1 Tiesību avoti
1.1 Valsts tiesību normas
(izlase)
Starptautisko privāttiesību avoti Rumānijā ir: Konstitūcija; Civilkodeksa VIII nodaļa un Civilprocesa kodekss; dažādi īpašie tiesību akti, kas saistīti ar ārvalstnieku starptautiskajām privāttiesībām; uzņēmumi; Komercreģistrs; un pilsonība.
1.2 Daudzpusējas starptautiskās konvencijas
(izlase)
Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences konvencijas civilprocesa jautājumos; par dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu; dokumentu izmantošanu; pierādījumu pieprasīšanu; tiesu pieejamības atvieglošanu; starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem; bērnu aizsardzību; adopciju; tiesas izvēli; uzturēšanas saistībām, kā arī spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās.
Eiropas Padomes konvencijas par komercšķīrējtiesu; spriedumu atzīšanu un izpildi bērnu aizgādības lietās; informāciju par ārvalstu tiesību aktiem; adopciju; to bērnu tiesisko statusu, kuri nav dzimuši laulībā; un pilsonību.
Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas par sieviešu un bērnu tiesību jautājumiem; bērna uzturlīdzekļu prasību izpildi ārzemēs; šķīrējtiesu; imunitāti; transportu; intelektuālo īpašumu; ārpuslīgumisko atbildību; civiltiesisko atbildību attiecībā uz piesārņojuma izraisītiem postījumiem; pārbaudi; noilguma termiņiem; un pārdošanas līgumiem.
1.3 Svarīgākās divpusējās konvencijas
Rumānija ir noslēgusi līgumus par tiesisko palīdzību civillietās ar Albāniju, Alžīriju, Austriju, Beļģiju, Bulgāriju, Ķīnu, Čehijas Republiku, Kubu, Ēģipti, Franciju, Grieķiju, Ungāriju, Itāliju, Maķedoniju, Maroku, Moldovu, Mongoliju, Poliju, Krieviju, Serbiju, Slovākiju, Slovēniju, Dienvidkoreju, Spāniju, Sīriju, Tunisiju, Turciju, Ukrainu un Apvienoto Karalisti.
2 Kolīziju normu piemērošana
Ārvalstu tiesību aktu piemērošanu tiesiskajām attiecībām ar starptautisko elementu var pieprasīt tiesa un iesaistītā puse pēc savas iniciatīvas.
Pamatojoties uz savu aktīvo lomu, tiesa var pēc savas iniciatīvas rosināt un likt pusēm apspriest ārvalstu tiesību aktu piemērošanu, ja Rumānijas tiesību kolīziju normā ir atsauce uz to. Turklāt jebkura ieinteresētā persona var pieprasīt ārvalstu tiesību aktu piemērošanu tiesā saskaņā ar pieejamības principu.
2.1 Vai tiesnesim ir pienākums pēc savas iniciatīvas piemērot kolīziju normas?
Materiālo tiesību normas (tostarp tiesību kolīziju normas) ir iekļautas ārvalstu tiesību aktos, ja vien puses nav izvēlējušās piemērojamos ārvalstu tiesību aktus; tiesisku darījumu formai un līgumsaistībām piemērojamo tiesību aktu lietas un citas īpašās lietas, kas paredzētas starptautiskās konvencijās, kuras parakstījusi Rumānija, ir noteiktas Eiropas Savienības tiesībās vai ar likumu.
Ja ārvalstu tiesību aktos ir atgriezeniskā norāde uz Rumānijas tiesību aktiem vai citas valsts tiesību aktiem, tiek piemēroti Rumānijas tiesību akti, ja vien nav skaidri noteikts citādi.
Sk. Civilkodeksa 2559. un 2560. pantu.
2.2 Atgriezeniskā norāde
Materiālo tiesību normas (tostarp tiesību kolīziju normas) ir iekļautas ārvalstu tiesību aktos, ja vien puses nav izvēlējušās piemērojamos ārvalstu tiesību aktus; tiesisku darījumu formai un līgumsaistībām piemērojamo tiesību aktu lietas un citas īpašās lietas, kas paredzētas starptautiskās konvencijās, kuras parakstījusi Rumānija, ir noteiktas Eiropas Savienības tiesībās vai ar likumu.
Ja ārvalstu tiesību aktos ir atgriezeniskā norāde uz Rumānijas tiesību aktiem vai citas valsts tiesību aktiem, tiek piemēroti Rumānijas tiesību akti, ja vien nav skaidri noteikts citādi.
Sk. Civilkodeksa 2559. un 2560. pantu.
2.3 Piesaistes kritērija izmaiņas
Lietas, kurām vienmēr piemērojami iepriekš spēkā esošie tiesību akti pat tad, ja piesaiste mainās, ietver: pēdējās valstspiederības valsts tiesību aktus (lēmums par iespējamās nāves, prombūtnes vai pazušanas konstatēšanu); tiesību aktus, kas bērna dzimšanas dienā regulē bērna vecāku laulības ietekmi uz (bērna izcelšanās laulībā); bērna valstspiederības valsts tiesību aktus no bērna dzimšanas dienas (bērna izcelšanās ārpus laulības).
Lietas, kurās iepriekš spēkā esošiem tiesību aktiem ir lielāks spēks nekā jaunajiem tiesību aktiem pat tad, ja piesaiste mainās, ietver: tās valsts tiesību aktus, uz kuru īpašums izsūtīts (izsūtāmais īpašums); slēdzot līgumu, raksturīgā izpildījuma debitora dzīvesvietas / juridiskās adreses dzīvesvietas valsts tiesību aktus (nosakot ciešākās saites, kuras līgums atspoguļo).
Lietas, kurās var tikt piemēroti jaunie vai iepriekš spēkā esošie tiesību akti, ja piesaiste mainās, ietver: tās vietas tiesību aktus, kurā atrodas kustamais īpašums, kad noticis juridisks fakts, kā rezultātā ir radušās vai zudušas tiesības (lietu tiesību noteikšana, nodošana un izbeigšana); piemērojamos tiesību aktus laikā un vietā, kurā tiek īstenoti reklāmas veidi (kustamais īpašums, kas iepriekš pārvietots vai ko plānots pārvietot uz citu valsti); tās valsts tiesību aktus, kurā īpašums atradies, nonākot personas īpašumā, vai tās valsts tiesību aktus, uz kuru tas pārvietots (iegūšana ar noilgumu).
Lietas, kurām tiek piemēroti labvēlīgāki tiesību akti, ja vienojošais faktors mainās, ietver: valstspiederības maiņas gadījumā saistībā ar pilngadības sasniegšanu; bērna ārpuslaulības izcelšanās gadījumā (ja bērnam piedzimšanas brīdī ir divas valstspiederības).
2.4 Izņēmumi kolīziju normu piemērošanā
Ārvalstu tiesību akti netiek piemēroti, ja tie ir pretrunā sabiedriskai kārtībai saskaņā ar Rumānijas starptautiskajām privāttiesībām (piemēram, ja tie noved pie rezultāta, kas nav saderīgs ar Rumānijas vai Eiropas Savienības tiesībām un cilvēku pamattiesībām), vai ja attiecīgie ārvalstu tiesību akti ir īstenojami, pārkāpjot Rumānijas tiesību aktus. Ja netiek piemēroti ārvalstu tiesību akti, tiek piemēroti Rumānijas tiesību akti.
Izņēmuma gadījumā tiesību akta izpildi, kas noteikta saskaņā ar valsts tiesību normām attiecībā uz starptautiskajām privāttiesībām, var nepiemērot, ja tiesiskajām attiecībām ir ļoti maza saistība ar šo tiesību aktu. Tādā gadījumā tiek piemēroti tie tiesību akti, kuriem ar tiesiskajām attiecībām ir vislielākā saistība.
Prioritāte ir obligātiem noteikumiem saskaņā ar Rumānijas tiesību aktiem, kas regulē tiesiskās attiecības ar starptautisko elementu. Obligātos noteikumus saskaņā ar citas valsts tiesību aktiem arī var piemērot tieši, lai regulētu tiesiskās attiecības ar starptautisko elementu, ja tiesiskās attiecības liecina, ka tām ir cieša saistība ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, un to nosaka pušu likumīgās intereses.
Sk. Civilkodeksa 2564. un 2566. pantu.
2.5 Ārvalstu tiesību pārbaude
Ārvalstu tiesību aktu saturu nosaka tiesa, pamatojoties uz apliecinājumiem, kas iegūti no valsts iestādēm, kuras to noteikušas, izmantojot ekspertu atzinumus vai citā pienācīgā veidā. Pusei, kura pieprasa piemērot ārvalstu tiesību aktus, var pieprasīt pierādīt to saturu.
Sk. Civilkodeksa 2562. pantu; Likuma Nr. 189/2003 par starptautisko tiesisko palīdzību civillietās 29. pantu; Eiropas konvenciju par informāciju par ārvalstu likumiem (Londona, 1968. gads), un ar 1.3. punktā minētajām valstīm noslēgtos divpusējos nolīgumus.
3 Kolīziju normas
3.1 Līgumsaistības un tiesību akti
Juridiska akta būtību nosaka ar tiesību aktiem, ko izvēlas puses vai tā autors. Puses var izvēlēties tiesību aktus, ko piemērot visam juridiskam aktam vai tikai tā daļai.
Ja izvēles nav, tiek piemēroti tās valsts tiesību akti, ar kuru juridiskajam dokumentam ir vislielākā saistība (valsts, kurā akta noslēgšanas brīdī atrodas raksturīgā izpildījuma debitora vai akta autora dzīvesvieta vai juridiskā adrese), un, ja tiesību aktus nav iespējams noteikt, tās valsts tiesību akti, kurā juridisks akts ir noslēgts.
Juridiska akta formālās prasības nosaka tiesību akti, kas regulē tā būtību. Akts tiek uzskatīts par spēkā esošu, ja tas atbilst nosacījumiem, kas noteikti kādos no šiem tiesību akiem: tās vietas tiesību aktos, kurā tas izstrādāts; personas, kura tam piekritusi, valstspiederības valsts tiesību aktos vai pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību aktos; vai piemērojamos tiesību aktos saskaņā ar tās iestādes starptautiskajām privāttiesībām, kas pārbauda juridiskā akta spēkā esību.
Līgumsaistībām piemērojamos tiesību aktus nosaka saskaņā ar Eiropas Savienības tiesībām, un jautājumos, kas neietilpst to darbības jomā, attiecīgam juridiskajam aktam piemērojamo vietējo tiesību noteikumiem, ja vien starptautiskās konvencijās vai īpašos noteikumos nav paredzēts citādi.
Sk. Civilkodeksa 2640.–2646. pantu.
3.2 Ārpuslīgumiskās saistības
Ārpuslīgumiskām saistībām piemērojamos tiesību aktus nosaka saskaņā ar Eiropas Savienības tiesībām, un jautājumos, kas neietilpst to darbības jomā, piemēro tiesību aktus, kas regulē pušu iepriekšējo tiesisko attiecību būtību, ja vien starptautiskās konvencijās vai īpašos noteikumos nav paredzēts citādi.
Tiesiskās aizsardzības līdzekļa prasības, kas balstītas uz privātās dzīves neaizskaramību un ar personu saistītām tiesībām, tiek regulētas pēc cietušās personas izvēles ar tās valsts tiesību aktiem, kurā: atrodas cietušās personas pastāvīgā dzīvesvieta; kurā radītas kaitīgās sekas; vai kurā atrodas kaitējuma radītāja pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskā adrese.
Atbildes tiesībām attiecībā uz pārkāpumiem, kas saistīti ar personu, piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā izdota publikācija vai pārraidīta programma.
Sk. Civilkodeksa 2641. un 2642. pantu.
3.3 Personas statuss, tā aspekti saistībā ar civilstāvokli (vārds, dzīvesvieta, rīcībspēja)
Personas vārdu regulē personas valstspiederības valsts tiesību akti. Bērna vārda došanu pēc bērna piedzimšanas regulē pēc izvēles vai nu tās valsts tiesību akti, kuras valstspiederīgie ir abi vecāki un bērns, vai arī tās valsts tiesību akti, kurā bērns ir dzimis un dzīvojis kopš dzimšanas.
Personas dzīvesvietai piemēro valsts tiesību aktus.
Personu civilstāvokli, tiesībspēju un rīcībspēju regulē personu valsts tiesību akti. Īpašu tiesībnespēju un rīcībnespēju saistībā ar konkrētām tiesiskām attiecībām regulē tiesību akti, ko piemēro attiecīgām tiesiskajām attiecībām. Personas statusa sākumu un beigas regulē katras personas valstspiederības valsts tiesību akti.
Pilnībā tiesībspējīgu un rīcībspējīgu personu aprūpei piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā aizbildnības nodibināšanas dienā vai dienā, kad veikti aizsardzības pasākumi, atrodas personas pastāvīgā dzīvesvieta.
Sk. Civilkodeksa 2570., 2572.–2576. un 2578.–2579. pantu.
3.4 Tiesisko attiecību noteikšana starp vecākiem un bērniem, ieskaitot adopciju
3.4.1 Tiesisko attiecību noteikšana starp vecākiem un bērniem
Bērna izcelšanos laulībā nosaka saskaņā ar tiesību aktiem, kas bērna piedzimšanas dienā regulē tiesības un pienākumus, kas izriet no bērna vecāku laulības. Ja vecāku laulība ir izbeigta vai anulēta pirms bērna piedzimšanas, tiek piemēroti tie tiesību akti, kas izbeigšanas vai anulēšanas dienā regulējuši no laulības izrietošās tiesības un pienākumus. Tas attiecas arī uz paternitātes noliegšanu, ja bērns ir dzimis laulībā, kā arī bērna vārda iegūšanu.
Bērna izcelšanos ārpus laulības nosaka saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kuras valstspiederīgais ir bērns kopš dzimšanas, kas attiecas uz bērna izcelsmes apstiprināšanu un tā ietekmi, un izcelsmes atzīšanas apstrīdēšanu. Ja bērnam ir vairāk nekā viena valstspiederība, kas nav Rumānijas, tiek piemēroti tās valstspiederības valsts tiesību akti, kuri bērnam ir vislabvēlīgākie.
Sk. Civilkodeksa 2603.–2606. pantu.
3.4.2 Adopcija
Pamatnosacījumi adopcijas apstiprināšanai ir noteikti adoptētāja un adoptējamā valstspiederības valsts tiesību aktos. Tām jāatbilst arī obligātajiem nosacījumiem abos režīmos, kas noteikti abu valstu tiesību aktos. Pamatnosacījumi laulātajiem, kuri adoptē kopā, vai vienam laulātajam, kurš adoptē otra laulāto bērnu, ir noteikti tiesību aktos, kas regulē no laulības izrietošās tiesības un pienākumus.
No laulības izrietošās tiesības un pienākumus, attiecības starp adoptētāju un adoptējamo un adopcijas pārtraukšanu regulē adoptētāja valstspiederības valsts tiesību akti, un, ja adoptētāji ir abi laulātie, piemēro tiesību aktus, kas regulē no laulības izrietošās vispārējās tiesības un pienākumus.
Adopcijas veidam piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā adopcija veikta.
Sk. Civilkodeksa 2607.–2610. pantu.
3.5 Laulība, pāru kopdzīve bez laulības, partnerattiecības, laulības šķiršana, laulāto atšķiršana, uzturēšanas saistības
3.5.1 Laulība
Pamatnosacījumi laulības noslēgšanai ir noteikti tās valsts tiesību aktos, kuras valstspiederīgie laulības ceremonijas brīdī ir laulājamie.
Laulības noslēgšanas veidam piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā tā ir noslēgta.
Tiesību akti, kas regulē tiesiskās prasības laulības noslēgšanai, tiek piemēroti arī laulības spēkā neesībai un šādas spēkā neesības sekām.
No laulības izrietošām vispārējām tiesībām un pienākumiem tiek piemēroti laulāto kopējās dzīvesvietas valsts tiesību akti un, ja tādas nav, abu laulāto kopējās valstspiederības valsts tiesību akti. Ja laulāto valstspiederība atšķiras, tiek piemērotas tās valsts tiesību akti, kurā laulība ir noslēgta.
Sk. Civilkodeksa 2585.–2589. pantu.
3.5.2 Pāru kopdzīve bez laulības un partnerattiecības
3.5.3 Laulības šķiršana un laulāto atšķiršana
Rumānijā ir piemērojama Regula Roma III.
Saskaņā ar valsts tiesībām laulātie, abpusēji vienojoties, var izvēlēties vienu no šādiem tiesību aktiem, ko piemēro laulības šķiršanai: tās valsts tiesību aktus, kurā atrodas laulāto kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta dienā, kad ir noslēgta vienošanās par izvēlētiem piemērojamiem tiesību aktiem; tās valsts tiesību aktus, kurā bijusi laulāto pēdējā kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta, ja vismaz viens no tiem joprojām tur dzīvo, kad tiek noslēgta vienošanās par izvēlētiem piemērojamiem tiesību aktiem; tās valsts tiesību aktus, kuras valstspiederīgais ir kāds no laulātajiem; tās valsts tiesību aktus, kurā laulātie dzīvojuši vismaz trīs gadus; vai Rumānijas tiesību aktus.
Vienošanos par laulības šķiršanai piemērojamo tiesību aktu izvēli var noslēgt vai grozīt ne vēlāk kā tajā datumā, kad laulības šķiršanas lieta ir nodota izskatīšanai par laulības šķiršanu atbildīgajai iestādei. Taču tiesa var ņemt vērā laulāto vienošanos ne vēlāk kā pirmajā lietas izskatīšanas reizē, uz kuru puses ir atbilstīgi uzaicinātas.
Ja laulātie nav izvēlējušies tiesību aktus, laulības šķiršanai piemēro šādus tiesību aktus: tās valsts tiesību aktus, kurā laulības šķiršanas pieteikuma iesniegšanas dienā atrodas laulāto kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta; ja kopīgas pastāvīgās dzīvesvietas nav, tās valsts tiesību aktus, kurā bijusi laulāto pēdējā kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta, ja laulības šķiršanas pieteikuma iesniegšanas dienā attiecīgās valsts teritorijā atrodas vismaz viena laulātā pastāvīgā dzīvesvieta; ja tādas nav, tās valsts tiesību aktus, kuras valstspiederīgie laulības šķiršanas pieteikuma iesniegšanas dienā ir abi laulātie; ja laulātajiem ir atšķirīga valstspiederība, laulāto pēdējās kopīgās valstspiederības valsts tiesību aktus, ja vismaz viens no laulātajiem laulības šķiršanas pieteikuma iesniegšanas dienā ir saglabājis attiecīgo valstspiederību; un visos citos gadījumos Rumānijas tiesību aktus.
Tiesību aktus, kas regulē šķiršanos, atbilstīgi piemēro arī laulāto atšķiršanai.
Sk. Civilkodeksa 2597.–2602. pantu.
3.5.4 Uzturēšanas saistības
Uzturēšanas saistībām piemērojamos tiesību aktus nosaka saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību noteikumiem (Civilkodeksa 2612. pants).
3.6 Laulāto mantiskās attiecības
Laulāto mantiskajām attiecībām piemērojamie tiesību akti ir laulāto izvēlēti tiesību akti (pēc viena laulātā pastāvīgās dzīvesvietas izvēles izdarīšanas dienā, jebkura laulātā valstspiederības valsts tiesību akti izvēles izdarīšanas dienā, vai pirmās pēc laulības noslēgšanas kopīgās pastāvīgās dzīvesvietas tiesību akti). Tās regulē dokumentu piekļuves pasākumus un izpildes saistības pret trešām personām vai arī formalitātes, kas nepieciešamas laulības savienības noslēgšanai, ar tiesību aktiem, kas ir spēkā laulības noslēgšanas vietā.
Vienošanos par laulāto mantiskajām attiecībām piemērojamiem tiesību aktiem var noslēgt pirms laulības noslēgšanas, laulības noslēgšanas brīdī vai laulības laikā.
Formālie nosacījumi ir tie, kas paredzēti vai nu tiesību aktos, kas izvēlēti laulāto mantisko attiecību regulēšanai, vai arī tās vietas tiesību aktos, kurā vienošanās noslēgta. Ja laulātie nav izvēlējušies laulāto mantiskajām attiecībām piemērojamos tiesību aktus, tām piemēro tiesību aktus, kas piemērojami vispārējām tiesībām un pienākumiem, kas izriet no laulības.
Sk. Civilkodeksa 2590.–2596. pantu.
3.7 Testamenti un mantojums
Rumānijā ir piemērojama Regula (ES) Nr. 650/2012.
Valsts tiesībās mantošanu regulē tās valsts tiesību akti, kurā mirušā nāves brīdī atradusies tā pastāvīgā dzīvesvieta.
Persona var izvēlēties tiesību aktus, kas piemērojami mantošanas tiesībām tajā valstī, kuras valstspiederīgā tā ir. Ja ir izvēlēti piemērojamie tiesību akti, tie regulē tādas piekrišanas esību un spēku, kas izteikta, norādot izvēlētos piemērojamos tiesību aktus.
Testamenta sagatavošana, grozīšana vai atsaukšana tiek uzskatīta par spēkā esošu, ja dienā, kad akts ir sagatavots, grozīts vai atsaukts, vai arī testatora nāves dienā akts atbilst piemērojamām formālajām prasībām saskaņā ar: testatora valstspiederības valsts tiesību aktiem; testatora pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību aktiem; tās vietas tiesību aktiem, kurā dokuments ir sagatavots, grozīts vai atsaukts; tās vietas tiesību aktiem, kurā atrodas nekustamais īpašums; vai tās tiesas vai iestādes tiesību aktiem, kas īsteno mantoto aktīvu nodošanas procedūru.
Ja saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem mantotāja nav, Rumānijas teritorijā esošu īpašumu pārņem Rumānijas valsts saskaņā ar Rumānijas tiesību aktiem par bezmantinieka īpašuma piešķiršanu.
Sk. Civilkodeksa 2633.–2636. pantu.
3.8 Nekustamais īpašums
Tās vietas tiesību akti, kurā īpašums atrodas (lex rei sitae), regulē šādus jautājumus: valdījumu, īpašumtiesības un citas lietu tiesības attiecībā uz īpašumu, tostarp nodrošinājumu; (īpašumtiesību perioda sākumā) valdījumu ar tiesībām kļūt par īpašnieku; (ja noticis juridisks fakts, kā rezultātā ir radušās, mainījušās vai zudušas šādas tiesības) lietu tiesību rašanos, pāreju vai izbeigšanu attiecībā uz īpašumu, kuram mainās atrašanās vieta; (slēdzot kustamā īpašuma ieķīlāšanas līgumu) nosacījumus kustamā īpašuma ķīlas spēkā esībai, paziņošanai un sekām; paziņošanas formas un tiesību nodibināšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu; (zādzības/eksportēšanas laikā vai prasības laikā) prasības par nozagtu vai nelegāli eksportētu īpašumu.
Tranzītā esošam īpašumam piemēro tās valsts tiesību aktus, no kuras tas tiek nosūtīts.
Lietu tiesību nodibināšanai, pārejai un izbeigšanai attiecībā uz transportlīdzekļiem piemēro: kuģa karoga valsts tiesību aktus vai lidmašīnas reģistrācijas valsts tiesību aktus; tiesību aktus, kas piemērojami transportēšanas uzņēmuma organizatoriskajam statusam tā īpašumā esošajiem dzelzceļa un autotransporta līdzekļiem.
Akciju un obligāciju izdošanai reģistrētā vai uzrādītāja formā piemēro tiesību aktus, kas ir piemērojami tās juridiskās personas organizatoriskajam statusam, kas tās izdod.
Intelektuālā darba autortiesību nodibināšanai, saturam un izbeigšanai piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā tas ir pirmo reizi publicēts.
Rūpnieciskā īpašuma tiesību nodibināšanai, saturam un izbeigšanai piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā tas ir noguldīts vai reģistrēts vai kurā iesniegts pieteikums tā noguldīšanai vai reģistrēšanai.
Sk. Civilkodeksa 2613.–2632. pantu.
3.9 Maksātnespēja
Noteikumus attiecībā uz piemērojamiem tiesību aktiem iespējams atrast Likumā Nr. 85/2014 par maksātnespēju un maksātnespējas novēršanas procesu, kas atvieglo Regulas (EK) Nr. 2015/848 par maksātnespējas procedūrām piemērošanu.