Juridiskā palīdzība

1 Ar kādām izmaksām ir saistīta tiesvedība un kurš tās parasti sedz?

Civilprocesa likuma (Zakon o parničnom postupku) 151. pantā ir norādīts, ka tiesvedības izmaksas ietver izdevumus, kas radušies tiesvedības gaitā vai saistībā ar to. Šīs izmaksas, piemēram, ietver izdevumus par pierādījumu iegūšanu, tiesas nodevas, publikācijas izmaksas, dienas naudas un ceļa izdevumus tiesnešiem un tiesu sekretāriem, ceļa izdevumus pusēm saistībā ar to ierašanos tiesā u. tml. Tiesvedības izmaksas ietver arī atlīdzību advokātiem un citām personām, kurām saskaņā ar tiesību aktiem ir tiesības uz atlīdzību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 152. pantu katrai pusei ir jāveic priekšapmaksa par visām izmaksām, kas tai rodas savu darbību rezultātā. Ja puse rosina iegūt pierādījumus, šai pusei ar tiesas rīkojumu ir pienākums avansā samaksāt summu, kas vajadzīga, lai segtu izmaksas saistībā ar pierādījumu iegūšanu. Uzvara lietā ir pamata princips, ko ņem vērā, pieņemot lēmumu par to, kuram beigu beigās ir jāmaksā tiesvedības izmaksas. Tā Civilprocesa likuma 154. panta pirmajā daļā ir norādīts, ka lietā pilnīgi zaudējušai pusei ir pienākums maksāt otras puses izmaksas, kā arī šīs puses personas, kas iestājusies lietā, izmaksas, kas radušās tiesvedības gaitā. Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot zaudējušo pusi, sedz savu darbību rezultātā radušās izmaksas. Ja puse ir daļēji guvusi panākumus tiesvedībā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 154. panta otro daļu tiesa lemj par izmaksu atlīdzināšanu, pamatojoties uz lietas sekmīga iznākuma pakāpi salīdzinājumā ar galējo iesniegto prasību. Īpaši noteikumi ir piemērojami gadījumos, kad tiesvedības izmaksas rodas vienas puses vainas dēļ vai kāda ar šo pusi notikušā gadījuma dēļ, ja spriedums tiek taisīts, pamatojoties uz atzīšanos, ja prasītājs atsauc prasību vai atsakās no tās, ja tiesvedībā tiek panākts izlīgums tiesā un ja tiesvedībā ir iesaistīti vairāki dalībnieki (Civilprocesa likuma 156.–161. pants).

2 Kas ir juridiskā palīdzība?

Saskaņā ar Bezmaksas juridiskās palīdzības likumu (Zakon o besplatnoj pravnoj pomoći) juridiskās palīdzības mērķis ir panākt vienlīdzību likuma priekšā, dot Horvātijas Republikas valstspiederīgajiem un citām personām iespēju panākt efektīvu juridisko aizsardzību un piekļuvi tiesām un citiem publisko tiesību subjektiem atbilstīgi vienlīdzīgiem nosacījumiem saskaņā ar Bezmaksas juridiskās palīdzības likumu.

Juridiskā palīdzība tiek sniegta kā primārā vai sekundārā juridiskā palīdzība.

Primārā juridiskā palīdzība ietver:

• vispārēju juridisku informāciju,
• juridiskas konsultācijas,
• rakstisku iesniegumu sagatavošanu publisko tiesību subjektiem, Eiropas Cilvēktiesību tiesai un starptautiskām organizācijām saskaņā ar starptautiskiem līgumiem un šo struktūru darbības noteikumiem,
• pārstāvību procesos publisko tiesību subjektos,
• juridisko palīdzību ārpustiesas izlīguma panākšanā.

Primāro juridisko palīdzību sniedz apgabalu un Zagrebas pilsētas administratīvās struktūras (turpmāk “administratīvās struktūras”), pilnvarotas asociācijas un mācību juridiskie biroji. Sniedzot primāro juridisko palīdzību, administratīvās struktūras ir pilnvarotas sniegt vispārēju juridisku informāciju un juridiskas konsultācijas, kā arī sagatavot iesniegumus.

Sekundārā juridiskā palīdzība ietver:

• juridiskas konsultācijas,
• tiesvedības rakstisku iesniegumu sagatavošanu saistībā ar strādājošo tiesību aizsardzību attiecībā uz darba devēju,
• rakstisku apsvērumu iesniegšanu tiesvedībā,
• pārstāvību tiesas sēdēs,
• juridisko palīdzību mierizlīguma panākšanā.

Sekundāro juridisko palīdzību sniedz juristi.

Sekundārā juridiskā palīdzība arī ietver:

• atbrīvojumu no tiesāšanās izdevumu segšanas,
• atbrīvojumu no tiesas nodevām.

3 Vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Tiesības uz bezmaksas juridisko palīdzību ir turpmāk norādītajām personām:

• Horvātijas pilsoņi,
• bērni, kuriem nav Horvātijas pilsonības, bet atrodas Horvātijas Republikā bez pieaugušā, kas ir atbildīgs saskaņā ar tiesību aktiem,
• ārvalstnieki, kuriem ir pagaidu uzturēšanās atļauja, ja ir paredzēti savstarpīgi pasākumi, vai ārvalstnieki, kuriem ir pastāvīgā uzturēšanās atļauja,
• ārvalstnieki, kuriem piešķirta pagaidu aizsardzība,
• ārvalstnieki, kuri valsts teritorijā uzturas nelikumīgi, un ārvalstnieki ar īstermiņa uzturēšanās atļaujām tiesvedībā saistībā ar lēmumu par izraidīšanu vai atgriešanu,
• patvēruma meklētāji, ārvalstnieki ar alternatīvo statusu un viņu ģimenes locekļi, kas likumīgi uzturas Horvātijas Republikā, tiesvedībā, kurā juridiskā palīdzība netiek sniegta atbilstīgi speciāliem tiesību aktiem.

Lai tiktu piešķirta sekundārā juridiskā palīdzība, parasti ir jāizpilda šādi nosacījumi attiecībā uz īpašumu:

1. pieteikuma iesniedzēja un tā mājsaimniecības locekļu kopējie mēneša ienākumi nedrīkst pārsniegt budžeta bāzes summu (441,44 EUR) vienam mājsaimniecības loceklim un
2. pieteikuma iesniedzēja un tā mājsaimniecības locekļu īpašuma kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt 60 budžeta bāzes summām atbilstošu summu (26 486,40 EUR).

Sekundārā juridiskā palīdzība tiks piešķirta, nenosakot finansiālo situāciju, ja pieteikuma iesniedzējs ir:

1. bērns, kurš īsteno savas tiesības uz uzturlīdzekļiem;
2. vardarbīga noziedzīga nodarījuma upuris tiesvedībā, kurā īsteno savas tiesības uz kompensāciju par kaitējumu, kas nodarīts noziedzīga nodarījuma rezultātā;
3. persona, kurai ir tiesības uz atbalsta pabalstu saskaņā ar speciāliem noteikumiem, kas regulē sociālās drošības sistēmas tiesību izmantošanu, vai
4. persona, kurai ir tiesības uz pabalstu saskaņā ar Horvātijas pilsoņu kara veterānu un viņu ģimenes locekļu tiesību likumu (Zakon o pravima hrvatskih branitelja iz Domovinskog rata i članova njihovih obitelji) un Militāro un civilo kara invalīdu aizsardzības likumu (Zakon o zaštiti vojnih i civilnih invalida rata).

Juridisko palīdzību var piešķirt arī pārrobežu lietās. Pārrobežu strīds ir strīds, kurā juridiskās palīdzības pieprasītāja pastāvīgā adrese vai dzīvesvieta ir Eiropas Savienības dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā darbojas tiesa vai kurā jāizpilda spriedums.

Juridiskā palīdzība pārrobežu strīdos tiek piešķirta civillietās un komerclietās, mediācijas procesos, strīdu alternatīvajā izšķiršanā, publisku aktu izpildē un ar šādu tiesvedību saistītajās juridiskajās konsultācijās. Juridiskās palīdzības sniegšana pārrobežu strīdos neattiecas uz nodokļu, muitas vai citām administratīvām procedūrām.

Juridiskās palīdzības pieteikuma iesniedzējam pārrobežu strīda gadījumā juridiskā palīdzība tiek piešķirta, ja pieteikuma iesniedzējs atbilst priekšnosacījumiem, kas izklāstīti Bezmaksas juridiskās palīdzības likumā. Izņēmuma kārtā juridisko palīdzību var piešķirt pieteikuma iesniedzējam, kas neatbilst Bezmaksas juridiskās palīdzības likumā paredzētajiem juridiskās palīdzības piešķiršanas nosacījumiem, ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka nespēj maksāt tiesvedības izmaksas, jo tā pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas dalībvalstī un Horvātijas Republikā ir dažāda dzīves dārdzība.

4 Vai juridisko palīdzību piešķir visu veidu tiesvedībā?

Primāro juridisko palīdzību var sniegt jebkādos juridiskos jautājumos, ja:

• pieteikuma iesniedzējam nav pietiekamu zināšanu un spēju īstenot savas tiesības,
• pieteikuma iesniedzējam nav sniegta juridiskā palīdzība, pamatojoties uz īpašiem noteikumiem,
• iesniegtais pieteikums nav acīmredzami nepamatots,
• pieteikuma iesniedzēja materiālie apstākļi ir tādi, ka profesionālas juridiskās palīdzības apmaksa varētu apdraudēt pieteikuma iesniedzēja un viņa/viņas mājsaimniecības locekļu iztiku.

Sekundāro juridisko palīdzību, ko sniedz advokāti, kā arī atbrīvojumu no tiesvedības izmaksu nomaksas var piešķirt šāda veida tiesvedībā:

• saistībā ar lietu tiesībām, izņemot zemes reģistra procedūras,
• saistībā ar nodarbinātības procedūru,
• saistībā ar ģimenes attiecībām, izņemot laulības šķiršanu uz abpusējas vienošanās pamata, kurā laulātajiem nav kopīgu vai adoptētu nepilngadīgo bērnu vai bērnu, attiecībā uz kuriem viņi īsteno vecāku varu pēc pilngadības sasniegšanas,
• izpildes un nodrošinājuma procedūras tāda prasījuma izpildei vai nodrošināšanai, kas izriet no tiesvedības, kurā var piešķirt juridisko palīdzību saskaņā ar Bezmaksas juridiskās palīdzības likuma noteikumiem,
• strīdu izšķiršana ar izlīgumu,
• izņēmuma kārtā visās citās administratīvajās un civiltiesiskajās tiesvedībās, ja rodas šāda vajadzība pieteikuma iesniedzēja un tā mājsaimniecības locekļu specifisko dzīves apstākļu dēļ atbilstīgi Bezmaksas juridiskās palīdzības likuma pamatmērķim.

Advokātu sniegto sekundāro juridisko palīdzību var piešķirt iepriekš minētajās tiesvedībās atbilstīgi šādiem nosacījumiem:

• ja tiesvedība ir sarežģītāka,
• ja pieteikuma iesniedzējs nevar sevi pārstāvēt,
• ja pieteikuma iesniedzēja materiālie apstākļi ir tādi, ka profesionālas juridiskās palīdzības apmaksa varētu apdraudēt pieteikuma iesniedzēja un viņa mājsaimniecības locekļu iztiku atbilstīgi īpašiem nosacījumiem, kas paredzēti Bezmaksas juridiskās palīdzības likuma 14. pantā,
• ja tā nav kaitnieciska tiesvedība,
• ja pēdējos sešos mēnešos no pieteikuma iesniegšanas dienas pieteikuma iesniedzēja pieteikums nav noraidīts nepareizas informācijas tīšas sniegšanas dēļ,
• ja pieteikuma iesniedzējam nav sniegta juridiskā palīdzība, pamatojoties uz īpašiem noteikumiem.

Atbrīvojumu no tiesas nodevām var piešķir jebkādā tiesvedībā (civillietās un administratīvos strīdos), ja pieteikuma iesniedzēja materiālie apstākļi ir tādi, ka tiesas nodevu apmaksa varētu apdraudēt pieteikuma iesniedzēja un tā mājsaimniecības locekļu iztiku atbilstīgi īpašiem nosacījumiem, kas izklāstīti Bezmaksas juridiskās palīdzības likuma 14. pantā. Kad tiek pieņemts lēmums, īpaša uzmanība tiek pievērsta tiesvedības tiesas nodevu summai, attiecībā uz kuru tiek prasīts atbrīvojums.

5 Vai nepieciešamības gadījumā ir īpaša procedūra?

Administratīvajai struktūrai jāpieņem lēmums par pieteikumu sekundārās juridiskās palīdzības sniegšanai 15 dienu laikā no tā iesniegšanas datuma. Ja pieteikuma iesniedzējs zaudē tiesības rosināt tiesvedību, kuras vajadzībām tas iesniedzis pieteikumu, jo ir notecējis rosināšanas periods, administratīvajai struktūrai ir jāpieņem lēmums par pieteikumu īsākā laika periodā, lai pieteikuma iesniedzējs varētu savlaicīgi rosināt tiesvedību.

6 Kur ir atrodama juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Procedūru primārās juridiskās palīdzības sniegšanai uzsāk, tieši sazinoties ar primārās juridiskās palīdzības sniedzēju (pilnvarotu asociāciju, mācību juridisko biroju vai administratīvo struktūru), un nav nepieciešams iesniegt konkrētu pieteikuma veidlapu.

Procedūru sekundārās juridiskās palīdzības sniegšanai uzsāk, iesniedzot kompetentajai administratīvajai struktūrai juridiskās palīdzības pieteikumu, kas sagatavots, izmantojot norādīto veidlapu. Juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu var saņemt administratīvajās struktūrās, kā arī administratīvo struktūru un Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnēs.

Pieteikumus juridiskās palīdzības saņemšanai pārrobežu strīdā un lūgumus pieteikumu nosūtīšanai, lai saņemtu juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, ir jāiesniedz, izmantojot veidlapas, kuras noteiktas Komisijas 2004. gada 9. novembra Lēmumā 2004/844/EK, ar ko ievieš veidlapu juridiskās palīdzības pieprasījumiem saskaņā ar Padomes Direktīvu 2003/8/EK par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos, un Komisijas 2005. gada 26. augusta Lēmumu 2005/630/EK, ar ko ievieš veidlapu juridiskās palīdzības pieprasījumu pārsūtīšanai saskaņā ar Padomes Direktīvu 2003/8/EK, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Pārrobežu strīdā veidlapas un visus pievienotos dokumentus jāiesniedz iztulkotus horvātu valodā. Pretējā gadījumā lūgums tiks noraidīts.

7 Kādi dokumenti jāiesniedz kopā ar juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu?

Kad pieteikums tiek iesniegts kompetentajā administratīvajā struktūrā, tam jāpievieno pieteikuma iesniedzēja un tā mājsaimniecības locekļu rakstveida atļauja piekļūt visiem datiem par kopējiem ienākumiem un aktīviem, kurā pieteicējs apliecina, ka sniegtā informācija ir pareiza un pilnīga.

No vardarbības ģimenē cietušie sniedz atļauju piekļūt tikai visiem saviem datiem par ienākumiem un īpašumu. Piekrišanu nesniedz tie mājsaimniecības locekļi, kuri piedalās tiesvedībā atbildētāja statusā vai kuru intereses ir pretējas pieteikuma iesniedzēja interesēm.

Pieteikuma veidlapai juridiskās palīdzības saņemšanai pārrobežu strīdā ir jāpievieno attiecīga dokumentācija, kas vajadzīga, lai pieņemtu lēmumu par pieteikumu.

8 Kur ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Procedūru primārās juridiskās palīdzības sniegšanai uzsāk, tieši sazinoties ar primārās juridiskās palīdzības sniedzēju (pilnvarotu asociāciju, mācību juridisko biroju vai administratīvo struktūru), un nav nepieciešams iesniegt konkrētu pieteikumu, savukārt procedūra sekundārās juridiskās palīdzības sniegšanai tiek uzsākta, iesniedzot pieteikumu kompetentajai administratīvajai struktūrai, kuras teritorijā ir pieteikuma iesniedzēja pastāvīgā adrese vai dzīvesvieta.

Pieteicējam, pastāvīgā adrese vai dzīvesvieta ir Eiropas Savienības dalībvalstī un kurš vēlas saņemt juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, kas tiek izskatīts Horvātijas Republikas tiesā, ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikums Horvātijas Republikas Tieslietu un publiskās pārvaldes ministrijai (saņēmēja iestāde).

Pieteicējam, kura pastāvīgā adrese vai dzīvesvieta ir Horvātijas Republikā un kurš vēlas saņemt juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, kas tiek izskatīts citas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesā, ir jāiesniedz pieteikums iestādē, kura ir atbildīga par tā pastāvīgās adreses vai dzīvesvietas apgabalu.

9 Kā es varu noskaidrot, vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Sekundārā juridiskā palīdzība tiek piešķirta pieteikuma iesniedzējam, kurš atbilst tiesību uz juridisko palīdzību īstenošanas nosacījumiem, izdodot lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu. Administratīvajai struktūrai jāpieņem lēmums par pieteikumu 15 dienu laikā no tā iesniegšanas datuma.

10 Kas man būtu jādara, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Lēmums par juridiskās palīdzības sniegšanu ietver tiesības izmantot dažas vai visas sekundārās juridiskās palīdzības formas noteikta veida un līmeņa procesos. Iepriekš minētais lēmums satur juridiskās palīdzības saņēmēja persondatus, īsu tās juridiskās lietas aprakstu, kuras vajadzībām piešķirta juridiskā palīdzība, apstiprinātās juridiskās palīdzības formu un apjomu, informāciju par advokātu, kurš sniegs juridisko palīdzību, kā arī citus lēmumam būtiskus datus.

Kad pieteikuma iesniedzējs iesniedz pieteikumu juridiskās palīdzības saņemšanai tiesas nodevu nomaksas atbrīvojuma formā, tam, iesniedzot iesniegumu vai veicot citu darbību tiesvedības laikā, jāinformē tiesa par tā tiesas nodevu nomaksas atbrīvojuma pieteikumu un jāiesniedz lēmums, uz kura pamata tas ir atbrīvots no tiesas nodevu nomaksas, ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas datuma vai no citas darbības veikšanas datuma tiesvedības laikā.

11 Kurš izraugās manu advokātu, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Lēmumā par sekundārās juridiskās palīdzības piešķiršanu tiek arī noteikts advokāts, kurš saņēmējam sniegs juridisko palīdzību. Juridiskās palīdzības saņēmējam ir jāiesniedz lēmums advokātam, kurš norādīts lēmumā. Izņēmuma kārtā administratīvā struktūra palīdzības saņēmējam ieceļ citu advokātu, ja ir saņemta palīdzības saņēmēja iepriekšēja piekrišana, kas pievienota juridiskās palīdzības pieteikumam.

12 Vai juridiskā palīdzība sedz visas tiesvedības izmaksas?

Kā norādīts iepriekš, lēmums par juridiskās palīdzības sniegšanu ietver arī tiesības izmantot dažas vai visas sekundārās juridiskās palīdzības formas noteikta veida un līmeņa procesos. Atbilstīgi lēmumam par juridiskās palīdzības piešķiršanu tās saņēmējs var būt pilnībā vai daļēji atbrīvots no advokāta honorāra, tiesvedības izmaksu (izņemot no liecinieku, tulku, ekspertu, izmeklēšanas un tiesas publikāciju apmaksas avansā) un tiesas nodevu samaksas.

Juridiskā palīdzība tiek piešķirta pilnā apmērā, ja pieteikuma iesniedzējs saņem atbalsta pabalstu saskaņā ar speciāliem noteikumiem, kas regulē sociālās drošības sistēmas tiesību izmantošanu, piemēram, tiesības uz pabalstu saskaņā ar Horvātijas pilsoņu kara veterānu un viņu ģimenes locekļu tiesību likumu un Militāro un civilo kara invalīdu aizsardzības likumu, vai ja pieteikuma iesniedzēja un viņa mājsaimniecības locekļu kopējie ienākumi nepārsniedz 50 % no budžeta bāzes ikmēneša summas vienam mājsaimniecības loceklim.

Pieteikuma iesniedzēja un tā mājsaimniecības locekļu kopējo ienākumu summai pārsniedzot 50 % no budžeta bāzes vienam mājsaimniecības loceklim, tiek samazināta juridiskās palīdzības summa, kā norādīts tālāk: par katru ienākuma palielinājumu 10 % apmērā juridiskās palīdzības summa tiek samazināta par 10 %, tomēr juridiskās palīdzības summa nedrīkst būt mazāka par 50 % no izmaksām, kas noteiktas juridiskās palīdzības sniegšanai.

Ja juridiskā palīdzība nav piešķirta pilnībā, pieteikuma iesniedzējs var iesniegt pārsūdzību Tieslietu un publiskās pārvaldes ministrijai attiecībā uz to lēmuma daļu, kur atteikta juridiskās palīdzības piešķiršana. Šāda pārsūdzība nekavē apstiprinātās juridiskās palīdzības summas izmantošanu. Pret Tieslietu un publiskās pārvaldes ministrijas lēmumu noraidīt pārsūdzību var rosināt administratīvu procesu.

13 Kurš sedz pārējās izmaksas, ja man ir tiesības saņemt tikai ierobežotu juridisko palīdzību?

Ja ir piešķirta samazināta juridiskās palīdzības summa, pārējās izmaksas jāsedz juridiskās palīdzības saņēmējam. Tomēr, ja juridiskās palīdzības saņēmējs uzvar lietā, tiesa lemj, ka juridiskās palīdzības saņēmēja izmaksas ir jāsedz otrai tiesvedības pusei.

14 Vai juridiskā palīdzība attiecas arī uz pārsūdzībām?

Juridiskās palīdzības pieteikumā var norādīt, ka tiek lūgts piešķirt juridisko palīdzību abiem civilprocesa posmiem. Lai sagatavotu ārkārtas tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ir jāiesniedz īpašs pieteikumus un tiek pieņemts īpašs lēmums tikai attiecībā uz šo juridisko darbību.

15 Vai juridisko palīdzību var atsaukt pirms tiesvedības pabeigšanas (vai arī anulēt pēc tiesvedības pabeigšanas)?

Ja tiesvedības laikā juridiskās palīdzības saņēmēja vai tā mājsaimniecības locekļu finansiālā situācija uzlabojas tiktāl, ka, ja šāda labāka finansiālā situācija būtu bijusi pieteikuma iesniegšanas laikā, tas būtu ietekmējis pieteicēja tiesības uz juridiskās palīdzības saņemšanu un šādas palīdzības apjomu, kompetentā administratīvā struktūra daļēji vai pilnībā atceļ lēmumu par juridisko palīdzību. Juridiskās palīdzības saņēmējiem ir jāinformē administratīvā struktūra par jebkādu uzlabojumu to finansiālajā situācijā astoņu dienu laikā, kopš viņi uzzinājuši par šādu uzlabojumu. Juridiskās palīdzības saņēmējs var Tieslietu un publiskās pārvaldes ministrijai pārsūdzēt lēmumu, ar kuru tika atcelts lēmums par juridiskās palīdzības sniegšanu, 15 dienu laikā no lēmuma saņemšanas. Pret Tieslietu un publiskās pārvaldes ministrijas lēmumu var rosināt administratīvu procesu.

16 Vai es varu apstrīdēt atteikumu piešķirt juridisko palīdzību?

Pieteikuma iesniedzējs vai juridiskās palīdzības saņēmējs var pārsūdzēt administratīvās struktūras lēmumu noraidīt pieteikumu par juridiskās palīdzības sniegšanu vai to lēmuma daļu, kurā noraidīta pilnīgas juridiskās palīdzības sniegšana, 15 dienu laikā no lēmuma saņemšanas. Tieslietu un publiskās pārvaldes ministrijai jāpieņem lēmums pārsūdzības lietā astoņu dienu laikā no derīgas pārsūdzības saņemšanas. Pret Tieslietu un publiskās pārvaldes ministrijas lēmumu var rosināt administratīvu procesu.

Papildu informācija

Tieslietu, valsts pārvaldes un digitālās pārveides ministrijas tīmekļa vietne: https://pravosudje.gov.hr/besplatna-pravna-pomoc/6184

Bezmaksas juridiskās palīdzības likums (Narodne novine (NN; Horvātijas Republikas Oficiālais Vēstnesis) Nr. 143/13 un 98/19)

Civilprocesa likums (NN, 53/91, 91/92, 58/93, 112/99, 88/01, 117/03, 88/05, 02/07, 84/08, 96/08, 123/08, 57/11, 148/11 — konsolidētā teksta versija, 25/13, 89/14, 70/19, 80/22, 114/22 un 155/23). 

17 Vai juridiskās palīdzības pieprasīšana aptur noilguma termiņu?

Saskaņā ar Likumu par bezmaksas juridisko palīdzību bezmaksas juridiskās palīdzības pieteikuma iesniegšana nepārtrauc noilguma termiņu.