Close
Full text
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2021. gada 14. septembrī
Rīgasapgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijašādāsastāvā:
tiesnesereferente Inese Strelča,
tiesneses Ilze Celmiņa un Sarmīte Vamža,
rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. D/ prasībā pret Apdrošināšanas akciju sabiedrību „BALTA” par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu
sakarāar /pers. D/apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020. gada 19. oktobraspriedumu.
Aprakstošā daļa
[1 ] 2019. gada 13. decembrī prasītājs /pers. D/ iesniedzis tiesā prasību pret atbildētāju Apdrošināšanas akciju sabiedrību „BALTA” par
apdrošināšanasatlīdzības piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētājas prasītājalabāapdrošināšanasatlīdzību 22 950 EURun visus tiesāšanās uzdevumus.
Prasības pieteikums pamatotsar šādiemargumentiem.
[1.1] 2015. gada 24. septembrī prasītājs nopircis transportlīdzekli – vieglo automašīnu Lexus, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/
(turpmāk tekstā arī Transportlīdzeklis). 2015. gada 25. septembrīstarp pusēm tika noslēgts apdrošināšanas līgums – Sauszemes transportlīdzekļu
apdrošināšanas polise Nr. 569565278 (turpmāk tekstā arī Apdrošināšanas līgums Nr. 1) par transportlīdzekļa apdrošināšanu, noteikta KASKO
apdrošinājuma summa 35 400 EUR. Pēc transportlīdzekļa iegādes prasītājs salonā atradis 2012. gada 26. jūnija TrackGuard GS 501 iekārtas
pasūtījuma lapa līgumuNr. 05-52, secinot, ka transportlīdzeklim ir bijusi uzstādīta drošības iekārta TrackGuard GS 501 ar Nr. 780700372. Slēdzot
Apdrošināšanas līgumuNr. 1 aratbildētāju prasītājs minēto līgumu uzrādījis apdrošināšanas sabiedrības pārstāvei/pers. G/, norādot, ka citu dokumentu
saistībāar šo drošības iekārtu prasītājarīcībā nav.
2016. gada 17. septembrīstarp pusēm noslēgts apdrošināšanas līgums – Sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanas polise Nr. 593107590
(turpmāk tekstā arīApdrošināšanas līgums Nr. 2) par transportlīdzekļa apdrošināšanu, līguma darbības laiks līdz 2017. gada 24. septembrim, nosakot
KASKO apdrošinājumasummu 27 000 EUR.
[1.2] 2017. gada 3. jūnijātransportlīdzeklis nozagts, prasītājs vērsies policijā un 2017. gada 3. jūnijā Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes
Olaines iecirknī pieņemts lēmums par kriminālprocesa Nr. 11352028217 uzsākšanu, pēc Krimināllikuma 175. pantaceturtās daļas. Kriminālprocesa
ietvaros izņemtas transportlīdzekļaatslēgas un reģistrācijasapliecība.
[1.3] 2017. gada 6. jūnijā prasītājs par minēto zādzību informēja atbildētāju, iesniedzot atbildētājai paziņojumu – pieteikumu par transportlīdzekļa
zādzību vaiiznīcināšanu.
2017. gada 30. jūnija prasītājs saņēmis no atbildētājas vēstuli, kurā norādīts, ka SIA„Guard Systems Latvia”ir rakstiski iesniegts pieprasījums par
transportlīdzeklimuzstādītāmradio meklēšanas sistēmām, lai vērtētu apdrošinātāriskaiestāšanāsapstākļus.
Prasītājs saņēmis atbildētājas 2017. gada 10. augusta vēstuli, par apdrošināšanas atlīdzības izmaksas atteikumu, kurā norādīts, ka slēdzot
Apdrošināšanas līgumu prasītājs norādījis, ka transportlīdzeklim uzstādīta radio meklēšanas sistēma „TrackGuard”, atbildētājs saņēmis informāciju no
SIA„Guard Systems Latvia”, katransportlīdzeklis nav aprīkotsar minēto sistēmu, minētāsistēma bijusi uzstādītalīdz 2015. gada 9. septembrim.
Pamatojoties uz noslēgtā Apdrošināšanas līguma Noteikumu Nr. 2101.03 (turpmāk tekstā arī Noteikumi), kas ir līguma neatņemama sastāvdaļa
7.2. punkta nosacījumiem, ka apdrošinātājs transportlīdzekļa zādzības, laupīšanas un apzagšanas gadījumā (šo noteikumu 4.2. punts) neatlīdzina
zaudējumus, kas radušies: 7.2.1. Iestājoties 4.2. punktā minētajiem riskiem laikā, kad transportlīdzeklis nav bijis aprīkots ar apdrošināšanas polisē
norādītajiem pretaizdzīšanas sistēmām vai tā nav bijusi darba kārtībā, Apdrošinātājs pieņēma lēmumu atteikt izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību par
transportlīdzekļazādzību.
[1.4] Prasītājaieskatā no lietas faktiskajiemapstākļiemnevar izdarīt secinājumu, ka prasītājsapdrošināšanas līgumā norādījis, katransportlīdzeklim
ir uzstādīta radio meklēšanas sistēma „TrackGuard”. Šādu informāciju prasītājs, kā patērētājs atbildētājas pārstāvei nav sniedzis, bet informējis par
2012. gada 26. jūnijalīgumu, no kura satura izriet, ka transportlīdzeklimuzstādīta drošības iekārta. Atbildētājas pārstāve nav pārliecinājusies, vai līguma
slēgšanas brīdī transportlīdzeklis ir aprīkots ar drošības iekārtu, šāda pārbaude būtu saprātīga un sagaidāma no atbildētājas pārstāves, kura darbojās
apdrošināšanas komersanta vārdā un interesēs, savukārt prasītājs, dotajās tiesiskajās attiecībās ir patērētājs. Atbildētājs nav pierādījis, ka slēdzot
apdrošināšanas līgumu būtu pieprasījis un saņēmis no prasītājainformāciju un pierādījumus par to, katieši viņamir līgumsar SIA„Guard Sistems Latvia”
vai līgums ar citu drošības iekārtas uzstādītāju vaiapkalpotāju. Prasītājs prasību pamatojis ar likuma ,,Par apdrošināšanas līgumu” 24. panta otrās daļas
2. punktu.
[2] 2020. gada 16. janvārītiesāsaņemtiatbildētājas paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasībair nepamatota un noraidāma.
[3] 2020. gada 3. septembrī tiesā saņemti prasības pieteikuma grozījumi, kuros prasītājs daļēji grozījis prasību, precizējot prasības summu.
Norādīts, ka 2016. gada 17. septembrī pušu noslēgtajā Apdrošināšanas līgumā Nr. 2 KASKO apdrošināšanas summa noteikta 27 000 EUR, klienta
pašrisks zādzības gadījumā 15% (4050 EUR). Noteikumu 9.1.1. punktā noteikts, ka zādzības gadījumā apdrošināšanas atlīdzību nosaka, atņemot no
apdrošinājuma summas transportlīdzekļa nolietojumu 1% apmērā par katru pilnu apdrošināšanas līguma darbības mēnesi, kā arī polisē paredzēto paša
riska apmēru. Ievērojot minēto, prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētājas apdrošināšanas atlīdzību 21 114 EUR (27 000 EUR – nolietojums 2160 EUR =
2480 EUR– pašrisks 15%3726 EUR).
[4] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020. gada 19. oktobraspriedumu prasība noraidīta.
Pirmās instances tiesas spriedums pamatotsar šādiemargumentiem.
[4.1] Lietā nav strīda, ka 2016. gada 17. septembrīstarp prasītāju kā apdrošinājuma ņēmēju un atbildētāju, kā apdrošinātāju noslēgts
Apdrošināšanas līgums Nr. 2 par Transportlīdzekļa, apdrošināšanu, ar apdrošināšanas līguma darbības periodu no 2016. gada 25. septembra –
2017. gada 24. septembrim, un šālīguma darbības laikā 2017. gada 3. jūnijāapdrošinātais objekts - transportlīdzeklis - nozagts.
88.11.68.3 12.05.2022. 13:54 Anonīms sistēmas lietotājs
2017. gada 6. septembrī prasītājs vērsāsApdrošināšanasakciju sabiedrībā,,BALTA”ar pieteikumu par transportlīdzekļazādzību vai iznīcināšanu,
zaudējumu atlīdzībai, un, pamatojoties uzminēto pieteikumu, reģistrētaatlīdzību lieta.
Prasītāja pieteikumā norādīta informācija par apdrošināšanas gadījumu – ka 2017. gada 3. jūnijā no rīta ap plkst.07.00 konstatējis, ka
transportlīdzeklis neatrodas vietā, kur to bija novietojis iepriekšējā dienā. Slēdzot polisi bijazināms, katransportlīdzeklisaprīkotsar„TrackGuard”radio
meklēšanas sistēmu, taču nav zinājis, ka sistēmai katru gadu jāmaina baterija (akumulators), līdz ar ko zādzības laikā sistēma nav darbojusies. Ar
„TrackGuard” pakalpojumu sniedzēju līgums nav ticis noslēgts, jo sapratis, ka transportlīdzeklis ar šo sistēmu jau ir ticis aprīkots, bet nav ticis brīdināts,
ka katru gadu ar pakalpojumasniedzēju ir jāatjauno sistēmas strāvasavots.
Atbildētāja veikusi pieejamās informācijas pārbaudi, pieprasot informāciju no SIA „Guard Sistems Latvia”. No lietai pievienotās SIA „Guard
Sistems Latvia” 2017. gada 16. jūnijāsniegtās atbildes secināms, ka uz 2017. gada 3. jūniju transportlīdzeklis nav bijis aprīkots ar „TrackGuard”radio
meklēšanas sistēmu. Ar iepriekšējo transportlīdzekļa īpašnieku ir noslēgts līgums par iekārtas uzstādīšanu, bet 2015. gada 9. septembrīminētā iekārta
tikusi noņemta, pārliekot uz citu transportlīdzekli. SIA „Guard Sistems Latvia” nav noslēgtu līgumu ar prasītāju par transportlīdzekļa aprīkošanu ar
„TrackGuard”iekārtu.
2017. gada 10. augustā atbildētāja ar vēstuli prasītājam Nr. 40210-01.2/17/563009 A726085 ,,Par apdrošināšanas atlīdzības izmaksas
atteikumu” norādīja, ka izskatījusiatlīdzības pieteikumu par nozagto transportlīdzekli, ka prasītājs slēdzot Apdrošināšanas līgumu Nr. 2 par sauszemes,
transportlīdzekļa apdrošināšanu, apdrošināšanas līgumā norādījis, ka transportlīdzeklim ir uzstādīta TrackGuard radio meklēšanas sistēma. Atbildētāja
saņēmusi informāciju no SIA „Guard Sistems Latvia”, ka transportlīdzeklis ar minēto sistēmu nav aprīkots, informējot, ka sistēma bijusi uzstādīta
transportlīdzeklimlīdz 2015. gada 9. septembrim. Noslēgtā Apdrošināšanas līguma Nr. 2 Noteikumu, kas ir līguma neatņemama sastāvdaļa 7.2. punkts
nosaka, ka saskaņā ar apdrošināšanas līgumu apdrošinātājs transportlīdzekļa zādzības, laupīšanas un apzagšanas gadījumā (noteikumu 4.2. punkts)
neatlīdzina zaudējumus, kas radušies: 7.2.1. Iestājoties 4.2. punktā minētajamriskiemlaikā, kad transportlīdzeklis nav bijis aprīkots ar apdrošināšanas
polisē norādītajāmpretaizdzīšanas sistēmāmvai tās nav bijušas darba kārtībā. Ņemot vērā atlīdzības lietā noskaidrotos apstākļus, atbildētāja pieņēma
lēmumu atteikt izmaksātapdrošināšanasatlīdzību par transportlīdzekļazādzību.
Atbildētāja 2017. gada 13. oktobrīatkārtoti, uz prasītāja iesniegumu atbildot norādījusi, ka nav pamata apdrošinātāja pieņemtālēmuma, atteikt
izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, maiņai. Norādot, ka SIA„Guard Systems Latvia”sniegusi informāciju, ka līgums ar prasītāju par drošības iekārtas
uzstādīšanu transportlīdzeklimnav ticis noslēgts, savukārt iepriekšējais transportlīdzekļaīpašnieks iekārtu demontējis.
Prasītājs uzskata, ka atbildētājas atteikums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību nav pamatots, un lūdzis piedzīt no atbildētājas prasītāja labā
apdrošināšanasatlīdzību 21 114 EURapmērā.
[4.2] Lietā pastāv strīds par to, vai atbildētāja 2017. gada 10. augustā un 2017. gada 13. oktobrī pamatoti atteikusi prasītājam izmaksāt
apdrošināšanasatlīdzību.
[4.2.1] Prasītāja ieskatā prasītājs ir izpildījis visas atbildētājas izvirzītās prasības, tai skaitā, - 2015. gada 25. septembrīslēdzot Apdrošināšanas
līgumuNr. 1 atbildētājas pārstāvei norādījis, ka prasītāja rīcībā ir 2012. gada 26. jūnijalīgums Nr. 05-52 (TrackGuard GS 501 iekārtas pasūtījumu
lapa), ko pie transportlīdzekļa iegādes atradis salonā. Savukārt 2017. gada 17. septembrīslēdzot Apdrošināšanas līgumu Nr. 2, informējis atbildētājas
pārstāvi par transportlīdzekļa nobraukto kilometru skaitu norādot, ka citu izmaiņu nav. Prasība tiek pamatota ar likuma „Par apdrošināšanas līgumu”
24. panta otrās daļas 2. punktu.
Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē norādīja, kaatbildētājas pārstāvei uzdodot jautājumus par drošības iekārtasesamību uzrādījis transportlīdzeklīesošo
2012. gada 26. jūnija TrackGuard GS 501 iekārtas pasūtījumu lapu, ja atbildētājai bija šaubas par iekārtasesamību, vajadzēja pašai pārliecināties, vai ir
spēkā minētais TrackGuard iekārtas uzstādīšanas līgums, vaiatteikties no apdrošināšanas līgumaslēgšanas.
[4.2.2] Atbildētāja neatzīst prasību, norādot, ka slēdzot apdrošināšanas līgumu apdrošinātājamir būtiskizināt riska paaugstinošos faktorus, pirms
līgumaslēgšanas tiek uzdotijautājumiintervijas veidā, ir vai nav, informācijatiek atspoguļota polisē.
Prasītājamiegādājoties transportlīdzekli ir jābūt pieejamai visai informācijai par transportlīdzekli, slēdzot apdrošināšanas līgumu transportlīdzeklis
vizuāli tiek apskatīts. Apdrošinātājs nepieprasa uzrādīt līgumus par drošības sistēmu esamību, drošības sistēmas neesamība tiktu vērtēta slēdzot līgumu,
iespējams, klientam ieteiktu tādu iekārtu uzstādīt. Apdrošinātājs paļāvies uz prasītāja sniegto informāciju, atbildētāja nevar ietekmēt, kas jāzina
transportlīdzekļa īpašniekam, tajā skaitā par sistēmas bateriju uzlādi. Lietā nav pierādījumu, ka sistēma bijusi uzstādīta un bijusi darba kārtībā, ir iestājies
atteikuma gadījums.
[4.3] Tiesa, novērtējot lietas izskatīšanā gūtos pierādījumus, atzinusi, ka atbildētāja 2017. gada 10. augustāir pamatoti un likumīgi atteikusi
prasītājamizmaksātapdrošināšanasatlīdzību.
[4.3.1] Lietā nav strīda, ka 2016. gada 17. septembrīApdrošināšanas līgums Nr. 2 ir tiesīgi noslēgts, tas nav apstrīdēts, un nav strīda, ka līdzēju
attiecībām, kas izriet no līguma, piemērojamiapdrošināšanas līguma noteikumi.
Noslēgtais apdrošināšanas līgums kā tiesisks darījums ir tiesību subjektu gribas akts, kas rada tiesiskas sekas un abām līgumslēdzējām pusēm ir
saistošs. Proti, līgums no vienas puses paredz apdrošinātāja saistības un pienākumu, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt apdrošināšanas
atlīdzību, no otras – apdrošinājuma ņēmējam uzliek pienākumus, cita starpā, veikt darbības atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī
slēdzotapdrošināšanas līgumu rūpīgi pārbaudītsniegto informāciju,apliecinot, kasniegtāinformācijair pilnīga un patiesa.
Likuma ,,Par apdrošināšanas līgumu” 12. panta trešā daļa, (spēkā līdz 2018. gada 31. maijam) noteica, ka apdrošināšanas līgumslēdzējas puses
apdrošināšanas līgumā var paredzētcitus izņēmuma gadījumus, kuru dēļradušoszaudējumusapdrošinātājs nesedz.
Apdrošināšanas līguma Noteikumu, kas ir neatņemama apdrošināšanas līguma sastāvdaļa, 7.2. punkts nosaka, ka saskaņā ar apdrošināšanas
līgumu apdrošinātājs transportlīdzekļa zādzības, laupīšanas un apzagšanas gadījumā (noteikumu 4.2. punkts) neatlīdzina zaudējumus, kas radušies: 7.2.1.
Iestājoties 4.2. punktā minētajamriskiemlaikā, kad transportlīdzeklis nav bijis aprīkots ar apdrošināšanas polisē norādītajāmpretaizdzīšanas sistēmām
vaitās nav bijušas darba kārtībā.
Atbildētājasatteikums izmaksātapdrošināšanasatlīdzību pamatotsar Sauszemes transportaapdrošināšanas Noteikumu 7.2. punkta nosacījumiem,
kaapdrošinātājs neatlīdzinazaudējumus transportlīdzekļazādzības, laupīšanas un apzagšanas gadījumā, kas radušies laikā, kad transportlīdzeklis nav bijis
aprīkotsarapdrošināšanas polisē norādītajāmpretaizdzīšanas sistēmāmvaitās nav bijušas darba kārtībā.
No lietai pievienotā 2016. gada 17. septembra Apdrošināšanas līguma Nr. 2 redzams, ka informācijā par transportlīdzekli ir ticis norādīts, ka
transportlīdzeklis iraprīkots – drošības iekārtas,cita pretaizbraukšanas iekārta- TrackGuard.
Prasītājsapliecinājis, ka apmaksājot apdrošināšanas prēmiju, apdrošinājuma ņēmējs izsaka savu piekrišanu apdrošināšanas līguma noslēgšanai un
apliecina, ka pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas ir sniedzis pilnīgu un patiesu visu viņa rīcībā esošo informāciju, ko uzskata par nepieciešamu
apdrošināšanas līguma noslēgšanai, kā arī rūpīgi pārbaudījis sniegto informāciju, jo veicot apdrošināšanas prēmijas samaksu, apliecina, ka sniegtā
informācija ir pilnīga un patiesa, ir iepazinies un apspriedis apdrošināšanas polisē norādīto informāciju un noteikumus, tie ir pilnībā saskaņotiar prasītāju
un atspoguļo brīvu gribu.
Lietā nav strīda, ka prasītājs 2015. gada 24. septembrīiegādājies transportlīdzekli. Lietas materiālos esošie pierādījumi apliecina, ka gan uz
88.11.68.3 12.05.2022. 13:54 Anonīms sistēmas lietotājs
apdrošināšanas līguma slēgšanas brīdi, gan 2017. gada 3. jūnijātransportlīdzeklis nebija aprīkots ar TrackGuard radio meklēšanas sistēmu.
Transportlīdzeklis līdz 2015. gada 9. septembrimir bijisaprīkotsar minēto drošības iekārtu, kad tātikusi demontēta un pārlikta uzcitu transportlīdzekli.
Kritiski vērtējams prasītāja prasības pieteikumā norādītais, kaiegādājoties transportlīdzekli, tāsalonāatradis 2012. gada 26. jūnijāstarp operatoru
SIA „Guard Systems Latvia” un klientu „ER Asset Control” noslēgtu līgumu (bez noteikumiem), par TrackGuard GS 501 iekārtas uzstādīšanu
transportlīdzeklim, paļāvies par tādas sistēmas esamību, jo no lietai pievienotā 2015. gada 24. septembra pieņemšanas un nodošanas akta nav redzams,
ka aktā ir norādīta informācija par šādas drošības iekārtas uzstādīšanu un esamībuminētajamtransportlīdzeklim. Tiesa atzina, ka prasītājamiegādājoties
transportlīdzekli, bija pienākums pašamnoskaidrot par šādas iekārtasesamību iegādātajamtransportlīdzeklimun šādas iekārtas funkcionēšanas kārtību.
Lietā nav strīda un no lietas materiāliem redzams, ka prasītājs ne ar SIA „Guard Sistems Latvia”, ne citu operatoru nav noslēdzis līgumu par
transportlīdzekļaaprīkošanu ar drošības iekārtu, tajāskaitā, TrackGuard.
[4.3.2] 2017. gada 6. jūnijaatlīdzības pieteikumā prasītājs norādījis, ka slēdzot polisi prasītājam bija zināms, ka transportlīdzeklis aprīkots ar
TrackGuard radio meklēšanas sistēmu, taču nav zinājis, ka sistēmai katru gadu jāmaina baterija (akumulators), līdz ar ko zādzības laikā sistēma nav
darbojusies.
No minētā secināts, ka apdrošinājuma ņēmējs, slēdzot apdrošināšanas līgumu, nebija rūpīgi pārbaudījis sniegto informāciju, bet paļāvies uziegūto
vairākus gadus vecu, nepārbaudītu informāciju, kasatbilstošilabās ticības principamapdrošināšanas tiesībās bijajādarazināmaapdrošinātājai.
Citāsciviltiesību nozarēs nav tik izteikta pienākumaizpaust informāciju, kas varētu ietekmēt otra darījuma dalībniekalēmumu noslēgt līgumu, kā tas
irapdrošināšanas tiesībās. Tomēr apdrošināšanas tiesībās šāds princips pastāv un juridiskajā doktrīnā to apzīmē, lietojot latīņu terminu uberrimae fidei
jeb vispārākā labā ticībā. Noslēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošinājuma ņēmējam un noteiktos gadījumos arī apdrošinātajam ir pienākums sniegt
apdrošinātājamvisas viņu rīcībāesošāsziņas parapdrošināmo risku.”(sk. Dana Rone „Apdrošināšanas tiesību principu ietekme uz apdrošināšanas
atlīdzības izmaksu” http://www.dukonference.lv/files/proceedings_of_conf/53konf/tiesibas/Rone.pdf).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājamjāpierādasavu prasījumu pamatotība. Atbildētājamjāpierādasavu iebildumu pamatotība.
Novērtējot lietas izskatīšanā gūtos pierādījumus, tiesai ir pamats atzīt, ka atbildētāja pamatoti konstatējusi, ka pretēji apdrošināšanas līgumā
norādītajam, transportlīdzeklis uz zādzības brīdi nav bijis aprīkots ar „TrackGuard” iekārtu un pamatojoties uz Noteikumu, 7.2. punkta nosacījumiem,
kas nosaka, ka saskaņā ar apdrošināšanas līgumu apdrošinātājs transportlīdzekļa zādzības, laupīšanas un apzagšanas gadījumā apdrošinātājs neatlīdzina
zaudējumus, kas radušies iestājoties 4.2. punktā minētajamriskiemlaikā, kad transportlīdzeklis nav bijis aprīkots ar apdrošināšanas polisē norādītajām
pretaizdzīšanas sistēmāmvai tās nav bijušas darba kārtībā, tiesa atzīst, kaatbildētājs pamatoti pieņēmalēmumu atteikt izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību
par transportlīdzekļazādzību.
Likuma „Parapdrošināšanas līgumu” 12. panta ceturtajā daļā (spēkā līdz 2018. gada 31. maijam) noteikts, ka apdrošinātāja pienākums ir pierādīt
jebkurusapstākļus, kas to atbrīvo no apdrošināšanas līgumā minēto saistību izpildes izņēmuma gadījumā.
Tiesa atzina, ka atbildētāja ir pierādījusi apdrošinātāja tiesības apdrošināšanas atlīdzību neizmaksāt, jo apstiprinājies, ka pretēji apdrošināšanas
līgumā norādītajam, transportlīdzeklis uzzādzības brīdi nav bijisaprīkotsar minēto drošības iekārtu.
Ievērojotminēto, prasība pilnībā noraidīta.
[5] Par minēto spriedumu apelācijas sūdzību iesniedzis prasītājs, uzskatot to par nepamatotu un prettiesisku un tāpēc tas tiek pārsūdzēts pilnā
apjomā.
Apelācijas sūdzība pamatotaar šādiemargumentiem.
[5.1] Spriedums pamatots ar to, ka prasītājs nav pārliecinājies par to, ka iegādātajai automašīnai patiesi ir uzstādīta pretaizdzīšanas ierīce
TrackGuard GS 501, kuras pasūtījuma lapu bija atradis automašīnā pēc tās iegādes un par kuras esamību secīgi bija informējis apdrošinātāju, un pretēji
labas ticības principam2016. gadā noslēdzotApdrošināšanas līgumu Nr. 2 ir paļāvies uziegūto vairākus gadus vecu nepārbaudītu informāciju, līdzar ko
atbildētāja pamatoti ir atteikusies izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar apdrošināšanas līguma Noteikumu 7.2. punktu, jo uz zādzības brīdi
automašīnai nav bijusi uzstādīta TrackGuard sistēma.
[5.2] Lietā nepastāv strīds par to, ka prasītājs ar atbildētāju noslēdzis divus apdrošināšanas līgumus - 2015. gada 25. septembrī un 2016. gada
17. septembrī- neviena līguma noslēgšanas laikā atbildētāja nav prasījusi uzrādīt līgumu par pretaizdzīšanas iekārtas uzstādīšanu un prasītājs noslēdzot
pirmo līgumu atbibildētājas darbiniecei uzrādījis vienīgi 2012. gada 26. jūnija TrackGuard GS 501 iekārtas pasūtījuma veidlapu, kuru turklāt ir
parakstījusicita persona — automašīnas iepriekšējais īpašnieks nevis prasītājs.
Pretējitiesas spriedumāatzītajam, uzskata, katiešiatbildētāja pretēji labas ticības principamnoslēdzotapdrošināšanas līgumu gan 2015. gadā, gan
2016. gadā ir nevērīgi paļāvusies uz vairākus gadus vecu nepārbaudītu informāciju, jo īpaši apstākļos, kad atbilstoši prasītāja uzrādītajai pasūtījuma
veidlapai, tā ir tikai daļa no līguma un turklāt tā datēta ar 2012. gadu un to ir parakstījusi cita persona. Atbildētāja kā profesionālai komersantei
apdrošināšanas jomā nevarējaarī būt nezināms, ka konkrētais pakalpojums — sistēma TrackGuard GS 501, ir terminēts.
[5.3] Pirmās instances tiesa nav apsvērusi, vai informācija par apstākļiem, kurus pati apdrošinātāja, noslēdzot apdrošināšanas līgumu, nav
uzskatījusi par nepieciešamu pieprasīt un tai nebija liegta iespēja pārbaudīt un uzzināt visa līguma darbības periodā, dod pamatu apdrošinātājai vienpusēji
atkāpties no līguma pēcapdrošinātāriskaiestāšanās. Tieši otrādi— pirmās instances tiesa visu atbildību par pretaizdzīšanas sistēmasesamību/neesamību
ir pārlikusi uz prasītāja pleciem, tādējādi nostādot viņu ievērojami neizdevīgākā situācijā attiecībā pret profesionālu komersantu, lai gan likuma „Par
apdrošināšanas līgumu” 12. pantaceturtajā daļā, 24. panta pirmajā daļā un otrās daļas 2. punktā, līdzīgi kā darbastrīdos Darbalikuma 125. pants noteic
darba devēja pierādīšanas pienākumu, arīapdrošināšanas strīdos likumdevējs ir noteicis pierādīšanas nastas (onus probandi) sadalīšanu starp pusēm
(apdrošinātāju un apdrošināto), uzliekot pierādīšanas pienākuma nastu uzapdrošinātāju.
[5.4] Ievērojot to, ka 2015. gadā noslēdzot Apdrošināšanas līgumu Nr. 1, vienīgais prasītāja rīcībā esošais dokuments, kas liecināja par
TrackGuard GS 501 sistēmas uzstādīšanu, jau bija 3 gadus vecs, uzskata, ka atbildētājai kā profesionālai komersantei apdrošināšanas jomā bija
pienākums pārliecināties par pretaizdzīšanas sistēmas esību, jo īpaši ņemot vērā sekas, kas rodas prasītājam kā apdrošinājuma ņēmējam gadījumā, ja
sistēmas nav vai tā nav darba kartībā, proti, prasītājszaudējatiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību. Šādos apstākļos uzskata, ka tiešiatbildētāja nav
rīkojusies labāticībā un ir paļāvusies uz nepārbaudītu un vecu informāciju, kas rezultātā nelabvēlīgas sekas ir radījusi prasītājam.
[5.5] Kā atzīts judikatūrā (sk. Latvijas Republikas Senāta 2017. gada 4. jūlija spriedums lietā Nr. C30683713), tad strīdā par to, vai
apdrošinājuma ņēmējs ir izpildījis savas līgumiskās saistības pret apdrošinātāju, apdrošināšanas līguma noteikumi iztulkojami atbilstoši Civillikuma
1508. pantam, proti, strīdus saistībai piemērojot to iztulkojumu, kurš vismazāk saista apdrošināšanas ņēmēju, ņemot vērā Patērētāju tiesību aizsardzības
likuma 6. panta 2.
1 daļā noteikto, ka neskaidri un neprecīzi līguma noteikumi tiek tulkoti par labu patērētājam. Apdrošinātājam kā profesionālam
apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējamir visas iespējas noteikt precīzākusapdrošināšanas līguma noteikumus.
Minētajā lietā Latvijas Republikas Senāts, atzīstot motivāciju par pareizu, ir atstājusi negrozītu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas
spriedumu, kurāir vērtēti līdzīgiapstākļi kāšajālietā, proti, ka no apdrošināšanas līgumaizriet, kaautomašīnas meklēšanas sistēma TrackGuard GS 501
līgumā nosaukta kā „pretaizdzīšanas iekārta”. Informācijas par meklēšanas sistēmu ievadīšana polises ailē ar nosaukumu „pretaizdzīšanas iekārtas” pati
88.11.68.3 12.05.2022. 13:54 Anonīms sistēmas lietotājs
par sevi nemaina meklēšanas sistēmas būtību, jo tā neatbilstmeklēšanas sistēmas darbības principam.
[5.6] Ievērojot Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. panta 2.
1 daļā noteikto, ka neskaidri un neprecīzi rakstveida līguma noteikumi tiek tulkoti
par labu patērētājam, tiesa ir atzinusi, ka atbildētāja ir vainojama šajā neprecizitātē un tā nevar radīt nelabvēlīgas sekas apdrošinājuma ņēmējam kā
patērētājam, jo viņš, slēdzotapdrošināšanas līgumu, ir tiesīgs paļauties, katerminam„pretaizdzīšanas iekārta”līgumā nav citas jēgas vai nozīmes, nekātas
ir latviešu valodas lietojumā.
[5.7] Saskaņāar likuma„Parapdrošināšanas līgumu” 5. panta pirmo daļu, noslēdzotapdrošināšanas līgumu, apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā
pienākums ir sniegt visu apdrošinātājas pieprasīto informāciju par apstākļiem, kas nepieciešama apdrošinātājaiapdrošinātā riska iestāšanās iespējamības
novērtēšanai un ir svarīga, slēdzotapdrošināšanas līgumu.
Atbildētāja nav pierādījusi, ka 2015. gada 25. septembrī un 2016. gada 17. septembrī, noslēdzot apdrošināšanas līgumus, apdrošinātāja būtu
pieprasījusi un saņēmusi no prasītājainformāciju par prasītājalīgumu ar SIA„Guard Systems Latvia” vaicitu spēkāesošu 1īgumu.
Tiesa minētajā lietā ir atzinusi, ka atbildētājai bija jāpārliecinās par šāda līguma spēkā esamību, ja uzskatīja to par būtisku apdrošinātā riska
iestāšanās iespējamības novērtēšanai, kasacīmredzami nav darīts, jo prasītājamlīgumsar SIA„Guard Systems Latvia” nekad nav bijis noslēgts, prasītāja
rīcībāir bijusi vien 2012. gada 16. jūnija pasūtījuma veidlapa uzcitas personas vārda.
[5.8] Juridiskajā literatūrā, raksturojot labas ticības principa piemērošanas metodi, norādīts, ka labas ticības princips paredzēts tam, lai
konkretizētu pastāvošas tiesību normas un tiesiskas attiecības atbilstoši to jēgai un mērķim. (sk. Balodis K. Labas ticības princips mūsdienu Latvijas
civiltiesībās. Jurista vārds, 03.12.2002., Nr. 24 (257)). Civillikuma 1. pants ir tikai palīglīdzeklis likuma piemērošanā tur, kur tas izrādīsies par
vajadzīgu, un nav domāts tiesiskas drošības satricināšanai. Princips par labo ticību nebūt neizslēdz uzticību likumam, kā arī uzticību līgumā brīvi dotam
vārdam, bet no likumu piemērošanas viedokļa var būt svarīgs korektīvs gadījumos, kad likuma formāla piemērošana novestu pie kļūmīgāmsituācijāmno
taisnības un vispārības interešu viedokļa (sal. Ozoliņš O., Jaunā Civillikuma ievads. Raksti par Prezidenta K. Ulmaņa Civillikumu. Tieslietu
Ministrijas Vēstneša 1939. g. 1 burtnīcas pielikums. Tieslietu ministrijas izdevums, 1939, 4.-6. lpp.).
Uzskata, ka atbildētāja, iekļaujot apdrošināšanas speciālajos noteikumos, kuri turklāt netiek izsniegti pie līguma noslēgšanas, atrunu par tiesībām
atteikt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, ja pretaizdzīšanas sistēma nav vai tā nav darba kārtībā, turklāt ar pretaizdzīšanas sistēmu saprotot arī
meklēšanas sistēmas, nav rīkojusies labā ticībā un nepieprasot prasītājam uzrādīt spēkā esošu līgumu ar sistēmas operatoru apstākļos, kad vienīgais
dokuments, kas ir bija prasītājarīcībāir trīs gadus vecalīguma daļa, ir rīkojusies klaji negodprātīgi, radot prasītājamnelabvēlīgas sekas.
[5.9] Tāpatarī nepieciešams norādīt, ka lietā nav konstatēts, ka reāli TrackGuard GS 501 sistēmas esamība vai neesamība ir ietekmējusi noslēgto
apdrošināšanas līgumu un tā noteikumus. Lietā nav strīda par to, ka šādas sistēmas esamība būtu bijusi apdrošināšanas līguma noslēgšanas
priekšnoteikums un/vaiatbilētājas obligāti izpildāma prasība, kuras neizpildes gadījumā, apdrošināšanas 1īgums netiktu noslēgts. Norāda arī, ka minētais
apstāklis nekādi nav ietekmējis apdrošināšanas atlīdzības apmēru, apdrošināšanas prēmiju un/vai pašrisku, jo atbilstoši atbildētājas 2015. gada
24. septembraapdrošināšanas piedāvājumamNr. 569509262, kurā TrackGuard GS 501 sistēma nav pieminēta, apdrošināšanas atlīdzība,
apdrošināšanas prēmija un pašrisks ir noteikti tādā pat apmērā, kā 2015. gada 25. septembrī noslēgtajam Apdrošināšanas 1īgumamNr. 1, proti,
apdrošināšanasatlīdzībair 35 400 EUR,apdrošināšanas prēmija- 636,48 EURun pašriskszādzības gadījumā- 15%.
No minētāsecināms, ka TrackGuard GS 501 sistēmasesamība vai neesamība nav ietekmējusiapdrošināšanas līguma noteikumus un secīgi norāde
polisē par tās esamību ir vērtējama kā formāla un realitātē nekādi nesaistīta ar apdrošināto risku. Sekojoši līguma noteikums par apdrošināšanas
atlīdzības neizmaksu gadījumā, ja pretaizdzīšanas sistēmas nav vai tā nav darba kartībā, ir negodīgs un netaisnīgs, jo liedz prasītājam saņemt
apdrošināšanasatlīdzību uzapdrošināto risku un apdrošināšanas līgumu patiesībā neietekmējoša, formāla pamata.
Pirmās instances tiesā apdrošināšanas piedāvājums netika iesniegts, jo uzskatīja, ka prasība ir tikusi pierādīta un pamatota ar jau lietā iesniegtajiem
un esošajiempierādījumiem.
Lūgts piedzīt no atbildētājas prasītājalabāapdrošināšanasatlīdzību 22 950 EURapmērā.
[6] 2021. gada 10. martā tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi uz apelācijas sūdzību, kuros lūdz pilnībā noraidīt prasību (lietas 124.-
130. lapa).
[7] Civillietu tiesas kolēģija, izvērtējot lietasapstākļus, pamatojoties uzCovid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10. pantu atzina, kalietu ir
iespējams izskatīt rakstveida procesā, dodot lietas dalībniekiemtermiņu līdz 2021. gada 14. jūnijampapildu paskaidrojumu vaicitu procesuālo lūgumu
iesniegšanaitiesā. Par lietas izskatīšanas datumu lietas dalībniekiemsavlaicīgi un likumā noteiktajā kārtībā paziņots.
[8] 2021. gada 14. jūnijā tiesā saņemti prasītāja paskaidrojumi uzatbildētājas rakstveida paskaidrojumiem, kuros lūgts prasību apmierināt pilnā
apjomā(lietas 140.-144. lapa).
[9] 2021. gada 22. jūnijā tiesā saņemti atbildētājas rakstveida paskaidrojumi uz apelācijas sūdzību 166. panta kārtībā, kuros lūgts prasītāja
iesniegto apelācijas sūdzību un prasības pieteikumu par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu atzīt par nepamatotiemun pilnā apmērā noraidīt (lietas 148.-
151. lapa). Motīvu daļa
[10] Civillietu tiesas kolēģija, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, rakstveida pierādījumus un pušu rakstveida paskaidrojumus, atzīst, ka
prasība nav pamatota un ir noraidāma.
[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426. panta pirmo daļu, 430. panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar
apelācijas sūdzību tādāapjomā, kālūgts šajāsūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, jatie nav apstrīdētiapelācijas sūdzībā.
[12] Civilprocesalikuma 432. panta piektā daļa nosaka, jatiesa, izskatot lietu atzīst, ka zemākas instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums
ir pareizs un pilnībā pietiekams, tāsprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākas instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šādā gadījumā
šālikuma 193. panta piektajā daļā noteiktosapsvērumus motīvu daļā var nenorādīt.
Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa pareizi konstatējusi lietas faktiskos apstākļus un devusi tiem pareizu juridisko
novērtējumu, kā arī objektīvi novērtējusi pierādījumus, līdz ar to atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un
pietiekams.
Tā kā nav pamata pārvērtēt pirmās instances tiesas spriedumā ietverto pamatojumu, tad Civillietu tiesas kolēģija, pamatojoties uz Civilprocesa
likuma 432. panta piekto daļu, pievienojas pirmās instances tiesas spriedumaargumentācijai un neatkārto spriedumā norādītos motīvus.
[13] Izvērtējot apelācijas sūdzības argumentus, papildus pirmās instances tiesas spriedumā jau norādītajam, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka tie
nav pamatotišādu iemeslu dēļ.
[13.1] Atbilstoši Civilprocesa likuma 193. panta piektās daļas noteikumiem tiesai sprieduma motīvu daļā jānorāda lietā konstatētie fakti,
pierādījumi, uz kuriempamatoti tiesas secinājumi, un argumenti, ar kuriemnoraidīti tie vaiciti pierādījumi, tāpat tiesai jānorāda arī normatīvie akti, pēc
kuriemtiesa vadījusies, un konstatēto lietasapstākļu juridiskais novērtējums, kāarītiesas secinājumi par prasības pamatotību vai nepamatotību.
Judikatūrā ir sniegta atziņa, ka „…tiesai, izskatot lietu, jānoskaidro lietas apstākļi, kuri ietilpst pierādīšanas priekšmetā – prasības pamata
88.11.68.3 12.05.2022. 13:54 Anonīms sistēmas lietotājs
fakti un atbildētāja iebildumu pamata fakti (meklējamie fakti). Turklāt jāievēro, ka meklējamos faktus norāda puses, bet faktu sastāvu, kas
jāpierāda lietā, galīgi nosaka tiesa saskaņā ar tām materiālo tiesību normām, kuru hipotēzēs ir norādīti fakti, kas nosaka pušu apstrīdētās un
aizskartās tiesības un tām atbilstošus pienākumus.” (Latvijas Repblikas Senāta 2012. gada 21. marta spriedums lietā Nr. SKC-98/2012). No
iepriekš minētāizriet, ka, izskatot lietu, tiesai primārijānoskaidro, kādu tiesisko attiecību ietvarāstrīdusattiecības ir vērtējamas.
[13.2] Tiesas kolēģija, novērtējot prasītāja paskaidrojumus kopsakarā ar rakstveida pierādījumiem, konstatē, ka starp atbildētāju un prasītāju
noslēgts Apdrošināšanas līgums Nr. 2, tādējādi, strīdus attiecības ir vērtējamas apdrošināšanas attiecību ietvarā, kas izriet no tiesiski noslēgta darījuma.
Lietā nav strīda, ka 2016. gada 17. septembrīApdrošināšanas līgums Nr. 2 ir tiesīgi noslēgts, tas nav apstrīdēts, un, ka līdzēju attiecībām, kas izriet no
līguma, piemērojamiapdrošināšanas līguma noteikumi.
Tiesas kolēģija atzīst par nepamatotu apelācijas sūdzībā izteikto argumentu, ka informācijas pieprasīšana par Transportlīdzekļa pretaizdzīšanas
sistēmas esamību/neesamību no Transportlīdzekļa īpašnieka (prasītāja) var tikt uzskatīta kā apdrošinājuma ņēmēja nostādīšana ievērojami neizdevīgākā
situācijāattiecībā pret profesionālu komersantu.
Informācijas atklāšanas pienākums apdrošināšanas attiecībās nozīmē, ka apdrošinātajam ir jāatklāj precīzs objekta stāvoklis un riski, ko viņš
nodod apdrošinātājam, vienlaikusapdrošinātājamir jāpārliecinās, ka potenciālais līgumsatbilstapdrošinātā prasībāmun vajadzībām, kāarī tas ir saņēmis
visu nepieciešamo informāciju, lai pieņemtu lēmumu par līguma noslēgšanu (Alfejeva J. Atbildība par nepatiesas informācijas sniegšanu
apdrošinātājam apdrošināšanas līguma ietvaros. https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/928/1/IPD-84-210_Socrates13_2019_06_Alfejeva_063-075_.pdf)
[13.3]Apdrošināšanas līgums ir civiltiesisks darījums, kur katrai no līguma pusēmir noteikti pienākumi un tiesības, līdzar to ir pamats atsaukusies
uz Civillikuma 1512. pantu, ka „pie katra saistību līguma būtības pieder vienas pusei apsolījums un tā pieņemšana no otras puses (vienpusējs
līgums), vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm (divpusējs vai vairākpusējs līgums). Likuma „Par apdrošināšanas līgumu”
1. panta 5. punkts noetic, ka ,,apdrošināšanas līgums – apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vienošanās, saskaņā ar kuru apdrošinājuma
ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās
saistības un apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt līgumā norādītajai personai apdrošināšanas
atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam”.
SlēdzotApdrošināšanas līgumu, atbildētājs paļaujas, ka apdrošinājuma ņēmēja (prasītāja) sniegtā informācija par apdrošināto objektu būs patiesa
un ka viņš kā krietns un rūpīgs saimnieks ne tikai rūpēsies par transportlīdzekļa drošību, bet arīsapratīs to minimālās prasības par savā īpašumā esošo
transportlīdzekli, kas saskaņāar prasības pieteikumampievienoto informāciju, ir ticis iegādāts no profesionālaautotirgotāja AS „WESS”.
[13.4] Laba ticība ietver godīgumu un taisnīgumu. Plašākā nozīmē labas ticības principa mērķis ir veicināt savstarpēju lojalitāti, uzticamību un
godīgumu civiltiesiskā apgrozībā (sk. Balodis K. Ievads Civiltiesībās, 2007, 141. lpp). Iztrūkstot informācijai par faktu, ka transportlīdzeklis faktiski
nav aprīkotsar pretaizdzīšanas iekārtuTrackGuard,atbildētājamtikaliegtaiespēja objektīvi novērtētapdrošinātāzādzības riskaiestāšanās iespējamību.
Kā atrodams juridiskajā literatūrā – „Uberrimae fidei” doktrīnas pamatojums izriet no fakta, ka apdrošināšanas līgums prasa no klienta zināmu
labticību un godīgumu, laiapdrošinātājambūtu iespēja pilnībā izprast apdrošināšanas objektu, ar to saistītos riskus un noteikt par to atbilstošu samaksu”
(Alfejeva J. https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/928/1/IPD-84-210_Socrates-13_2019_06_Alfejeva_063-075_.pdf
[13.5] Tādējādi noslēgtais apdrošināšanas līgums kā tiesisks darījums ir tiesību subjektu gribas akts, kas rada tiesiskas sekas un abām
līgumslēdzējām pusēm ir saistošs. Proti, līgums no vienas puses paredz apdrošinātāja saistības un pienākumu, iestājoties apdrošināšanas gadījumam,
izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, no otras – apdrošinājuma ņēmējam uzliek pienākumus, cita starpā, veikt darbības atbilstoši spēkā esošajiem
normatīvajiemaktiem, kāarīslēdzotapdrošināšanas līgumu rūpīgi pārbaudītsniegto informāciju,apliecinot, kasniegtāinformācijair pilnīga un patiesa.
[13.6] Tiesas kolēģija nepiekrīt prasītāja apelācijas sūdzībā norādītajam, kaspriedums nav pamatots, jo „tieši AAS ,,BALTA” pretēji labas
ticības principam noslēdzot apdrošināšanas līgumu gan 2015. gadā, gan 2016. gadā ir nevērīgi paļāvusies uz vairākus gadus vecu
nepārbaudītu informāciju, jo īpaši pie apstākļiem, kad atbilstoši manis uzrādītajai pasūtījuma veidlapai, tā ir tikai daļa no līguma un turklāt
tā datēta ar 2012. gadu un to ir parakstījusicita persona. AAS ,,BALTA” kā profesionālaikomersantei apdrošināšanas jomā nevarēja arī būt
nezināms,ka konkrētais pakalpojums – sistēma TrackGuard GS 501, ir terminēts”.
Nav pamata apšaubīt atbildētājas paskaidrojumos uz apelācijas sūdzību norādīto, ka saistībā par prasītāja iesniegto pasūtījuma veidlapu, kas
atbildētājai kļuva zināma tikaišīs tiesvedības gaitā jau pēclēmuma par atteikumu pieņemšanu, atbildētāja jau pirmās instances tiesas sēdē norādīja, ka
kritiski ir vērtējamašīs veidlapas uzrādīšanaatbildētājas pārstāvei pieapdrošināšanas līgumaslēgšanas, jo, slēdzotapdrošināšanas līgumus, apdrošinātājs
neprasa uzrādītapdrošinājuma ņēmēja slēgtos tiesiskos darījumus ar trešajāmpersonām, kas nav apdrošināšanas līguma dalībnieki. Vēl jo vairāk – tieši
prasītājs pats šo dokumentu dažādi interpretē, Apelācijas sūdzībā norādot kā ,,pasūtījuma veidlapu”, kas esot daļa no līguma (apelācijas sūdzības
2. lapa), bet prasības pieteikumā (2. lapā) ir uzdevis par 2012. gada 26. jūnijalīgumuNr. 05-52 starp SIA„Guard Systems Latvia” un SIA„ER asset
control”, no kuraesotsecināms, ka„Transportlīdzeklim ir bijusi uzstādīta drošības iekārta TrackGuard GS 501 (..)”.
Secināms, ka prasītājs pats ir sniedzis maldinošu un pretrunīgu informāciju atbildētājai gan pirms apdrošināšanas līguma slēgšanas, gan arī
tiesvedības gaitā, piešķirotšimdokumentamdažādu nozīmi.
Tādējādi nav pamatoti prasītājaapelācijas sūdzībā paustie pārmetumi, ka nepieprasot uzrādīt spēkāesošu līgumu ar sistēmas operatoru, atbildētāja
ir rīkojusies klaji negodprātīgi, radot viņamnelabvēlīgas sekas.
Tiesas kolēģija atzīst, ka tiešiapdrošinājuma ņēmējs, slēdzot apdrošināšanas līgumu, nebija rūpīgi pārbaudījis sniegto informāciju, bet paļāvies uz
iegūto vairākus gadus vecu, nepārbaudītu informāciju, kasatbilstošilabās ticības principamapdrošināšanas tiesībās bijajādarazināmaapdrošinātājam.
[13.7] Nav pamataapšaubītatbildētājas paskaidrojumos uzapelācijas sūdzību norādīto, katai kāfinanšu pakalpojumu sniedzējai, kura pati netirgo
automašīnas, kā arī pati nenodrošina to meklēšanu un neuzstāda pretaizdzīšanas sistēmas, ir būtiski zināt tikai faktu, vai transportlīdzekļa īpašnieks ir
noslēdzis līgumu par šāda pakalpojuma saņemšanu. Pieprasītā informācija par pretaizbraukšanas ierīcēm ar kurām aprīkots transportlīdzeklis ir
nepieciešama, laiatbildētāja novērtētu riskaiestāšanās iespējamību.
Likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 5. panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka noslēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošinājuma ņēmēja un
apdrošinātā pienākums ir sniegt visu apdrošinātāja pieprasīto informāciju par apstākļiem, kas nepieciešama apdrošinātājam apdrošinātā
riska iestāšanās iespējamības novērtēšanai un ir svarīga, slēdzot apdrošināšanas līgumu. Apdrošinājuma ņēmējs un apdrošinātais ir atbildīgi
par sniegtās informācijas patiesīgumu.
No likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 7. panta nosacījumiem, konstatējams, ka apdrošināšanas līgums uzskatāms par noslēgtu tikai tad, ja
līgumslēdzējas puses ir vienojošās par visiemlīguma būtiskajiemnoteikumiem, un apdrošinājuma ņēmējs savu piekrišanu izsaka, veicot apdrošināšanas
prēmijas samaksu apdrošinātāja piedāvājumā noteiktā veidā, termiņā un apmērā.
Noslēdzot apdrošināšanas līgumu, prasītājs kā apdrošinājuma ņēmējs vienojās ar atbildētāju par apdrošināšanas līguma noteikumiem, tai skaitā
apdrošinātajiem riskiem un līguma būtiskajiem noteikumiem, kā to nosaka likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 6. pants, 2016. gada 23. septembrī
samaksājot polisē noteikto apdrošināšanas prēmiju.
88.11.68.3 12.05.2022. 13:54 Anonīms sistēmas lietotājs
No lietai pievienotā 2016. gada 17. septembra Apdrošināšanas līguma Nr. 2 redzams, kasadaļā„Drošības iekārtas” norādīts, katransportlīdzeklis
iraprīkotsarcitu pretaizbraukšanas iekārtu – TrackGuard (lietas 30.-31. lapa).
Apmaksājot apdrošināšanas prēmiju, apdrošinājuma ņēmējs izsaka savu piekrišanu apdrošināšanas līguma noslēgšanai un apliecina, ka pirms
apdrošināšanas līguma noslēgšanas ir sniedzis pilnīgu un patiesu visu viņa rīcībā esošo informāciju, ko uzskata par nepieciešamu apdrošināšanas līguma
noslēgšanai, kāarīrūpīgi pārbaudījis sniegto informāciju.
Tādējādi atzīstams, ka parakstot apdrošināšanas līgumu prasītājs ir apliecinājis, ka ir iepazinies un apspriedis apdrošināšanas polisē norādīto
informāciju un noteikumus, katieir pilnībāsaskaņotiar prasītāju un atspoguļo brīvu gribu.
[13.8] Apdrošinātāja lēmums par atteikumu ir bijis pamatots ar pušu noslēgtā apdrošināšanas līguma Noteikumos, kas ir apdrošināšanas līguma
neatņemama sastāvdaļa, 7.2.1. punktā noteikto vispārējo izņēmumu, kas nosaka, ka „saskaņā ar šo apdrošināšanas līgumu apdrošinātājs
transportlīdzekļa zādzības, laupīšanas un apzagšanas gadījumā (šo noteikumu punkts 4.2.) neatlīdzina zaudējumus, kas radušies iestājoties
4.2. punktā minētajiem riskiem laikā, kad transportlīdzeklis nav bijis aprīkots ar apdrošināšanas polisē norādītajām pretaizdzīšanas sistēmām
vai tās nav bijušas darba kārtībā”.
Tātad no minētā izņēmuma ir konstatējams, ka atbildētāja neatlīdzinās zaudējumus transportlīdzekļa zādzības rezultātā, ja transportlīdzeklis vispār
nav aprīkotsar polisē norādītajāmpretaizdzīšanas sistēmāmvai tās nav bijušas darba kārtībā. Tādējādi pat jatransportlīdzeklis uzapdrošināšanas līguma
slēgšanas brīdi ir aprīkots ar polisē norādītām pretaizdzīšanas sistēmām, bet zādzības brīdī tās nav bijušas darba kārtībā, atbildētāja ir tiesīga atteikt
apdrošināšanas atlīdzību, jo šādiapstākļi ir izņēmums atbilstošiNoteikumu nosacījumiem. Līdzar to – atbildētājai ir būtiski pārliecināties par šo sistēmu
darbošanos un funkcionēšanu zādzības brīdī, tāpēcslēdzotapdrošināšanas līgumu,atbildētāja neprasa uzrādīt līgumu par šo drošības sistēmu uzstādīšanu.
[13.9] Saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 1. panta 4. punktu „apdrošināšanas gadījums - ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi
saistīts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam” . Savukārt likuma „Par
apdrošināšanas līgumu” 6. panta trešājā daļā noteikts, ka „Apdrošināšanas līgumā var ietvert arī citus nosacījumus, kas atbilst šim likumam un
Civillikumā paredzētajiem vispārīgiem darījuma noteikumiem, kā arī līguma raksturīgos noteikumus, kuri skar apdrošinājuma ņēmēja vai
apdrošinātā intereses”. Likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 12. pantā precīzi noteikti izņēmuma gadījumi, kuru dēļradušos zaudējumus apdrošinātājs
nesedz, kā arī noteiktas apdrošināšanas līgumslēdzējas pušu tiesības vienoties par citiem izņēmuma gadījumiem (12. panta trešā daļa). Šie vispārīgie
izņēmumi, kuriemiestājotiesatbildētāja neatlīdzinazaudējumu, ir noteiktiNoteikumu 7. punktā. Tādējādiatbildētājas pienākums izmaksātapdrošināšanas
atlīdzību iestājas tikaiapdrošināšanas līgumā noteiktajos gadījumos: jaiestājāsapdrošinātais risks un nav iestājušies izņēmuma gadījumi, kuru dēļradušos
zaudējumusapdrošinātājs nesedz.
Likuma ,,Par apdrošināšanas līgumu” 12. panta trešā daļa (spēkā līdz 2018. gada 31. maijam) paredz, ka apdrošināšanas līgumslēdzējas puses
apdrošināšanas līgumā var paredzēt citus izņēmuma gadījumus,kuru dēļradušos zaudējumus apdrošinātājs nesedz”.
Tādējādi tiesas kolēģija pilnībā pievienojas pirmās instances tiesas atzinumam, ka novērtējot lietas izskatīšanā gūtos pierādījumus, tiesai ir pamats
atzīt, ka atbildētāja pamatoti konstatējusi, ka pretēji apdrošināšanas līgumā norādītajam, transportlīdzeklis uz zādzības brīdi nav bijis aprīkots ar
,,TrackGuard” iekārtu un pamatojoties uz Noteikumu 7.2. punkta nosacījumiem [..], tiesas kolēģija atzīst, ka atbildētāja pamatoti pieņēmusilēmumu
atteikt izmaksātapdrošināšanasatlīdzību par transportlīdzekļazādzību.
[13.10] Nav pamatoti prasītāja apelācijas sūdzībā paustie pārmetumi, ka ,,tiesa nav apsvērusi, vai informācija par apstākļiem, kurus pati
apdrošinātāja, noslēdzot apdrošināšanas līgumu, nav uzskatījusi par nepieciešamu pieprasīt un tai nebija liegta iespēja pārbaudīt un uzzināt
visā līguma darbības periodā, dod pamatu apdrošinātājaivienpusēji atkāpties no līguma pēc apdrošinātā riska iestāšanās”.
Prasītājs ir Transportlīdzekļa īpašnieks un tieši viņamkā lietas, kas ir paaugstinātas bīstamības avots, īpašniekampašamir jāspēj noskaidrot kādas
drošības sistēmas transportlīdzeklimir uzstādītas, par ko atbildētāja bija pieprasījusi prasītājamsniegt informāciju pirms apdrošināšanas līguma slēgšanas,
un kas ir nepieciešama un ir svarīga apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības novērtēšanai. Atbildētāja norādījusi uz vispār zināmiem faktiem, ka
drošības sistēmu, t.sk. radio meklēšanas sistēmu, esamība būtiskimazina transportlīdzekļu zādzības risku, tādējādimazinot arī paaugstinātas bīstamības
avota valdījuma pāreju citai personai prettiesiskās darbības rezultātā.
Tādējādi tiesas kolēģija atzīst, ka prasītājam iegādājoties transportlīdzekli, bija pienākums pašam noskaidrot par šādas iekārtas esamību
transportlīdzeklimun šādas iekārtas funkcionēšanas kārtību. Lietā nav strīda un no lietas materiāliemredzams, ka prasītājs ne ar SIA „Guard Sistems
Latvia”, ne citu operatoru nav noslēdzis līgumu par transportlīdzekļa aprīkošanu ar drošības iekārtu, tajā skaitā, TrackGuard. 2017. gada 6. jūnija
atlīdzības pieteikumā prasītājs norādījis, ka slēdzot polisi prasītājambija zināms, ka transportlīdzeklis aprīkots ar TrackGuard radio meklēšanas sistēmu,
taču nav zinājis, kasistēmai katru gadu jāmaina baterija(akumulators), līdzar ko zādzības laikāsistēma nav darbojusies.
[13.11] Prasītājs Apelācijas sūdzībā norāda, ka ,,ievērojot to, ka vienīgais manā rīcībā esošais dokuments, kurš liecināja par
TrackGuard GS 501 sistēmas uzstādīšanu pie pirmā apdrošināšanas līguma noslēgšanas 2015. gadā jau bija 3 gadus vecs, uzskatu, ka
AAS “BALTA” kā profesionālaikomersantei apdrošināšanas jomā bija pienākums pārliecināties par pretaizdzīšanas sistēmasesamību […]”.
Tiesas kolēģija piekrīt prasītāja norādītajam, ka Apdrošināšanas akciju sabiedrība „BALTA” ir profesionāls komersants apdrošināšanas jomā,
tomēr nav pamatoti prasītāja iebildumi, ka līdzar to uzatbildētāju kā apdrošinātāju tiek pārlikti pienākumi pārliecināties par prasītāja un trešo personu
savstarpējo darījumu noslēgšanu, to spēkāesamību un to radītājāmsekām.
Tiesas kolēģijaatzīst par pamatotu atbildētājas paskaidrojumos uzapelācijas sūdzību norādīto argumentu, katai kāfinanšu pakalpojumu sniedzējai,
slēdzot apdrošināšanas līgumu, pat teorētiski nav iespējams pārbaudīt, vaiapdrošinājuma ņēmēja privāti noslēgtie darījumi ir spēkā uz apdrošināšanas
līguma noslēgšanas un vai tie būs spēkā uz apdrošinātā riska iestāšanās brīdi. Vēl jo vairāk, informāciju par drošības iekārtu esamību var sniegt tikai
apdrošinājuma ņēmējs, jo vizuāli, apskatot transportlīdzekli, nav iespējams noteikt radiomeklēšanas sistēmas TrackGuard esamību. Tā ir meklēšanas
iekārta, kas vizuāli nav redzama, bet kura palīdz noteikt transportlīdzekļaatrašanās vietu ar speciālitamparedzētu aprīkojumu, raidotsignālu.
[13.12] Pretēji prasītāja apelācijas sūdzībā paustajam, ka ,,Atbildētāja nav pierādījusi, ka 2015. gada 25. septembrī un 2016 .gada
17. septembrī, noslēdzot apdrošināšanas līgumus, apdrošinātāja būtu pieprasījusi un saņēmusi no manis informāciju par manu līgumu ar
SIA „Guard Systems Latvia” vaicitu spēkā esošu līgumu”, tiesas kolēģija norāda, ka informācija par Transportlīdzekļa drošības iekārtāmskaidri un
nepārprotami ir atspoguļota 2016. gada 17. septembrī noslēgtajā Apdrošināšanas līgumā Nr. 2, kas atbilstoši likuma „Par apdrošināšanas līgumu”
1. panta 9. punktamir ,,dokuments, kas apliecina apdrošināšanas līguma noslēgšanu un ietver apdrošināšanas līguma noteikumus, kā arī visus
šā līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs ir vienojušies apdrošināšanas līguma darbības
laikā”.
Turklāt faktu, ka atbildētājas pieprasītā informācija par apstākļiem, kas nepieciešama atbildētājai apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības
novērtēšanai un ir svarīga, slēdzot apdrošināšanas līgumu, ir bijusi prasītājam gan zināma, gan saprotama, apstiprina prasītāja pašrocīgi aizpildītais
paziņojums-pieteikums par transportlīdzekļa zādzību vai iznīcināšanu, kurā prasītājs V sadaļā - Atgadījuma apraksts, - cita starpā, norāda, ka „slēdzot
polisi bija zināms, ka a/m aprīkota ar TrackGuard radio meklēšanas sistēmu, taču nezināju, ka sistēmai katru gadu jāmaina baterija
(akumulators). Līdz ar to zādzības laikā viņa vairs nedarbojās. Ar TrackGuard pakalpojuma sniedzēju līgums netika slēgts, jo sapratu, ka
88.11.68.3 12.05.2022. 13:54 Anonīms sistēmas lietotājs
mašīna ar šo sistēmu ir aprīkota, bet netiku brīdināts, ka katru gadu ar pakalpojuma sniedzēju ir jāatjauno sistēmas strāvas avots (domāju,
ka sistēma darbojas ar a/m akumulatoru)”. Līdz ar to ir secināms, ka prasītājam ir bijusi saprotama atbildētājas pieprasītā informācija pirms
apdrošināšanas līguma noslēgšanas par drošības sistēmām,ar kurāmaprīkots transportlīdzeklis.
Tādējādi ir pamats atzīt, ka atbildētāja ir pierādījusi apdrošinātāja tiesības apdrošināšanas atlīdzību neizmaksāt, jo apstiprinājies, ka pretēji
apdrošināšanas līgumā norādītajam, transportlīdzeklis uzzādzības brīdi nav bijisaprīkotsar minēto drošības iekārtu.
[13.13] Nav pamatota prasītāja apelācijas sūdzībā norādītā atsauce uzjudikatūruLatvijas Republikas Senāta 2017. gada 4. jūlijaspriedumu lietā
Nr. SKC-243/2017 (C30683713), jo abās lietās ir atšķirīgiapstākļi. Lietā, uz ko atsaucas prasītājs, tiesa ir konstatējusi, ka pretaizdzīšanas iekārta ir
funkcionējusi, pat ja tā ir atslēgta no pakalpojuma sniedzēja uzraudzības iekārtām, savukārt šajā lietā pretaizdzīšanas iekārtas vispār nav bijušas
uzstādītas, pretēji polisē norādītajam.
Noteikumu 1.23. punktāir definēts, kas ir ,,Pretaizdzīšanas sistēma – jebkura mehāniska vaielektroniska ierīce,kuras mērķis ir novērst vai
aizkavēt transportlīdzekļa nelikumīgu aizbraukšanu, iekļūšanu transportlīdzeklīvai tā apzagšanu. Par pretaizdzīšanas sistēmām šo noteikumu
izpratnē tiek uzskatītas arī sistēmas, kas uzstādītas transportlīdzeklī un ļauj atrast nozagtu vai nolaupītu transportlīdzekli, izmantojot
radioviļņus, GPS vaicita veida transportlīdzekļa attālinātus atrašanāsvietas noteikšanas līdzekļus”.
Līdz ar to nevietā ir prasītāja apelācijas sūdzībā izteiktie pārmetumi par neskaidriem līguma noteikumiem, atsaucoties uz Patērētāju tiesību
aizsardzības likuma 6. panta 2.
1 daļu, jo apdrošināšanas līguma noteikumos ir skaidri noteikts, kas tiek saprasts ar terminu ,,pretaizdzīšanas sistēmas”.
Turklāt, prasības pieteikumā prasītājs nav lūdzis atzīt noslēgtā apdrošināšanas līguma Noteikumu 7.2.1. punktā noteikto vispārējo izņēmumu par spēkā
neesošu.
[13.14] Tiesas kolēģija nepiekrīt prasītāja apelācijas sūdzībā paustajam uzskatam, ka noslēgtā Apdrošināšanas līguma Nr. 2, kura neatņemama
sastāvdaļair Noteikumi par transportlīdzekļaapdrošināšanu, noteikumiir bijuši neskaidri un pretējiPatērētāju tiesību aizsardzības likumam.
Saskaņā ar likuma „Parapdrošināšanas līgumu” 1. panta pirmās daļas 5. punktu, apdrošināšanas līgums ir apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja
vienošanās, saskaņāar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksātapdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kāarī
izpildīt citas līgumā noteiktās saistības un apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt līgumā norādītajai personai
apdrošināšanasatlīdzību atbilstošiapdrošināšanas līgumam.
Civiltiesībās pastāv līguma brīvības princips, kur viena no tā izpausmēm ir līguma satura izvēles brīvība. Tā ir brīvība brīvi noteikt līguma saturu
(Balodis K. Ievadsciviltiesībās. Rīga: Zvaigzne ABC, 2007, 177. lpp). Tādējādi līgumslēdzējāmpusēmir tiesības līgumā vienoties par visāmdarījuma
sastāvdaļām, tajā skaitā vienoties par gadījumiem, kādos atbildētāja izmaksā vai neizmaksā atlīdzību, kā arī apdrošinātājs var piedāvāt tādus
apdrošināšanas līguma noteikumus, piemēram, nosakot konkrētus apdrošināšanas gadījumus u.tml., ar kādiem tas, saņemot konkrētā apmērā pielīgto
apdrošināšanas prēmiju, ir gatavs noslēgt apdrošināšanas līgumu. Apdrošināšanas prēmijas lielums ir atkarīgs no apdrošināšanas veida, apdrošināšanas
līguma darbības termiņa, apdrošināšanas līgumā paredzētajiemapdrošināšanas gadījumiem, riskiemu.c. faktoriem. Līdzar to apdrošinātājs var piedāvāt
vairākus un atšķirīga satura apdrošināšanas līgumus ar atšķirīgiem noteikumiem, savukārt apdrošinājuma ņēmējs var izvēlēties savām vajadzībām
atbilstošāko apdrošinātāja piedāvājumu līguma noslēgšanai.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 5. panta pirmā daļa un otrās daļas 5. punkts noteic, kalīgumos, ko patērētājs slēdzar ražotāju, pārdevēju vai
pakalpojumasniedzēju, līgumslēdzējāmpusēmir vienlīdzīgas tiesības. Līguma noteikumiir pretrunāar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, ja
tie patērētāju nostāda neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. panta trešā daļa
noteic, ka līguma noteikums, kuru līgumslēdzējas puses savstarpēji nav apspriedušas, ir netaisnīgs, ja tas pretēji labticīguma prasībām rada būtisku
neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. panta 2.
2 daļa noteic, ka netaisnīgu līguma noteikumu vērtējumamnepakļauj tādus līguma noteikumus, kas
definēlīguma priekšmetu un cenu vaiatlīdzībasatbilstību precei vai pakalpojumam, jatieir formulēti vienkāršā un saprotamā valodā. Papildus norādāms,
ka Eiropas Kopienas Padomes 1993. gada 5. aprīļa direktīvas 93/13/EEK par negodīgiemnoteikumiempatērētāju līgumos preambula paredz, ka ,,[..]
tā kā šīs direktīvas nolūkos negodīguma novērtējumam nepakļauj noteikumus, kas apraksta galveno līguma priekšmetu, ne arī piegādāto preču vai
pakalpojumu kvalitātes/cenas attiecību; tā kā, galveno līguma priekšmetu un kvalitātes/cenas attiecību tomēr var ņemt vērā, novērtējot citu noteikumu
godīgumu; tā kā, cita starpā, var secināt, ka apdrošināšanas līgumos noteikumus, kas skaidri nosaka vai ierobežo apdrošināto risku un apdrošinātāja
atbildību, nevajadzētu pakļautšādamnovērtējumam, jo šos ierobežojumus ņemvērā,aprēķinot prēmiju, kurumaksā patērētājs”.
No iepriekš minētā izriet, ka netaisnīgu līguma noteikumu vērtējumamnepakļauj tādus apdrošināšanas līguma noteikumus, kas skaidri nosaka vai
ierobežo apdrošināto risku,apdrošināšanas prēmijas un pašriskaapmēru, kāarīapdrošinātājaatbildību.
[13.15] Lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksas atteikumu pamatots ar Noteikumu 7.2.1. punktā noteiktā izņēmuma iestāšanos, tas ir –
„saskaņāar šo apdrošināšanas līgumu apdrošinātājs transportlīdzekļazādzības, laupīšanas un apzagšanas gadījumā(šo noteikumu punkts 4.2.) neatlīdzina
zaudējumus, kas radušies iestājoties 4.2. punktā minētajiemriskiemlaikā, kad transportlīdzeklis nav bijis aprīkots ar apdrošināšanas polisē norādītajām
pretaizdzīšanas sistēmāmvaitās nav bijušas darba kārtībā”.
Noteikumos paredzētajos izņēmumos atbildētāja ir skaidri ierobežojusi apdrošinātāja atbildību, nosakot, ka atbildētāja neatlīdzinās zaudējumus
transportlīdzekļa zādzības rezultātā, ja transportlīdzeklis vispār nav aprīkots ar polisē norādītajām pretaizdzīšanas sistēmām vai tās nav bijušas darba
kārtībā. Tādējādi, pat ja transportlīdzeklis uzapdrošināšanas līguma slēgšanas brīdi būtu bijis aprīkots ar polisē norādītāmpretaizdzīšanas sistēmām, bet
zādzības brīdī tās nav bijušas darba kārtībā, atbildētāja ir tiesīga atteikt apdrošināšanas atlīdzību. Līdzar to – atbildētājai ir būtiski pārliecināties par šo
sistēmu darbošanos un funkcionēšanu tiešizādzības brīdī, tāpēcslēdzotapdrošināšanas līgumu,atbildētāja neprasa uzrādīt līgumu par šo drošības sistēmu
uzstādīšanu, jo šī līguma uzrādīšana pie apdrošināšanas līguma slēgšanas nenozīmē, ka automašīnas drošības sistēmas būs darba kārtībā arī uzzādzības
brīdi, kas nav nekādiietekmējams faktors no atbildētājas puses.
Nav pamataapšaubītatbildētājas paskaidrojumos norādīto, katai kāfinanšu pakalpojumu sniedzējai, slēdzotapdrošināšanas līgumu, pat teorētiski
nav iespējams pārbaudīt, vai apdrošinājuma ņēmēja privāti noslēgtie darījumi ir spēkā uz apdrošināšanas līguma noslēgšanu un vai tie būs spēkā uz
apdrošinātā riska iestāšanās brīdi. Vēl jo vairāk, informāciju par drošības iekārtu esamību var sniegt tikai apdrošinājuma ņēmējs, jo vizuāli, apskatot
transportlīdzekli, nav iespējams noteikt radiomeklēšanas sistēmas TrackGuard esamību. Tā ir meklēšanas iekārta, kas vizuāli nav redzama, bet kura
palīdz noteikt transportlīdzekļaatrašanās vietu ar speciālitamparedzētu aprīkojumu, raidotsignālu.
Līdzar to - ņemot vērā, ka netaisnīgu līguma noteikumu vērtējumamnetiek pakļauti tādiapdrošināšanas līguma noteikumi, kas skaidri nosaka vai
ierobežo apdrošināto risku un apdrošinātāja atbildību, atbildētāja, nosakot Noteikumu 7.2.1. punktā izņēmumu no apdrošinātajiem riskiem, nav
pārkāpusiPatērētāju tiesību aizsardzības likuma noteikto regulējumu un apdrošināšanas līguma Noteikumi nav uzskatāmi par neskaidriemun neprecīziem.
[13.16] Nav pamatota prasītāja norāde, kaatbildētāja neizsniedz noteikumus pielīguma noslēgšanas.
Saskaņā ar likuma ,,Par apdrošināšanas līgumu” 7. panta nosacījumiem, apdrošināšanas līgums uzskatāms par noslēgtu tikai tad, ja līgumslēdzējas
puses ir vienojošās par visiem līguma būtiskajiem noteikumiem, un apdrošinājuma ņēmējs savu piekrišanu izsaka, veicot apdrošināšanas prēmijas
88.11.68.3 12.05.2022. 13:54 Anonīms sistēmas lietotājs
samaksu apdrošinātāja piedāvājumā noteiktā veidā, termiņā un apmērā.
Noslēdzot apdrošināšanas līgumu, prasītājs kā apdrošinājuma ņēmējs vienojās ar atbildētāju par apdrošināšanas līguma noteikumiem, tai skaitā
apdrošinātajiem riskiem un līguma būtiskajiem noteikumiem, kā to nosaka likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 6. pants, 2016. gada 23. septembrī
samaksājot polisē noteikto apdrošināšanas prēmiju.
Par apdrošināšanas līguma Noteikumu saņemšanu un/vai informēšanu ir norāde apdrošināšanas līguma polisē, kas atbilstoši likuma „Par
apdrošināšanas līgumu” 1. panta 9. punktamir„dokuments, kasapliecinaapdrošināšanas līguma noslēgšanu un ietverapdrošināšanas līguma noteikumus,
kā arī visus šā līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriemapdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs ir vienojušies apdrošināšanas līguma darbības
laikā”.
[14] Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020. gada 19. oktobraspriedums ir pamatots, jo tiesa spriedumā nodibinājusi lietas būtiskos
apstākļus, kas noskaidroti balstoties uzlietāesošo pierādījumu objektīvu novērtējumu to kopumā, un loģiskāsecībāizdarījusi galaslēdzienaformulēšanu,
balstoties uz konkrētāstrīdaatrisināšani piemērojamāmmateriālo tiesību normām, kas ir pamatsanalogaspriedumataisīšanailietā.
[15] Civilprocesa likuma 42. panta otrās daļas 1. teikums noteic, ja prasību noraida, atstāj bezizskatīšanas vai ja prasītājs atsakās no prasības,
tiesas izdevumi, kas nav samaksātiiepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos.
Prasītājsceļot prasību ir samaksājisar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro (lietas 14. lapa).
Ar lietas izskatīšanu saistītieizdevumišajālietāir 5,71 euro.
Ievērojot, ka prasība tiek noraidīta, no prasītāja valsts ienākumos ir piedzenama neapmaksātā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu starpība
2,51 euro (5,71-3,20=2,51).
[16] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.
1 panta noteikumiem prasītājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par ar lietas
izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu desmit dienas no spriedumaspēkāstāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uzCivilprocesalikuma 42. panta otro daļu, 97., 193., 430., 432., 434. pantu, Civillietu tiesas kolēģija
nosprieda
Noraidīt /pers. D/ prasību pret Apdrošināšanasakciju sabiedrību „BALTA” parapdrošināšanasatlīdzības piedziņu.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumosar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,51 euro.
Maksājumarekvizītiar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmaksaiir šādi:
saņēmējs - Tiesu administrācija,
konta Nr. - LV51TREL2190458019000,
NMR90001672316,
saņēmēja banka- Valsts kase,
mērķis - 21499 ar lietas izskatīšanu saistītieizdevumi, kāarī datilietas identificēšanai(prasītāja vārds un uzvārds,civillieta Nr. C30850519).
Noteikt /pers. D/ termiņu spriedumalabprātīgaiizpildei – 10 dienas no spriedumaspēkāstāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas Latvijas Republikas Senātā, kasācijas sūdzību iesniedzot
Rīgas apgabaltiesā, un iemaksājot drošības naudu 300 EUR Augstākās tiesas depozītu kontā Nr. LV83TREL8280010000000; saņēmējs: Latvijas
Republikas Augstākātiesa, reģistrācijas Nr. 90000068892;saņēmēja banka:Valsts kase; klasifikācijas kods F22010010.
Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2021. gada 14. septembrī.
Tiesnese Inese Strelča
Tiesnese Ilze Celmiņa
Tiesnese Sarmīte Vamža
Close
