1 Vai attiecīgajā dalībvalstī ir paredzēti “likumiskie procenti”? Ja tā, kā šajā dalībvalstī tiek definēts termins “likumiskie procenti”?
Jā. Procentus parasti reglamentē Likuma Nr. 89/2012 (Civilkodekss), 1802.-1806. pants, un tie ir definēti kā negatīvas finansiālas sekas, kas rodas automātiski ex lege, procentu veidā, ja debitors laicīgi neizpilda samaksas pienākumu. Likumā noteikto procentu apmēru nosaka saskaņā ar sekundārajiem tiesību aktiem (šobrīd – Valdības regula Nr. 351/2013).
2 Ja atbilde ir “jā”, kāds ir likumisko procentu apmērs/likme un tiesiskais pamats? Ja ir paredzētas dažādas likumisko procentu likmes, no kādiem apstākļiem un nosacījumiem ir atkarīga to piemērošana?
Likumā noteikto procentu apmēru aprēķina saskaņā ar tiesību aktiem, kas ir spēkā debitora saistību nepildīšanas pirmajā dienā.
Kopš 2014. gada 1. janvāra ir spēkā Čehijas valdības 2013. gada 16. oktobra regula Nr. 351/2013. Tā nosaka nokavējuma procentu summu un ar parāda piedziņu saistītās izmaksas, kā arī likvidatora atalgojumu, likvidācijas administratoru un tiesas ieceltu iestādes locekli, kas pārstāv juridisku personu. Tāpat tajā ir reglamentēti noteikti jautājumi, kas ir saistīti ar Oficiālo Komerciālo Vēstnesi, kā arī juridisko un fizisko personu publiskajiem reģistriem. Saskaņā ar šo regulu gada nokavējuma procentu summa ir balstīta uz repo likmi, ko nosaka Čehijas Valsts banka par pirmo dienu kalendārajā periodā, kurā sākās saistību nepildīšana, palielinot to par astoņiem procentpunktiem. Šī procentu summa paliek nemainīga visā saistību nepildīšanas periodā.
3 Attiecīgos apstākļos – vai ir pieejama papildu informācija par to, kā aprēķina likumiskos procentus?
Procentus par saistību nepildīšanu, kas sākās pirms Valdības regulas Nr. 351/2013 spēkā stāšanās, reglamentē iepriekš spēkā esošie tiesību akti, t.i., Valdības regula Nr. 142/1994; vienmēr jānorāda tiesību akta versija, kas bija spēkā saistību nepildīšanas pirmajā dienā.