SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2021.gada 22.jūnijā
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija
šādā sastāvā: tiesnese referente Ilze Celmiņa,
tiesnese Inese Strelča un tiesnese Ligita Gavare,
rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Mulberry” prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu un /pers. A/ pretprasībā pret SIA ”Mulberry” par īres
līguma netaisnīgo noteikumu atcelšanu un nepamatoti ieturētās drošības naudas piedziņu sakarā ar SIA “Mulberry” apelācijas sūdzību un /pers. A/
pretapelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2020.gada 5.februāra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] SIA “Mulberry” (prasītāja) vērsusies tiesā pret /pers. A/ (atbildētāja) par naudas piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētājas soda naudu par īres līguma
pirmstermiņa pārtraukšanu 1600 euro,apsaimniekošanas maksas un komunālo maksājumu parādu 109,24 euro, autostāvvietas nomas maksas parādu 690,87
euro, nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma par faktiskās īres periodu parādu 129,36 euro, kopā 2529,47 euro, samazinot prasības summu līdz 2500
euro, kā arī tiesāšanās izdevumus un noteikt tiesības saņemt likumiskos procentus līdzsprieduma izpildei.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1588., 1589., 1590.pantu.
[2] /pers. A/ iesniegusi pretprasību pret SIA “Mulberry” par īres līguma netaisnīgo noteikumu atcelšanu un nepamatoti ieturētās drošības naudas
piedziņu, lūdzot atzīt par spēkā neesošiem, atcelt no īres līguma noslēgšanas brīža un nepiemērot 2018.gada 3.oktobra īres līguma, kurš noslēgts starp /pers.
A/ kā īrnieci un SIA “Mulberry” kā izīrētāju par dzīvokļa /adrese /, īri, 5.6.4.punktu un 8.4.punktu, kā netaisnīgus līguma noteikumus, piedzīt no prasītājas par
labu atbildētājai drošības naudu 1600 euro, kā arī tiesāšanās izdevumus.
Pretprasība pamatota ar Civillikuma 2391., 1716., 1717., 1724.
1pantu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.
1
, 27.pantu, Patērētāju tiesību aizsardzības
likuma 1., 3., 5., 6.pantu.
[3] Ar Rīgas rajona tiesas 2020.gada 5.februāra spriedumu prasība un pretprasība noraidītas.
Tiesa spriedumu ir pamatojusiar šādiem motīviem.
[3.1] Lietā nav strīda par šādiem apstākļiem:
pušu tiesiskās attiecības atbilstoši Civillikuma 1402.pantam noteic 2018.gada 3.oktobrī noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums Nr.MUL/03/10/2018-33
par mēbelēta dzīvokļa /adrese/, īri līdz 2019.gada 2.oktobrim.
Īres līguma 3.1.punktā dzīvokļa (un tā aprīkojuma) īres maksa noteikta 800 euro mēnesī.
Īres līguma 4.6.1.punktā atbildētājai pielīgta saistība apmaksāt komunālos pakalpojumus (ūdensapgādi, kanalizāciju, atkritumu izvešanu, dzīvokļa
apkalpošanas ekspluatācijas izdevumus, elektrību, apsardzi (video apsardze), pašvaldības noteiktos nodokļus) atbilstoši skaitītāju rādījumiem, spēkā esošajiem
tarifiem un atbilstošo organizāciju izrakstītajiem rēķiniem.
2019.gada 28.maijā atbildētāja rakstveidā informējusi prasītāju, ka plāno pārtraukt Īres līgumu pirms termiņa un atbrīvot dzīvokli 2019.gada 31.maijā.
2019.gada 31.maijā sastādīts pušu parakstīts dzīvokļa pieņemšanas-nodošanas akts, kurā fiksēti skaitītāja rādījumi, nodoto atslēgu skaits un fakts, ka
dzīvoklis tiek nodots bezapdares, mēbeļu un aprīkojuma bojājumiem.
Atbildētāja līguma darbības laikā nav nodarījusi prasītājaizaudējumus, kas varētu būt saistītiar dzīvokļa un aprīkojuma bojājumiem.
Prasītāja paturējusiatbildētājas iemaksāto drošības naudu 1600 euro saskaņā ar līguma 5.1.punktu.
[3.2] Lietā ir strīds par līguma 8.4.punktā paredzētās soda naudas par īres līguma pirmstermiņa pārtraukšanu 1600 euro apmērā piedziņu,
apsaimniekošanas maksas un komunālo maksājumu parāda 109,24 euro piedziņu, autostāvvietas nomas maksas parāda 690,87 euro piedziņu, nekustamā
īpašuma nodokļa maksājuma par faktiskās īres periodu parādu 129,36 euro apmērā, līguma 5.6.4. un 8.4.punktu atzīšanu par spēkā neesošiem un prasītājas
pienākumu atmaksāt atbildētājai iemaksāto drošības naudu 1600 euro apmērā.
[3.3] Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus, savukārt saskaņā ar Civillikuma
1589.pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai
kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
Tiesa pārliecinājusies, ka abas puses ir vēlējušās noslēgt īres līgumu un tas atbilda pušu interesēm. Atbildētāja, slēdzot īres līgumu, nav izmantojusi
ierunas tiesību.
Katras personas subjektīvās tiesības ir izvēlēties konkrētu dzīvojamo platību un piekrist vai nepiekrist, iebilst īres līguma nosacījumiem, pie apstākļiem,
kad pastāv brīva izvēles iespēja īres tirgū. Atbildētājas piekrišanu īres līguma nosacījumiem apliecina viņas paraksts. Tiesas ieskatā līguma nosacījumi nav
uzskatāmi par tipveida līgumu.
[3.4] Puses ir pielīgušas savstarpējas tiesības katrai atkāpties no līguma pirms termiņa, brīdinot otru pusi par to mēnesi iepriekš (līguma 5.8. un
8.3.1.punkts), kas nav pretrunā arī Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 27.panta noteikumiem.
Īres līguma 5.8.punkts noteic, ka izīrētājam ir tiesības lauzt līgumu tā darbības termiņā bez sankcijām no izīrētāja puses, ja īrnieks brīdina par to trīs
mēnešus iepriekš. Atbildētāja prasītājai par dzīvojamās telpas īres līguma pārtraukšanu ar 2019.gada 31.maiju paziņojusi tikai divas dienas iepriekš 2019.gada
28.maijā. Ar minēto pieļaujot līguma pārkāpumu.
Atbilstoši līguma 8.4.punktam izīrētājam ir tiesības arī pieprasīt no īrnieka soda naudu divu īres maksu apmērā, ja īrnieks lauž līgumu tā spēkā esības
termiņā.
Tiesa ir atzinusi, ka nav samērīgi un taisnīgi no atbildētājas piedzīt „soda naudu”, vienlaicīgi paturot atbildētājas iemaksāto drošības naudu 1600 euro
saskaņā ar Līguma 5.6.4.punktu. Līdzar to prasība šajā daļā ir noraidāma.
[3.5] Izvērtējot pretprasību par līguma 5.6.4. un 8.4.punktu atzīšanu par spēkā neesošiem, norādīts uzšādiem apsvērumiem.
[3.5.1] Līguma 5.6.4. un 8.4.punktā minētajām summām nav viennozīmīgi kumulatīvs raksturs. Līguma 5.punkts attiecībā uz drošības naudu paredz
speciālu tās iemaksas un pilnīgas vai daļējas ieturēšanas kārtību, piemēram,zaudējumu vai neapmaksātu maksājumu gadījumā. Tie var būt gan gadījumi, kad
88.11.68.3 12.05.2022. 14:04 Anonīms sistēmas lietotājs
minētajos punktos iekļautās summas ietver viena otru pilnībā, gan gadījumi, kad ietver daļēji, t.i., par nodarītajiem zaudējumiem, neapmaksātiem rēķiniem un
tml., savukārt uz 8.4.punktā noteikto sankciju neattiecas nekādi blakus nosacījumi, kas varētu mainīt tās apmēru.
Abi iepriekš norādītie līguma punkti paredzarīsankciju par vienu un to pašu līguma pārkāpumu- pirmstermiņa īres līguma izbeigšanu.
[3.5.2] Ievērojot Civillikuma 1508.panta nosacījumu par saudzīgāko iztulkojumu, kā arīAugstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 16.oktobra
spriedumā lietā Nr.SKC-200/2015 secinājumu par tiesas pienākumu vērtēt, vai līgumā nav noteikts neproporcionāli liels līgumsods un vai līguma noteikumi,
nostādot patērētāju neizdevīgā stāvoklī, nav pretrunā ar labas ticības principu.(sk. arī Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 30.decembra
spriedumā lietā Nr.SKC-459/2016, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 3.marta spriedumā lietā Nr.SKC-94/2016 u.c.).
Līguma 5.6.4. un 5.8.punktā abām pusēm noteiktas identiska apmēra maksimālās sankcijas vienai pret otru līguma pirmstermiņa uzteikuma gadījumā.
Tādējādi, šādi līguma noteikumi nav uzskatāmi par tādiem, kas atbildētāju nostādītu neizdevīgākā stāvoklī kā prasītāju vai būtu pretēji labai ticībai.
Atbilstoši līguma 5.5.punktam drošības naudas 1600 euro atmaksas pienākums 30 dienu laikā no dzīvokļa pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas
atbildētājai būtu tikai pēc līguma darbības termiņa beigām.
Pārtraucot līgumu četrus mēnešus pirms tā termiņa beigām,atbildētājaiatbilstoši līguma 5.6.4.punktam nav tiesiska pamata prasīt atmaksāt iemaksāto
drošības naudu, tādēļ pretprasība šajā daļā noraidāma.
[3.5.3] Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 5.punktu par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas
ir pretrunā ar šā likuma 5.pantu, savukārt saskaņā ar 5.panta otrās daļas 5.punktu līguma noteikumi ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības
principu, ja tie patērētāju nostāda neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām.
Tādējādi līguma 8.4.punktā paredzētā sankcija neiekļaujas 5.6.4. un 5.8.punktos paredzēto sankciju līdzsvarojumā, jo labticīguma aspektā nostāda
atbildētāju tiesiski nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar prasītāju.
Eiropas Kopienu tiesa 2013.gada 30.maija spriedumā lietā Nr.C-488/11 Dirk Frederik Asbeek Brusse, Katarina de Man Garabito pret Jahani BV.,
sniedzot atbildi uz prejudiciālo jautājumu par Eiropas Padomes 1993.gada 5.aprīļa direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos un
īpaši tās 6.panta 1.punkta interpretāciju, norādījusi, ka Direktīvas 6.panta 1.punktu nevar interpretēt tādējādi, ka atbilstoši tam valsts tiesa gadījumā, kad tā
konstatējusi starp profesionāli un patērētāju noslēgt līguma noteikuma par līgumsodu negodīgumu, drīkst samazināt patērētājam piemērojamā līgumsoda
apmēru tā vietā, lai tam attiecīgo līguma noteikumu nepiemērotu vispār (skat. Eiropas Kopienu tiesas sprieduma lietā Nr.C-488/11 59.punktu). Direktīvas
6.panta 1.punkts ir interpretējams tādējādi, ka atbilstoši tam valsts tiesa gadījumā, kad tā konstatējusi starp profesionāli un patērētāju noslēgta līguma
noteikuma par līgumsodu negodīgumu nedrīkst aprobežoties - kā tas tai ļauts atbilstoši valsts tiesībām - ar patērētāja piemērojamā līgumsoda apmēra
samazināšanu, bet tai ir vienkārši jāizslēdzšī noteikuma piemērošana patērētājam (sk. Eiropas Kopienu tiesas sprieduma lietā Nr.C-488/11 60.punktu).
Apstrīdētajos līguma punktos nav konstatējami ne tumši un nesaprotami, ne arī pretrunīgi nosacījumi, kā arī nav dibināts pamats uzskatīt šos līguma
noteikumus par neapspriestiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē. Ņemot vērā iepriekš minēto judikatūru, lai saglabātu līdzsvaru starp pušu
tiesībām un pienākumiem, ir pietiekams pamats nepiemērot līguma 8.4.punkta noteikumus, kas ir par pamatu prasības noraidīšanai.
Ņemot vērā apstākli, ka strīdus līguma darbība ir izbeigta, bet prasība, kas celta uz līguma 8.4.punkta pamata, tiek noraidīta iepriekš norādīto
apsvērumu dēļ, tad nav pamata šo punktu atzīt par spēkā neesošu kā netaisnīgu līguma noteikumu.
[3.6] Pretprasībai pievienoti dokumenti: 2019.gada 19.marta rēķins Nr.KV41A 19/06/33 daļā par komunālajiem un apsaimniekošanas maksājumiem
109,24 euro apmērā apmaksāts 2019.gada 26.jūnijā u n 2019.gada 15.jūlija rēķins Nr.MUL 116 par nekustamā īpašuma nodokli 129,36 euro apmērā
apmaksāts 2019.gada 25.jūlijā. Tā kā atbildētāja ir pierādījusi apmaksas faktu un prasītājs paskaidrojumos par pretprasību to nav apstrīdējis (nav pieminējis,
nav atsaucis prasību), tad prasība šajā daļā ir noraidāma.
Prasītāja cēlusi prasību par autostāvvietas nomas maksas parāda 690,87 euro apmērā piedziņu, tomēr prasītāja nav pierādījusi savu tiesību pēc
saistības un atbildētājas pienākumu šādu saistību izpildīt. Ne lietā iesniegtais īres līgums Nr.MUL/03/10/2018-33, ne 2018.gada 3.oktobra Vienošanās Nr.1 pie
īres līguma Nr.MUL/03/10/2018-33, ne kāds cits pierādījums neapstiprina, ka puses būtu jebkādā veidā vienojušās par būtiskajām līguma sastāvdaļām
attiecībā uz kādas stāvvietas nomu. Līdzar to prasība arīšajā daļā ir noraidāma.
[4] Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību ir iesniegusi prasītāja, pārsūdzot spriedumu daļā, ar kuru ir noraidīta prasība par soda
naudas par īres līguma pirmstermiņa pārtraukšanu 1600 euro piedziņu.
Apelācijas sūdzībā ir norādīts uzšādiem iebildumiem.
[4.1] Tiesa nav piešķīrusi nozīmi tam, ka atbildētāja ne tikai izvēlējusies izmantot savas tiesības atkāpties no līguma, maksājot “soda naudu”, bet arī rupji
pārkāpusi līgumu, neizpildot savu pienākumu paziņot par savu vēlmi izmantot atkāpšanās tiesības mēnesi iepriekš.
“Soda nauda” nav līgumsods Civillikuma izpratnē, bet gan atkāpšanās maksājums, kura piemērošana ir atkarīga tikai no īrnieka aktīvas rīcības un
iniciatīvas.
Ja atbildētāja ievērotu līguma noteikumus un paziņotu mēnesi iepriekš par savu vēlmi izmantot atkāpšanās tiesības, prasītājai būtu iespēja šajā laikā
sagatavoties jauna īrnieka atrašanai un “soda nauda” tiktu segta no atbildētājas iemaksātās drošības naudas. Šajā situācijā izīrētājam rodas papildu tieši
zaudējumi no negūtās īres maksas un citiem līguma ietvaros veicamiem maksājumiem, kas ir tiešā cēloniskā sakarā ar īrnieka pārkāpumu.
[4.2] Drošības naudas mērķis ir nodrošināt izīrētāja tiesību aizsardzību gadījumā, ja īrnieks pārkāpj līgumu, neveic laicīgus maksājumus vai nodara
zaudējumus. Šāda interpretācija atbilst Dzīvojamo telpu īres likumam.
Ja atbildētāja būtu pametusi telpas, nepārtraucot līgumu un izvēloties atstāt līgumu spēkā, prasītājam nebūtu tiesības piemērot “soda naudu” un drošības
nauda tiktu izmantota tikai kavēto maksājumu un nokavējuma procentu segšanai.
[5] Par pirmās instances tiesas spriedumu pretapelācijas sūdzību ir iesniegusiatbildētāja, pārsūdzot spriedumu daļā, ar kuru ir noraidīta pretprasība par
īres līguma netaisnīgo noteikumu atcelšanu un nepiemērošanu. Pretapelācijas sūdzībā norādīts uzšādiem iebildumiem.
[5.1] Pirmās instances tiesa pieļāvusi kļūdu īres līguma 5.8.punktā sajaucot terminus izīrētājs un īrnieks, kā rezultātā 5.8.punkts interpretēts kā īrnieka
tiesība uzlīguma laušanu, tomēr tieši pretēji 5.8.punktā aprakstītas izīrētāja tiesības lauzt līgumu.
Ņemot vērā kļūdaino fakta konstatēšanu, tiesa nonāca pie nepareiziem secinājumiem par līguma netaisnīgiem noteikumiem 5.6.4. un 8.4.punktā.
Īrnieka tiesības pārtraukt līgumu saskaņā ar līguma 8.3.1.punkta nosacījumiem nepieļauj to izdarīt bezsankcijām no izīrētāja puses, jo saskaņā ar līguma
8.4. un 5.6.4.punkta noteikumiem īrniekam vispār ir atņemtas tiesības izbeigt īres līgumu visā tā darbības termiņa laikā bez soda sankciju samaksas, kas skar
īrnieka kā tiesību subjekta pamattiesības saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 27.panta noteikumiem.
[5.2] Tiesa pamatoti konstatējusi, ka abi īres līguma punkti (5.6.4. un 8.4.) paredz sankcijas par vienu un to pašu līguma pārkāpumu-pirmstermiņa īres
līguma izbeigšanu un līguma 8.4.punktā paredzētā sankcija neiekļaujas 5.6.4. un 5.8.punktos paredzēto sankciju līdzsvarojumā, jo labticīguma aspektā nostāda
atbildētāju tiesiski nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar prasītāju.
Ņemot vērā judikatūru, pirmās instances tiesa pareizi secināja, ka ir pietiekams pamats attiecībā uz atbildētāju nepiemērot īres līguma 8.4.punkta
noteikumus, jo tie ir pretēji labai ticībai, t.i. tie nav taisnīgi.
Uzšāda secinājuma pamata tiesai būtu jāizlemjarī pretprasības jautājums par īres līguma 8.4.punkta noteikumu atzīšanu par netaisnīgiem un apmierinot
pretprasību to atcelt un nepiemērot, tomēr tiesa aprobežojusies ar prasītājas prasības noraidīšanu, kas celta pamatojoties uz īres līguma 8.4.punkta pamata.
Pretprasības jautājums tiesas spriedumā tika atstāts bezizskatīšanas.
[6] Ievērojot drošības pasākumus un izvērtējot apstākļus, ka lietu ir iespējams izskatīt rakstveida procesā, pamatojoties uz “Covid-19 infekcijas
izplatības pārvaldības likuma” 10.pantu, lieta noteikta izskatīšanai rakstveida procesā.
Par lietas izskatīšanu rakstveida procesā pusēm paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, nosakot termiņu līdz 2021.gada 24.maijam papildu
88.11.68.3 12.05.2022. 14:04 Anonīms sistēmas lietotājs
paskaidrojumu sniegšanai. Papildu paskaidrojumus puses nav sniegušas.
Motīvu daļa
[7] Civillietu tiesas kolēģija, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus,atzīst, ka prasība un pretprasība pārsūdzētajās daļās ir noraidāmas.
[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar
apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā,atkārtoti nepārbaudot tos faktus un apstākļus, kas nav apstrīdētiapelācijas sūdzībā.
Prasītāja spriedumu ir pārsūdzējusi daļā, ar kuru ir noraidīta prasība par soda naudas par īres līguma pirmstermiņa pārtraukšanu 1600 euro piedziņu
(īres līguma 8.4.punkts).
Atbildētāja spriedumu ir pārsūdzējusi daļā, ar kuru noraidīta pretprasība par divu īres līguma punktu – 5.6.4.punkta par izīrētāja tiesībām paturēt
iemaksāto drošības naudu un 8.4.punkta par soda naudas piedziņu, atzīšanu par netaisnīgiem līguma noteikumiem, un izslēgt to piemērošanu.
Līdz ar to pirmās instances spriedums nav pārsūdzēts un ir stājies spēkā daļā, ar kuru noraidīta prasība par apsaimniekošanas maksas un komunālo
maksājumu parādu 109,24 euro, autostāvvietas nomas maksas parādu 690,87 euro, nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma par faktiskās īres periodu
parādu 129,36 euro piedziņu no atbildētājas un noraidīta pretprasība par drošības naudu 1600 euro piedziņu no prasītājas.
[9] Apelācijas sūdzībā un pretapelācijas sūdzībā nav apstrīdēti šā sprieduma 3.1.punktā norādītie fakti, līdz ar to apelācijas instances tiesa tos atkārtoti
nepārbauda.
[10] Prasītāja uzskata, ka tai ir tiesības saņemt līguma 8.4.punktā paredzēto drošības naudu. Tā ir paredzēta izīrētāja tiesību aizsardzībai gadījumos, ja
īrnieks pārkāpj līgumu vai nodara zaudējumus.
Atbildētāja uzskata, ka pret viņu kā patērētāju ir piemēroti netaisnīgi līguma noteikumi un īres līguma pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā puses tiek
nostādītas nevienlīdzīgā situācijā.
Tādejādi lietā ir strīds par izīrētāja tiesībām piemērot līguma 8.4.punktu, ja īrnieks izbeidz īres līgumu pirms termiņa. Kā arī strīds par to, vai līguma
5.6.4.punkts ir atzīstams par taisnīgu noteikumu pret atbildētāju kā patērētāju.
[11] Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir
pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā
Civilprocesa likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, kā arī
piemērotās tiesību normas un izdarītie secinājumi ir pareizi un pietiekami, līdz ar to Civillietu tiesas kolēģija saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto
daļu pievienojas pārsūdzētā tiesas sprieduma motīviem tos neatkārtojot.
[12] Izvērtējot apelācijas sūdzības iebildumus, papildus pirmās instances tiesas motīviem, norādāms uzšādiem apsvērumiem.
Pretēji prasītājas apgalvojumam, norādāms, ka soda naudai, līdzīgi kā līgumsodam, ir sodošs raksturs par vienas līgumslēdzējpuses pieļautu līguma
noteikumu pārkāpumu.
Lietā nav strīda, ka atbildētāja ir pārkāpusi līguma noteikumus, paziņojot par atkāpšanos no līguma divas dienas iepriekš.
[12.1] Pirmās instances tiesa pamatoti un atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām ir ņēmusi vērā visus apstākļus, kas saistīti ar īres līguma
pirmstermiņa izbeigšanu,analizējusi visu situāciju kopumā, lai izvērtētu prasītājas tiesības vienlaicīgi saņemt soda naudu un paturēt iemaksāto drošības naudu.
Atbildētāja kā īrniece nav nodarījusi prasītājai tādus zaudējumus, kas paredzēti līguma 5.6.1., 5.6.2. un 5.6.3. punktos, līdz ar to iemaksātā drošības
nauda netiks izmantota attiecīgu zaudējumu segšanai. Iemaksātās drošības naudas apmērs (5.1.punkts) ir identisks 8.4.punkta paredzētajai soda naudai par
līguma pirmstermiņa izbeigšanu.
[12.2] Lai gan prasītāja ir norādījusi, ka līguma 8.4.punktā paredzētā drošības nauda atbilst Dzīvojamo telpu īres likuma izpratnei, taču savu domu nav
precizējusi. Pušu tiesiskās attiecību nodibināšanas un izbeigšanas laikā bija spēkā Dzīvojamo telpu īres likums.
Minētā likuma 12.
1pants paredzēja drošības naudu kā garantiju, lai izīrētājs varētu nosegt zaudējumus, kas tam varētu rasties saistībā ar izīrētāja
pieļautajiem īres līguma pārkāpumiem un tiktāl līguma 5.6.1., 5.6.2. un 5.6.3. punkti atbilst 12.
1 panta pirmās daļas dispozīcijai. Savukārt panta otrā daļa
noteic, ja, dzīvojamās telpas īres līgumam izbeidzoties, drošības nauda līguma saistību izpildes nodrošināšanai netiek izmantota vai tiek izmantota daļēji, tā
pilnībā vai tās atlikusī daļa atdodama īrniekam ne vēlāk kā tajā pašā dienā, kad dzīvojamā telpa tiek atbrīvota, ja īres līgumā nav noteikts citādi.
Tas nozīmē, ka faktiski situācijā, kad īrnieks nav nodarījis 5.6.1., 5.6.2. un 5.6.3. punktos paredzētos zaudējumus, prasītājai būtu jāatmaksā iemaksātā
drošības naudu. Taču konkrētajā gadījumā savu interešu aizsardzībai prasītāja ir iekļāvusi 5.6.4.punktu, kas nodrošina tiesības paturēt drošības naudu arī
situācijā, ja atbildētāja nav nodarījusi 5.6.1., 5.6.2. un 5.6.3. punktos paredzētos zaudējumus, bet ir negaidīti pārtraukusi īres līgumu. Tādā gadījumā
iemaksātās drošības naudas paturēšana jau ir ekvivalenta soda sankcijai un izīrētājs šos līdzekļus var izmantot iespējamo zaudējumu segšanai, ja tādi rastos,
pirms jauna īrnieka atrašanas. Pretējā gadījumā, ja nav nodarīti zaudējumi īres līguma darbības laikā, izīrētājam nav tiesiska pamata paturēt iemaksāto
drošības naudu.
[12.3] Ievērojot minētos apsvērumus, apelācijas sūdzībā norādītie iebildumi par prasītājas tiesībām saņemt gan 8.4.punktā paredzēto soda naudu, gan
paturēt drošības naudu nevar tikt atzīti par pamatotiem.
[13] Kā redzams no pretapelācijas sūdzības, tad faktiski atbildētāja nav piekritusi pirmās instances sprieduma motīviem daļā par līguma 5.6.4. un
8.4.punkta novērtējumu, bet nav pārsūdzējusispriedumu daļā,ar kuru ir noraidīta pretprasība par drošības naudas piedziņu.
Civillietu tiesas kolēģija nekonstatē pretapelācijas sūdzībā norādītās kļūdas pirmās instances spriedumā par īres līguma terminu samainīšanu, vērtējot
5.8.punktā paredzētās tiesības atkāpties no Līguma pirms termiņa beigām.
Kā redzams no pārsūdzētā sprieduma, tad sprieduma motīvu daļa satur pamatojumu, kādēļ šajā gadījumā 8.4.punkts nav piemērojams, bet nav
pamata līguma 5.6.4. un 8.4.punktus atzīt par spēkā neesošiem.
Kā jau norādīts iepriekš, soda naudas un drošības naudas mērķis ir atšķirīgi. Šajā gadījumā abu punktu piemērošana ir saistīta ar sankciju pret īrnieku,
kurš īres līguma darbības laikā nav nodarījis zaudējumus izīrētājam. Minētais secinājums ir par pamatu, lai nepiemērotu 8.4.punktu un nepieļautu netaisnīgu
attieksmi pret atbildētāju konkrētajā gadījumā. Taču tas nav pamats, laišos punktus atzītu par spēkā neesošiem.
Līdzar to pretapelācijas sūdzībā minētie iebildumi ir noraidāmi kā nepamatoti.
[14] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pieņēmusi pamatotu spriedumu, bet apelācijas un pretapelācijas sūdzībās paustie
iebildumi nav guvušiapstiprinājumu apelācijas instances tiesā.
[15] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet
atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
Prasītāja ir samaksājusi valsts nodevu par prasības iesniegšanu 334,64 euro un valsts nodevu 240 euro par apelācijas sūdzības iesniegšanu, kā arī ar
lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro (lietas 7., 8., 88.lapa), kopā 577,94 euro.
88.11.68.3 12.05.2022. 14:04 Anonīms sistēmas lietotājs
Atbildētāja ir samaksājusi valsts nodevu par pretprasības iesniegšanu 310 euro un valsts nodevu 70 euro par pretapelācijas sūdzības iesniegšanu, kā
arīar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro (lietas 42.,43., 44., 97.lapa).
Ņemot vērā, ka prasība daļā par soda naudas par īres līguma pirmstermiņa pārtraukšanu 1600 euro piedziņu un pretprasība daļā par īres līguma
netaisnīgo noteikumu atcelšanu un nepiemērošanu noraidītas un apelācijas un pretapelācijas sūdzības atzītas par nepamatoti iesniegtām, samaksātie tiesas
izdevumi pusēm netiek atlīdzināti.
[16] Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un valsts AS „Latvijas Pasts” tarifiem ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (ar
tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi) šajā lietā ir 3,75 euro, ko apliecina informācija uzziņas lapā par ar
lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (lietas 2.lapa).
Tā kā pie prasības un pretprasības iesniegšanas puses ir samaksājušas ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir
pilnībā segti.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432.-434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija
nosprieda
noraidīt pārsūdzētajā daļā SIA “Mulberry” prasību pret /pers. A/ par soda naudas 1600 euro piedziņu.
Noraidīt pārsūdzētajā daļā /pers. A/ pretprasību pret SIA ”Mulberry” par īres līguma netaisnīgo noteikumu atzīšanu par spēkā neesošiem.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas,
iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā un samaksājot drošības naudu 300 euro. Drošības nauda maksājama šādā kontā: saņēmējs Latvijas
Republikas Augstākā tiesa, reģistrācijas Nr.90000068892, banka: Valsts kase, konta numurs LV83TREL8280010000000.
Tiesnese I.Celmiņa
Tiesnese I.Strelča
Tiesnese L.Gavare