsētas) tiesneša nolēmumu var pārsūdzēt, ja tas tieši noteikts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, apgabaltiesā. Apelācijas instances nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu administratīvo lietu pirmajā instancē izskata Administratīvās rajona tiesas tiesu namā, ja likumā nav noteikts citādi. Ja lietu kā pirmās instances tiesa izskata Administratīvā rajona tiesa un tai ir nepieciešams pārbaudīt informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts, šādu lietu izskata Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Ja likums noteic, ka administratīvo lietu kā pirmā instances tiesa izskata nevis Administratīvā rajona tiesa, bet gan Administratīvā apgabaltiesa vai Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, pieteikumu tiesai iesniedz attiecīgi Administratīvajā apgabaltiesā vai Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā. Par pirmās instances tiesas spriedumu un papildspriedumu administratīvā procesa dalībnieks var iesniegt apelācijas sūdzību, izņemot gadījumu, kad likumā paredzēts, ka spriedums nav pārsūdzams vai ir pārsūdzams, iesniedzot kasācijas sūdzību. Tādu Administratīvās rajona tiesas spriedumu, kas nav stājies spēkā, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Apelācijas instances tiesas spriedumu un papildspriedumu administratīvā procesa dalībnieks var pārsūdzēt kasācijas kārtībā, ja tiesa pārkāpusi materiālo vai procesuālo tiesību normas vai, izskatot lietu, pārsniegusi savas kompetences robežas. Pirmās instances tiesā administratīvo lietu izskata tiesnesis vienpersoniski vai koleģiāli, apelācijas un kasācijas instances tiesā – koleģiāli.

Augstākās tiesas sastāvā ir Civillietu departaments, Krimināllietu departaments, Administratīvo lietu departaments. Augstākās tiesas Civillietu departaments, Krimināllietu departaments un Administratīvo lietu departaments ir kasācijas instance visās lietās, kuras izskatījušas rajonu (pilsētu) tiesas un apgabaltiesas, kā arī ir pirmā instance lietās par Valsts kontroles padomes lēmumiem, kas pieņemti Valsts kontroles likuma 55.panta kārtībā. Augstākās tiesas departaments – trīs tiesnešu sastāvā vai likumā noteiktajos gadījumos – paplašinātā tiesnešu sastāvā.

Juridiskās datubāzes

Datubāzes nosaukums un URL

Latvijas tiesu portāls

Latvijas tiesu e-pakalpojumu vietne

Augstākās tiesas mājaslapa

Vai piekļuve datubāzei ir bez maksas?

Jā, piekļuve ir bez maksas.

Datubāzes saturs īsumā

Latvijas Tiesu portālā pieejama vispārējā aktuālā informācija par tiesām Latvijā.

Latvijas Tietu e-pakalpojumu vietnē iespējams piekļūt anonimizēto tiesu nolēmumu datu bāzei, elektroniski sekot līdzi tiesvedības gaitai, iesniegt tiesā e-iesniegumu, aprēķināt ar tiesvedību un maksas pakalpojumiem saistītās izmaksas nodevu kalkulatorā, saņemt un aizpildīt e-veidlapas, kā arī piekļūt citiem tiesu e-pakalpojumiem.

Augstākās tiesas mājaslapā pieejams Judikatūras nolēmumu arhīvs, kurā ievietoti aktuāli Augstākās tiesas nolēmumi, kā arī tiesu prakses apkopojumi. Informāciju skatīt Judikatūras sadaļā.

Papildu informācija

Latvijas Tiesu portālā publicētā informācija, kā arī Augstākās tiesas portālā publicētie Augstākās tiesas nolēmumi un tiesu prakses apkopojumi šobrīd pieejama vienīgi latviešu valodā.

3 – Manas tiesības tiesas procesa laikā

Ja esat pilngadīga persona, pārzināt jums izvirzītās apsūdzības un ir runa par vidēji smagu noziegumu, par kuru var piespriest naudas sodu vai ne vairāk kā piecus gadus ilgu brīvības atņemšanu, jūs varat izmantot procedūru ar nosaukumu „tūlītēja stāšanās tiesas priekšā iepriekšējai vainas atzīšanai”. Šajā procedūrā ir obligāti jāpiedalās advokātam. Minētās ātrās procedūras rezultātā ir iespējams saņemt vieglāku sodu.

Kurā tiesā notiks lietas izskatīšana?

Tiesas kompetence ir atkarīga no noziedzīga nodarījuma būtības un teritoriālās kompetences. Kriminālpārkumu iztiesāšana būs policijas tiesas vai vietējās, pārkāpuma izdarīšanas vietas vai jūsu dzīvesvietas tuvumā esošās tiesas kompetencē.

Mazāk smagu noziegumu (délits) iztiesāšana būs nodarījuma izdarīšanas vietas, jūsu dzīvesvietas vai apcietināšanas vietas tuvumā esošās krimināltiesas kompetencē.

Pārkāpuma izdarīšanas vietas, jūsu dzīvesvietas vai apcietināšanas vietas tuvumā esošā zvērināto tiesa būs tiesīga iztiesāt vidēji smagus un smagus noziegumus.

Tiesas process notiek mutiski un ir atklāta. Izņēmuma kārtā tiesas process notiks slēgti nepilngadīgu noziedznieku gadījumā vai pēc cietušā pieprasījuma izvarošanas, spīdzināšanas un nežēlīgas rīcības lietā, kuras ietvaros bija jāpiedzīvo arī seksuāla agresija.

 

Mazāk smagu noziegumu un kriminālpārkāpumu gadījumā lēmumus pieņem viens vai vairāki profesionālie tiesneši, savukārt zvērināto tiesa, ko veido trīs zvērināti pilsoņi un trīs profesionālie miertiesneši, pieņem lēmumus ar kvalificētu vairākumu, ko veido astoņas personas.

Vai tiesas procesa laikā var mainīt apsūdzības punktus?

Tiesā tiek izskatītas tikai aktā par procesa ierosināšanu minētās apsūdzības. Tā nedrīkst ņemt vērā citas apsūdzības.

Tomēr tiesai ir tiesības mainīt apsūdzības kvalifikāciju tiesas sēdes laikā, ar nosacījumu, ka jums tiek dota iespēja iesniegt novērojumus par jaunajam apsūdzībā. Ja šāda pārkvalifikācija nozīmē, ka ir jāņem vērā jauni fakti, jums jāpiekrīt brīvprātīgi atbildēt arī par šiem faktiem.

Francijā nepastāv vainas atzīšanas procedūra. Ir vien iespējams pirms jebkura procesa izmantot tūlītējas stāšanās tiesas priekšā procedūru iepriekšējai vainas atzīšanai attiecībā uz atsevišķiem mazāk smagiem noziegumiem. Ja esat atzinies, jūsu atzīšanās tiks apspriesta un nodota tiesnešu izvērtēšanai tāpat kā visi pārējie pierādījumi.

Kādas ir manas tiesības tiesas prāvas laikā?

Jūs klātbūtne ir obligāta visas tiesas prāvas laikā. Pamatota attaisnojuma neesamības gadījumā jūs tiksiet tiesāts prombūtnē, izņemot, ja tiesa piekrīt pārcelt sēdi līdz jūsu atgriešanās brīdim. Bet tiesai nav pienākuma izpildīt šo pieprasījumu. Tomēr, ja jūsu advokāts ir klātesošs, viņu varēs uzklausīt, un viņš varēs jūs pārstāvēt. Krimināllietā varēs izdot jūsu apcietināšanas orderi.

Francijā iespēja izmantot videokonferenci ir paredzēta tikai liecinieku, civilprasītāju un ekspertu nopratināšanai.

Ja nesaprotat tiesvedības valodu, jums administratīvā kārtā tiks norīkots tulks.

Krimināllietā advokāta līdzdalība ir obligāta. Viņa klātbūtne nav obligāta tikai mazāk  smaga nozieguma un kriminālpārkāpuma gadījumā. Jūs varat mainīt advokātu tiesas procesa laikā.

Tiesas procesa laikā jums tiks dots vārds. Tomēr jums ir arī tiesības klusēt visu procedūras norises laiku. Šāda nostāja var ietekmēt maģistrātu stingro pārliecību.

Jūs nevar notiesāt tikai tāpēc, ka esat melojis nopratināšanas laikā. Tomēr melošana ietekmēs tiesas lēmumu. Turklāt tā var apdraudēt jūsu advokāta stratēģiju.

Kādas ir manas tiesības attiecībā uz pierādījumiem, kas savākti pret mani?

Notiks sacīkstes debates par visiem lietā apkopotajiem pierādījumiem, lai arī jūs varētu paust savu viedokli par tiem. Francijas krimināltiesībās nav paredzēti ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, un tos var iegūt jebkādos apstākļos. Tāpēc jūs varēsiet iesniegt nepieciešamos pierādījumus, jo īpaši pierādījumus, kas saņemti no privātdetektīva, ar nosacījumu, ka tie ir likumīgi.

Jūs varēsiet pieprasīt liecinieku uzklausīšanu. Jūs nopratināšanas laikā varēsiet nepastarpināti vai ar advokāta starpniecību uzdot jautājumus lieciniekiem un apstrīdēt viņu liecību ar jebkādiem līdzekļiem.

Vai tiks ņemta vērā informācija par manu iepriekšējo sodāmību?

Miertiesneši iepazīsies ar jūsu sodāmības reģistra saturu. Visas procedūras garumā lietas materiāliem ir pievienots izraksts. Kompetentā tiesu iestāde, kuras rīcībā ir jūsu lietas materiāli, varēs pieprasīt, lai tai tiktu nosūtīts izraksts no jūsu sodāmības reģistra citā dalībvalstī.

Kas notiks tiesas prāvas beigās?

Jūs būsiet iepriekš apspriedis prāvas iznākumu ar advokātu, ja vien būsiet skaidri informējis viņu par savu situāciju. Iespējamais iznākums ir lietas izbeigšana, attaisnošana vai notiesāšana.

Notiesāšanas gadījumā ir iespējami šādi sodi:

Brīvības atņemšanas sods:

  • vidēji smags vai smags noziegums – mūža ieslodzījums vai brīvības atņemšana uz noteiktu laiku. Brīvības atņemšanas uz noteiktu laiku gadījumā Kriminālkodeksā ir noteikts soda maksimālais ilgums. Tas var būt no 10 līdz 30 gadiem;
  • mazāk smags noziegums – ne vairāk kā 10 gadus ilga brīvības atņemšana.

Ja minētie brīvības atņemšanas sodi nav pārsūdzami, tiem ir piemērojami atvieglojumi, piemēram, nosacīta brīvība, daļēja brīvība vai amnestija.

Citi sodi:

  • Jebkurā lietā var piespriest naudas sodu, kura summu nosaka atbilstoši katram pārkāpumam.
  • Mazāk smaga nozieguma gadījumā un lietā, kas saistīta ar draudu radīšanu satiksmes drošībai, var piespriest „sodu-kompensāciju”, kura ietvaros tiek atlīdzināti cietušajam radītie zaudējumi.
  • Var piespriest papildu sodus. Piemēram, sabiedriskos darbus (ar jūsu piekrišanu), tiesības ierobežojošus sodus (autovadītāja apliecība u.c.), mantas konfiskāciju, iestādes slēgšanu, pilsoņa tiesību atņemšanu (tiesības balsot u.c.) vai aizliegumu parakstīt čekus. Vēl var pasludināt aizliegumu ierasties (ja esat ārzemnieks) vai aizliegumu uzturēties Francijas teritorijā.

Kāda ir cietušā loma tiesas procesa laikā?

Cietušais var piedalīties tiesas procesā vai arī iecelt pārstāvi. Viņš var atteikties no dalības tiesas procesā. Cietušais var ierosināt procesu. Tiesas prāvas laikā cietušā vai viņa advokāta klātbūtne ļaus nodrošināt viņa interešu aizstāvību un pieprasīt viņam radīto zaudējumu atlīdzināšanu.

Paziņot par tehnisku/satura problēmu vai sniegt atsauksmi par šo lapu