1 Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulība varētu tikt šķirta?
Pieteikumu par laulības šķiršanu var iesniegt abi laulātie (kopīgs pieteikums) vai viens no laulātajiem (vienpusējs pieteikums). Abos gadījumos tiesvedība ir jāsāk, iesniedzot pieteikumu (verzoekschrift) (sk. 11. jautājumu).
Laulības šķiršanas procesā, kas sākts kopīgi vai vienpusēji, laulātie ir jāpārstāv juristam. Laulības šķiršanas lietas izskata tās vietas rajona tiesa (rechtbank), kurā dzīvo pieteikuma iesniedzējs vai viens no pieteikuma iesniedzējiem. Laulības šķiršanas pieteikumu var iesniegt jebkurā laikā pēc laulības noslēgšanas — nav prasības, ka laulātajiem būtu bijis jāatrodas laulībā noteiktu laiku. Laulības šķiršana stājas spēkā, kad tiesas lēmums tiek reģistrēts dzimšanas, miršanas, laulību un reģistrētu partnerattiecību reģistrā (registers van de burgerlijke stand). Laulības šķiršanu var reģistrēt reģistrā tikai tad, kad lēmumu vairs nevar pārsūdzēt (galīgs lēmums). Laulības šķiršana jāreģistrē reģistrā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad lēmums kļuvis galīgs, citādi tas zaudē spēku un šādā gadījumā laulības šķiršanu vairs nevar reģistrēt reģistrā. Ja laulības notikušas ārvalstī un ārvalsts laulības apliecība nav tikusi reģistrēta Nīderlandes dzimšanas, miršanas, laulību un reģistrētu partnerattiecību reģistrā, (Nīderlandes tiesas) lēmums par laulības šķiršanu tiek reģistrēts Hāgas pašvaldības īpašajā dzimšanas, miršanas, laulību un reģistrētu partnerattiecību reģistrā.
2 Kādos gadījumos laulība var tikt šķirta?
Atbilstīgi Nīderlandes tiesībām vienīgais laulības šķiršanas pamats ir neatgriezeniska laulības iziršana. Uzskata, ka laulība ir neatgriezeniski izirusi, ja laulātajiem ir kļuvis neciešami turpināt kopdzīvi un nav izredžu, ka tiks atjaunotas pienācīgas laulāto attiecības. Ja pieteikumu iesniedz tikai viens laulātais, pieteikuma iesniedzējam jānorāda, ka laulība ir neatgriezeniski izirusi, un, ja otrs laulātais to noliedz, pieteikuma iesniedzējam ir jāiesniedz pierādījumi. Tiesa izlemj, vai laulība ir neatgriezeniski izirusi. Kopīga pieteikuma gadījumā laulība tiek šķirta, pamatojoties uz to, ka abi laulātie uzskata, ka viņu laulība ir neatgriezeniski izirusi.
3 Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz:
3.1 laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārdu)?
Šķirta persona var stāties jaunā laulībā vai noslēgt reģistrētas partnerattiecības. Laulības šķiršanai var būt sekas attiecībā uz bijušā laulātā uzvārda izmantošanu. Bijušais laulātais var vērsties tiesā, lai atceltu otra bijušā laulātā tiesības izmantot savu uzvārdu. Šādu pieteikumu var iesniegt tikai tad, ja tam ir pamatoti iemesli un ja laulībā nav dzimuši bērni.
3.2 laulāto mantas sadales jautājumiem?
Likumiskais regulējums
No 2018. gada 1. janvāra piemērojamais likumiskais regulējums ir ierobežota laulāto mantas kopība (beperkte gemeenschap van goederen). Tas nozīmē, ka laulāto mantas kopība attiecas tikai uz mantu un parādiem, kas laulātajiem bijuši kopīgi pirms stāšanās laulībā, kā arī visu mantu un parādiem, ko laulātie ieguvuši laulības laikā. Visa manta, kas kopīgi iegūta pirms stāšanās laulībā, un manta, kas iegūta laulības laikā, kopā veido kopīpašumu (boedmenging). Parādi, kas kopīgi radušies pirms stāšanās laulībā vai kas radušies laulības laikā, ir laulāto kopīgas saistības neatkarīgi no tā, kuram no laulātajiem parāds izveidojies. Kreditors var piedzīt parādu no laulāto kopīpašumā ietilpstošās mantas. Manta un parādi, kas pirms stāšanās laulībā piederējuši tikai vienam laulātajam, nav daļa no likumā noteiktās mantas kopības. Tie paliek attiecīgā laulātā privātīpašums. Tāpat likumā noteiktā ierobežotā laulāto mantas kopība neattiecas arī uz mantojumiem un dāvinājumiem (neatkarīgi no laika, kad tie iegūti). Mantojumi un dāvinājumi, kas iegūti pirms stāšanās laulībā un tās laikā, paliek attiecīgā laulātā privātīpašums.
Uz laulātajiem, kuri stājušies laulībā pirms likumā noteiktās ierobežotās mantas kopības sistēmas ieviešanas (t. i., kuru laulības noslēgšanas datums ir pirms 2018. gada 1. janvāra), attiecas likumā noteiktais regulējums par pilnu laulāto mantas kopību. Šajā gadījumā principā visa manta, ko laulātie ieguvuši pirms laulības vai tās laikā, veido daļu no kopīpašuma. Visa katram laulātajam piederošā manta ir daļa no kopīpašuma (boedelmenging). Principā arī visi parādi, kas radušies pirms laulībām vai laulības laikā, ir kopīgas saistības neatkarīgi no tā, kuram no laulātajiem izveidojies parāds. Kreditors var piedzīt parādu no laulāto pilnā kopīpašuma.
Gan laulāto mantas ierobežotas kopības režīmā, gan laulāto mantas pilnīgas kopības režīmā, kas bija spēkā līdz 2018. gada 1. janvārim, laulāto mantas kopība tiek izbeigta līdz ar laulības šķiršanu, t. i., kad dzimšanas, miršanas, laulību un reģistrētu partnerattiecību reģistrā tiek reģistrēts tiesas lēmums par laulības šķiršanu. No šā brīža kopīpašums beidz pastāvēt. Pēc laulības šķiršanas kopīpašums ir jāsadala. Ir jānosaka, kas katram laulātajam pienākas no kopīpašuma. Vispārīgais noteikums ir, ka katram laulātajam pienākas puse. Laulātie var atkāpties no šā noteikuma un paredzēt citu vienošanos laulības šķiršanas izlīgumā (echtscheidingsconvenant) vai mantas sadales laikā.
Laulāto mantisko attiecību līgumi
Laulātie var izvēlēties kārtību, kas atšķiras no likumā paredzētās, noslēdzot laulāto mantisko attiecību līgumu pirms stāšanās laulībā vai (retāk) laulības laikā. Tad šādos līgumos paredz noteikumus par mantas sadali laulības šķiršanas gadījumā.
3.3 nepilngadīgajiem bērniem?
Aizgādība
Pēc laulības šķiršanas abiem vecākiem joprojām ir kopīga aizgādība pār bērniem, tāpat kā laulības laikā. Tikai izņēmuma gadījumos tiesai var lūgt piešķirt aizgādības tiesības vienam no vecākiem. Pieteikumu par aizgādības piešķiršanu tikai vienam vecākam var iesniegt katrs no vecākiem vai abi vecāki. Vecākam, kam nav piešķirtas aizgādības tiesības, ir saskarsmes tiesības ar bērnu. Katrs vecāks vai abi vecāki var lūgt, lai tiesa nosaka saskarsmes kārtību.
Bērna uzturlīdzekļi
Ja vecāki pēc laulības šķiršanas saglabā kopīgu aizgādību, viņiem būtu jāvienojas par bērnu audzināšanas finansiālo kārtību. Viņi var arī lūgt tiesu noteikt šādu kārtību. Ja viņi nespēj panākt vienošanos, tiesa var noteikt maksājamo uzturlīdzekļu summu. Ja aizgādība piešķirta tikai vienam no vecākiem, tiesa pēc pieprasījuma novērtēs, cik daudz otram vecākam būtu jāpiedalās bērnu audzināšanas izmaksu segšanā. Principā par maksājumiem būtu jāvienojas pašiem vecākiem. Sīkāka informācija par šo jautājumu atrodama Uzturlīdzekļu piedziņas valsts aģentūras (Landelijk Bureau Inning Onderhoudsbijdragen) tīmekļa vietnē.
3.4 pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam?
Laulāto pienākums vienam otru uzturēt turpinās arī pēc laulības šķiršanas. Lēmumā par laulības šķiršanu vai vēlākā lēmumā tiesa bijušajam laulātajam, kura ienākumi nav pietiekami, lai segtu izmaksas savas iztikas nodrošināšanai, un no kura nevar pamatoti sagaidīt, ka viņš/viņa gūs šādus ienākumus, pēc viņa/viņas pieprasījuma var noteikt uzturlīdzekļu maksājumu, kas jāmaksā otram bijušajam laulātajam. Uzturlīdzekļu maksājumu var noteikt tiesa lēmumā par laulības šķiršanu vai vēlākā lēmumā. Aprēķinot šo maksājumu, tiesa ņem vērā tā bijušā laulātā vajadzības, kurš saņems maksājumu, un otra bijušā laulātā finansiālos līdzekļus. Var ņemt vērā arī nefinanšu faktorus, piemēram, laulības ilgumu vai laulāto kopdzīves ilgumu. Ja tiesa nenosaka uzturēšanas saistību termiņu, tās izbeidzas pēc 12 gadiem. Tiesa var pagarināt šo termiņu, ja to pieprasa bijušais laulātais, kuram ir nepieciešami uzturlīdzekļi finansiālu grūtību gadījumā. Principā, ja laulība bijusi īsa (mazāk par pieciem gadiem) un tajā nav dzimuši bērni, uzturlīdzekļu maksāšanas periods nepārsniedz laulības ilgumu. Ja laulātie vai bijušie laulātie ir vienojušies par uzturlīdzekļu maksājumiem, viņi var reģistrēt šo vienošanos laulības šķiršanas izlīgumā.
4 Kādā ir nozīme jēdzienam “laulāto atšķiršana”?
Laulāto atšķiršana (scheiding van tafel en bed) ir līdzeklis, ar kura palīdzību laulātie pārtrauc kopdzīvi viens ar otru, bet faktiski neizbeidz laulību. Laulāto atšķiršana interesē laulātos, kas vēlas šķirtību un šādas rīcības juridisko seku risinājumu, bet vēlas atrasties laulībā, piemēram, reliģisku vai finansiālu iemeslu dēļ. Laulāto atšķiršana dod samierināšanās iespēju. Tā var būt arī starpposms ceļā uz laulības šķiršanu. Laulāto atšķiršana stājas spēkā, kad tiesas lēmums tiek reģistrēts laulāto mantisko attiecību reģistrā. Tāpat kā laulības šķiršanas gadījumā, tas jāizdara sešu mēnešu laikā.
5 Kādi ir priekšnoteikumi laulāto atšķiršanai?
Vienīgais pamats laulāto atšķiršanai ir neatgriezeniska laulības iziršana.
6 Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?
Laulāto atšķiršanas sekas attiecībā uz laulāto mantiskajām attiecībām, bērna aizgādību (saskarsmes tiesībām), uzturlīdzekļu maksājumiem un pensijām ir tādas pašas kā laulības šķiršanas gadījumā. Laulība turpina pastāvēt. Likums paredz, ka atšķirtu laulāto nāves gadījumā tie viens otra īpašumu nemanto. Ja pēc laulāto atšķiršanas laulātie nolemj, ka viņi vēlas iet šķirtus ceļus, viņi var iesniegt pieteikumu par laulības šķiršanu pēc laulāto atšķiršanas. Atšķirti laulātie var dzīvot ar jaunu partneri un veidot jaunu dzīvi, taču viņi nevar stāties jaunā laulībā vai noslēgt reģistrētas partnerattiecības.
Vienpusēju pieteikumu par laulības šķiršanu pēc laulāto atšķiršanas nav iespējams iesniegt jebkurā laikā. Uz vienpusējiem pieteikumiem attiecas trīs gadu nogaidīšanas periods, ko tiesa noteiktos gadījumos var saīsināt līdz vienam gadam. Trīs gadu periods sākas ar dienu, kad laulāto atšķiršana tiek reģistrēta reģistrā. Kopīga pieteikuma iesniegšanai par laulības šķiršanu pēc laulāto atšķiršanas nav noteikts nekāds nogaidīšanas periods. Laulības šķiršana stājas spēkā, kad lēmums tiek reģistrēts dzimšanas, miršanas, laulību un reģistrētu partnerattiecību reģistrā.
7 Kāda ir praktiskā nozīme jēdzienam “laulības atzīšanas par spēkā neesošu”?
Laulību var atzīt par neesošu tikai ar tiesas lēmumu, kas pieņemts pēc attiecīga pieteikuma iesniegšanas. Noslēgta laulība nevar tikt atzīta par spēkā neesošu ar likumu (automātiski). Kamēr laulība nav atzīta par spēkā neesošu, tā paliek spēkā. Likumā ir noteikts, kādu iemeslu dēļ laulību var atzīt par neesošu un kas var iesniegt pieteikumu.
8 Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par spēkā neesošu?
Likumā ir noteikti šādi iemesli, pamatojoties uz kuriem var iesniegt prasību par laulības atzīšanu par neesošu. Puses sastāv laulībā, neraugoties uz šādiem faktoriem:
- šķēršļi laulības noslēgšanai (minimālā vecuma sasniegšanas prasība, nav piekrišanas nepilngadīgā laulībām, bigāmija, aizliegta radniecības pakāpe);
- spaidi vai kļūda;
- fiktīva laulība;
- viena laulātā garīgi traucējumi;
- reģistratora pilnvaru neesība vai
- nepietiekams skaits liecinieku.
9 Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas?
Laulības atzīšanai par neesošu ir atpakaļejošs spēks no laulības noslēgšanas brīža. Tas nozīmē, ka pēc tam, kad tiesa būs atzinusi laulību par neesošu, laulība tiks uzskatīta par tādu, kas nekad nav pastāvējusi. Noteiktos apstākļos var pieļaut izņēmumu no šā principa. Šādā gadījumā laulības atzīšanai par neesošu būs tādas pašas sekas kā laulības šķiršanai. Piemēram, bērni, kas dzimuši par neesošu atzītā laulībā, joprojām ir abu vecāku radinieki. Vēl viens izņēmums saistīts ar laulāto, kurš par neesošu atzītajā laulībā devies labā ticībā, t. i., laulāto, kurš nav apzinājies, ka laulība ir spēkā neesoša. Šajā saistībā sk. nosacījumus par laulības atzīšanu par neesošu, kas minēti atbildē uz 8. jautājumu. Labticīgais laulātais, piemēram, var prasīt, lai otrs laulātais maksā uzturlīdzekļus.
10 Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas iespējas, kad, nevēršoties tiesā, var tikt atrisināti laulības šķiršanas jautājumi?
Nīderlandē laulības šķiršanas lietās samērā bieži pieņemts izmantot mediāciju. Ar mediatora un, ja nepieciešams, laulāto juristu palīdzību laulātie var censties panākt vienošanos par laulības šķiršanu un tās sekām. Šīs vienošanās tiek atrunātas laulības šķiršanas izlīgumā, kas ir rakstisks dokuments. Izlīgums var aptvert tādus jautājumus kā mantas sadale, uzturēšanas saistības un bērnu audzināšanas izmaksas. Tiesa mediācijas procesā sagatavoto izlīgumu var iestrādāt savā lēmumā.
Ģimenes tiesību juristu un laulības šķiršanas mediatoru asociācijas (Vereniging van Familierechtadvocaten en Scheidingsbemiddelaars) biedri specializējas tādās jomās kā laulības šķiršana un uzturlīdzekļu maksājumi. Viņi arī specializējas laulības šķiršanas mediācijā un visā, kas ar to saistīts. Sīkāka informācija atrodama šajā vietnē: https://www.verenigingfas.nl/.
11 Kur lai es iesniedzu pieteikumu (sūdzību) par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādas ir nepieciešamās formalitātes un kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot pieteikumam?
Pieteikums
Laulības šķiršanas process vienmēr sākas ar pieteikumu tiesai (verzoekschrift). Šajā pieteikumā jānorāda laulāto uzvārds, vārdi un parastā vai pastāvīgā dzīvesvieta. Ja laulātajiem ir nepilngadīgi bērni, tā pati informācija norādāma arī par šādiem bērniem. Pieteikuma iesniedzējs saistībā ar laulības šķiršanu var prasīt arī papildu tiesību aizsardzības līdzekli (nevenvoorzieningen). Tiesa var piešķirt papildu tiesību aizsardzības līdzekli cita starpā par:
- aizgādību un saskarsmes tiesībām attiecībā uz nepilngadīgiem bērniem;
- bērna un/vai bijušā laulātā uzturēšanu;
- laulāto mantas sadali vai laulāto mantisko attiecību līgumā noteiktā režīma izbeigšanu;
- laulāto mājokļa izmantošanu un
- pensiju izlīdzināšanu.
Pieteikuma iesniedzēja juristam jāiesniedz pieteikums rajonā tiesā (rechtbank). Ja pieteikuma iesniedzējs dzīvo Nīderlandē, pieteikumu var iesniegt tiesā tajā tiesas apgabalā, kurā dzīvo pieteikuma iesniedzējs. Ja pieteikuma iesniedzējs nedzīvo Nīderlandē, bet otrs laulātais dzīvo Nīderlandē, pieteikums jānosūta tiesai tajā tiesas apgabalā, kurā dzīvo otrs laulātais. Ja abi laulātie dzīvo ārpus Nīderlandes, pieteikums iesniedzams Hāgas Rajona tiesā.
Kādi dokumenti jāiesniedz?
- Oriģināli izraksti (kas izsniegti pēdējo trīs mēnešu laikā) no iedzīvotāju reģistra par abiem laulātajiem, norādot valstspiederību, civilstāvokli un, ja laulātie nav Nīderlandes valstspiederīgie, ierašanās Nīderlandē datumu; ja viens laulātais ir Nīderlandes valstspiederīgais, bet otrs nav, norāda datumu, kurā viņš sācis pastāvīgi uzturēties Nīderlandē;
- oriģināli izraksti no dzimšanas reģistra (kas izsniegti pēdējo trīs mēnešu laikā) par nepilngadīgiem bērniem;
- oriģināls izraksts no laulību reģistra (tas jāsaņem laulību vietas pilsētas domē, un tam jābūt izsniegtam pēdējo trīs mēnešu laikā); ja laulības notikušas ārvalstīs, pietiek ar oriģinālo laulības apliecību vai senāku izrakstu;
- ja ir iesaistīti nepilngadīgi bērni — vecāku īstenotas aprūpes plāns; vecāku īstenotas aprūpes plānā norāda vienošanās, kas panāktas starp vecākiem attiecībā uz viņu bērniem, un tajā var paredzēt bērnu ikdienas aprūpi, viņu izglītību, sporta nodarbības, medicīnisko aprūpi, norunas par īpašām dienām, tādām kā brīvdienas un valsts svētku dienas, finanšu jautājumus un praktiskas vienošanās (bērnu aizvešana un atvešana).
12 Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar tiesvedības procesu saistītos izdevumus?
Ja pieteikuma iesniedzējs nespēj segt visas jurista vai mediatora izmaksas vai to daļu, viņš, ievērojot zināmus nosacījumus, var būt tiesīgs saņemt subsidētu juridisko palīdzību. Juridiskās palīdzības padome (Raad voor Rechtsbijstand) juridisko palīdzību subsidē, tikai izmantojot tajā reģistrētus mediatorus. Sīkāku informāciju par atbilstības nosacījumiem sk. tīmekļa vietnē https://www.rvr.org/.
Ja pieteikuma iesniedzējs dzīvo ārpus Nīderlandes, bet ES teritorijā, tiesības uz subsidētu juridisko palīdzību piemēro arī pārrobežu strīdos saskaņā ar Eiropas direktīvu par juridisku palīdzību pārrobežu strīdos (OV L 26, 31.1.2003.). Pieprasījumu par subsidētas juridiskās palīdzības sniegšanu var iesniegt Juridiskās palīdzības padomei Hāgā, izmantojot standarta veidlapu, kas izveidota atbilstīgi direktīvai un ir identiska visās dalībvalstīs. Ja nepieciešams, Juridiskās palīdzības padome var palīdzēt pieteikuma iesniedzējiem izvēlēties juristu. Sīkāka informācija atrodama šajā vietnē: https://www.rvr.org/.
Atsevišķos gadījumos, ja pastāv attiecīgs nolīgums vai konvencija, juridisko palīdzību Nīderlandē var saņemt arī pieteikuma iesniedzēji, kas dzīvo ārpus ES. Šajā saistībā nozīmīgi ir šādi nolīgumi: Hāgas Konvencija civilprocesa jautājumos (1954), Eiropas Līgums par juridiskās palīdzības pieprasījumu nosūtīšanu (1977) un Hāgas Konvencija par tiesu starptautisko pieejamību (1980). Šie nolīgumi ietver noteikumu, kas būtībā paredz, ka līgumslēdzēju valstu valstspiederīgie ir tiesīgi saņemt bezmaksas juridisko palīdzību visās pārējās līgumslēdzējās valstīs ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šo pārējo valstu valstspiederīgie. Ja šādas lietas tiek sāktas Nīderlandē, ir jāpieprasa deklarācija par pietiekamu līdzekļu trūkumu (verklaring van onvermogen) no kompetentās iestādes pieteikuma iesniedzēja pastāvīgajā dzīvesvietā. Šī iestāde nosūtīs juridiskās palīdzības pieteikumu un deklarāciju par pietiekamu līdzekļu trūkumu kompetentajai iestādei valstī, kurā jāpiešķir juridiskā palīdzība. Attiecīgā valsts novērtēs, vai pieteikuma iesniedzējam ir tiesības saņemt bezmaksas juridisko palīdzību.
13 Vai nolēmumu saistībā ar laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir iespējams pārsūdzēt?
Jā, pārsūdzību var iesniegt apelācijas tiesas (gerechtshof) kancelejā trīs mēnešu laikā pēc laulības šķiršanas lēmuma datuma. Parasti apelācijas tiesas nolēmumu var apstrīdēt Augstākajā tiesā (Hoge Raad der Nederlanden), pamatojoties uz tiesību normu nepareizu piemērošanu. Arī šajā gadījumā pieteikuma iesniedzēji ir jāpārstāv juristam.
14 Kas man jādara, lai citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt šajā dalībvalstī?
Kopš 2022. gada 1. augusta ES dalībvalstīs ir piemērojama Padomes 2019. gada 25. jūnija Regula (ES) 2019/1111 par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu (pārstrādāta redakcija) (“Briseles IIb regula”). Ar to atceļ Briseles IIa regulu, proti, Padomes 2003. gada 27. novembra Regulu (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu. Briseles IIa regulu turpina piemērot tikai tiesvedībām, kas sāktas pirms 2022. gada 1. augusta, un publiskiem aktiem un līgumiem, kas oficiāli sagatavoti vai reģistrēti, vai kļuvuši izpildāmi pirms 2022. gada 1. augusta. Briseles IIb regula attiecas uz laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu un laulības atzīšanu par neesošu. Atbilstīgi tās noteikumiem pārējās dalībvalstīs (izņemot Dāniju) izdoti lēmumi par laulības šķiršanu Nīderlandē tiek atzīti bez kādas īpašas procedūras (30. panta 1. punkts). Līdzīgi, nav nepieciešama īpaša procedūra, lai aktualizētu civilstāvokļa aktus, piemēram, ja uz laulības apliecības ir jāizdara atzīme par laulības šķiršanu.
Jebkura ieinteresēta puse var sākt tiesas procesu, lai noteiktu, vai būtu atzīstams citā valstī izdots lēmums par laulības šķiršanu. Briseles IIb regulā ir minēti vairāki iemesli, kuru dēļ var atteikt laulības šķiršanas atzīšanu. Piemēram, atzīšana nedrīkst būt pretrunā sabiedriskajai kārtībai. Tiks ņemts vērā arī tas, vai atbildētājs (puse, kas nav laulības šķiršanas pieteikuma iesniedzējs) bija pienācīgi informēts par procesu. Tomēr pašu lēmumu nevar pārskatīt pēc būtības. Saskaņā ar regulu tās dalībvalsts tiesai, kas pieņēmusi attiecīgu lēmumu, pēc puses pieteikuma ir jāizdod apliecība par šo lēmumu (izmantojot standarta veidlapu). Šī apliecība ietver informāciju par lēmuma izcelsmes valsti, informāciju par pusēm, ziņas, vai lēmums pieņemts aizmuguriski, informāciju par lēmuma veidu, piemēram, vai tas ir lēmums par laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu, lēmuma datumu un tiesu, kas pieņēmusi lēmumu.
15 Kurā tiesā man jāvēršas, lai celtu iebildumus pret citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?
Ja kāda ieinteresētā puse vēlas iebilst pret ārvalstu lēmuma par laulības šķiršanu atzīšanu Nīderlandē, tā var iesniegt pieteikumu par neatzīšanu pagaidu noregulējuma tiesā (voorzieningenrechter) tajā tiesas apgabalā, kur atrodas personas pastāvīgā dzīvesvieta.
16 Kuru likumu tiesa piemēro laulības šķiršanas tiesvedības procesā, ja laulātie nedzīvo šajā dalībvalstī vai viņiem ir dažādu valstu pilsonības?
2012. gada 1. janvārī stājās spēkā Nīderlandes Civilkodeksa (Burgerlijk Wetboek) 10. grāmata. Civilkodeksa 10. grāmata ietver tiesību kolīziju normas, kas nosaka piemērojamās tiesības.
Pamatnoteikums ir, ka tiesas vienmēr piemēros Nīderlandes laulības šķiršanas tiesības neatkarīgi no laulāto valstspiederības un pastāvīgās dzīvesvietas. Ja, piemēram, Nīderlandē laulības šķiršanas pieteikumu iesniedz laulāts pāris, kur abi laulātie ir Beļģijas valstspiederīgie, kas dzīvo Nīderlandē, automātiski tiks piemērotas Nīderlandes laulības šķiršanas tiesības. Vienīgais gadījums, kad tā nebūs, ir tad, ja laulātie paši izvēlas tiesības, kas piemērojamas laulības šķiršanai. Vienas un tās pašas valsts valstspiederības laulātie var izvēlēties, ka laulības šķiršanas procesam tiek piemērotas viņu izcelsmes valsts tiesības, nevis Nīderlandes tiesības. Tā, piemēram, beļģu pāris var izvēlēties piemērot Beļģijas laulības šķiršanas tiesības.
Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.
Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.