SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Liepājā 2021.gada 18.februārī
Kurzemesapgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijašādāsastāvā:
Tiesnesereferente Astra Klaiše
tiesneses LienaJansone unZaiga Zaiceva
rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA“LATIO” prasībā pret /pers. D/ par līgumsoda piedziņu sakarā ar SIA “LATIO” apelācijas sūdzību par
Kurzemes rajonatiesas 2020.gada 23.oktobraspriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] 2019.gada 17.septembrī prasītāja SIA “LATIO” cēlusi Rīgas rajona tiesā prasību pret atbildētāju /pers. D/ par līgumsoda 17 800 EUR
piedziņu.
Prasītāja norādījusi, ka 2018.gada 16.aprīlīstarp pusēmnoslēgts ekskluzīvs līgums par sadarbību atbildētājampiederošo īpašumu pārdošanā. Ar
līgumu prasītāja ieguva tiesības organizēt visas ar īpašumu pārdošanu saistītās darbības par nolīgto cenu, nosakot prasītājai atlīdzību par starpniecības
pakalpojumu īpašuma pārdošanas gadījumā. Nav strīda par to, ka īpašumi pārdoti personai, ko nebija piesaistījis starpnieks un ka pārdošanas summa
bija būtiskimazāka nekā noteikta līgumā. Līdzar to saskaņā ar līguma 5.4.punktu līgums uzskatāms par lauztu atbildētāja dēļ, un atbildētājamjāmaksā
prasītājailīgumsods 17 800 EURjeb 2%no līgumā noteiktās pārdošanascenas.
Prasība pamatotaar Civillikuma 1587., 1716.pantu.
[2] Ar Kurzemes rajonatiesas 2020.gada 23.oktobraspriedumu prasība noraidīta. Spriedumātiesa pamatojas uzšādiemargumentiem.
[2.1] Lietā nodibināts, ka 2018.gada 16.aprīlīstarp pusēmnoslēgtsekskluzīvais līgums par sadarbību īpašuma pārdošanā Nr. RAZ12892, ar kuru
prasītājai piešķirtas ekskluzīvas tiesības organizēt visas ar pārdošanu saistītās darbības un piedāvāt pārdošanai atbildētājam piederošos nekustamos
īpašumus Rīgā:/adrese A/, /adrese B/ un /adrese C/ par kopējo cenu 890 000 EUR. Līguma darbības termiņš - no parakstīšanas brīža līdz 2019.gada
1.maijam. Saskaņāar līguma 2.2.punktu atbildētājsapņēmies pārdot īpašumu prasītājas piemeklētampircējampar pielīgto pārdošanascenu.
Nav strīda par to, ka īpašumi līguma darbības laikā pārdoti par 200 000 EUR trešajai personai SIA“K10”, kuru nebija piesaistījis starpnieks, un
par to, ka prasītāja bija ieguldījusi darbu, laiku, resursus un finanšu līdzekļus, meklējot potenciālos pircējus. Strīds ir par to, vaiatbildētājs bija tiesīgs
sameklēt pircēju patstāvīgi un pārdot tamīpašumu bezstarpniekaziņas.
[2.2] Ņemot vērā Civillikuma 927. un 1036.pantā noteikto, atbildētājs ir rīkojies likumā atļautajos ietvaros un neapšaubāmi bija tiesīgs patstāvīgi
meklētsava nekustamāīpašuma pircēju un pārdot īpašumu pēcsaviemieskatiem.
Līguma ekskluzivitāte izpaužas tikai tajā aspektā, ka prasītāja nolīgta kā vienīgā starpniecības pakalpojumu sniedzēja nekustamā īpašuma
pārdošanā, un citu starpnieku pakalpojumusatbildētājsapņēmies neizmantot. Līgums pēcsavas būtības neliedzrealizētatbildētājamlikumiskās īpašnieka
tiesības uz nekustamo īpašumu un tiesību brīvirīkotiesar savu īpašumu, kaut vaitikai uzlīguma darbības laiku.
[2.3] Nevar uzskatīt, ka prasītāja lauzusi līgumu saskaņā ar 5.4.punktu, jo prasītājas pārstāvis nosūtījis pirmstiesas pretenziju ar aicinājumu veikt
līgumsodasamaksu jau pēclīgumatermiņa beigām- 2019.gada 11.jūlijā.
Beztam, nav konstatētilīguma 5.4.punktā norādītieapstākļi, kuru iestāšanās gadījumā būtu nosakāms līgumsods.
[2.4] PrasītājaatbilstošiCivilprocesalikuma 93.panta prasībāmnav pierādījusisavu apgalvojumu, kasameklējusiīpašumampotenciālo pircēju SIA
“Metkon” personā. Šāds piedāvājums nav bijis iesniegts arīatbildētājam. Savukārt liecinieka/pers. F/ kā prasītāja darbinieka liecība, ka SIA“Metkon”
pārstāvis viņa klātbūtnēizteicis gatavību iegādāties īpašumu parcenu līdz 700 000 EUR, raisašaubas, jo viņateikto neapliecinarakstveida pierādījumi.
[2.5] Prasītājas tiesības saņemt atlīdzību par līgumā minēto saistību pildīšanu un līgumsods ir pilnīgi atšķirīgi jēdzieni. Prasītāja absolutizē līguma
5.4.punktu, ka noteikta sankcija par jebkurāmpārdevēja patstāvīgāmdarbībām. Ņemot vērā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.pantu, konkrētajā
gadījumāatbildētājs ir realizējis savasabsolūtās tiesības uz nekustamo īpašumu un pārdevis nekustamo īpašumu pircējam, kuru patstāvīgiir piesaistījis bez
prasītājas vai jebkāda cita starpnieka starpniecības. Savukārt līguma 5.3.un 5.4.punkts, ar kuru prasītāja pamato savu prasījumu uz konkrēto situāciju
neattiecas.
Tiesas ieskatā prasītāja varētu pretendēt uz pierādītu atlīdzību par ieguldītajiemresursiem, finanšu līdzekļiemun darba spēku, kas izlietotimeklējot
pircēju, taču šāds prasījums nav pieteikts.
[3] Par spriedumu apelācijas sūdzību iesniegusi prasītāja, pārsūdzot to pilnāapmērā. Apelatore norāda uzšādiemargumentiem.
[3.1] Tiesa nepareizi secinājusi, ka vienīgā līguma ekskluzivitāte ir tajā, ka tikai prasītāja nolīgta pārdot nekustamo īpašumu, atzīstot, ka līgums
atbildētājam neuzliek nekādus aprobežojumus un pienākumus. Īpašnieks var brīvi rīkoties ar īpašumu, tostarp pēc savas gribas arī aprobežot savas
tiesības rīcībaiar to.
[3.2] No Civillikuma 1076. un 1080.pantā noteiktā un tiesību teorijas izriet, ka līgumiski īpašuma atsavināšanas ierobežojumi ir leģitīmi, ja tiemir
tiesisks pamats jeb, ja personai, kurai par labu tas ir noteikts, ir pie tamkāda interese. Līguma 2.9.punktā atbildētājs pilnvarojis prasītāju noteiktā laikā
par saviem līdzekļiem veikt darbības, lai atrastu pircēju un īpašuma pārdošana būtu tehniski un juridiski iespējama (sakārtot īpašuma dokumentus,
sagatavotu uzskates materiālus, veicot īpašuma fotografēšanu). Prasītāja saimnieciskā interese ir atrast pircēju un saņemt starpniecības maksājumu, kas
ietver veikto tiešo ieguldījumu kompensāciju un atlīdzību par darbu. Ņemot vērā, ka pušu līgums nav ne atcelts, ne atzīts par spēkā neesošu, tajā pielīgto
saistību neizpildei nav nekāda pamata.
[3.3] Pušu attiecības apspriežamas pēc uzņēmuma līgumatiesiskajāmattiecībām, prasītājai par zināmu atlīdzību, ar saviemdarba rīkiemun ierīcēm
uzņemoties izvest kādu lietu līdz galam. Savukārtatbildētājamkā pasūtītājamjāpieņemno prasītājas izpildītais pasūtījums, savādāk viņš atbild par visām
nokavējuma sekām. Pretēji līgumā pielīgtajamatbildētājs neļāva prasītājai izpildīt saistības, apzinoties, ka tādējādi tas nevarēs saņemt atlīdzību. Līgumā
pielīgtālīgumsoda mērķis ir kompensēt prasītājaieguldīto darbu un līdzekļus gadījumā, ja no prasītāja neatkarīgu, bet no atbildētāja atkarīgu, apstākļu dēļ
88.11.68.3 12.05.2022. 13:43 Anonīms sistēmas lietotājs
līguma izpilde kļūst neiespējama. Atbildētājam nepastāvēja šķēršļi īpašuma atsavināšanai, bet šāda darbība ir pretēja līguma noteikumiem un par to
pārkāpšanu līgumā paredzētas sekas.
[3.4] Līguma 5.4.punkts paredz tiesības starpniekam saņemt līgumsodu 2% apmērā no līguma 1.1.punktā noteiktās pārdošanas cenas, ja
starpniekamgodprātīgi pildotsaistības, pārdevēja(atbildētāja) darbības vai bezdarbības rezultātā, nav iespējamašīlīgumaizpilde. Iestājoties noteiktajiem
priekšnosacījumiem, līgums uzskatāms par lauztu, pat nepaziņojot par to atbildētājam. Tā kā līgums neaprobežo prasītāju ar kādu noteiktu termiņu
līgumsoda pretenzijas izteikšanai, nav tiesiskas nozīmes faktam, ka pretenzijaizteikta 2019.gada 11.jūlijā.
Turklāt pielīgtais līgumsods pildaarī kompensējošu funkciju, kompensējot ieguldītos līdzekļus un nesaņemto atlīdzību, laiarītikai daļējāapmērā.
[3.5] Tiesa nepamatoti apšaubījusi liecinieka /pers. F/ liecību, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 105. un 108.pantu lieciniekam jādod patiesa
liecība par tamzināmiemapstākļiem. Lietā nav pierādījumu, kas būtu pretrunāliecinieka minētajam.
[3.6] Tiesa nav pievērsusi vērību apstāklim, ka atbildētājs pārdevis īpašumu par vairākkārt samazinātu cenu 190 000 EUR, kas ir arī būtiski
zemāka par kadastrālo vērtību, tādēļir pamats uzskatīt, kaatbildētāja noslēgtais darījums patiesībāir simulatīvs.
[4] Atbildētājs par apelācijas sūdzību iesniedzis paskaidrojumus, kuros norāda, ka uztur iepriekš sniegtos paskaidrojumus un apelācijas sūdzību
uzskata par nepamatotu un noraidāmu. Pirmās instances tiesas spriedums ir pamatots un likumīgs.
[5] Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.pantu civillieta nolikta izskatīšanai rakstveida procesā, nosakot lietas
dalībniekiemtermiņu papildus paskaidrojumu un pierādījumu iesniegšanai.
Noteiktajātermiņā prasītājaiesniegusi papildus paskaidrojumus. Prasītāja papildus iepriekš minētajiemargumentiemnorāda, ka ar līgumu pielīgtais
pienākums neierobežoja atbildētāja īpašuma tiesības. Atbildētājam nebija saistība īpašumu pārdot vispār, bet gan saistība pārdot īpašumu prasītājas
piesaistītajampircējam. Prasītājaatsaucas uz Senāta 2020.gada 12.martaspriedumu lietā Nr. SKC-189/2020, katiesa nevar spriedumu pamatot tikaiar
Civillikuma 1.pantu, bet taiir jāvērtēarī pušu noslēgtā darījuma noteikumi.Motīvu daļa
[6] Civillietu tiesas kolēģija, iepazīstoties ar lietas materiāliem un pušu paskaidrojumiem, uzskata, ka apelācijas sūdzība ir pamatota un prasība
pilnībāapmierināma.
[7] No lietas materiāliem redzams, ka puses 2018.gada 16.aprīlī noslēgušas ekskluzīvu līgumu par sadarbību īpašuma pārdošanā/numurs/.
Atbildētājs ar šo līgumu piešķīris prasītājai ekskluzīvas tiesības organizēt visas ar pārdošanu saistītās darbības un piedāvāt pārdošanai atbildētājam
piederošos nekustamos īpašumus /adrese D/ ielā 6 un /adrese C/, līgums spēkālīdz 2019.gada 1.maijam(lietas 12.-15.lapa).
Starp pusēmnav strīda par to, ka līguma darbības laikā 2019.gada 8.februārīatbildētājs līgumā norādītos īpašumus pārdevis pats bez prasītājas
līdzdalības un ne prasītājasatrastampircējam(lietas 14.-22.lapa).
Pušu noslēgtā līguma 5.4.punkts paredz, ka gadījumā, ja, prasītājai godprātīgi pildot savas šajā līgumā minētās saistības, atbildētāja darbības vai
bezdarbības rezultātā nav iespējama līguma izpilde, šis līgums tiek uzskatīts par lauztu atbildētāja vainas dēļ. Atbildētājs maksā prasītājai līgumsodu 2%
apmērā no šīlīguma 1.1.punktā minētās pārdošanascenas (890 000 EUR) 10 dienu laikā pēctam, kad prasītājaiesniegusiatbildētājampretenziju.
Prasītājaatbildētājampretenziju izsūtījusi 2019.gada 11.jūnijā(lietas 16.-17.lapa).
[7.1] Saskaņā ar Civillikuma 1427.pantu pie tiesiska darījuma būtības pieder taisītāja gribas izteikums, bet divpusējā vai vairākpusējā darījumā
vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Kamēr griba nav vēlizteikta, tai nav nekādatiesiskaspēka.
Tiesas kolēģijai jāanalizē pušu savstarpējās tiesiskās attiecības, kas izriet no noslēgtā sadarbības līguma, līdzēju patiesā nodoma jeb gribas
kontekstā, jo darījuma dalībnieku gribai ir nozīme, lai noskaidrotu, „vaisubjekta darbības ir pareizi uztvertas, vai no situācijas varēja izrietēt, ka subjekta
griba bija vērsta uz konkrēta darījuma veikšanu.”(sk. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs
prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Mans Īpašums, 2000, 37.lpp.).
Izšķirošais faktors darījumu iztulkošanāir darījuma dalībnieku gribai, viņu izrādītajamnodomam. Darījumu tulkošanāsvarīgiir noskaidrot tā tiesisko
pamatu (causa eficiens) un mērķi (causa finalis) (sal. Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401.–2400.p.). Sagatavojis autoru kolektīvs
prof. K. Torgāna vispārīgajā zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 1998, 76.lpp., Rudāns S. Saistību tiesību komentāri. IV.
Tiesisku darījumu iztulkošana. Jurista vārds, 2006.gada 9.maijs, Nr.18 (421)), Senāta 2004.gada 1.decembra spriedumu lietā Nr.SKC642/2004 (C-04298-02), 2013.gada 6.decembra sprieduma lietā Nr.SKC-374/2013 (C37097509) 8.2.punktu, Augstākās tiesas 2017.gada
31.marta sprieduma lietā Nr.SKC-144/2017 (C04407310) 12.punktu, Senāta 2018.gada 28.decembra sprieduma lietā Nr.SKC-217/2018 (
ECLI:LV:AT:2018:1228.C27189813.1.S) 11.punktu).
Tiesas kolēģija analizē ne tikai pušu noslēgto līgumu, bet arīcitus pierādījumus, kas atspoguļo abu pušu nodomu saistīties un vienoties ne tikai par
starpniecību nekustamāīpašuma pārdošanā, betarī par konkrētiemdarījuma nosacījumiem.
[7.2] Darījumu tulkošanāsvarīgi noskaidrot to tiesisko pamatu unmērķi.
Piekrišana ir kāda fakta vai priekšlikuma pozitīva vērtējuma izpausme, kas var būt gan darījuma veidošanas sastāvdaļa (akcepts), gan kāda
stāvokļa, fakta, arī pārkāpuma apliecinājums (sk. Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K. Torgāna
vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Mans Īpašums, 1998, 40.lpp.). Tas, kurš izteic savu piekrišanu, Civillikuma 1432.pantaizpratnē ir pieņēmis
darbību ar visāmtās tiesiskāmsekāmun nevar vairs vēlāk savu piekrišanu ierobežot.
Tāda akta parakstīšanu, kurā bezierunāmfiksēti kādi juridiski nozīmīgi fakti, nav pamata aplūkot kā parastu formalitāti jeb darbību, kas nekādas
tiesiskas sekas nerada. Ar darījuma parakstīšanu tiek nodibināta prezumpcija, ka darījuma dalībnieks no brīvas gribas ir izteicis piekrišanu dokumentā
atspoguļotajam darījuma saturam (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 31.oktobra spriedumu lietā Nr. SKC-53/2016
(C17147209) un 2017.gada 21.aprīļa spriedumu lietā Nr. SKC-181/2017 (C24150311)).
Puses noslēgušas sadarbības līgumu, kas prasītājai piešķir ekskluzīvas tiesības pārdot atbildētājam piederošos nekustamos īpašumus, taču
sadarbības līgums neaizliedzatbildētājampašamrīkotiesar savu nekustamo īpašumu pēc saviemieskatiem, kā to paredz Civillikuma 927.pants (īpašums
ir pilnīgas varas tiesības pār lietu, t.i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtāatprasīt to atpakaļ no
katras trešās personasar īpašuma prasību).
Prasītāja pamatoti norādījusi, ka īpašuma tiesības var aprobežot. Konkrētajā gadījumā atbildētājs uzlīgumā noteikto laiku tiesības bezstarpnieka
slēgt darījumu ir labprātīgiaprobežojis,atzīstotsavu pienākumu par šīaizlieguma pārkāpumumaksāt prasītājailīgumā noteikto līgumsodu.
Līdzar to atbilstoši Civillikuma 1587.pantamatbildētāja tiesības pārdot sev piederošo īpašumu pircējam, ko nav izvēlējusies prasītāja, neatbrīvo
viņu no pienākuma pildīt ar savstarpēji noslēgto līgumu uzņemtās saistības. Puses līguma 6.1. punktā paredzējušas, ka gadījumā, ja līguma izpildes gaitā
radīsies nepieciešamība to izmainīt vai papildināt, tad grozījumus un papildinājumus jānoformē rakstveidā kā neatņemamu līguma sastāvdaļu. Tādejādi
atbildētājam, vēloties mainīt līguma noteikumus, bijaiespēja, vienojotiesar prasītāju, grozīt līguma noteikumus.
[7.3] Lietā nav pierādījumu tam, ka prasītāja nebūtu pildījusisavas uzņemtās saistības, sakārtojusiatbildētāja nekustamo īpašumu dokumentāciju un
piedāvājusi potenciālajiempircējiemiegādāties tos.
Saskaņā ar pušu noslēgtā līguma 3.punktu prasītājai bija tiesības veikt nepieciešamās darbības, lai sameklētu īpašumam pircēju. No lietas
88.11.68.3 12.05.2022. 13:43 Anonīms sistēmas lietotājs
materiāliem redzams, ka prasītāja 2019.gada 1.aprīlīsastādījusi atskaiti par veiktajiem darbiem, izvietojusi sludinājumus par īpašuma pārdošanu,
izstrādājusizemes vienības izvietojumashēmu /adrese D/, /adrese A/, veiktszemes vienību apbūves rādītāju aprēķins (lietas 29.-47.lapa).
Kā pirmās instances tiesas sēdē liecināja liecinieks /pers. F/, ar atbildētāju viņam piederošo nekustamo īpašumu pārdošanā prasītāja jau
sadarbojusies vairākkārt. Konkrētajiem nekustamajiem īpašumiem bijuši vairāki potenciālie pircēji, pēdējais SIA “Metkon”, kas vēlējās iegādāties
īpašumus par 700 000- 750 000 EUR, taču pēdējo sarunu laikā atbildētāja pārstāvis /pers. M/ paziņoja, ka par īpašumiemjau noslēgts rokas naudas
līgumsarcitu pircēju (2020.gada 24.septembratiesas sēdes protokols).
Tādejādiir pamatsatzīt, ka prasītājaar strīdus līgumu uzņemtās saistības pildījusi godprātīgi.
Saskaņāar Civilprocesalikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējampienākumu izpildītapsolīto, un ne darījumasevišķais smagums, ne
arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai puseitiesību atkāpties no līguma, kautarīatlīdzinot otraizaudējumus.
Pušu noslēgtā līguma 5.4.punkts paredz, ka līgumsods maksājams, ja konstatēta atbildētāja darbība vai bezdarbība. Tiesas kolēģija atzīst, ka
nekustamā īpašuma pirkuma līguma noslēgšana ārpus noslēgtā sadarbības līguma uzskatāma par tādu atbildētāja darbību, kuras dēļ vairs nav iespējama
līgumaizpilde.
[7.4] Atbildētājs uzskata, ka viņš ir patērētājs, tādēļ piemērojamas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas un līgumsods ir neproporcionāli
liels.
Atbilstoši Direktīvas 93/13/EEK 2.panta “b” apakšpunktam patērētājs ir jebkura fiziska persona, kura līgumos, uz ko attiecas šī direktīva,
darbojas nolūkos, kas irārpus tāsamata, nodarbošanās vai profesijas. Līdzīgi Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punktā patērētājs definēts
kā fiziska persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tā
saimniecisko vai profesionālo darbību. Tātad līgumslēdzējs nav uzskatāms par patērētāju, ja noslēdz līgumu, kas saistīts ar tā saimniecisko vai
profesionālo nodarbošanos.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 4.punkts noteic, ka pakalpojuma sniedzējs ir fiziskā vai juridiskā persona, kas savas saimnieciskās
vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu patērētājam, arī izmantojotcitu personu starpniecību, kuras rīkojas pakalpojumasniedzēja vārdā
vai uzdevumā.
Lietā nav strīda, ka prasītājair komersante, kas sniedzstarpniecības pakalpojumus nekustamo īpašumu tirdzniecības jomā.
Līgums noslēgtsar mērķi pārdotatbildētājampiederošos nekustamos īpašumus.
Lai noteiktu, vai uz pušu noslēgto līgumu attiecas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas, noteicošais ir pušu statuss līguma noslēgšanas brīdī,
nevis mērķis, kurasasniegšanaitas noslēgts.
Tiesas kolēģijaatzīst, kaatbildētājs līguma noslēgšanas brīdī bija patērētājs, uz kuru attiecināmas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas.
[7.5] Prasība, ka līguma, kas noslēgts ar patērētāju, noteikumiem ir jābūt izstrādātiem vienkāršā, skaidri saprotamā valodā, ir interpretējama
autonomi, tas ir, atbilstoši Eiropas Savienības tiesībām. EST 2015.gada 23.aprīļaspriedumā lietā Van Hove, C-96/14 norādīts, ka EST ir kompetence
izsecināt no Direktīvas 93/13 normām, šajā gadījumā no tās 4.panta 2.punkta, kritērijus, ko valsts tiesa var piemērot vai kas tai ir jāpiemēro, izvērtējot
līguma noteikumusattiecībā pretšīmtiesību normām(sk. sprieduma 28.punktu).
Tātad tiesas kolēģijai prasības par līguma noteikumu saprotamību ir jāinterpretēatbilstošiEST judikatūrā noteiktajiemkritērijiem.
ArīPatērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.panta 3.punkts noteic, ka patērētājatiesības ir pārkāptas, ja nav nodrošināta iespēja saņemt vispusīgu
un pilnīgu informāciju par preci vai pakalpojumu vai preces vai pakalpojumacenu.
Tiesas kolēģija ņem vērā, ka ar atbildētāju nav noslēgts standartlīgums, bet ekskluzīvs līgums par konkrētu sadarbību nekustamā īpašuma
pārdošanas jomā. Līgumateksts un tā noteikumi ir skaidrā un saprotamā valodā. Beztamliecinieks /pers. F/ pirmās instances tiesas sēdē liecināja, ka ar
atbildētāju vairākkārtslēgtisadarbības līgumi par nekustamāīpašuma pārdošanu pret ko atbildētāja pārstāve neiebilda.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu
izpildi vai neizpildīšanu īstālaikā( termiņā).
Konkrētā gadījumāir noteikts līgumsods par saistību neizpildi vispār, kas noteikts konkrētas naudas summasapmērā( Civillikuma 1717.pants).
Tiesas kolēģija, izvērtējusilīgumāietvertos noteikums par līgumsodu un tāapmēru, secina, katie nav pretējilabticīguma prasībāmun nerada būtisku
neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam. Atbildētāja tiesības bija ierobežotas ar saprātīgu līguma
termiņu no 2018.gada 16.aprīļalīdz 2019.gada 1.maijam.
Savukārt prasītājai ar līgumu noteiktais pienākums – saistība pārdot nekustamos īpašumus par 890 000 EUR, ņemot vērā cenu, par kādu pats
atbildētājs tos ir pārdevis (200 000 EUR), nenoliedzami ir vērtējams kā saistības izpildi un secīgi līgumā noteiktās atlīdzības saņemšanu ievērojami
apgrūtinošs noteikums. Līdzar to,atbildētājamnoteiktie ierobežojumi noteiktajā laika periodā pārdot tampiederošos īpašumus nav vērtējams kā līguma
nosacījums, kas atbildētāju būtu nostādījis neizdevīgākā stāvoklī kā prasītāju, kura bija apņēmusies īpašumus pārdot par atbildētājamdaudzizdevīgāku
cenu.
Ņemot vērā, ka atbildētājs līguma darbības laikā nekustamo īpašumu pārdeva par ievērojamizemāku cenu, nekā bija paredzēts līgumā (starpība
690 000 EUR), nav pamata atzīt, ka līgumsods 2% no līguma summas būtu uzskatāms par netaisnīgu līguma noteikumu attiecībā pret atbildētāja
pārkāpumu.
Līdzar to, tiesas kolēģija atzīst, ka lietā nav konstatējams līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principa pārkāpums, kas atbilstoši Patērētāju
tiesību aizsardzības likuma 6.pantatrešās daļas 1.punktamvarētu būt par pamatu līguma noteikumu atzīšanai par netaisnīgiem.
Puses vienojušās, ka prasītāja pārdosatbildētāja nekustamos īpašumus par kopējo pārdošanascenu 890 000 EUR no kā 2% ir 17 800 EUR, kas
ir saprātīgalīgumsodasumma.
[7.6] Atbildētājs norādījis, kalīgumatermiņš beidzies, tādēļ nav pamata vairs pieprasīt līgumsodu.
Civillikuma 1724.pants noteic, ka, izbeidzoties galvenaisaistībai, izbeidzasarī pats no sevis tai norunātais līgumsods.
Lai piemērotuminēto normu, jākonstatē, kaizbeigusies galvenāsaistība.
Atbilstoši Civillikuma 1811.pantamkatra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i., nolīdzinot
parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu. Savukārt saskaņā ar šā likuma 1812.pantu izpildījumamvajadzīgs, lai
saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi.
No minētajāmnormām, iztulkojot tās sistēmiski, izriet, ka saistību var atzīt par izbeigušos vienīgi tad, ja līdzēji izpildījuši visu to, kas attiecas uz
līguma priekšmetu.
Tādējādi tas apstāklis, ka atbildētājs ar savu darbību pārkāpis līguma noteikumus, izslēdz pamatu pušu līgumsaistības kvalificēt kā izbeigtas.
Terminēta saistība izbeidzas, ja termiņa ietvaros nav noticis pārkāpums, kas izraisa līgumsoda maksāšanas sekas. Attiecībā uzlīgumsodu tas nozīmē, ja
terminētas saistības laikā noticis pārkāpums un radusies tiesība prasīt līgumsodu, saistība neizbeidzas norādītajātermiņā.
Šādosapstākļos tiesas kolēģijaatzīst prasību par pamatotu un no atbildētāja prasītājas labā piedzenams līgumsods 17 800 EUR.
[8] Pirmās instances tiesa nepareizi izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus, nepamatoti konstatējusi, ka prasītāja nav pildījusi līguma noteikumus, jo
88.11.68.3 12.05.2022. 13:43 Anonīms sistēmas lietotājs
šādi pierādījumilietā nav, tādēļ nepamatoti prasību noraidījusi.
[9] Saskaņāar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētāja prasītājas labā piedzenama nomaksātā valsts nodeva 861,91 EUR, iesniedzot prasību
tiesā, un 861,91 EURparapelācijas sūdzību, kopā 1723,82 EUR;ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 EURun kancelejas nodevu par liecinieka
uzaicināšanu 5 EUR.
Saskaņāar Civilprocesalikuma 44.panta pirmās daļas1.b) punktu no atbildētāja prasītājas labā piedzenami izdevumi par advokāta pakalpojumiem
2850 EUR.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uzCivilprocesalikuma 8., 97., 193., 195., 204.
1
, 430., 432., 434. pantu, tiesas kolēģija
nosprieda
Prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, SIA “Latio”, reģistrācijas Nr. 41703000843, labā līgumsodu 17 800 EUR (septiņpadsmit
tūkstoši astoņi simtieuro), nomaksāto valsts nodevu 1723,82 EUR (viens tūkstotis septiņi simti divdesmit trīseuro un 82 centi), ar lietas izskatīšanu
saistītos izdevumus 3,20 EUR (trīseuro un 20 centi), kancelejas nodevu par liecinieka uzaicināšanu 5 EUR (piecieuro) un izdevumus par advokāta
pakalpojumiem 2850 EUR (divi tūkstoši astoņi simti piecdesmiteuro), ieskaitot piedzītās naudas summas AS “Swedbank” norēķinu kontā
Nr. LV87HABA0001408035914.
Noteikt /pers. D/ desmit dienu termiņu spriedumalabprātīgaiizpildei no spriedumaspēkāstāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas
sūdzībuKurzemesapgabaltiesā.
Tiesnese A. Klaiše
Tiesnese L. Jansone
Tiesnese Z. Zaiceva