Maksātnespēja un bankrots

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Uz personu, kas veic komercdarbību vai nodarbojas ar amatniecību vai lauksaimniecību, citu fizisku personu, kas ir pašnodarbināta, tostarp tādu brīvo profesiju pārstāvjiem, kuras reglamentē tiesību vai normatīvs akts vai kurām ir aizsargāts nosaukums, kā arī uz privāto tiesību subjektu var attiekties aizsardzības (procédure de sauvegarde), reorganizācijas tiesas uzraudzībā (procédure de redressement judiciaire) vai likvidācijas tiesas ceļā (procédure de liquidation judiciaire) procedūras.

Maksātnespējas procedūru ir iespējams uzsākt individuālam komersantam (auto-entrepreneur).

Aizsardzības procedūru var uzsākt tikai personai, kas veic saimniecisko darbību. Reorganizācijas tiesas uzraudzībā vai likvidācijas tiesas ceļā gadījumā persona var jau būt izbeigusi darbību procedūras uzsākšanas laikā.

Privāto tiesību subjekti, kam var uzsākt maksātnespējas procedūru, ietver komerciālus uzņēmumus, bezpeļņas uzņēmumus, ekonomisko interešu grupas, biedrības, arodbiedrības, profesionālās vai nozaru biedrības un uzņēmumu padomes.

Maksātnespējas procedūru nevar uzsākt privāttiesību grupējumiem, kam nav juridiskas personas statusa, piemēram, kopuzņēmumiem vai izveides posmā esošiem uzņēmumiem.

Tāpat izņēmums attiecas arī uz visām juridiskajām personām, kuru darbību reglamentē publiskās tiesības.

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

Aizsardzības procedūru uzsāk, ja parādniekam ir radušies nepārvarami sarežģījumi, taču tas vēl nav sasniedzis pakāpi, kad pārtrauc veikt maksājumus. Aizsardzības procedūra atvieglo uzņēmuma reorganizāciju, lai tas varētu turpināt darbību, tiktu saglabātas darbvietas un nokārtoti parādi.

Uzņēmums, kas ir nodrošinājis izlīguma procedūras sākšanu bez visu kreditoru piekrišanas un kas pierāda, ka ir izstrādāts plāna projekts, kurš nodrošinās darbības nepārtrauktību, var pretendēt uz paātrinātu aizsardzības procedūru. Šī paātrinātā procedūra ir pieejama tikai uzņēmumiem, kuru pārskatus ir apstiprinājis revidents vai kurus sagatavojis zvērināts grāmatvedis.

Tas, ka parādnieks ir pārtraucis veikt maksājumus, nerada šķēršļus paātrinātās aizsardzības procedūras uzsākšanai, ja vien šī situācija nav radusies vairāk nekā 45 dienas pirms ir iesniegts pieprasījums par izlīguma procedūras uzsākšanu.

Reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūru uzsāk, ja parādnieks ar tam pieejamajiem līdzekļiem nespēj pildīt īstermiņa saistības un ir sasniedzis pakāpi, kad pārtrauc veikt maksājumus.

Reorganizācijas tiesas uzraudzībā mērķis ir turpināt uzņēmējdarbību, saglabāt darbvietas un dzēst saistības. Uzņēmuma vadītājam šī procedūra ir jāpieprasa 45 dienās no maksājumu pārtraukšanas dienas.

Likvidācijas tiesas ceļā procedūru ierosina, kad uzņēmums ir sasniedzis pakāpi, kad pārtrauc veikt maksājumus, un reorganizācija tiesas uzraudzībā ir acīmredzami neiespējama.

Tikai parādnieks var pieprasīt aizsardzības procedūras uzsākšanu.

Turpretim reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūru vai likvidācijas tiesas ceļā procedūru var pieprasīt ne vien parādnieks, bet arī kreditors vai prokurors, ar nosacījumu, ka jau nenotiek izlīguma procedūra (procédure de conciliation — pirmsmaksātnespējas procedūra).

Spriedums par maksātnespējas procedūras uzsākšanu stājas spēkā no sprieduma dienas, t.i., no tā pasludināšanas dienas. Spriedumam ir tūlītējs erga omnes spēks.

Spriedumu par maksātnespējas procedūras uzsākšanu paziņo parādniekam astoņu dienu laikā no tā pieņemšanas dienas, to paziņo arī maksātnespējas administratoriem un prokuratūrai, tostarp citās dalībvalstīs, kur parādniekam ir iedibinājums.

Piecpadsmit dienās no sprieduma pieņemšanas dienas to reģistrē komercreģistrā un uzņēmumu reģistrā, tirdzniecības reģistrā vai īpašā reģistrā, ko uztur apgabaltiesas reģistratūra.

Izraksts no sprieduma tiek iekļauts Bodacc (civiltiesisku un komerciālu paziņojumu oficiālajā laikrakstā) un juridisku paziņojumu reģistrā vietā, kur ir parādnieka juridiskā adrese vai uzņēmuma adrese.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Maksātnespējas procedūra aptver visus parādnieka aktīvus.

Juridiskas personas gadījumā ir ietverti tikai šīs personas aktīvi.

Ja parādnieks ir individuālais uzņēmējs, procedūrā ir ietverta arī viņa personīgā manta.

Taču likumā noteikts, ka profesionāli kreditori nevar arestēt tāda individuālā uzņēmēja galveno dzīvesvietu, kas veic komerciālu, rūpniecisku darbību, nodarbojas ar amatniecību vai ir brīvas profesijas pārstāvis.

Izņēmuma no aresta deklarācija var attiekties uz citu zemi un ēkām, kas netiek izmantotas uzņēmējdarbības mērķiem. Šāda deklarācija, kurai ir jābūt notariāli apstiprinātai un publicētai, ir spēkā tikai attiecībā uz profesionāliem kreditoriem, kuru prasības rodas pēc publicēšanas.

Izņēmums attiecībā uz parādnieka galvenās dzīvesvietas arestu, ko veic profesionāli kreditori, ir paredzēts parādnieka un viņa ģimenes aizsardzībai.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Parādnieka ieguldījumu atsavināšana

Aizsardzība un reorganizācija tiesas uzraudzībā 

Ja ir uzsākta aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūra, parādnieka ieguldījumi netiek atsavināti, un parādnieks turpina vadīt savu uzņēmumu.

Aizsardzības procedūrā tiesa var iecelt administratoru, lai tas saskaņā ar tiesas spriedumā noteiktajām pilnvarām uzraudzītu parādnieku vai palīdzētu tam pārvaldīt uzņēmumu. Noteiktos gadījumos (uzņēmumā ir vismaz 20 darbinieku un apgrozījums, neskaitot nodokļus, ir vismaz EUR 3 miljoni) šāda iecelšana ir obligāta.

Reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūras laikā tiesa var arī iecelt administratoru (administrateur judiciaire), kas palīdz parādniekam pārvaldīt uzņēmumu vai daļēji vai pilnībā dara to pats parādnieka vietā. Iecelšana ir obligāta tādos pašos gadījumos kā aizsardzības procedūras gadījumā.

Likvidācija tiesas ceļā 

Likvidācijas tiesas ceļā procedūrā parādniekam tiek atņemtas tiesības pārvaldīt savus līdzekļus un rīkoties ar tiem. Likvidators (liquidateur) izmanto parādnieka tiesības un veic pasākumus saistībā ar viņa uzņēmuma aktīviem. Līdz ar to likvidators uzņemas parādnieka aktīvu pārvaldību.

Maksātnespējas administratori

Maksātnespējas administratori ir tiesas iecelti pārstāvji, kas ir prokuratūras uzraudzībā un ir reglamentētu profesiju pārstāvji.

Šiem specializētajiem profesionāļiem ir jābūt reģistrētiem valsts sarakstos un ir jāizpilda stingras prasības attiecībā uz atbilstību un labu reputāciju.

Tāpat var tikt ieceltas personas, kas nav reģistrētas šādos sarakstos, taču kurām ir nepieciešamā pieredze vai kvalifikācija saistībā ar konkrēto lietu.

Maksātnespējas administratorus ieceļ tiesa, uzsākot procedūru.

Maksātnespējas administratoriem saskaņā ar vispārējām tiesībām var rasties civiltiesiskā un krimināltiesiskā atbildība.

Administratoru amata atlīdzību nosaka pēc skalas, kas apstiprināta ar rīkojumu; šo atlīdzību atbilstoši skalai tiesa piedzen no parādnieka.

Maksātnespējas administratoru un parādnieka tiesības

Tiesas iecelts administrators 

Principā tiesa, kas uzsāk aizsardzības procedūru vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūru, ieceļ administratoru, kura kandidatūru aizsardzības procedūrā var piedāvāt parādnieks vai prokuratūra.

Administrators nav jāieceļ obligāti, ja parādnieks nodarbina mazāk nekā 20 darbiniekus vai tā apgrozījums, neskaitot nodokļus, ir mazāks par EUR 3 miljoniem.

Paātrinātajā aizsardzības procedūrā administrators vienmēr ir jāieceļ obligāti.

Aizsardzības procedūrā parādnieka ieguldījumi netiek atsavināti, un parādnieks turpina rīkoties ar saviem aktīviem un pārvaldīt tos, ja vien tiesa nav lēmusi citādi.

Tiesas iecelts administrators pēc iecelšanas saskaņā ar tiesas noteiktajām pilnvarām uzrauga parādnieku vai palīdz tam pārvaldīt uzņēmumu.

Reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūrā tiesas ieceltais administrators palīdz parādniekam pārvaldīt uzņēmumu vai daļēji vai pilnībā dara to pats parādnieka vietā.

Tiesas ieceltajam administratoram vai parādniekam ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai saglabātu uzņēmuma tiesības pret tā parādniekiem, kā arī nepieciešamie pasākumi, lai saglabātu tā ražotspēju.

Tiesas ieceltam administratoram tiek piešķirtas īpašas pilnvaras, piemēram, ar savu parakstu izmantot tāda parādnieka bankas kontus, kuram ir liegta čeku izsniegšana, pieprasīt spēkā esošu līgumu darbības turpināšanu, kā arī īstenot nepieciešamo štatu samazināšanu.

Tiesas iecelts saņēmējs 

Kopējā procedūrā tiesai ir obligāti jāieceļ saņēmējs (mandataire judiciaire).

Tā uzdevums ir pārstāvēt kreditorus un to kopējās intereses.

Saņēmējs sagatavo iesniegto prasījumu sarakstu, ietverot arī algu prasījumus, kā arī ierosinājumus par atzīšanu, noraidīšanu vai nodošanu kompetentajai tiesai, un tad nodod sarakstu bankrota procesa tiesnesim.

Likvidators 

Tiesa ieceļ likvidatoru ar rīkojumu par likvidāciju tiesas ceļā. Likvidators ir tiesas iecelts saņēmējs vai retākos gadījumos — persona ar īpašu pieredzi vai kvalifikāciju.

Likvidatoram ir jāpārbauda prasījumi un jārealizē parādnieka aktīvi, lai veiktu maksājumus kreditoriem.

Tas veic darbinieku atlaišanu, kā arī var izvēlēties turpināt spēkā esošu līgumu darbību.

Likvidators pārstāv parādnieku, kura ieguldījumi ir atsavināti, un tādējādi izmanto lielāko daļu savu tiesību un veic lielāko daļu pasākumu saistībā ar šiem aktīviem likvidācijas tiesas ceļā procedūrā. No otras puses, tas nevar neizmantot parādnieka nemantiskās tiesības.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Ieskaits ir veids, kā dzēst savstarpējās saistības zemākās summas apmērā.

To var izmantot tikai starp divām personām, kam ir līdzvērtīgi savstarpējie prasījumi un parādi.

Tādējādi ieskaita rezultātā tiek īstenots ātrāks divpusējs maksājums par savstarpējiem prasījumiem.

Pēc būtības parādnieks nedrīkst apmaksāt prasījumus, kas radušies pirms tam, kad ir pieņemts spriedums par aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūras uzsākšanu.

Taču aizliegums maksāt iepriekš radušos prasījumus nav piemērojams ar ieskaitu sedzamiem saistītiem prasījumiem. Savstarpēji vienāda veida prasījumi, kas radušies vai atvasināti no viena un tā paša līguma vai līgumu kopuma izpildes vai neizpildes, tiek uzskatāmi par saistītiem.

Ja pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu rodas prasījums, kas ir saistīts ar agrāk radušos prasījumu, to ir iespējams segt ar iepriekšējā prasījuma savstarpēju ieskaitu, ja vien iepriekšējais prasījums ir iesniegts.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Procedūra spēkā esošo līgumu darbības turpināšanai

Maksātnespējas procedūras uzsākšana neietekmē starp parādnieku un tā līgumpartneriem (piegādātājiem, klientiem) noslēgtos līgumus, kas ir spēkā dienā, kad procedūra tiek uzsākta.

Spēkā esošs līgums ir tāds, kas pastāv vai tiek izpildīts laikā, kad procedūra ir uzsākta, kā arī secīgas izpildes līgums, kura spēkā esamība nav beigusies minētajā datumā, vai tūlītējas izpildes līgums, kas ir jau noslēgts, bet nav vēl izpildīts.

Konkrēti nosacījumi, kas attiecas uz spēkā esošiem līgumiem, nav piemērojami darba līgumiem.

Aizsardzība un reorganizācija tiesas uzraudzībā

Principā līgumu darbība turpinās automātiski.

Tādējādi līgumpartnerim jāpilda savas saistības, neskatoties uz to, ka parādnieks nav pildījis pienākumus pirms sprieduma par procedūras uzsākšanu.

Par pakalpojumiem, kas sniegti pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu, tiks samaksāts paredzētajā datumā.

Tikai tiesas ieceltais administrators var izmantot iespēju, kas balstīta uz sabiedrisko kārtību un ļauj tam pieprasīt līguma darbības turpināšanu, ar nosacījumu, ka tiek veikta samaksa par tam sniedzamajiem pakalpojumiem.

Ja nav tiesas iecelta administratora, parādnieks ar tiesas ieceltā saņēmēja piekrišanu var pieprasīt spēkā esošu līgumu izpildi.

Tiesas ieceltais administrators var arī izvēlēties izpildāmo līgumu izbeigt vai maksāt pa daļām, ja tiek konstatēts, ka nav pietiekami līdzekļu, lai izpildītu parādnieka saistības.

Līgumpartneris var oficiāli informēt tiesas ieceltu administratoru (vai parādnieku, ja administrators nav iecelts), lai lemtu par līguma nākotni.

Spēkā esošs līgums tiek izbeigts automātiski, ja tiesas iecelts administrators (vai parādnieks) nav atbildējis uz oficiālo paziņojumu viena mēneša laikā.

Šādi nosacījumi ir spēkā arī tad, ja netiek veikts maksājums un ja nav saņemta līgumpartnera piekrišana turpināt līgumattiecības.

Tiesas ieceltais administrators (vai parādnieks, ja administrators nav iecelts) var arī lūgt bankrota procesa tiesnesim pasludināt spēkā esošu līgumu par izbeigtu, ja tas ir nepieciešams, lai aizsargātu parādnieku vai īstenotu tā sanāciju, ar nosacījumu, ka tādējādi netiek pārmērīgi kaitēts līgumpartnera interesēm.

Likvidācija tiesas ceļā

Līdzīgi kā aizsardzības un reorganizācijas tiesas uzraudzībā procesa laikā, būtībā tiek saglabāti visi spēkā esošie līgumi. Tādējādi līgumpartnerim jāpilda savas saistības, neskatoties uz to, ka parādnieks nav pildījis pienākumus pirms sprieduma par procedūras uzsākšanu.

Par pakalpojumiem, kas sniegti pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu, tiks samaksāts paredzētajā datumā.

Tikai likvidators var pieprasīt spēkā esošu līgumu izpildi, sniedzot parādniekam apsolītos pakalpojumus.

Līgumpartneris var sniegt likvidatoram oficiālu paziņojumu, lai lemtu par līguma nākotni. Līgums tiek izbeigts automātiski, ja likvidators nav atbildējis uz oficiālo paziņojumu viena mēneša laikā.

Ja ir paredzētas citas darbības, nevis naudas summas samaksa, likvidators var arī lūgt bankrota procesa tiesnesim pasludināt līgumu par izbeigtu, ja tas ir nepieciešams likvidācijas darbībām un ja netiek pārmērīgi kaitēts līgumpartnera interesēm.

Spēkā esošo līgumu nodošana

Aizsardzības, kā arī reorganizācijas tiesas uzraudzībā vai likvidācijas tiesas ceļā gadījumā, ja tiek dots rīkojums pilnībā vai daļēji nodot saistības, tiesa var noteikt tos līgumus par īri, nomu vai preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, kuri ir nododami, jo ir vajadzīgi uzņēmējdarbības turpināšanai.

Līgumpartneris, kura līgums šādi nav nodots, var lūgt bankrota procesa tiesnesim pasludināt līgumu par izbeigtu, ja administrators vai parādnieks (ja administrators nav iecelts) vai likvidators neprasa tā turpmāku izpildi.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Maksātnespējas procedūras gadījumā kreditoriem ir pienākums izmantot savas tiesības pret parādnieku tikai maksātnespējas procedūras ietvaros un tie nedrīkst veikt individuālus pasākumus pret parādnieku, lai saņemtu maksājumu.

Spriedums par likvidācijas tiesas ceļā procedūras izbeigšanu, kas balstīts uz apsvērumiem par nepietiekamiem aktīviem, nenozīmē, ka kreditori atgūst tiesības individuāli vērsties tiesā pret parādnieku.

Šim noteikumam ir izņēmumi:

• prasības, kas saistītas ar precēm, kas iegūtas no mantojuma, kurš radies likvidācijas tiesas ceļā procedūras laikā;
• gadījumi, kad prasījums rodas no nodarījuma, kurā ir konstatēta parādnieka vaina, vai kad prasījums ir saistīts ar kreditora personiskajām tiesībām;
• gadījumi, kad prasījums rodas no krāpnieciskām darbībām, kas veiktas, kaitējot sociālās aizsardzības institūcijām. Prasības krāpniecisko izcelsmi nosaka vai nu ar tiesas lēmumu, vai ar sodu, ko piemēro sociālās aizsardzības institūcija.

Tāpat kreditori atgūst tiesības individuāli vērsties tiesā, ja:

• ir pasludināts parādnieka personiskais bankrots;
• parādnieks ir atzīts par vainīgu krāpnieciska bankrota izraisīšanā;
• parādniekam vai tā pārvaldībā esošai juridiskai personai iepriekšējos piecos gados ir atļauta slēgšana nepietiekamu aktīvu vai parādu norakstīšanas dēļ;
• procedūra ir uzsākta kā teritoriālā maksātnespējas procedūra Padomes Regulas (EK) Nr. 1346/2000 (2000. gada 29. maijs) par maksātnespējas procedūrām 3. panta 2. punkta izpratnē.

Turklāt krāpniecības gadījumā attiecībā uz vienu vai vairākiem kreditoriem tiesa atļauj jebkuram kreditoram no jauna individuāli vērsties tiesā pret parādnieku. Tiesa pieņem lēmumu, kad procedūra tiek pabeigta, pēc parādnieka, likvidatora un uzraugu uzklausīšanas vai atbilstošas uzaicināšanas. Tiesa pēc jebkuras ieinteresētās personas lūguma ar tādiem pašiem nosacījumiem var pēc tam pieņemt lēmumu.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Spriedums par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pārtrauc vai liedz celt tādas prasības pret parādnieku, kuru mērķis ir saņemt naudas summas maksājumu vai izbeigt līgumu, pamatojoties uz naudas summu maksājumu neveikšanu.

Tāpat tiek apturēta notiekoša izpildes procedūra un saglabāšanas pasākumi.

Tiek pārtraukta vai apturēta prasība, ko cēluši kreditori pirms kopējās procedūras uzsākšanas.

Līdz ar to tiek skarti visi iepriekšējie kreditori neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav nodrošināti.

Procedūras pārtraukšana un aizliegums ir piemērojams visām maksātnespējas procedūrām.

Nepabeigtās procedūras tiek pārtrauktas, līdz procesu virzošais kreditors ir nācis klajā ar savu prasījumu.

Pēc tam tās automātiski tiek atsāktas, taču vienīgi, lai apstiprinātu prasību un fiksētu tās apmēru, nevis parādnieku notiesājošu spriedumu.

Citas tiesvedības un izpildes procedūras, kas nav procedūras ar mērķi saņemt naudas summas maksājumu vai izbeigt līgumu, pamatojoties uz naudas summu maksājumu neveikšanu, tiek turpinātas parādnieka novērošanas periodā pēc tiesas iecelta saņēmēja un tiesas iecelta administratora pievienošanās, ja tā pienākums ir palīdzēt parādniekam vai pārstāvēt to, vai pēc procedūras atsākšanas pēc tiesas iecelta saņēmēja vai tiesas iecelta administratora iniciatīvas.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Aizsardzība un reorganizācija tiesas uzraudzībā 

Ar mērķi pieņemt aizsardzības pasākumu plānu ar kreditoriem notiek apspriedes par maksājumu termiņiem vai parāda atlaišanu.

Tiesas iecelts administrators (vai parādnieks, ja administrators nav iecelts) nosūta priekšlikumus tiesas ieceltam saņēmējam, kas pārstāv kreditorus.

Tiesas ieceltais saņēmējs saņem piekrišanu — individuāli vai kopīgi — no katra kreditora, kas ir iesniedzis prasījumu.

Tiesas ieceltajam saņēmējam nav pienākuma apspriesties ar kreditoriem, kuru gadījumā plāna projektā nav mainīti maksājuma nosacījumi vai ir paredzēta pilna apmaksa skaidrā naudā, tiklīdz plāns ir apstiprināts vai prasījumi ir pieņemti.

Kreditoru komitejas

Ja parādnieka darbinieku skaits pārsniedz 150 darbiniekus, bet apgrozījums — EUR 20 miljonus, tiek izveidota kreditoru komiteja, kas sniedz atzinumu par saistību dzēšanas plānu projektiem. Tiesa var izlemt piemērot šos noteikumus arī zemāku robežvērtību gadījumā.

Kreditoru komitejas rīko atsevišķas sapulces dažādām kreditoru kategorijām, lai iesniegtu priekšlikumus, ko tie varēs iztirzāt un par kuriem tiem būs jāpieņem kopīgs lēmums, t. i., mazākuma kreditoriem ir jāpiekrīt vairākuma kreditoru lēmumam.

Pastāv kredītiestāžu komiteja, kurā ietilpst finanšu uzņēmumi un kredīta vai līdzīgas iestādes, un komiteja, kas sastāv no galvenajiem preču vai pakalpojumu piegādātājiem. Ja ir iesaistīti obligāciju turētāji, tiek organizēta visu to kreditoru pilnsapulce, kas ir Francijā izdotu obligāciju turētāji, lai iztirzātu kreditoru komitejas pieņemto plāna projektu.

Tiesas iecelts administrators apspriežas ar kreditoru komitejām par plāna projektu, un tās balso par plāna pieņemšanu, pirms tiesa var pieņemt lēmumu.

Ja pastāv kreditoru komitejas, jebkurš kreditors, kas ir komitejas loceklis, var piedāvāt alternatīvas parādnieka iesniegtajam plāna projektam.

Tādējādi plāna projektu var izstrādāt parādnieks (iespējams, saņemot palīdzību no tiesas iecelta administratora) vai — reorganizācijas tiesas uzraudzībā gadījumā — administrators ar parādnieka palīdzību, taču tā var arī būt kreditoru-komitejas locekļu iniciatīva. Komiteju pieņemto plānu un, ja tas sagatavots atsevišķi, plānu, ko atbalsta parādnieks vai administrators, var vienlaicīgi iesniegt tiesā.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Parādnieka aktīvus var realizēt, daļēji vai pilnībā nododot uzņēmējdarbību vai nododot aktīvus atsevišķi. Uz šiem darījumiem attiecas citi noteikumi.

Uzņēmējdarbības nodošanu norīko tiesa, to neveic maksātnespējas administrators.

Aizsardzības procedūras gadījumā uzņēmējdarbības nodošana var būt tikai daļēja. Reorganizācijas vai likvidācijas tiesas uzraudzībā procedūrā tā var būt daļēja vai pilnīga.

Šādos gadījumos tiesa pieņem lēmumu, kurā nosaka laikposmu, kurā pārņemšanas piedāvājumi ir jānosūta tiesas ieceltam saņēmējam, likvidatoram vai administratoram (ja tāds ir). Piedāvājumiem ir jābūt sagatavotiem rakstveidā un jāsatur obligāti norādāmā informācija.

Uz atsevišķu aktīvu nodošanu attiecas atšķirīgi noteikumi.

Aizsardzības un reorganizācijas tiesas uzraudzībā periodā parādnieks, ja tā ieguldījumi nav atsavināti, var turpināt viens pats rīkoties ar saviem aktīviem, ievērojot administratora atbildības jomas.

Ja atsavināšana, kas paredz aktīvu pārdošanu, nav daļa no uzņēmuma ikdienas pārvaldības, pirms tam ir jāsaņem atļauja no bankrota procesa tiesneša.

Aizsardzības un reorganizācijas tiesas uzraudzībā plāna izpildes gaitā parādnieks atgūst pilnīgu kontroli pār saviem aktīviem.

Likvidācijas tiesas ceļā procedūrā likvidatoram ir jāsaņem bankrota procesa tiesneša atļauja aktīvu nodošanai.

Nekustamo īpašumu pārdod ar tiesas rīkojumu. Bankrota procesa tiesnesis nosaka minimālo cenu un pārdošanas pamatnosacījumus. Tiesnesis var arī atļaut pārdošanu izsolē, ievērojot viņa noteikto minimālo cenu. Visbeidzot, tiesnesis var atļaut pārdošanu privātā kārtā par cenu un ar nosacījumiem, ko viņš noteicis.

Tad likvidators sadala pārdošanas ieņēmumus atbilstoši kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtībai.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Visi prasījumi, kas radušies pirms sprieduma par procedūras uzsākšanu, ir jāiesniedz neatkarīgi no to būtības vai veida: komerciāli, civiltiesiski, administratīvi (valsts kase, sociālās labklājības vai sociālās drošības iestādes) vai soda sankcijas (naudas sods), nenodrošināti vai privileģēti, apmaksājami uzreiz vai kādā datumā nākotnē, noteikti vai nosacījuma. Tikai darbinieki ir atbrīvoti no prasījumu iesniegšanas.

Prasījumi, kas atbilstoši rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu ar mērķi īstenot procedūru vai apmaiņā pret precēm vai pakalpojumiem, kuri piegādāti parādniekam tā uzņēmējdarbības veikšanai, tiek apmaksāti noteiktajā termiņā.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Visiem kreditoriem, kuru prasījumi rodas pirms sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas, ir jāpaziņo prasījumi tiesas ieceltam saņēmējam aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūrā vai likvidatoram likvidācijas procedūrā.

Prasījuma paziņojumi ir jāiesniedz divos mēnešos no dienas, kad spriedums par procedūras uzsākšanu ir juridiski publicēts.

Tāpat parādnieks ar tādiem pašiem nosacījumiem var iesniegt kāda sava kreditora prasījumu paziņojumu.

Prasījuma paziņojums attiecas arī uz konkrētiem prasījumiem, kas radušies pēc sprieduma par procedūras sākšanu un kas nav uzskatāmi par prioritāriem, ņemot vērā to nozīmi uzņēmumam vai procedūras vajadzībām.

Iesniegtajā prasījuma paziņojumā jānorāda summas, kurām ir iestājies termiņš un kuras jāmaksā, to apmaksas termiņi, privileģēto tiesību būtība vai nodrošinājums, kā arī procentu aprēķināšanas metode.

Prasījuma paziņojums nav jāiesniedz kādā noteiktā formā. Prasījuma paziņojumā ir nepārprotami jāpauž kreditora nolūks prasīt viņa prasījuma apmaksu, tikt iekļautam prasījumu sarakstā un piedalīties procedūrā.

Pēc parādnieka apsvērumu saņemšanas tiesas ieceltais saņēmējs sagatavo paziņoto prasījumu sarakstu, kā arī savus priekšlikumus par atzīšanu, noraidīšanu vai nodošanu kompetentajai tiesai.

Saraksts tiek nodots bankrota procesa tiesnesim, un par to tiek paziņots tiesas ieceltajam administratoram.

Ja tiek apstrīdēts prasījums vai tā summa, bankrota procesa tiesnesis pārbauda tā esību, apmēru un būtību atbilstoši iesnieguma autora iesniegtajiem pierādījumiem un attiecīgajā gadījumā pierādījumiem, ko iesniedz uzklausītās personas un tiesas ieceltais saņēmējs.

Kreditoriem, kas noteiktajā termiņā nav paziņojuši savus prasījumus, tiek liegtas turpmākas tiesības, un viņi nevar piedalīties sadalē vai pieprasīt dividendes, ja tiek pieņemts plāns vai tiek realizēti parādnieka aktīvi. Viņi var vērsties pie bankrota procesa tiesneša, lai tas atceļ liegumu attiecībā uz viņiem. Ja liegums attiecībā uz viņiem tiek atcelts, viņi var piedalīties sadalēs, kas seko to pieteikumam.

Paātrinātā aizsardzības un paātrinātā finansiālās aizsardzības procedūra

Paātrinātā aizsardzības procedūrā parādnieks sagatavo katra kreditora, kas piedalījies izlīguma procedūrā, iesniedzamo prasījumu sarakstu. Sarakstu apliecina parādnieka revidents vai zvērināts grāmatvedis, un to iesniedz tiesas kancelejā. Tā ir deklarācija kreditoru vārdā, ja viņi paši to neiesniedz. Tiesas iecelts saņēmējs katram kreditoram nosūta izrakstu no saraksta attiecībā uz šā kreditora prasījumu.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Privileģētam kreditoram ir garantijas, kas nodrošina prioritāru maksājumu salīdzinājumā ar pārējiem konkrētā parādnieka parastiem, nenodrošinātiem kreditoriem, ja pret parādnieku ir uzsākta kolektīva procedūra.

Tādējādi kreditoram var būt privileģēts stāvoklis:

• ja tam ir parādnieka piešķirta vai ar tiesas lēmumu saņemta garantija, vai
• ja tam ar likumu tiek piešķirtas prioritāras tiesības tā statusa dēļ.

Ne visi privileģētie kreditori ir vienlīdzīgi. Ja savstarpēji konkurē vairāki privileģētie kreditori, tie saņem samaksu likumā paredzētajā secībā, taču pirms nenodrošinātajiem kreditoriem.

Nenodrošinātajiem kreditoriem tiek maksāts no parādnieka aktīviem, kas paliek pāri pēc maksājumu veikšanas privileģētajiem kreditoriem. Sadale tiek veikta proporcionāli prasījumiem.

Privilēģiju secība

Aizsardzība un reorganizācija tiesas uzraudzībā 

No nekustamā īpašuma pārdošanas gūtos ienākumus sadala starp kreditoriem šādā secībā:

1. darba samaksas prasījumu “īpašā privilēģija”: algas samaksa par pēdējām 60 darba dienām pirms sprieduma par procedūras uzsākšanu;
2. tiesu izmaksas, kas pamatoti rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas, lai izpildītu procedūras veikšanas prasības: izmaksas saistībā ar aktīvu saglabāšanu un realizāciju un ieņēmumu sadali starp kreditoriem (inventarizācijas un reklāmas izdevumi, tiesas ieceltu pārstāvju amata atlīdzība utt.);
3. prasījumi, uz ko attiecas izlīguma privilēģija: var izmantot kreditori, kuri nodrošina papildu naudas iemaksas vai piegādā jaunas preces vai pakalpojumus, lai nodrošinātu uzņēmuma darbība turpināšanu un tā izdzīvošanu;
4. to prasījumu privilēģija, kas rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas: prasījumi, kas rodas, lai izpildītu procedūras veikšanas prasības vai uzņēmuma pagaidu saglabāšanu, vai prasījumi, kas rodas apmaiņā pret precēm vai pakalpojumiem, kuri piegādāti parādniekam uzņēmuma saglabāšanas laikā, vai lai izpildītu spēkā esošu līgumu, ko saglabā likvidators, vai prasījumi, kas izriet no parādnieka-fiziskas personas ikdienas vajadzībām;
5. prasījumi, kas ir garantēti ar darbinieku vispārējo privilēģiju algas samaksa par sešiem darba mēnešiem pirms sprieduma par procedūras uzsākšanu;
6. prasījumi, kas ir garantēti ar īpašu privilēģiju vai hipotēku;
7. nenodrošināti prasījumi.

No nekustamā īpašuma pārdošanas gūtos ienākumus sadala starp kreditoriem šādā secībā:

1. prasījumi, kas ir garantēti ar īpašu nodrošinājumu, kurš piesaistīts kustamam īpašumam ar apgrūtinājumu;
2. darba samaksas prasījumu “īpašā privilēģija”: algas samaksa par pēdējām 60 darba dienām pirms sprieduma par procedūras uzsākšanu;
3. tiesu izmaksas, kas pamatoti rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas, lai izpildītu procedūras veikšanas prasības: izmaksas saistībā ar aktīvu saglabāšanu un realizāciju un ieņēmumu sadali starp kreditoriem (inventarizācijas un reklāmas izdevumi, tiesas ieceltu pārstāvju amata atlīdzība utt.);
4. prasījumi, uz ko attiecas izlīguma privilēģija: var izmantot kreditori, kuri nodrošina papildu naudas iemaksas vai piegādā jaunas preces vai pakalpojumus, lai nodrošinātu uzņēmuma darbība turpināšanu un tā izdzīvošanu;
5. to prasījumu privilēģija, kas rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas: prasījumi, kas rodas, lai izpildītu procedūras veikšanas prasības vai uzņēmuma pagaidu saglabāšanu, vai prasījumi, kas rodas apmaiņā pret precēm vai pakalpojumiem, kuri piegādāti parādniekam uzņēmuma saglabāšanas laikā, vai lai izpildītu spēkā esošu līgumu, ko saglabā likvidators, vai prasījumi, kas izriet no parādnieka-fiziskas personas ikdienas vajadzībām;
6. Valsts Kases privilēģija;
7. prasījumi, kas ir garantēti ar īpašu nodrošinājumu, kurš piesaistīts kustamam īpašumam bez apgrūtinājuma;
8. prasījumi, kas ir garantēti ar citiem vispārējiem nodrošinājumiem, kuri piesaistīti kustamam īpašumam;
9. nenodrošināti prasījumi.

Likvidācija tiesas ceļā 

No nekustamā īpašuma pārdošanas gūtos ienākumus sadala starp kreditoriem šādā secībā:

1. darba samaksas prasījumu “īpašā privilēģija”: algas samaksa par pēdējām 60 darba dienām pirms sprieduma par procedūras uzsākšanu;
2. tiesu izmaksas, kas pamatoti rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas, lai izpildītu procedūras veikšanas prasības: inventāra un reklāmas izdevumi, tiesas ieceltu pārstāvju amata atlīdzība;
3. prasījumi, uz ko attiecas izlīguma privilēģija: var izmantot kreditori, kuri nodrošina papildu naudas iemaksas vai piegādā jaunas preces vai pakalpojumus, lai nodrošinātu uzņēmuma darbība turpināšanu un tā izdzīvošanu;
4. prasījumi, kas garantēti ar īpašiem nodrošinājumiem, kuri piesaistīti nekustamam īpašumam;
5. to prasījumu privilēģija, kas rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas: prasījumi, kas rodas, lai izpildītu procedūras veikšanas prasības vai uzņēmuma pagaidu saglabāšanu, vai prasījumi, kas rodas apmaiņā pret precēm vai pakalpojumiem, kuri piegādāti parādniekam uzņēmuma saglabāšanas laikā, vai lai izpildītu spēkā esošu līgumu, ko saglabā likvidators, vai prasījumi, kas izriet no parādnieka-fiziskas personas ikdienas vajadzībām;
6. nenodrošināti prasījumi.

No kustamā īpašuma pārdošanas gūtos ienākumus sadala starp kreditoriem šādā secībā:

1. prasījumi, kas ir garantēti ar īpašu nodrošinājumu, kurš piesaistīts kustamam īpašumam ar apgrūtinājumu;
2. darba samaksas prasījumu “īpašā privilēģija”: algas samaksa par pēdējām 60 darba dienām pirms sprieduma par procedūras uzsākšanu;
3. tiesu izmaksas, kas pamatoti rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas, lai izpildītu procedūras veikšanas prasības: inventāra un reklāmas izdevumi, tiesas ieceltu pārstāvju amata atlīdzība;
4. prasījumi, uz ko attiecas izlīguma privilēģija:
5. to prasījumu privilēģija, kas rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas: prasījumi, kas rodas, lai izpildītu procedūras veikšanas prasības vai uzņēmuma pagaidu saglabāšanu, vai prasījumi, kas rodas apmaiņā pret precēm vai pakalpojumiem, kuri piegādāti parādniekam uzņēmuma saglabāšanas laikā, vai lai izpildītu spēkā esošu līgumu, ko saglabā likvidators, vai prasījumi, kas izriet no parādnieka-fiziskas personas ikdienas vajadzībām;
6. prasījumi, kas ir garantēti ar preču hipotēku, vai prasījumi, kas ir garantēti ar tehnikas vai aprīkojuma ķīlu;
7. Valsts Kases privilēģija;
8. prasījumi, kas ir garantēti ar īpašu nodrošinājumu, kurš piesaistīts kustamam īpašumam bez apgrūtinājuma;
9. citas kustamā īpašuma vispārējās privilēģijas (Civilkodeksa (Code civil) 2331. pants) un algu vispārējās privilēģijas;
10. nenodrošināti prasījumi.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Aizsardzība un reorganizācija tiesas uzraudzībā

Aizsardzības procedūra un reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūra tika uzsākta ar mērķi izglābt uzņēmumu, saglabāt uzņēmējdarbību un darbavietas un dzēst saistības, izmantojot plānu. Aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā plānu var pieņemt tikai tad, ja ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi.

Ja pastāv reāla iespēja, ka uzņēmumu var glābt, parādnieks aizsardzības procedūrā vai administrators reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūrā vai kreditors, ja ir izveidotas kreditoru komitejas, sagatavo plāna projektu. To veido trīs daļas:

• ekonomiskā un finanšu daļa, kurā ir noteiktas izredzes turpināt uzņēmējdarbību, pamatojoties uz darbības iespējām un paņēmieniem, tirgus apstākļiem un pieejamajiem finanšu līdzekļiem;
• saistību dzēšanas nosacījumu un noteikumu izvirzīšana un garantijas, kas uzņēmuma vadītājam ir jāsniedz, lai nodrošinātu plāna īstenošanu;
• sociālā daļa, kurā ir noteikts un pamatots nodarbinātības līmenis un izredzes un paredzētie sociālie nosacījumi uzņēmējdarbības turpināšanai. Ja projektā ir paredzēta darbinieku atlaišana ekonomisku apsvērumu dēļ, tajā norāda pasākumus, kas jau ir veikti, kā arī nosaka veicamās darbības, lai atvieglotu to darbinieku atkārtotu iekļaušanos darbā, kuru darbvietas ir apdraudētas, un kompensāciju viņiem.

Plānā ir norādītas visas saistības, kuras ir uzņēmušās personas, kas ir atbildīgas par tā īstenošanu, un kuras ir nepieciešamas, lai uzņēmums varētu turpināt darbību.

Tad tiesa lemj par plāna projektu, ko tai iesniedz parādnieks vai kreditors.

Tiesa lemj par aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā plāna vai pārdošanas plāna pieņemšanu. Plānam ir arī līgumisks aspekts, ja ir izveidota kreditoru komiteja.

Plāna darbības ilgums nedrīkst pārsniegt 10 gadus vai 15 gadus lauksaimnieku gadījumā.

Tiesa ieceļ administratoru vai saņēmēju, kas uzrauga plāna īstenošanu visā tā darbības laikā.

Ar plāna pieņemšanu tiek izbeigts novērošanas periods. Parādnieks atgūst kontroli pār aktīviem un atkal var pārvaldīt savu uzņēmumu, īstenojot pasākumus, ko tam tiesa ir noteikusi plānā.

Parādniekam ir jāizpilda visi plānā ietverto noteikumu aspekti.

Pretējā gadījumā, ja tas aizsardzības plāna vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā plāna īstenošanas laikā neizpilda saistības vai pārtrauc maksājumus, parādniekam jārēķinās ar risku, ka plāns tiks atcelts un procedūra atsākta.

Pāreja uz likvidāciju tiesas ceļā

Likvidāciju tiesas ceļā var pasludināt tāda novērošanas perioda laikā, kas sākts ar spriedumu par aizsardzību vai reorganizāciju tiesas uzraudzībā, vai tam noslēdzoties.

Tiesai ir jāpasludina likvidācija tiesas ceļā, tiklīdz tiek konstatēts, ka uzņēmuma darbības turpināšana nav iespējama, vai tad, ja reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūrā nebija iespējams pieņemt pārdošanas plānu.

Likvidācijas tiesas ceļā procesa izbeigšana

Tiesa izbeidz likvidācijas procesu tiesas ceļā, ja:

• vairs nepastāv nekādas īstermiņa saistības vai
• likvidatora rīcībā ir pietiekamas summas kreditoru prasību apmierināšanai vai
• likvidācijas tiesas ceļā darbību turpināšana ir kļuvusi neiespējama, jo pieejamie aktīvi ir nepietiekami, vai tā ir nesamērīga salīdzinājumā ar grūtībām, kas saistītas ar aktīvu likvidāciju.

Fiziskas personas-parādnieka saistību izbeigšanās likvidācijā tiesas ceļā

Parādnieka ieguldījumi tiek atsavināti no dienas, kad ir pasludināta likvidācija tiesas ceļā, un šis process ilgst līdz likvidācijas pabeigšanai. Tajā brīdī parādnieka tiesības tiek atjaunotas, un tas atkal var īstenot pasākumus.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā plāna īstenošanas pabeigšana liedz kreditoriem, kas nav iesnieguši prasījumus, veikt pasākumus attiecībā uz parādnieku.

Izņēmuma atļauja no jauna individuāli vērsties tiesā ir paredzēta tikai tad, ja likvidācija tiesas ceļā ir izbeigta aktīvu nepietiekamības dēļ.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Procedūrā radušās izmaksas un izdevumus sedz uzņēmums, kurš ir pakļauts maksātnespējas procedūrai.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Ja tiesa uzsāk reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūru vai likvidācijas tiesas ceļā procedūru, būtībā parādnieka maksājumu pārtraukšanas laiks ir diena, kad ir pieņemts spriedums par procedūras uzsākšanu.

Taču tiesa var nolemt, ka maksājumi ir pārtraukti citā datumā, kas var būt pat līdz 18 mēnešiem pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas dienas.

Šādā gadījumā laikposms no maksājumu pārtraukšanas dienas līdz reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūras vai likvidācijas tiesas ceļā procedūras uzsākšanas dienai tiek uzskatīts par t.s. “aizdomu periodu”.

Noteiktas darbības, ko parādnieks veicis aizdomu periodā un kam piemīt krāpnieciska rakstura pazīmes, var tikt atceltas.

Saistībā ar procedūru kompetentās tiesas ekskluzīvā jurisdikcijā nonāk prasība par tādu darbību anulēšanu, kas veiktas aizdomu periodā.

Prasību var celt tikai tiesas iecelts administrators, tiesas iecelts saņēmējs, likvidators vai prokuratūra.

Kreditori var individuāli celt prasību par parādnieka tiesisko darbību anulēšanu vai darīt to kopā ar tiesas iecelta saņēmēja starpniecību.

Minētā darbība ir spēkā neesoša attiecībā uz visiem un tiek atcelta ar atpakaļejošu spēku.

Attiecībā uz neatbilstīgām darbībām ir divpadsmit gadījumi, kad piemērojama obligāta spēkā neesamība:

• visas darbības, ar ko bez atlīdzības tiek nodotas īpašumtiesības uz kustamo vai nekustamo īpašumu;
• visi līgumi par savstarpēju labuma apmaiņu, kuros parādnieka saistības lielā mērā pārsniedz otras puses saistības;
• visi maksājumi, neatkarīgi no to veida, par parādiem, kuriem maksāšanas veikšanas dienā nav iestājies termiņš;
• visi maksājumi par parādiem, kuriem iestājies termiņš, kas nav veikti skaidrā naudā, ar vekseli, bankas pārskaitījumu, nodošanas aktiem vai ar citu uzņēmējdarbībā vispāratzītu norēķinu veidu;
• visi noguldījumi vai summu pārskaitījumi pēc mantas ieķīlāšanas bez galīgā tiesas sprieduma saņemšanas;
• visas ar līgumu iegūtas hipotēkas, likumiskas hipotēkas vai laulāto likumiskas hipotēkas un apgrūtinājuma vai ķīlas tiesības, kas piesaistītas parādnieka aktīviem par iepriekš ar līgumu izveidotiem parādiem;
• visi aizsardzības pasākumi, ja vien reģistrācija vai aresta rīkojums nepastāvēja pirms maksājumu pārtraukšanas;
• uzņēmuma darbinieku pilnvarojumi vai iespējas līgumu izmantošana;
• preču vai tiesību iekļaušana fiduciārā īpašumā, ja vien iekļaušana nav veikta vienlaicīgi ar līgumiska parāda garantiju;
• tādi ieguldījumu līguma grozījumi, kas ietekmē tiesības vai aktīvus, kuri jau ir iekļauti fiduciārā īpašumā, lai garantētu līgumiskus parādus, kas radušies pirms šāda grozījuma veikšanas;
• ja parādnieks ir individuālais uzņēmējs ar ierobežotu atbildību – aktīvu novirzīšana vai novirzīšanas izmaiņas, kur ienākumu samaksa nav novirzīta uzņēmējdarbībai un tā rezultātā procedūrā ietvertie aktīvi tiek samazināti par labu citiem šā uzņēmēja aktīviem;
• parādnieka notariāls iesniegums par izņēmumu no aresta.

Tiesai šie akti ir jāatceļ neatkarīgi no tā, vai puses ir rīkojušās labticīgi vai negodīgi.

Tiesa var atcelt arī darījumus, ar ko bez atlīdzības tiek nodotas īpašumtiesības uz kustamo vai nekustamo īpašumu, un iesniegumus par aresta izņēmumu, kas īstenoti sešos mēnešos pirms dienas, kad ir pārtraukti maksājumi. Šajos gadījumos atcelšana nav obligāta.