Konfiskācija

Eiropas Savienībā noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācija jau pirms daudziem gadiem ir atzīta par vienu no efektīvākajiem līdzekļiem cīņā pret organizēto noziedzību. Konfiskācija ir vērsta pret kriminālu organizāciju pastāvēšanas galveno virzītājspēku, t.i., vēlēšanos ar nelikumīgiem līdzekļiem gūt pēc iespējas lielāku peļņu. Lēmums par konfiskāciju ir galīgs tiesas lēmums, kura iznākums ir galīga īpašuma atsavināšana.

Konfiskācija starptautiskā mērogā

Starptautiskā mērogā noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju reglamentē vairāki tiesību akti. Par pagrieziena punktu noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas veicināšanā var uzskatīt 1990. gada Strasbūras konvenciju, ko ratificējušas visas 27 ES dalībvalstis. Tā paredz veicināt starptautisku sadarbību noziedzīgi iegūtu līdzekļu identifikācijas, meklēšanas, iesaldēšanas un konfiskācijas jomā. Šī konvencija ir papildināta un atjaunināta ar 2005. gada Varšavas konvenciju.

Konfiskācija Eiropas Savienībā

Eiropas Savienība jau pirms daudziem gadiem ir atzinusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas svarīgo nozīmi. Pēdējos gados pieņemti vairāki tiesību akti, lai konfiskācijai Eiropas Savienībā nodrošinātu kopēju pieeju. Pašlaik ES cenšas panākt, lai šie tiesību akti tiktu pienācīgi īstenoti dalībvalstu līmenī.

  • Pamatlēmums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju tika pieņemts 2001. gadā. Tā mērķis ir nodrošināt kopēju pieeju, kas dalībvalstīm jāievēro attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kuru gadījumā jāparedz līdzekļu konfiskācija. Vispārējs noteikums paredz, ka tādu pārkāpumu gadījumā, par kuriem soda ar brīvības atņemšanu uz laiku, kas var pārsniegt vienu gadu, valsts tiesību aktos jāparedz iespēja konfiscēt no šiem pārkāpumiem iegūtus līdzekļus. Dalībvalstīm jāizveido vērtību konfiscēšanas sistēma. Visi citu dalībvalstu pieprasījumi jāapstrādā tikpat prioritāri kā šādi pasākumi iekšējos procesos.
  • Pamatlēmums par konfiskāciju, kas pieņemts 2005. gadā, paredz vēl vairāk tuvināt dalībvalstu tiesību aktus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju.
  • Pamatlēmumā par konfiskācijas rīkojumu savstarpēju atzīšanu ir paredzēti noteikumi, saskaņā ar kuriem vienas dalībvalsts tiesu iestādes savā teritorijā atzīs un izpildīs konfiskācijas rīkojumu, ko izdevušas citas dalībvalsts kompetentās tiesu iestādes. Konfiscētā īpašuma vērtību rīkojuma izdošanas valsts un izpildes valsts sadala vienādās daļās.
  • Pirms konfiskācijas rīkojuma bieži izdod rīkojumu par īpašuma iesaldēšanu. Lai kompetentās tiesu iestādes varētu arestēt īpašumu pēc citas dalībvalsts kompetento tiesu iestāžu pieprasījuma, 2003. gadā pieņemts Pamatlēmums par īpašuma vai pierādījumu iesaldēšanu (sk. arī sadaļu Īpašuma un pierādījumu iesaldēšana).
  • Lai nodrošinātu tiesu iestāžu praktiskās sadarbības efektivitāti, ir pieņemts Padomes Lēmums par līdzekļu atguves dienestiem, kurš paredz papildināt neoficiālo sadarbību, kas jau izveidojusies to dalībvalstu kontaktpunktu starpā, kuri darbojas noziedzīgi iegūtu līdzekļu identificēšanas, meklēšanas un atgūšanas jomā CARIN tīklā. Saskaņā ar šo lēmumu dalībvalstīm jāizveido vai jānorīko līdzekļu atgūšanas dienesti, kuru uzdevums ir sekmēt efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu līdzekļu atgūšanas jomā.
  • 2014. gadā tika pieņemta direktīva, lai ES dalībvalstīm atvieglotu līdzekļu iesaldēšanu, kuri iegūti smagu un organizētu noziegumu rezultātā. Direktīvas mērķis ir vienkāršot pastāvošos noteikumus un novērst būtiskās nepilnības, kuras izmanto organizētās noziedzības grupas. Tā uzlabos ES dalībvalstu spēju konfiscēt līdzekļus, kas nodoti trešām personām, atvieglos noziedzīgu līdzekļu konfiskāciju gadījumā, ja aizdomās turētā persona bēguļo, un nodrošinās, ka kompetentās iestādes var uz laiku iesaldēt līdzekļus, ja pastāv to nobēdzināšanas risks.
  • 2018. gadā tika pieņemta regula par iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpēju atzīšanu. To piemēro no 2020. gada 19. decembra. Tās mērķis ir atvieglot līdzekļu atgūšanu pārrobežu lietās ES. Regulu piemēro iesaldēšanas un konfiskācijas rīkojumiem, ko kāda dalībvalsts izdevusi saistībā ar tiesvedību krimināllietās. Tajā ir noteikti skaidri un īsi termiņi iesaldēšanas rīkojumu savstarpējai atzīšanai un izpildei. Tā uzlabo cietušo tiesības uz restitūciju un kompensāciju pārrobežu tiesvedībā. Regulā ir paredzēti aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka iesaldēšanas rīkojumu vai konfiskācijas rīkojumu savstarpēja atzīšana atbilst ES Pamattiesību hartai. To piemēro starp ES dalībvalstīm (izņemot Dāniju un Īriju), un ar to aizstāj 2003. un 2006. gada pamatlēmumus.
  • Informāciju par kompetentajām iestādēm un dalībvalstu deklarācijām dara pieejamu Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls.
Lapa atjaunināta: 20/01/2023

Šo lapu uztur Eiropas Komisija. Informācija šajā tīmekļa vietnē nav uzskatāma par Eiropas Komisijas oficiālo nostāju. Komisija neuzņemas nekādu atbildību vai saistības attiecībā uz informāciju vai datiem, kas ietverti vai izmantoti šajā dokumentā. Autortiesību noteikumus Eiropas tīmekļa vietnēs lūdzu skatīt juridiskajā paziņojumā.