Valsts tiesību akti | Eiropas e-tiesiskuma portāls

Tiesību avoti

Francijas tiesības galvenokārt veidotas no rakstiskām tiesību normām, ko sauc par tiesību avotiem. Tās var būt tiesību normas, kuras ir pārņēmušas valstis vai kas ir pieņemtas valstu savā starpā, valsts līmenī, kā arī nacionālo vai starptautisko tiesu iestāžu judikatūra vai arī tādas lokālā līmenī atzītas tiesību normas kā rīkojumi, ko izdevušas pašvaldības vai specializētas organizācijas, piemēram, Ārstu kolēģija, tiesību normas, ko iedzīvotāji noslēguši savā starpā kā kolektīvās vienošanās vai līgumi un visbeidzot vienkāršas paražu tiesības.

Tas visas ir sakārtotas tiesību normu hierarhiskā kārtībā. Tāpēc attiecībā uz jaunajām tiesību normām:

jāievēro agrāk izdotās augstākā līmeņa tiesību normas,
ar tām var grozīt tāda paša līmeņa agrāk izdotas tiesību normas,
tās atceļ agrāk pieņemtās pretrunīgās tiesību normas.

Starptautisko tiesību avoti

Starptautiski līgumi un nolīgumi

Lai nolīgums Francijā stātos spēkā, vispirms to ratificē vai apstiprina un publicē. Atsevišķi nolīgumi Francijas tiesību sistēmā piemērojami tieši, taču citi jāpielāgo iekšējām tiesību normām.

Eiropas Savienības tiesības

Eiropas Savienības tiesību jēdziens attiecas uz Eiropas Savienības iestāžu pieņemtajām tiesību normām. Tās var būt rekomendācijas, atzinumi, regulas, lēmumi vai arī direktīvas.

Nacionālie tiesību avoti

Konstitucionālās tiesību normas

1958. gada 4. oktobra Konstitūcija;
1946. gada 27. oktobra Konstitūcijas preambula, kā arī 1789. gada 26. augusta Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija un Republikas likumos atzīti pamatprincipi;
Konstitucionālajai padomei pirms to pasludināšanas iesniegtie organiskie likumi, paredzēti Konstitūcijas papildināšanai.

Tiesību normas ar likuma spēku

Parlamentā pieņemtais likums ir pakārtots Konstitūcijai. Pirms likumu pasludināšanas Konstitucionālā padome pārbauda saņemto likumu konstitucionālo atbilstību jeb apstiprina to atbilstību Konstitūcijai. Konstitucionālo padomi var sasaukt pēc Republikas prezidenta, premjerministra, Nacionālās asamblejas un Senāta priekšsēdētāju, vai sešdesmit deputātu vai sešdesmit senatoru pieprasījuma. Konstitucionālajā padomē var vērsties arī Valsts padome vai Kasācijas tiesa ar pieprasījumiem par spēka esošo tiesību aktu atcelšanu, ko iesniedz iesaistītās puses, kuras strīdus situācijā, kurā ir piemērojami šie tiesību akti, apstrīd tiesību aktu atbilstību tiesībām un brīvībām, ko garantē Konstitūcija.

Saskaņā ar Konstitūcijas 55. pantu, starptautiskajiem nolīgumiem, kurus ratificējusi Francija, ir lielāks juridisks spēks nekā likumiem. Administratīvais un tiesas tiesnesis novērš tāda likuma piemērošanu, kas nav atbilstīgs nolīgumam, neatkarīgi no tā, vai tas pieņemts pirms vai pēc attiecīgā likuma pieņemšanas.

Likumpamatoti tiesību akti

Rīkojumi

Saskaņā ar Konstitūcijas 38. pantu, Valdība savas programmas pildīšanai uz noteiktu laiku var lūgt Parlamentu tai piešķirt pilnvaras pildīt likumdevēja lomu. Šie rīkojumi ir formāli likumpamatoti akti, līdz tos ratificējis likumdevējs, un tos tātad var apstrīdēt administratīvajā tiesā līdz to ratifikācijai.

Noteikumi

Noteikumus iedala atkarībā no tā, kura iestāde tos ir izdevusi:
- Republikas prezidenta vai premjerministra dekrēti (ja tos pieņēmusi Ministru padome vai Valsts padome, tos var grozīt tikai tādā pašā kārtībā, kā tie ir pieņemti);
- starpministriju vai ministriju rīkojumi;
- reglamentējoša rakstura lēmumi, kurus pieņem no valsts atdalījušās (prefekts, mērs...) vai decentralizētas (komūna, departaments, reģions) iestādes.

Kolektīvas vienošanās

Darba kodekss nosaka vispārējās tiesību normas, kas piemērojamas attiecībā uz darba apstākļiem. Saskaņā ar šo kodeksu privātā sektora sociālie partneri (darba devēji un algoto darbinieku arodbiedrības) slēdz vienošanās un līgumus. Tajās atrunā visus nosacījumus, saistītus ar darbu un ar attiecīgajās struktūrās strādājošo sociālajām garantijām (pārstrādes rūpniecība un tirdzniecība, kopmītnes jaunajiem darbiniekiem, iestādes jautājumos par papildu pensijām...). Kolektīvie līgumi attiecas vienīgi uz konkrētu jomu (algas, darba laiks...). Kolektīvos līgumus un vienošanās var noslēgt konkrētā nozarē (visos uzņēmumos, kas noteiktā teritorijā nodarbojas ar viena veida aktivitātēm), uzņēmumā vai iestādē. Kolektīvās vienošanās var „paplašināt” Darba, sociālo attiecību, ģimenes lietu ministrija vai Lauksamniecības uz zivsaimniecības ministrija, un tā var arī tās attiecināt uz visām konkrētās nozares struktūrvienībām.

Tiesu un administratīvo tiesu judikatūra

Judikatūra var būt pārņemta no tiesām vai administratīvajām tiesām. Tiesu judikatūra interpretē tiesības, taču principā to piemēro tikai izskatīšanā esošai lietai. Administratīvo tiesu judikatūrai ir augstāks spēks nekā likumpamatotiem aktiem, jo ar to var atcelt noteikumus, taču tai ir zemāks spēks nekā tiesību aktiem ar likuma spēku.

Institucionālā sistēma

Likumdošanas process Francijā

Vispirms jānošķir likumprojekts, kuru ierosina Valdība un kuru Ministru padomē iesniedz ministrs, no priekšlikuma, ko ierosina Parlaments. Likumprojektu vai likuma priekšlikumu iesniedz Nacionālajā asamblejā vai Senātā.

Pēc tam likuma saturu izskata Parlamentā. To pieņem gadījumā, ja abas asamblejas apstiprina to tajā pašā redakcijā.

Ja abām asamblejām rodas iebildumi, tad tiek sasaukta Jauktā paritārā komisija. Komisijas, kuras sastāvā ir 7 deputāti un 7 senatori, uzdevums ir iesniegt kopēju likuma redakciju pēc tam, kad to pēc parastās procedūras divos lasījumos ir izskatījusi katra asambleja.

Valdība tomēr var uzsākt paātrināto procedūru; šajā gadījumā Jaukto paritāro komisiju var sasaukt uzreiz pēc pirmā lasījuma.

Likumu pasludina (tas ir, paraksta) Republikas prezidents 15 dienu laikā pēc tam, kad Valdība ir iesniegusi Parlamenta pieņemto dokumentu. Šajā laikā Prezidents var pieprasīt likumu izskatīt atkārtoti un Konstitucionāla padome to var saņemt, lai pārbaudītu satura atbilstību Konstitūcijai. Likums tiek pasludināts un stājas spēkā pēc tam, kad tas publicēts Oficiālajā vēstnesī (Journal officiel).

Likumu un noteikumu publicēšana

Ar likumiem un noteikumiem obligāti ir jāiepazīstina pilsoņi. Individuāla rakstura aktus paziņo attiecīgajām personām, savukārt reglamentējoša rakstura aktus publicē.

2004. gada 20. februāra Rīkojums nr. 2004-164 sākot ar 2004. gada 1. jūniju mainīja kārtību, kādā likumdošanas un normatīvie akti stājas spēkā. Turpmāk Civilkodeksa 1.pants paredz, ka tiesību akti stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas Oficiālajā vēstnesī, ja vien likumā nav noteikts citādi.

Tomēr steidzamos gadījumos likumi stājas spēkā to publicēšanas dienā, ja to paredz dekrēts par to pasludināšanu un administratīvie akti, saskaņā ar kuriem Valdība izdod īpašus noteikumus.

Turklāt Oficiālajā vēstnesī publicē ne tikai dekrētus, bet arī reglamentējošos aktus, kurus valsts līmenī ir pieņēmušas kompetentās iestādes (ministriju rīkojumi, neatkarīgu administratīvo iestāžu akti ...). Ministriju rīkojumus bieži vien publicē ministriju oficiālajos biļetenos.

Reglamentējošos aktu publicē vienā oficiālajā biļetenā, ja tas skar tikai vienu ļoti specifisku kategoriju (galvenokārt ministrijas ierēdņus un darbiniekus).

Uz vietējo iestāžu izdotajiem aktiem attiecas īpaša to publicēšanas kārtība. Tos nepublicē Oficiālajā vēstnesī.

Cirkulāriem un pavēlēm principā ir reglamentējošs raksturs. Šie akti dienestiem sniedz norādījumus par likumu un dekrētu piemērošanu vai precizē dažādu noteikumu interpretāciju.

Lai tie būtu piemērojami, tie ir jāpublicē premjerministra interneta vietnē, kas paredzēta šim nolūkam (2008. gada 8. decembra Dekrēts 2008-1281). Parastā publicēšanas kārtība ir, tos publicējot ministriju oficiālajos biļetenos. Oficiālajā vēstnesī publicē vienīgi svarīgākos cirkulārus.

Juridiskās datubāzes

Saskaņā ar 2002. gada 7. augusta Dekrētu nr. 2002-1064 (versija angļu valodā) publiski pieejamās juridiskās datubāzes Francijā publisko, izmantojot publikāciju tīmekļa vietnes pakalpojumu (SPDDI).

Šī sistēma ir precīzi izklāstīta Faktu lapā par Légifrance pieejamo datu lietošanu:

Légifrance iekļauti šādi elementi:

kodeksu, likumu un noteikumu konsolidētās versijas (datubāze „Legi”)
dokumenti, kas publicēti Oficiālā vēstneša izdevumā „likumi un dekrēti” (datubāze „Jorf”)
valsts līmeņa kolektīvās vienošanās (datubāze „Kali”)
Konstitucionālās padomes lēmumi (datubāze „Constit”)
Kasācijas tiesas un Apelācijas tiesu spriedumi (datubāze „Cass” spriedumiem, kas publicēti Biļetenā, datubāze „Inca" nepublicētajiem, bet datubāze „Capp” Apelācijas tiesas spriedumiem)
Valsts padomes un Konfliktu tiesas nolēmumi, administratīvo apelācijas tiesu nolēmumi un atsevišķi administratīvo tiesu nolēmumi (datubāze „Jade”)
Nacionālās komisijas par informācijas brīvību lēmumi (datubāze „CNIL”).

Zināšanai: citas tīmekļa vietnes pieejamas vai nu tieši vai caur Légifrance, kas iesaistītas SPPDI, un tās ir šādu iestāžu tīmekļa vietnes:

Revīzijas palāta par lēmumiem, ko pieņēmušas tiesu iestādes finanšu jautājumos,
Katra ministrija ar savu oficiālo biļetenu,
Nodokļu ģenerāldirekcija ar fiskāliem dokumentiem
Ārlietu un Eiropas lietu ministrija par starptautiskām konvencijām (datubāze „Pact”).

Informācija par šīs otrās kategorijas datu iegūšanu un izmantošanu ir pieejama katrā no šīm tīmekļa vietnēm.

Légifrance datubāzē var atrast arī turpmāk uzskaitīto Datubāzu katalogu.

Tāpat ir pieejams Légifrance licenču tarifu saraksts.

Datubāzes

Šeit ir sniegts nepilnīgs juridisko datubāzu saraksts:

Datubāzē LEGI uzkrāj kodeksu, likumu un noteikumu konsolidētās versijas.
Datubāzē JORF uzkrāj tos dokumentus, kas publicēti Oficiālā vēstneša izdevumā „likumi un dekrēti”.
Datubāzē KALI uzkrāj valsts līmenī pieņemtās kolektīvās vienošanās.
Datubāzē CONSTIT uzkrāj Konstitucionālās padomes lēmumus.
Datubāzē JADE uzkrāj Valsts padomes un Konfliktu tiesas nolēmumus, administratīvo apelācijas tiesu nolēmumus un atlasītus administratīvo tiesu nolēmumus.
Datubāzē CNIL uzkrāj CNIL (Nacionālās komisijas par informācijas brīvību) lēmumus.

Kasācijas tiesas

Izmantojot pakalpojumus tiešsaistē, var pasūtīt Kasācijas tiesas spriedumus un atsevišķus tulkotus Kasācijas tiesas spriedumus angļu, arābu un tradicionālajā ķīniešu valodā.

Lapa atjaunināta: 13/12/2016

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

3 – Manas tiesības tiesas procesa laikā

Ja esat pilngadīga persona, pārzināt jums izvirzītās apsūdzības un ir runa par vidēji smagu noziegumu, par kuru var piespriest naudas sodu vai ne vairāk kā piecus gadus ilgu brīvības atņemšanu, jūs varat izmantot procedūru ar nosaukumu „tūlītēja stāšanās tiesas priekšā iepriekšējai vainas atzīšanai”. Šajā procedūrā ir obligāti jāpiedalās advokātam. Minētās ātrās procedūras rezultātā ir iespējams saņemt vieglāku sodu.

Kurā tiesā notiks lietas izskatīšana?

Tiesas kompetence ir atkarīga no noziedzīga nodarījuma būtības un teritoriālās kompetences. Kriminālpārkumu iztiesāšana būs policijas tiesas vai vietējās, pārkāpuma izdarīšanas vietas vai jūsu dzīvesvietas tuvumā esošās tiesas kompetencē.

Mazāk smagu noziegumu (délits) iztiesāšana būs nodarījuma izdarīšanas vietas, jūsu dzīvesvietas vai apcietināšanas vietas tuvumā esošās krimināltiesas kompetencē.

Pārkāpuma izdarīšanas vietas, jūsu dzīvesvietas vai apcietināšanas vietas tuvumā esošā zvērināto tiesa būs tiesīga iztiesāt vidēji smagus un smagus noziegumus.

Tiesas process notiek mutiski un ir atklāta. Izņēmuma kārtā tiesas process notiks slēgti nepilngadīgu noziedznieku gadījumā vai pēc cietušā pieprasījuma izvarošanas, spīdzināšanas un nežēlīgas rīcības lietā, kuras ietvaros bija jāpiedzīvo arī seksuāla agresija.

Mazāk smagu noziegumu un kriminālpārkāpumu gadījumā lēmumus pieņem viens vai vairāki profesionālie tiesneši, savukārt zvērināto tiesa, ko veido trīs zvērināti pilsoņi un trīs profesionālie miertiesneši, pieņem lēmumus ar kvalificētu vairākumu, ko veido astoņas personas.

Vai tiesas procesa laikā var mainīt apsūdzības punktus?

Tiesā tiek izskatītas tikai aktā par procesa ierosināšanu minētās apsūdzības. Tā nedrīkst ņemt vērā citas apsūdzības.

Tomēr tiesai ir tiesības mainīt apsūdzības kvalifikāciju tiesas sēdes laikā, ar nosacījumu, ka jums tiek dota iespēja iesniegt novērojumus par jaunajam apsūdzībā. Ja šāda pārkvalifikācija nozīmē, ka ir jāņem vērā jauni fakti, jums jāpiekrīt brīvprātīgi atbildēt arī par šiem faktiem.

Francijā nepastāv vainas atzīšanas procedūra. Ir vien iespējams pirms jebkura procesa izmantot tūlītējas stāšanās tiesas priekšā procedūru iepriekšējai vainas atzīšanai attiecībā uz atsevišķiem mazāk smagiem noziegumiem. Ja esat atzinies, jūsu atzīšanās tiks apspriesta un nodota tiesnešu izvērtēšanai tāpat kā visi pārējie pierādījumi.

Kādas ir manas tiesības tiesas prāvas laikā?

Jūs klātbūtne ir obligāta visas tiesas prāvas laikā. Pamatota attaisnojuma neesamības gadījumā jūs tiksiet tiesāts prombūtnē, izņemot, ja tiesa piekrīt pārcelt sēdi līdz jūsu atgriešanās brīdim. Bet tiesai nav pienākuma izpildīt šo pieprasījumu. Tomēr, ja jūsu advokāts ir klātesošs, viņu varēs uzklausīt, un viņš varēs jūs pārstāvēt. Krimināllietā varēs izdot jūsu apcietināšanas orderi.

Francijā iespēja izmantot videokonferenci ir paredzēta tikai liecinieku, civilprasītāju un ekspertu nopratināšanai.

Ja nesaprotat tiesvedības valodu, jums administratīvā kārtā tiks norīkots tulks.

Krimināllietā advokāta līdzdalība ir obligāta. Viņa klātbūtne nav obligāta tikai mazāk smaga nozieguma un kriminālpārkāpuma gadījumā. Jūs varat mainīt advokātu tiesas procesa laikā.

Tiesas procesa laikā jums tiks dots vārds. Tomēr jums ir arī tiesības klusēt visu procedūras norises laiku. Šāda nostāja var ietekmēt maģistrātu stingro pārliecību.

Jūs nevar notiesāt tikai tāpēc, ka esat melojis nopratināšanas laikā. Tomēr melošana ietekmēs tiesas lēmumu. Turklāt tā var apdraudēt jūsu advokāta stratēģiju.

Kādas ir manas tiesības attiecībā uz pierādījumiem, kas savākti pret mani?

Notiks sacīkstes debates par visiem lietā apkopotajiem pierādījumiem, lai arī jūs varētu paust savu viedokli par tiem. Francijas krimināltiesībās nav paredzēti ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, un tos var iegūt jebkādos apstākļos. Tāpēc jūs varēsiet iesniegt nepieciešamos pierādījumus, jo īpaši pierādījumus, kas saņemti no privātdetektīva, ar nosacījumu, ka tie ir likumīgi.

Jūs varēsiet pieprasīt liecinieku uzklausīšanu. Jūs nopratināšanas laikā varēsiet nepastarpināti vai ar advokāta starpniecību uzdot jautājumus lieciniekiem un apstrīdēt viņu liecību ar jebkādiem līdzekļiem.

Vai tiks ņemta vērā informācija par manu iepriekšējo sodāmību?

Miertiesneši iepazīsies ar jūsu sodāmības reģistra saturu. Visas procedūras garumā lietas materiāliem ir pievienots izraksts. Kompetentā tiesu iestāde, kuras rīcībā ir jūsu lietas materiāli, varēs pieprasīt, lai tai tiktu nosūtīts izraksts no jūsu sodāmības reģistra citā dalībvalstī.

Kas notiks tiesas prāvas beigās?

Jūs būsiet iepriekš apspriedis prāvas iznākumu ar advokātu, ja vien būsiet skaidri informējis viņu par savu situāciju. Iespējamais iznākums ir lietas izbeigšana, attaisnošana vai notiesāšana.

Notiesāšanas gadījumā ir iespējami šādi sodi:

Brīvības atņemšanas sods:

vidēji smags vai smags noziegums – mūža ieslodzījums vai brīvības atņemšana uz noteiktu laiku. Brīvības atņemšanas uz noteiktu laiku gadījumā Kriminālkodeksā ir noteikts soda maksimālais ilgums. Tas var būt no 10 līdz 30 gadiem;
mazāk smags noziegums – ne vairāk kā 10 gadus ilga brīvības atņemšana.

Ja minētie brīvības atņemšanas sodi nav pārsūdzami, tiem ir piemērojami atvieglojumi, piemēram, nosacīta brīvība, daļēja brīvība vai amnestija.

Citi sodi:

Jebkurā lietā var piespriest naudas sodu, kura summu nosaka atbilstoši katram pārkāpumam.
Mazāk smaga nozieguma gadījumā un lietā, kas saistīta ar draudu radīšanu satiksmes drošībai, var piespriest „sodu-kompensāciju”, kura ietvaros tiek atlīdzināti cietušajam radītie zaudējumi.
Var piespriest papildu sodus. Piemēram, sabiedriskos darbus (ar jūsu piekrišanu), tiesības ierobežojošus sodus (autovadītāja apliecība u.c.), mantas konfiskāciju, iestādes slēgšanu, pilsoņa tiesību atņemšanu (tiesības balsot u.c.) vai aizliegumu parakstīt čekus. Vēl var pasludināt aizliegumu ierasties (ja esat ārzemnieks) vai aizliegumu uzturēties Francijas teritorijā.

Kāda ir cietušā loma tiesas procesa laikā?

Cietušais var piedalīties tiesas procesā vai arī iecelt pārstāvi. Viņš var atteikties no dalības tiesas procesā. Cietušais var ierosināt procesu. Tiesas prāvas laikā cietušā vai viņa advokāta klātbūtne ļaus nodrošināt viņa interešu aizstāvību un pieprasīt viņam radīto zaudējumu atlīdzināšanu.

Lapa atjaunināta: 26/11/2024