Full text

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021.gada 26.maijā

Rīgasapgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

šādāsastāvā:tiesnesereferenteIlze Celmiņa,

tiesneseInese Strelča un tiesnese Ligita Gavare,

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ apvērsuma prasībā pret “Luminor Bank” AS sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 24.novembraspriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/ (prasītāja) vērsusies tiesā pret “Luminor Bank”AS, kuras vārdā Latvijas Republikā darbojas “Luminor Bank” AS Latvijas filiāle

(atbildētāja) ar apvērsuma prasību par prasījumu apstrīdēšanu, lūdzot apturēt bezstrīdus piespiedu izpildi pēc Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas

tiesneša 2019.gada 15.maijalēmumu lietā Nr.3-12/1990-19, taiskaitā apturēt visas izpildu darbības Rīgasapgabaltiesas iecirkņa Nr.69 zvērinātas tiesu

izpildītājas Aigas Augustovas lietvedībāesošajāizpildu lietā/numurs A/;

atzīt par nelikumīgu un spēkā neesošu atbildētājas prasījumu pret prasītāju par 37 181,39 euro, kas nodota bezstrīdus piespiedu izpildīšanai pēc

Rīgas rajonatiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2019.gada 15.maijalēmuma lietā/numurs B/,atsvabinot prasītāju no saistības izpildīšanas; piedzīt no

atbildētājas prasītājas labā visus tiesāšanas izdevumus

Prasība pamatotaar Civillikuma 1589.pantu.

[2] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša 2019.gada 30.decembralēmumu apmierināts prasītājas pieteikums par saistību

bezstrīdus piespiedu izpildīšanas apturēšanu un apturēta saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pēc Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas 2019.

gada 15. maijalēmumalietā/numurs B/.

[3] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 24.novembraspriedumu prasība noraidīta.

Tiesaspriedumu ir pamatojusiar šādiemmotīviem.

[3.1] Pušu starpā nav strīda par turpmāk minētajiemlietasapstākļiem.

Starp atbildētāju, prasītāju un /pers. B/ 2007.gada 7.jūnijā noslēgtsAizdevuma(kredīta) līgums /numurs C/, ar kuru aizdevēja piešķīra prasītājai un

/pers. B/ dzīvokļa remontamaizdevumu kopā 59 200 euro, bet prasītāja un /pers. B/ apņēmās aizdevumu atmaksāt termiņā līdz 2022.gada 30.jūnijam

atbilstoši kredīta dzēšanas grafikam, veicot maksājumus pa daļām katru mēnesi, kā arī aizņēmējam katru mēnesi jāmaksā aizdevējam procentus kā

atlīdzību par izsniegtā, bet neatmaksātāaizdevumalietošanasatvēlējumu.

Aizdevuma līguma saistību izpildes nodrošināšanai starp atbildētāju kā ķīlas ņēmēju un prasītāju kā ķīlas devēju 2007.gada 7.jūnijā noslēgts

Hipotēkas līgums,ar kuru prasītājaatbildētājas labāieķīlājasev piederošo nekustamo īpašumu /adrese/, /kadastra numurs/.

Pamatojoties uz Hipotēkas līgumu, Salaspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā/numurs D/nekustamajam īpašumam2007.gada 19.jūnijā

nostiprināta pirmā hipotēkaatbildētājas labā 54 087,80 LVL jeb 76 960,01 euro apmērā.

No 2007.gada 6.jūnijālīdz pat 2016.gada 30.novembrimAizdevumalīguma unHipotēkas līgumātika veikti vairāki grozījumi, proti:

Ar 2008.gada 29.septembra grozījumiem Aizdevuma līgumā aizdevuma summa palielināta par 284,41 euro un Aizdevuma līguma Vispārīgie

noteikumiizteiktijaunāredakcijā;

Ar 2009.gada 29.jūnija grozījumiemAizdevumalīgumāaizdevumasumma palielināta par 111,83 euro;

Ar 2011.gada 16.septembra grozījumiem Aizdevuma līgumā aizdevuma summa palielināta par 1736,96 euro un Aizdevuma līguma Vispārīgie

noteikumiizteiktijaunāredakcijā;

Ar 2012.gada 28.aprīļastarp grozījumiem Aizdevuma līgumā aizdevuma summa palielināta par 392,52 euro un Aizdevuma līguma Vispārīgie

noteikumiizteiktijaunāredakcijā;

Ar 2012.gada 30.novembra grozījumiem Aizdevuma līgumā aizdevuma summa palielināta par 365,57 euro un Aizdevuma līguma Vispārīgie

noteikumiizteiktijaunāredakcijā;

Ar 2013.gada 31.maija grozījumiemAizdevumalīgumā noteiktaatmaksājamāaizdevuma daļa 130 euro.

Ar 2014.gada 25.marta grozījumiemAizdevumalīgumāaizdevumasumma palielināta par 1773,51 euro unAizdevuma līguma Vispārīgie noteikumi

izteiktijaunāredakcijā.

Ar 2016.gada 30.novembra grozījumiem Aizdevuma līgumā noteikta atmaksājamā aizdevuma daļa 120 euro un Aizdevuma līguma Vispārīgie

noteikumiizteiktijaunaredakcijā.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma noteikumiem, prasītājai bija tiesības vienu reizi kalendārā gada laikā uz 1 mēnesi atlikt gan pamatsummas, gan

procentumaksājumus. Šajā gadījumā procenti, kuru atmaksatiek atlikta, tiek pievienotiaizdevuma pamatsummai.

Prasītāja pieteicās uz Kredīta brīvdienām 2008.gada augustā, 2009.gada jūnijā, 2012.gada janvārī, 2014.gada martā, 2015.gada janvārī un

2016.gadajanvārī, kārezultātāaizdevums kopā palielinājās vēl par 892,03 euro.

Saskaņāar noslēgtajiemlīgumiem, paraizdevuma beigu atmaksas datumu noteikts 2027.gada 30.jūnijs.

[3.2] Tāpat lietā nav strīda par to, ka ar Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2019.gada 15.maijālēmumu lietā/numurs B/

apmierināts atbildētājas pieteikums pret prasītāju par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, pakļaujot bezstrīdus piespiedu izpildīšanai prasītājas

saistību, kas izriet no 2007.gada 7.jūnijā noslēgtajiemAizdevuma un Hipotēkas līgumiem, par aizdevuma pamatsummas 36 650 euro, procentu parāda

88.11.68.3 12.05.2022. 14:13 Anonīms sistēmas lietotājs

332,82 euro, līgumsoda 198,57 euro, kopā 37 181,39 euro samaksu, vēršot piedziņu uz hipotēku – nekustamo īpašumu. Kā arīar lēmumu noteikta

atbildētājas tiesībasaņemt no prasītājas likumiskos 6 procentus gadā no neatmaksātāsaizdevuma pamatsummas par laiku no lēmumastāšanās spēkā līdz

lēmumaizpildei.

Lēmums nodots izpildeiRīgasapgabaltiesas iecirkņa Nr.69 zvērinātaitiesu izpildītājaiAigaiAugustovai, kuraievedaizpildu lietu /numurs A/.

2019.gada 20.augustā prasītājasaņēmatiesu izpildītājas Paziņojumu par pienākumu izpildīt nolēmumu /numurs E/.

2019.gada 18.septembrī prasītāja saņēma tiesu izpildītājas Paziņojumu par nekustamā īpašuma izsoli/numurs F/, kurā teikts, ka tiesu izpildītāja

1.izsolē pārdos prasītājai piederošo nekustamo īpašumu. Izsoles sākumcena 29 700 euro. Izsoles cena neapliekas ar PVN 21 procents. Izsoles solis

300 euro. Izsolesākuma diena- 2019.gada 1.oktobris. Izsoles noslēguma diena- 2019.gada 31.oktobris plkst.13.00.

[3.3] Atbildētājas tiesība vienpusēji atkāpties no aizdevuma līguma pielīgta aizdevuma līguma vispārīgo noteikumu definīcijās, kā arī 7.1.1. un

7.2.1.punktā.

Aizņēmēju nokavēto maksājumu apjoms 2018.gada 9.oktobrīsasniedza 950,69 euro un kavējumu ilgums bijajau 165 dienas.

Atbildētāja 2018.gada 11.oktobrī nosūtīja aizņēmējiem2018.gada 9.oktobra brīdinājumu pirms līguma laušanas, pieprasot līdz 2018.gada

9.novembrimatmaksāt visu uzkrājušos parādu. Brīdinājums nosūtīts uz prasītājas deklarētās dzīvesvietas adresi, ko apliecina VAS “Latvijas Pasts”

sūtījumsaratzīmi“Beidzies glabāšanas laiks”.

Ievērojot aizdevuma līguma vispārīgo noteikumu (2016.gada 30.novembraredakcijā) 8.1.punkta otro daļu, brīdinājuma vēstule tika nosūtīta

prasītājai ierakstītasūtījumā, kas jāuzskata par saņemtiseptītajā dienā pēctam, kad tā nosūtītaadresātam, vaiātrāk, jair saņemtsattiecīgs pastaiestādes

paziņojums par korespondences izsniegšanu adresātam. Līdzar to uzskatāms, ka prasītāja brīdinājumu saņēmusi 2018.gada 18.oktobrī.

Aizņēmēji kopš 2018.gada 30.novembra nebija veikuši nevienu maksājumu un 2019.gada 13.martā maksājumu kavējums bija sasniedzis 103

dienas, kas saskaņā ar aizdevuma līguma vispārīgo noteikumu 7.1.1.punktu ir uzskatāms par vienu no saistību neizpildes gadījumiem. Noteikumu

7.2.1.punkts dod atbildētājaitiesības pieprasīt visas neatmaksātās naudas nekavējošu atmaksu gadījumā, ja ir iestājies saistību neizpildes gadījums. Līdz

ar to atbildētājaisākotar 2019.gada 13.martu bijatiesības pieprasīt visu neatmaksāto naudu.

[3.4] Lietā pastāv strīds par līgumu un to grozījumu atbilstību patērētāju tiesībāmun to, vaiatbildētājai bija tiesības vienpusējiatkāpties no līguma

pirms termiņa un vai prasītājas saistības pretatbildētāju pamatoti nododas bezstrīdus piespiedu izpildei.

[3.5] Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatas nodaļas tiesnese 2019.gada 15.maijalēmumā nododot bezstrīdus piespiedu izpildīšanai prasītājas

Hipotēkas līguma saistība 37 181,39 euro apmērā, saistību izpildi vērsa uz prasītājai piederošo nekustamo īpašumu /adrese/, ierakstīts Salaspils pilsētas

zemesgrāmatu nodalījumā/numurs D/. Lēmumā atzīst, ka atbildētājai pamatojoties uz Civilprocesa likuma 400.panta pirmās daļas 1.punktu, 401.panta

1.punktu un 402.panta 1.punktu bija tiesības atbildētājas saistību nodot bezstrīdus piespiedu izpildei. Tāpat secināts, ka pieteikums atbilst Civilprocesa

likuma 404.panta pirmās un otrās daļas noteikumiem, tāpat pieteikumampievienoti 404.pantatrešajā daļā norādītie dokumenti.

[3.6] Noslēdzot darījumu un izsakot savu gribu atbilstošiCivillikuma 1427. un 1440.pantam, darījuma dalībnieks šo darījumu var apstrīdēt tikai uz

tā pamata, ka darījums noslēgts sakarāar maldību, viltu vaispaidiem(Civillikuma 1441., 1459., 1463. pants) (Senāta 2006.gada 4.oktobra spriedums

lietā Nr. SKC-524).

Līgumu brīvības tiesisks nostiprinājums izriet no Civillikuma normu kopuma, kasapstiprinatiesības līdzējiembrīvi izvēlēties, slēgt vai neslēgt līgumu,

ar ko slēgt līgumu, kādu saturu tajā ielikt un kādā formā to ietvert (piemēram, Civillikuma 1511. pants), kā arī nosaka robežas, kādās šīs tiesības drīkst

īstenot (noteikt aprobežojumus u.tml.). Tāpēc, lai iejauktos privātautonomijā, kuru Civillikuma normas nevis ierobežo, bet maksimāli veicina, tādējādi

vairojot sabiedrības uzticēšanos tiesīgi noslēgtu līgumu stabilitātei un saistošam spēkam, jābūt pamatotiem iemesliem. Slēdzot līgumu ar patērētāju ir

jāievēro arīPatērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktās prasības.

[3.7] Prasītāja norāda, ka līgumu vispārīgo noteikumu jaunās redakcijas ar viņu netika apspriestas vispār, tie noformētisīkā drukā un nav skaidri

salasāmi un tie nesatur neapšaubāmu un nepārprotamu nosacījumu, saskaņāar kuru atbildētājai piešķirtatiesība vienpusējiatkāpties no līguma un pakļaut

prasītājas saistību bezstrīdus piespiedu izpildei, procentu likmeir nesamērīga un atbildētāja piekopusi negodīgu komercpraksi.

Aizdevumu izsniegšana prasītājai notika, pamatojoties uz prasītājas un otra aizņēmēja vēlmi saņemt aizdevumu 59 200 euro nekustamā īpašuma

remontam. Aizdevuma līguma saistību izpildes nodrošināšanai prasītāja ieķīlāja atbildētājai sev piederošo nekustamo īpašumu. Tāpat vairākkārt pušu

starpā parakstītiminēto līgumu grozījumi.

[3.7.1] Piekrītot prasītājas apgalvojumam, ka Vispārīgie noteikumi ir tipveida, tiesa atzinusi, ka atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma

6.panta piektajai daļai, tieatzīstami par savstarpēji neapspriestiem.

Lai atzītu, ka līguma noteikums, kuru līgumslēdzējas puses savstarpēji nav apspriedušas, ir netaisnīgs, ir jākonstatē, ka tas pretēji labticīguma

prasībāmrada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam. Par šādiemnetaisnīgiemlīguma

noteikumiemuzskatāmitikaitie noteikumi, kas uzskaitītiPatērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.pantatrešajā daļā.

Pārbaudot Līguma Vispārīgos noteikumus, tiesa ir pārliecinājusies, ka nav konstatējams neviens no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta

trešajā daļā minētajiemnosacījumiem: neviens no vispārīgo noteikumu nosacījumiemnav pretrunā ar šī likuma 5.pantu, tas ir, ar likumu noteikto pušu

atbildība nav samazināta; prasītājas tiesības slēgt līgumus ar trešajāmpersonāmnav ierobežota; atbildētājai nav noteiktas priekšrocības un prasītājai nav

noteiktiierobežojumi; prasītāja nav nostādīta neizdevīgā stāvoklī un noteikumi nav pretrunā ar labticīguma prasībām; prasītājai nav ierobežota vai izslēgta

iespēja izmantot likumīgās prasījuma tiesības, ja atbildētāja nav izpildījusi savas līgumsaistības; Vispārīgie noteikumi neuzliek prasītājai neproporcionāli

lielu līgumsodu vai citu kompensāciju par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas vai nepienācīgas

izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus; Vispārīgie noteikumi neierobežo atbildētājas pienākumu pildīt saistības, ko uzņēmies tās

pārstāvis, un šīs saistības nav pakārtotas kādai formalitātei; tie neizslēdz prasītājai iespēju un arī nekavē viņu vērsties patērētāju tiesību aizsardzības

iestādēs vai tiesā vai izmantot tiesību aizsardzības līdzekļus, paredz pušu tiesības vērsties strīdu izskatīšanu ne tikai šķīrējtiesā, bet arī vispārējās

jurisdikcijas tiesā, neierobežo prasītājai pieejamo pierādījumu izmantošanu un neuzliek prasītājai pierādīšanas pienākumu, kurš saskaņā ar normatīvajiem

aktiemircitas līgumslēdzējas puses pienākums;

Ar vispārīgo noteikumu 3.7.punktu prasītājai pielīgtas tiesības pirms termiņa atmaksāt aizdevumu, savukārt ar 1.pantu un 6.2.punktu atbildētājai

pielīgtas tiesības pirms termiņa prasītaizdevumaatmaksu.

[3.7.2] Kā nepamatotu iebildumu tiesa ir noraidījusi prasītājas norādi, ka aizdevuma līguma vispārīgie noteikumi uzrakstīti sīkā drukā un grūti

salasāmi.

Līguma speciālie noteikumi uzrakstīti ar lielāka izmēra burtiem, nekā vispārīgie noteikumi, tomēr vispārīgie noteikumi ir izlasāmi arī bez speciālu

palīglīdzekļu izmantošanas. Lietā nav konstatētiapstākļi, kas liecinātu par prasītājas tādāmredzes problēmām, kuru dēļ viņa nav spējusišos nosacījumus

izlasīt.

[3.7.3] Noslēdzot aizdevuma līgumu, puses vienojās, ka par aizdevuma lietošanu tiks maksāti procenti – bāzes likme – EURIBOR, pievienotā

likme 1,35 %gadā, savukārtar 2009.gada 29.jūnija grozījumiemaizdevumalīgumā procentu pievienotālikme paaugstināta uz 1,7 %.

No hipotekārā kredīta piedāvājumizriet, ka 2007.gada 7.jūnijā bāzes likme bija 4,10 %. Līdzar to procentu kopējalikme bija 5,45 %gadā.

88.11.68.3 12.05.2022. 14:13 Anonīms sistēmas lietotājs

Pušu vienošanās par aizdevuma lietošanas procentiem un to apmēru atbilst gan Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasībām, gan Civillikuma

1757.panta prasībām, jo puses ir vienojušās par lietošanas procentu apmēru un to kopējālikmeir mazāka nekālikumisko procentu apmērs – 6 % gadā,

tātad samērīga.

[3.7.4] Aizdevuma līguma Vispārīgo noteikumu 7.1.1.apakšpunktā noteikts, ka aizdevuma līguma ietvaros saistību neizpildes gadījums ir, ja

aizņēmējs nav nomaksājis kādu summu saskaņāar kādu no aizdevumalīguma noteikumiemilgāk par 60 kalendārajāmdienām.

Lietā nav apstrīdēts fakts, ka prasītāja maksājumus aizdevuma līguma izpildei nebija maksājusi no 2018.gada 30.novembra. Tas nozīmē, ka

atbildētājai bija pamatsatzīt, kair iestājies noteikumu 7.1.1.apakšpunktā minētais saistību neizpildes gadījums.

Noteikumu 7.2.1.punktā puses vienojušās, ka atbildētāji rodas saistību neizpildes tiesības, ja iestājas noteikumu 7.1.1 apakšpunktā minētais

saistību neizpildes gadījums. Saskaņā ar Vispārīgo noteikumu 1.pantu saistību neizpildes tiesības ir atbildētājas tiesības bez papildu procesuālu darbību

uzsākšanas pieprasīt nekavējoties samaksāt visu neatmaksāto naudu.

Tādejādiatbildētājai ir nepārprotami pielīgtas Civillikuma 1589.pantā noteiktās tiesībasatkāpties no līguma pirms termiņa, tas ir, lūgt saistību izpildi

pilnāapmērā pirms līgumā noteiktās pēdējāsatmaksas dienas – 2027.gada 30.jūnija.

[3.7.5] Apstāklis, kaatbildētāja no līguma atkāpusies 2019.gada 13.martā, bet paziņojumu par to prasītājai nosūtījusi 2019.gada 15.martā, nedod

pamatu atzīt, ka atbildētāja rīkojusies negodprātīgi. Paziņojums par atkāpšanos no līguma pirms termiņa nosūtīts divu dienu laikā, kas tiesas ieskatā ir

sapratīgs termiņš. Bez tam līgumsoda tecējums tiek pārtraukts ar dienu, kad atbildētāja atkāpās no līguma pirms termiņa, līdz ar to paziņojuma

nosūtīšanas laiks nepasliktina prasītājas stāvokli.

Par negodīgu komercpraksi vai patērētāju tiesību pārkāpumu nav atzīstams tas, kaatbildētāja paziņojumā par pirmstermiņasamaksas pieprasījumu

nav norādījusi par kādu periodu aprēķināti procenti un līgumsods, kā arī nav norādīts punkts, pamatojoties uz kuru atbildētāja pieprasījusi līguma

pirmstermiņa izpildi. Šādsatbildētājas pienākums netiek paredzēts nevienā normatīvajā aktā. Prasītāja nav apstrīdējusi neizpildīto saistību apmēru vai tā

pamatotību.

Vispārīgo noteikumu 8.1.apakšpunktā pielīgta kārtība, ka korespondence, kura nosūtīta ar ierakstītu vēstuli tiek uzskatīta par saņemtu septītajā

dienā pēctam, kad tā nosūtītaadresātam, vaiarīātrāk, jair saņemtsattiecīgs pastaiestādes paziņojums par korespondences izsniegšanu adresātam.

Minētā kārtība ir taisnīga un nekādā veidā neaizskar prasītājas kā patērētāja tiesības, jo šāda pat kārtība noteikta arī Paziņošanas likuma 8.panta

trešajā daļā un arī Civilprocesa likuma 56.

1panta pirmās daļas 3.punktā, līdz ar to atbildētāja, izmantoja savas līgumā pielīgtās tiesības, pieprasīja no

prasītājas atmaksāt aizdevumu pirms termiņa, jo prasītāja bija kavējusiaizdevuma atmaksu 103 dienas, nosūtot par to paziņojumu vispārīgo noteikumu

8.1.apakšpunktā noteiktajā kārtībā.

[3.8] Atsaucoties uzCivillikuma 1.pantu, tiesa norādījusi, kasaskaņāaratbildētājas 2018.gada 9.oktobra paziņojumu, kas prasītājai faktiski netika

izsniegts, prasītāja saistību izpildi bija kavējusi 165 dienas, tas ir, nebija samaksāta pamatsumma 778,90 euro, par ko atbildētāja bija aprēķinājusi

līgumsodu 171,79 euro. Atbildētājalūgusiizpildītsaistības līdz 2018.gada 9.novembrim.

No 2019.gada 15.marta pirmstermiņa samaksas pieprasījuma un pirmstiesas brīdinājuma izriet, ka prasītāja 2018.gada 9.oktobra paziņojumā

norādīto atbildētājas prasību bijaizpildījusi, betatkārtoti pieļāvusisaistību izpildes kavējumu, kopā 103 dienas.

Līdzsaistības nodošanai bezstrīdus kārtībā, kāarī līdz nekustamāīpašumaizsoles izsludināšanai prasītājasavas saistības pretatbildētāju neizpildīja,

kā arī iebildumus par līgumu un grozījumu noteikumiematbildētājai necēla, pirmo reizi iebildumus norādot tikai 2019.gada 18.oktobrīceltajā prasībā.

Šādu prasītājas rīcību tiesaatzinusi par negodprātīgu,ar mērķiizvairīties no savu saistību izpildes, liedzotatbildētājaitiesības uzizpildījumu.

Lietas izskatīšanas gaitātiesa nav konstatējusi nevienu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā minētajiemgadījumiem, kas dotu pamatu atzīt līgumus

un to grozījumus par spēkā neesošiem.

Ņemot vērā minēto, ir ievērotas prasītājas kā patērētāja tiesības un nav konstatēts, ka atbildētāja būtu pārkāpusi godīgas komercprakses

nosacījumus Negodīgas komercpraksesaizliegumalikuma 6.pantaizpratnē.

[3.9] Saskaņāar Civillikuma 1587.pantu abāmpusēmir vienāds pienākums izpildīt noslēgtos līgumus un to grozījumus.

Atbildētāja savas saistības izpildījusi, izsniedzot prasītājaiaizdevumu nekustamā īpašuma remontam, vairākkārt palielinājusiaizdevuma summu, kā

arī piešķīrusi prasītājai kredītbrīvdienas. Savukārt atbildētāja savas saistības neizpildīja un noteiktajos termiņos aizdevumu neatmaksāja. Kā rezultātā

atbildētāja, ievērojot Civillikuma 1589.pantu un vispārējo noteikumu 7.1.1. un 7.2.1.apakšpunktos noteiktās tiesības, pieprasīja prasītājai pirmstermiņa

saistību izpildi.

Līdz ar to nav pamata atzīt par nelikumīgu un spēkā neesošu atbildētājas prasījumu pret prasītāju par 37 181,39 euro, kas nodota bezstrīdus

piespiedu izpildīšanai ar Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2019.gada 15.maijalēmuma lietā/numurs B/, un atsvabināt prasītāju no

saistības izpildīšanas, tādēļ prasība noraidāma.

[4] Par pirmās instances tiesas spriedumu prasītāja ir iesniegusiapelācijas sūdzību, lūdzot prasību apmierināt un piedzīt no atbildētājas prasītājas

labā visus tiesāšanas izdevumu. (lietas 158.-171.lapa)

Apelācijas sūdzībāir norādīts uzšādiemiebildumiem.

[4.1] Apelatores ieskatā, tiesa bez tiesiska pamata atzinusi, ka prasītāja, apzinoties un labi zinot Aizdevuma līguma noteikumus, nepildīja no

Aizdevuma līguma izrietošās saistības, savukārt atbildētāja nav pārkāpusiAizdevuma līguma noteikumus un normatīvo aktu prasības, kā arī atbildētāja

bijusitiesīga vienpusējiatkāpties noAizdevumalīgums un pieprasīt visaaizdevuma un citumaksājumu samaksu pirms termiņa. Līdzar to tiesa nepamatoti

un nepareizi piemēroja Civillikuma 1589.pantu un nepietiekami novērtēja līguma noteikumu taisnīgumu atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma

6.panta vienpadsmitajai daļai.

Atbilstoši judikatūrā nostiprinātajām atziņām par patērētāju tiesību aizsardzību un Civillikuma 1508.pantamsaudzīgākam iztulkojumam dodama

priekšroka pretcitiem, un uztā pamata priekšrokair tam, kurš vismazāk saista parādnieku.

[4.2] Kaut arī konkrētajā gadījumā pirmās instances tiesa ir izvērtējusi prasītājas kā strīda puses, kas atzīstama par patērētāju, apsvērumu

pamatotību, jo prasītāja atsaucas uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normu pārkāpumiem (Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada

28.oktobraspriedums lietā Nr. SKC- 308/2016, 8.punkts) tomēr secinājumi ir lietas faktiskiem apstākļiem neatbilstoši, norādot, ka prasītājas kā

patērētājas tiesības tiesiskajās attiecībās ar atbildētāju ir ievērotas un ka Aizdevuma līgums un tā Vispārīgie noteikumi nesatur patērētāju tiesības

aizskarošus netaisnīgus līguma noteikumus.

[4.3] Pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka, tulkojotAizdevuma līgumā un tā grozījumos iekļautos speciālos noteikumus, nav pamata atzīt, ka

prasītāja un atbildētājs vienojās, ka atbildētājs ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no aizdevuma līguma. Arī Vispārīgajos noteikumos, kuri vairākkārtīgi ir

grozīti, nav paredzēts, ka atbildētājs ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no Aizdevuma līguma. Šādas tiesības neizriet no Aizdevuma līguma rakstura un to

neatļaujarīlikums. Turklāt konkrētajā gadījumā Civillikuma 1589.pants piemērojams kopsakarāar Patērētāju tiesību aizsardzības likumatiesību normām.

No Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta vienpadsmitās daļas izriet, kalīguma noteikumu taisnīgums tiesaiir jāvērtē pēcsavas ierosmes.

88.11.68.3 12.05.2022. 14:13 Anonīms sistēmas lietotājs

[4.4] Pirmās instances tiesai vajadzēja piemērot Civillikuma 1508.pantu, saskaņā ar kuru saudzīgākam iztulkojumam dodama priekšroka pret

citiem, un uztā pamata priekšrokair tam, kurš vismazāk saista parādnieku.

[4.5] Tiesa nepamatotisecināja, ka prasītāja iebildumus parAizdevuma un Hipotēkas līgumu un grozījumu noteikumiempirmo reizi norādījusi tikai

2019.gada 18.oktobrīceltajā prasībā.

[4.6] Tiesa ignorēja to, ka ilgtermiņa līgumos ietverto noteikumu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu parādnieka saistību neievērošanas noteiktā

laikposmā dēļ tiesai jāpārbauda, vai pārdevēja vai piegādātāja iespēja pieprasīt visas aizdevuma summas atmaksu ir atkarīga no tā, ka patērētājs nav

izpildījis vienu no saviempienākumiem, kamir būtiska nozīmeattiecīgajās līgumattiecībās.

Citējot Eiropas Savienības Tiesasatziņas, prasītāja norādījusi, katiesaiarī jāizvērtē tiesību normas, kas ir piemērojamas starp pusēmgadījumā, ja

attiecīgajā līgumā nav paredzēta nekāda vienošanās, un paredzētais nokavējuma procentu likmes apmērs salīdzinājumā ar likumīgo procentu likmi un

kādā mērā, attiecīgais līguma noteikums ietver atkāpi no tāmtiesību normām, kuras būtu piemērojamas vienošanās starp pusēm neesamības gadījumā

(EST 2013. gada 14. marta spriedums lietā Aziz, C 415/11, ECLI:EU:C:2013:164, 73.-75. punkts).

[4.7] Atbildētāja, gatavojot Aizdevuma un Hipotēkas līgumu un tā grozījumus, nav ņēmusi vērā, ka līguma noteikumi formulējami vienkāršā un

saprotamā valodā, tiem jābūt izlasāmiem bez speciālām palielināšanas ierīcēm. Turklāt Aizdevuma līguma Vispārīgo noteikumu jaunas redakcijas ar

prasītāju netikaapspriestas.

[4.8] Noslēdzot Aizdevuma līgumu un Hipotēkas līgumu, kā arī vairākas reizes grozot Vispārīgos noteikumus, kas ar prasītāju nav apspriesti,

atbildētāja maldināja prasītāju, bet vēlāk bez tiesiska pamata veikusi pasākumus, kuru rezultātā prasītājas dzīvokļa īpašums tiek pārdots izsolē.

Atbildētājas veiktā komercprakse neatbilst labas ticības principam, kāarī nav bijusi godīga.

Aizdevuma līguma un Hipotēkas līguma, kā arī to grozījumu noteikumi atzīstami par netaisnīgiem, maldinošiem un neatbilstošiem godīgai

komercprakseiattiecībā uz patērētājiem.

[4.9] Uzskata, ka faktiski atkāpšanās 2019.gada 15.marta paziņojumā notikusi ar atpakaļejošu datumu, turklāt pirmstiesas brīdinājumā nav

norādītiAizdevuma līguma noteikumu konkrētie punkti, saskaņā ar kuriem atbildētāja ir tiesīga vienpusēji atkāpties no Aizdevuma līguma, kā arī nav

norādīts, par kādu laiku iraprēķinātilīgumiskie procenti un līgumsods.

[4.10] Apelatore uzskata, ka pirmās instances tiesai nebija pamata 2020.gada 24.novembrī pabeigt civillietas izskatīšanu rakstveida procesā un

piemērot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.panta pirmo daļu, jo netika nodrošinātas lietas dalībnieku procesuālās tiesības. Tiesa nav

ievērojusiCivilprocesalikuma 93.pantaceturtās daļas noteikumus un neizpildījasaskaņāar Civilprocesalikuma 8.panta otro daļu, 93.panta ceturto daļu,

159.pantu uzlikto pienākumu izskaidrot lietas dalībniekiemviņu tiesības un pienākumus, procesuālo darbību izdarīšanas vai neizdarīšanas sekas. Un ir

pārkāpts pušu līdztiesības principscivilprocesā.

[5] Ievērojot drošības pasākumus un izvērtējot apstākļus, ka lietu ir iespējams izskatīt rakstveida procesā, pamatojoties uz“Covid-19 infekcijas

izplatības pārvaldības likuma” 10.pantu, lieta noteiktaizskatīšanairakstveida procesā.

Par lietas izskatīšanu rakstveida procesā pusēm paziņots Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā, nosakot termiņu līdz 2021.gada 12.aprīlim

papildu paskaidrojumu sniegšanai.

[6] Atbildētājaiesniegusi paskaidrojumus parapelācijas sūdzību norādot, kaapelācijas sūdzība nav pamatota. (lietas 205.lapa)

Motīvu daļa

[7] Civillietu tiesas kolēģija, pārbaudījusi un novērtējusilietas materiālus, pušu sniegtos paskaidrojumus,atzīst, ka prasībair noraidāma.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar

apelācijas sūdzību tādāapjomā, kālūgts šajāsūdzībā,atkārtoti nepārbaudot tos faktus un apstākļus, kas nav apstrīdētiapelācijas sūdzībā.

Prasītājaspriedumu ir pārsūdzējusi pilnībā, līdzar to apelācijas instances tiesalietu skata pēc būtības pilnāapjomā.

[9] Apelācijas sūdzībā nav apstrīdētišāsprieduma 3.1. un 3.2. punktos norādītiefakti, līdzar to apelācijas instances tiesatosatkārtoti nepārbauda.

Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā

ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās

instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā Civilprocesa likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus

sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas konstatētie

faktiskie un tiesiskie apstākļi, kā arī piemērotās tiesību normas un izdarītie secinājumi ir pareizi un pietiekami, līdz ar to

Civillietu tiesas kolēģija saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu pievienojas pārsūdzētā tiesas sprieduma

motīviem tos neatkārtojot.

[10] Izvērtējot apelācijas sūdzībā paustos iebildumus, Civillietu tiesas kolēģija secina, ka prasītājas iebildumi ir identiski

prasībā izteiktajiem argumentiem, līdz ar to apelācijas instances tiesa, atzīstot par pamatotiem motīvus, ar kuriem prasība ir

noraidīta, papildus norāda uz šādiem apsvērumiem.

[10.1] Tiesību doktrīnā noteikts, ka parādniekam, atbilstoši Civilprocesa likuma 406.pantam ir tiesības prasījumu

apstrīdēt, norādot dažādus pamatus, piemēram, lūdzot to atzīt par spēkā neesošu, lūdzot atzīt, ka darījums vispār nav

noticis, vai apstrīdot saistību apmēra pamatotību u.tml. (Civilprocesa likuma komentāri. II daļa (29.-60.1 nodaļa.

Sagatavojis autoru kolektīvs Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2012, 667.-

668.lpp).

Prasītāja lūgusi– atzīt par nelikumīgu un spēkā neesošu atbildētājas prasījumu pret prasītāju par 37 181,39 euro, kas

nodota bezstrīdus piespiedu izpildīšanai pēc Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2019.gada 15.maija

lēmuma lietā /numurs B/.

Secīgi, prasītāja lūdz atzīt par spēkā neesošiem: starp atbildētāju, prasītāju un /pers. B/ 2007.gada 7.jūnijā noslēgto Aizdevuma

(kredīta) līgumu /numurs C/,ar kuru aizdevēja piešķīra prasītājai un /pers. B/ dzīvokļaremontamaizdevumu kopā 59 200 euro, bet prasītāja un /pers. B/

88.11.68.3 12.05.2022. 14:13 Anonīms sistēmas lietotājs

apņēmās aizdevumu atmaksāt termiņā līdz 2022.gada 30.jūnijamatbilstoši kredīta dzēšanas grafikam, un Aizdevuma līguma saistību izpildes

nodrošināšanaistarp atbildētāju kā ķīlas ņēmēju un prasītāju kā ķīlas devēju 2007.gada 7.jūnijā noslēgto Hipotēkas līgumu, ar kuru prasītāja atbildētājas

labāieķīlājasev piederošo nekustamo īpašumu /adrese/, /kadastra numurs/.

[10.2] AtbilstošiCivillikuma 1934.pantamaraizdevumalīgumu jāsaprotzināma daudzumaatvietojamu lietu nodošanaīpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labumalietās.

Lietā nav strīda par to, ka no atbildētājas puses 2007.gada 7.jūnija Aizdevumalīgums ir izpildīts, prasītājašo izpildījumu ir pieņēmusi.

Lietā nav konstatējami apstākļi, kas liecinātu, ka no atbildētājas puses Aizdevuma līgums ir noslēgts, izmantojot maldību, viltu vai spaidus (šā

sprieduma 3.6.punkts) un uzšādiempamatiemsavā prasībā nav atsaukusies arī pati prasītāja. Lietā nav apstrīdēts, ka Aizdevuma līguma un turpmāko

grozījumu iniciatoreir bijusi pati prasītāja.

[10.3] Lietā nepastāv strīds, ka prasītāja pušu tiesiskajās attiecībās ir uzskatāma par patērētāju Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma 1.panta 3.punkta izpratnē un attiecīgi strīda izšķiršanā ir piemērojamas minētajā likumā ietvertās tiesību

normas.

Prasītāja ir pareizi atsaukusies uz judikatūras atziņām un norādījusi, ka no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma

6.panta vienpadsmitās daļas izriet tiesas pienākums pašai pēc savas iniciatīvas izvērtēt to, vai attiecīgajā strīdā nav

konstatējami netaisnīgi līguma noteikumi (skat., piemēram, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada

15.decembra sprieduma lietā Nr. SKC–383/2016 (C30665112), 12. punktu; 2016.gada 3 marta sprieduma lietā Nr.

SKC–94/2016 (C31411011), 8.2. punktu; 2015.gada 30.decembra sprieduma lietā Nr. SKC–241/2015 (C32267811),

6. punktu; 2015.gada 16.oktobra sprieduma lietā Nr. SKC–200/2015 (C32246711), 7.4. punktu; 2017.gada 6.jūlija

sprieduma lietā Nr. SKC-204/2017 (C12143212), 8. punktu).

[10.4] Prasītājas ieskatā viņas tiesību aizskārums ir saistāms ar netaisnīgiem līguma noteikumiem: līguma noteikumi

viņai bijuši pieejami sīkā drukā, nav bijuši saprotami un nav bijuši savstarpēji apspriesti un atbildētājas tiesība vienpusēji

atkāpties no līguma pirms tā termiņa ir netaisnīga pret prasītāju.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 16.punktu par netaisnīgiem uzskatāmi līguma

noteikumi, kas padara patērētājam saistošu tādu līguma noteikumu, ar kuru patērētājam nav bijusi reāla iespēja iepazīties

pirms līguma noslēgšanas. Lai arī minētā tiesību norma Patērētāju tiesību aizsardzības likumā iekļauta tikai ar 2014.gada

24.aprīļa likumu „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kas stājās spēkā 2014.gada 28.maijā, t.i., jau pēc

strīdus līguma un tā grozījumu noslēgšanas, jāņem vērā, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešajā daļā

ietvertais netaisnīgo līguma noteikumu uzskaitījums ir indikatīvs un nav pilnīgs (skat. arī direktīvas 93/13/EEK 3.panta trešo

daļu un direktīvas pielikumā esošo, par negodīgiem uzskatāmo noteikumu sarakstu).

Pirmās instances tiesa spriedumā ir vērtējusi līguma noteikumus (šā sprieduma 3.7.1.punkts) atbilstoši Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma 6.panta trešajā daļā minētajiem nosacījumiem, kā arī pārbaudījusi prasītājas ieskatā netaisnīgos līguma nosacījumus, bet nav

konstatējusi prasītājas tiesību aizskārumu.

[10.5] Formāli prasītājas iebildumi par neapspriestiemlīguma noteikumiemir pareizi. Tomēr neapspriests līguma noteikums a priori nav atzīstams

par netaisnīgu. Lai neapspriestu līguma noteikumu atzītu par netaisnīgu, ir nodibināms kāds no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešajā daļā

norādītajiem pamatiem, kas rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās pušu tiesībās un par sliktu patērētājam (sk. Augstākās tiesas Civillietu

departamenta 2015.gada 30.septembra sprieduma lietā Nr. SKC-149/2015 (C32246910) 9.punktu, 2016.gada 18.maija sprieduma lietā Nr.

SKC-2252016 (C20292813) 5.5.1.punktu, 2016.gada 14.septembra sprieduma lietā Nr. SKC-116/2016 (C10100611) 7.1.punktu).

Likums Par tiesu varu 17.panta pirmajā daļā noteic tiesas pienākumu, izskatot jebkuru lietu, noskaidrot objektīvo patiesību. Novērtējot prasībai

pievienotos pierādījumus atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem, tiesas kolēģija secina, ka Aizdevuma līguma

Speciālie noteikumi ir izteikti tabulas formā un skaidrisalasāmi. Prasītāja ar savu parakstu irapliecinājusi, ka ir iepazinusies ar Speciālajiemnoteikumiem

un Vispārējiem noteikumiem, saprot tos un piekrīt tiem, ka Līdzēji ir apsprieduši visus šī Aizdevuma līguma noteikumus, apņemas tos pildīt no

parakstīšanas dienas un ka šis Aizdevuma līgums sastādīts un parakstīts bezspaidiem, maldības vai viltus. Prasītāja, parakstot Aizdevuma līgumu, nav

iekļāvusiatrunu, ka Vispārējie noteikumi viņai nav salasāmi vaiir neskaidri, nav lūgusitos formulēt vieglāk saprotamātekstā.

Aizdevuma līguma 2011.gada 16.septembra grozījumu Vispārīgie noteikumi ir noformēti pārskatāmi, atdalot noteikumu tematiskās sadaļas un

izceļot to nosaukumus, kas aizņēmējam ļauj vieglāk orientēties tekstā. Vispārējo noteikumu punktu un apakšpunktu formulējumi nepārsniedz 1-3

teikumus. (lietas 34.-36.lapas). Tiesas ieskatā minētais ir pretrunāar prasītājasapgalvojumiempar Vispārīgo noteikumu noformējumu.

Tiesas kolēģija norāda, ka situācijā, kad aizdevējs jau ir izpildījis līguma nosacījumus, aizņēmēja apgalvojums par neskaidriemun neapspriestiem

līguma noteikumiemkā pamatu darījumaatzīšanai par spēkā neesošu, liecina par vēlmi izvairīties no saistību izpildes. Lietā nav strīda par to, ka prasītāja

aizdevuma summu ir saņēmusi kā patērētāja un ka Aizdevuma līgumam un tā grozījumiem pievienotie Vispārīgie noteikumi nav bijis šķērslis prasītajai

apgūt finansējumu, kāarī palielinātaizdevumasummu, kāarīlīdz 2018.gada 30.novembrimpildīt līgumu, veicotatmaksas grafikā paredzētos maksājumus

saskaņāar Aizdevumalīguma Speciālo noteikumu 1.punktu.

Ievērojot konstatētos apstākļus, atzīstams, ka prasītājas apgalvojumi šajā daļā nav guvušiapstiprinājumu un kā juridiski nekorekts ir noraidāms

apgalvojums par Civillikuma 1508.panta piemērošanu konkrētā darījumatulkošanā.

[10.6] Civillietu tiesas kolēģija nevar pievienoties apelācijas sūdzībā izvirzītajamapgalvojumampar prasītājas kā patērētājas tiesību aizskārumu,

atbildētājaiatkāpjoties no aizdevumalīguma pirms termiņa.

Civillikuma 1589.pants paredz, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmosapstākļosatļauj likums, vaiarī kad tādatiesība bijusi noteikti pielīgta.

Pretēji prasītājas apgalvojumiem, ka atbildētājai šāda tiesība nebija pielīgta, no Aizdevuma līguma redzams, ka atbildētājas tiesība vienpusēji

atkāpties iratkarīga no tā, vai bankai ir iestājušās saistību neizpildes tiesības, kas savukārt iratkarīgas no tā, vai prasītāja ir pildījusiaizdevuma atmaksas

grafiku (vairāk šāsprieduma 3.7.4. un 3.8.punktā). Minētā nosacījumaiekļaušanalīgumā pati par sevi nevar tiktatzīta par netaisnīgu līguma nosacījumu.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļā paredz pusēmpierādīšanas pienākumu. Savukārt Civilprocesa likuma 104.panta pirmā daļa noteic, ka

pušu un trešo personu paskaidrojumi, kuri ietver ziņas par faktiem, uz kuriempamatoti viņu prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos

apstiprinacititiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.

Lai gan apelācijas sūdzībā ir vērsta uzmanība uztiesas pienākumu pārbaudīt, vaiatbildētāja ir pieļāvusi līguma pārkāpumu, lietā nav sniegti tādi

maksājumusapliecinoši dokumenti, kas ļautu apšaubītatbildētājas 2019.gada 15.marta pirmstermiņa samaksas pieprasījumā un pirmstiesas brīdinājumā

(lietas 46.lapa) norādīto, ka prasītājair kavējusi kredīta maksājumus no 2018.gada 30.novembra.

88.11.68.3 12.05.2022. 14:13 Anonīms sistēmas lietotājs

Viens no civilprocesā nostiprinātajiempamatprincipiemir dispozivitātes princips, proti, tāir pušu brīvarīcībaar savāmsubjektīvajāmtiesībāmun to

aizsardzības procesuālajiem līdzekļiem. Tas nozīmē, ka puses procesuālajām darbībām nav pienākuma rakstura. Procesuālo tiesību izmantošana ir

atkarīga no puses ieskatiem.

Ņemot vērā, ka lietā esošie rakstveida pierādījumi apstiprina maksājumu kavējumu faktu, bet prasītāja nav pierādījusi, ka atbildētāja, izbeidzot

Aizdevuma līgumu pirms termiņa, ir radījusi viņas tiesību aizskārumu, šie apelācijas sūdzības iebildumi ir noraidāmi kā nepamatoti. Līguma pirmstermiņa

uzteikums ir sekas tam, ka prasītāja pārtraucaatmaksātaizdevumu.

[10.7] No pārsūdzētāspriedumaredzams, ka pirmās instances tiesaatbilstošiPatērētāju tiesību aizsardzības likumamir rūpīgi izvērtējusiarī pārējos

Aizdevumalīguma nosacījumus, tostarp, paraizdevumalietošanas procentiemun to apmēru (šāsprieduma 3.7.3.punkts).

No atbildētājas 2019.gada 15.marta pirmstermiņa samaksas pieprasījumā un pirmstiesas brīdinājumā (lietas 46.lapa) norādītā neatmaksātās

saistības aprēķina redzams, ka neizpildīto saistību apmērs ir 36650 euro, procenti par kredīta izmantošanu 332,82 euro un līgumsods 198,57 euro.

Prasītāja nav apstrīdējusi neizpildīto saistību apmēru. Tiesas kolēģija atzīst, ka aprēķinā iekļautā līgumsoda apmērs par 103 kavējuma dienāmir samērīgs

pret neatmaksāto parādasummu.

Tā kāapelācijas sūdzībā prasītāja nav konkretizējusi, kā tieši izpaužasAizdevuma līguma noteikumu netaisnīgums, tad tiesas kolēģija nevar izvērtēt

minētāapgalvojuma pamatotību.

[10.8]Apelācijas sūdzībā pareizi norādīts, kaatbildētāja pirmstermiņa samaksas pieprasījumu ir datējusiar 2019.gada 15.martu, bet paziņojuma

tekstā atkāpšanās no līguma datums ir 2019.gada 13.marts. Taču prasītāja apelācijas sūdzībā nav konkretizējusi, kā šis apstāklis ir ietekmējis viņas

tiesības vai pienākumus saistību izpildē.

Vispārīgo noteikumu 8.1.apakšpunktā pielīgta kārtība, kāda tiek nosūtīti paziņojumi, proti, korespondence, kura nosūtīta ar ierakstītu vēstuli tiek

uzskatīta par saņemtu septītajā dienā pēc tam, kad tā nosūtīta adresātam, vai arī ātrāk, ja ir saņemts attiecīgs pasta iestādes paziņojums par

korespondences izsniegšanu adresātam. Loģiski secināms, ka prasītāja paziņojuma saturu uzzina tikai pēc tā saņemšanas. No paziņojuma teksta

redzams, ka parādaatmaksai speciāls termiņš nav noteikts.

Ņemot vērā, ka Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis lēmumu lietā/numurs B/par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi ir pieņēmis

2019.gada 15.maijā(divus mēnešus pēc paziņojuma nosūtīšanas), nav pamata secināt, kaatbildētājas paziņojuma nosūtīšana 2019.gada 15.martā, nevis

2019.gada 13.martā, ir radījusi prasītājas tiesību aizskārumu. Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka prasītāja šajā laika posmā būtu atmaksājusiaizdevumu

vaitā daļu.

[11] Apelācijas sūdzībā izteikti iebildumi pret lietas izskatīšanas pabeigšanu rakstveida procesā un Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības

likuma 10.panta pirmās daļas piemērošanu, uzskatot, katas ir ietekmējis prasītājas procesuālās tiesības.

No lietas materiāliemredzams, ka lietā saņemtie atbildētājas paskaidrojumi 2020.gada 6.janvārīir nosūtīti prasītājai. Tāpat ir redzams, ka lietas

izskatīšana bija nozīmēta mutvārdu procesā 2020.gada 1.aprīlī, bet pēc prasītājas pilnvarotā pārstāvja 2020.gada 20.janvāralūguma (lietas 128.-

129.lapa) tiesas sēdes datums pārcelts uz 2020.gada 26.martu. Lieta noņemta no izskatīšanas 26.martā un 17.jūnijā sakarā ar ārkārtas situācijas

izsludināšanu un tiesnesesatrašanos darba nespējā. 2020.gada 9.novembrītiesneseir pieņēmusilēmumu par procesa veida maiņu uzrakstveida procesu,

nozīmējot izskatīšanu 2010.gada 24.novembrī un nosakot termiņu līdz 2020.gada 17.novembrimpapildu paskaidrojumu vai citu procesuālo lūgumu

iesniegšanaitiesā(lietas 138.-139.lapas). Minētajālaika posmā papildu dokumenti vailūgumilietā nav iesniegti.

Ņemot vērā, ka prasītāja nav konkretizējusi, kātieši ir izpaudies viņas tiesību aizskārums un kuras no procesuālajāmtiesībāmprasītāja nav varējusi

realizēt, bet no lietas materiāliemšāda pārkāpumaesība nav konstatējama, tiesas kolēģija nevar izvērtētminētāiebilduma pamatotību.

[12] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, rūpīgi izvērtējusi noslēgtā

darījumaatbilstību Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normām, un pamatoti noraidījusi prasību.

Apelācijas sūdzībāizteiktieiebildumi nav guvušiapstiprinājumu apelācijas instances tiesā.

[13] Saskaņāar Civilprocesalikuma 140.pantasesto daļu, noraidot prasību, iratceļams lietā piemērotais prasības nodrošinājums.

[14] Tā kā prasībair noraidīta, prasītājai netiek atlīdzinātisamaksātietiesas izdevumi.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uzCivilprocesalikuma 430., 432.-434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

noraidīt /pers. A/apvērsuma prasību pret“Luminor Bank”AS.

Atcelt ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša 2019.gada 30.decembralēmumu piemēroto prasības nodrošinājumu par Rīgas

rajonatiesaszemesgrāmatu nodaļas 2019.gada 15.maijalēmumalietā/numurs B/par saistību bezstrīdus piespiedu izpildiapturēšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas,

iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā un samaksājot drošības naudu 300 euro. Drošības nauda maksājama šādā kontā: saņēmējs Latvijas

Republikas Augstākātiesa, reģistrācijas Nr.90000068892, banka:Valsts kase, konta numurs LV83TREL8280010000000.

Tiesnese I.Celmiņa

Tiesnese I.Strelča

Tiesnese L.Gavare