Juridiskā palīdzība

1 Ar kādām izmaksām ir saistīta tiesvedība un kurš tās parasti sedz?

Civillietās un administratīvajās lietās tiesvedības izmaksas veido valsts nodeva un nodrošinājums, ar liecināšanu saistītās izmaksas (piemēram, izmaksas, kas saistītas ar liecinieka un eksperta uzaicināšanu) un izmaksas, kas rodas procesa pusēm un to pārstāvjiem (advokātu izdevumi, ceļa izdevumi u. c.). Tiesāšanās izdevumi tiesvedības laikā jāsedz pusei, kura lūdz veikt procesuālo darbību, kas saistīta ar tiesāšanās izdevumiem. Tādējādi, iesniedzot pārsūdzību vai sūdzību, prasītājam vai pieteikuma iesniedzējam ir jāmaksā valsts nodeva, savukārt liecinieka vai eksperta izmaksas avansā jāmaksā tai pusei, kura vēlas uzaicināt liecinieku vai pieaicināt ekspertu. Abām procesa pusēm ir jāmaksā sava pārstāvja honorārs.

Tiesvedības beigās lietas pusei, kurai spriedums ir nelabvēlīgs, parasti tiek piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas otrai pusei radušies tiesvedības laikā. Civilprocesā apelācijas sūdzības noraidīšana parasti nozīmē, ka prasītājam ir pienākums atlīdzināt atbildētājam izdevumus, kas tam radušies saistībā ar tiesvedību; savukārt, ja apelācijas sūdzība tiek apmierināta, atbildētājam tiek piespriests atlīdzināt prasītāja izdevumus. Kad panākts kompromiss, izmaksas parasti sadala saskaņā ar minēto kompromisu.

2 Kas ir juridiskā palīdzība?

Valsts juridiskā palīdzība

Valsts juridiskā palīdzība nozīmē advokāta juridisko pakalpojumu sniegšanu par valsts līdzekļiem, lai pārstāvētu personu tiesvedībā vai citā procesā, sagatavotu juridisku dokumentu vai sniegtu citas juridiskas konsultācijas vai nodrošinātu pārstāvību. Valsts juridiskā palīdzība galvenokārt ir paredzēta fiziskām personām, kuras sava finansiālā stāvokļa dēļ nespēj maksāt par profesionāliem juridiskajiem pakalpojumiem. Valsts juridisko palīdzību sniedz tikai juristi. Lemjot par pieteikumu par valsts juridisko palīdzību, tiesa izvērtē pieteikuma iesniedzēja finansiālo stāvokli, viņa prasības (sūdzības, prasības, pieteikuma) apmierināšanas izredzes un izskatāmās lietas nozīmīgumu pieteikuma iesniedzējam. Pārstāvi ieceļ saskaņā ar valsts juridiskās palīdzības shēmu neatkarīgi no pieteikuma iesniedzēja finansiālā stāvokļa gadījumos, kad šāda iecelšana ir obligāta (piemēram, aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem kriminālprocesā), kā arī gadījumos, kad tiesa uzskata, ka tas ir nepieciešams personas interešu aizsardzībai.

Valsts juridiskās palīdzības saņemšanas nosacījumi un procedūra ir noteikti Valsts finansētās juridiskās palīdzības likumā (riigi õigusabi seadus)(https://www.riigiteataja.ee/en/eli/518122023002/consolide).

Turklāt ar valsts atbalstu tiek sniegtas sākotnējās konsultācijas visiem Igaunijas iedzīvotājiem, kuru vidējie bruto ienākumi ceturksnī pirms pieteikuma iesniegšanas nepārsniedz 1200 EUR. Izņēmums ir ģimenes lietas saistībā ar bērna tiesībām, kur bruto ienākumu slieksnis ir 2000 EUR. Ienākumu ierobežojums neattiecas arī uz tādām juridiskām konsultācijām personām ar īpašām vajadzībām un vecāka gadagājuma personām, ko uz līguma pamata sniedz Igaunijas Personu ar invaliditāti kamera (Puuetega Inimeste Koda) un Igaunijas Pensionāru biedrību asociācija (Eesti Pensionäride Ühenduste Liit). Plašāka informācija par valsts atbalstītu juridisko palīdzību ir pieejama Tieslietu ministrijas (Justiitsministeerium) tīmekļvietnē (https://www.just.ee/kohtud-ja-oigusteenused/oigusabi/riigi-toetatud-oigusabi).

3 Kādi ir juridiskās palīdzības piešķiršanas nosacījumi?

Valsts juridiskā palīdzība 

Fiziskai personai piešķir valsts juridisko palīdzību, ja tās finanšu stāvoklis juridiskās palīdzības pieprasīšanas brīdī ir tāds, ka tā nevar samaksāt par kompetenta jurista pakalpojumiem vai var samaksāt par juridiskajiem pakalpojumiem tikai daļēji vai pa daļām, vai ja personas finanšu stāvoklis pēc samaksas par juridiskajiem pakalpojumiem nebūs pietiekami labs, lai apmierinātu iztikas pamatvajadzības.

Valsts juridisko palīdzību piešķir bez pienākuma atlīdzināt valsts juridiskās palīdzības maksu un valsts juridiskās palīdzības izmaksas (t. i., bez maksas) vai arī ar pienākumu daļēji vai pilnībā atlīdzināt šīs izmaksas (t. i., saņēmējam vēlāk daļēji vai pilnībā jāatlīdzina valsts juridiskās palīdzības izmaksas, ja izmaksas nesedz cita persona vai valsts). Lemjot par pieteikumu par valsts juridisko palīdzību, tiesa izvērtē pieteikuma iesniedzēja finansiālo stāvokli, viņa prasības (sūdzības, prasības, pieteikuma) apmierināšanas izredzes un izskatāmās lietas nozīmīgumu pieteikuma iesniedzējam. Neaizsargātas personas un citas neaizsargātās situācijās esošas personas parasti saņem valsts juridisko palīdzību, ko pilnībā apmaksā valsts.

Pārstāvi ieceļ saskaņā ar valsts juridiskās palīdzības shēmu neatkarīgi no pieteikuma iesniedzēja finansiālā stāvokļa gadījumos, kad šāda iecelšana ir obligāta (piemēram, aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem kriminālprocesā), kā arī gadījumos, kad tiesa uzskata, ka tas ir nepieciešams personas interešu aizsardzībai.

Juridisko palīdzību (lai sasniegtu tiesību aktos noteiktos mērķus vides vai patērētāju aizsardzības jomā vai citu tādu sevišķi svarīgu iemeslu dēļ, kas ir sabiedrības interesēs) var piešķirt arī juridiskām personām, kuras savas finansiālās situācijas dēļ nespēj samaksāt par juridiskajiem pakalpojumiem.

Valsts juridisko palīdzību nepiešķir, ja:

1. pieteikuma iesniedzējs spēj aizstāvēt savas tiesības;
2. pieteikuma iesniedzējam nav tiesību, kuru aizsardzībai viņš lūdz juridisko palīdzību;
3. pieteikuma iesniedzējs var segt juridisko pakalpojumu izmaksas no esoša un viegli pārdodama īpašuma, izņemot īpašumu, kas noteikts Valsts finansētās juridiskās palīdzības likuma 14. panta 2. punktā;
4. nav paredzams, ka juridisko pakalpojumu izmaksas vairāk nekā divas reizes pārsniegs pieteicēja vidējos mēneša ienākumus, ko aprēķina, par pamatu ņemot pēdējo četru mēnešu vidējos mēneša ienākumus pirms pieteikuma iesniegšanas brīža un no šīs summas atņemot nodokļus, obligātās apdrošināšanas iemaksas, izmaksas juridisko uzturēšanas saistību izpildei un pamatotas mājokļa un ceļa izmaksas;
5. lietas apstākļi liecina, ka pieteikuma iesniedzējam ir mazas izredzes aizsargāt savas tiesības;
6. pieteikums iesniegts, lai sagatavotu prasību par nemantiska kaitējuma atlīdzību, un lietā nav svarīgu sabiedrisko interešu;
7. strīds attiecas uz pieteikuma iesniedzēja darījumdarbību un neietekmē viņa tiesības, kas ar šo darbību nav saistītas;
8. pieteikums iesniegts preču zīmes, patenta, funkcionālā modeļa, rūpnieciska dizainparauga, integrālās shēmas topogrāfijas vai citas formas intelektuālā īpašuma aizsardzībai, izņemot no Autortiesību likuma (Autoriõiguse seadus) izrietošās tiesības;
9. pieteikums ir iesniegts lietā, kurā pieteikuma iesniedzējam ir nepārprotama kopīga interese ar personu, kam nav tiesību uz valsts juridisko palīdzību;
10. pieteikums iesniegts, lai aizsargātu tiesības, kas ir nodotas pieteikuma iesniedzējam, un ir pamats uzskatīt, ka šīs tiesības pieteikuma iesniedzējam nodotas nolūkā saņemt valsts juridisko palīdzību;
11. pieteikuma iesniedzējam tiek garantēta juridisko pakalpojumu sniegšana saskaņā ar juridisko izmaksu apdrošināšanas līgumu vai obligātu apdrošināšanu;
12. paredzamā summa, kādu pieteikuma iesniedzējs varētu iegūt tiesvedības rezultātā, ir pārāk niecīga salīdzinājumā ar paredzamajām valsts juridiskās palīdzības izmaksām.

Sākotnējā konsultācija

No 2023. gada 1. jūnija Igaunijas iedzīvotāji, kuru vidējie bruto ienākumi ceturksnī pirms pieteikuma iesniegšanas nepārsniedz 1200 EUR, ir tiesīgi saņemt valsts atbalstītu sākotnējo konsultāciju. Izņēmums ir ģimenes lietas saistībā ar bērna tiesībām, kur bruto ienākumu slieksnis ir 2000 EUR. Ienākumu ierobežojums neattiecas arī uz tādām juridiskām konsultācijām personām ar īpašām vajadzībām un vecāka gadagājuma personām, ko uz līguma pamata sniedz Igaunijas Personu ar invaliditāti kamera (Puuetega Inimeste Koda) un Igaunijas Pensionāru biedrību asociācija (Eesti Pensionäride Ühenduste Liit).

4 Vai juridisko palīdzību piešķir visu veidu tiesvedībā?

Valsts juridiskā palīdzība

Valsts juridisko palīdzību var saņemt visos tiesas un ārpustiesas procesos un kopumā par visiem juridiskajiem jautājumiem, ar dažiem izņēmumiem. Bezmaksas valsts juridiskā palīdzība netiek piešķirta:

• lai iesniegtu pieteikumu nolūkā sagatavot prasību par nemantiska kaitējuma atlīdzību un ja lietā nav svarīgu sabiedrisko interešu;
• ja strīds attiecas uz pieteikuma iesniedzēja darījumdarbību un neietekmē viņa tiesības, kas ar šo darbību nav saistītas;
• ja pieteikums iesniegts preču zīmes, patenta, funkcionālā modeļa, rūpnieciska dizainparauga, integrālās shēmas topogrāfijas vai citas formas intelektuālā īpašuma aizsardzībai, izņemot no Autortiesību likuma izrietošās tiesības.

Sākotnējā konsultācija

Sākotnējās konsultācijas tiek sniegtas visās tiesību jomās, ar dažiem izņēmumiem.

Juridiskās konsultācijas neietver pārstāvību tiesā, tostarp tiesas dokumenta sagatavošanu, izņemot:

1. ģimenes lietas, kas saistītas ar bērna tiesībām;
2. pieteikuma iesniegšanu paātrinātā maksājuma rīkojuma procedūrai.

5 Vai nepieciešamības gadījumā ir īpaša procedūra?

Šādu īpašu procedūru nav. Pašreizējās iespējas saņemt bezmaksas juridisko palīdzību attiecas arī uz steidzamiem gadījumiem.

6 Kur ir atrodama juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Valsts juridiskā palīdzība

Pieteikuma veidlapa valsts juridiskās palīdzības saņemšanai ir pieejama šeit:

Valsts juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa | 91,3 KB | rtf

Pieteikuma iesniedzēja finansiālā stāvokļa deklarēšanas veidlapa | 104,24 KB | rtf

Pieteikuma veidlapa valsts juridiskās palīdzības saņemšanai ir pieejama arī Igaunijas Advokātu asociācijas (Eesti Advokatuur) tīmekļvietnes sadaļā “Valsts juridiskā palīdzība”: https://www.riigioigusabi.ee/dokumendid-2.

Sākotnējā konsultācija

Lai pieteiktos sākotnējās juridiskās konsultācijas saņemšanai, jāsazinās ar HUGO.legal, jāpiesakās kā klientam un jāsamaksā personiskā maksa 5 EUR. Kontaktinformācija ir pieejama šeit: http://www.juristaitab.ee/. Tajā pašā lapā forumā var arī ievietot savu jautājumu. Lai iesniegtu jautājumu, jāreģistrējas, izmantojot Igaunijas personas apliecību.

7 Kādi dokumenti jāiesniedz kopā ar juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu?

Fiziskai personai, kas piesakās valsts juridiskās palīdzības saņemšanai, pieteikumā jāiekļauj parakstīts paziņojums par savu finansiālo stāvokli un, ja iespējams, citi pierādījumi par šo stāvokli. Kriminālprocesā aizdomās turētajam, kas lūdz iecelt advokātu, nav jāiekļauj paziņojums par savu finansiālo stāvokli.

Ja personas pastāvīgā dzīvesvieta nav Igaunijā, tai savam pieteikumam jāpievieno izziņa par saviem un savu ģimenes locekļu ienākumiem pēdējos trīs gados. Izziņas izdevējiestāde ir attiecīgās personas pastāvīgās dzīvesvietas valsts kompetentā iestāde. Ja šādu izziņu nevar iesniegt no pieteikuma iesniedzēja neatkarīgu iemeslu dēļ, par valsts juridiskās palīdzības piešķiršanu var lemt arī bez izziņas.

Finansiālā stāvokļa deklarēšanas veidlapa ir pieejama Tieslietu ministrijas tīmekļvietnē, kā arī visās tiesās un advokātu birojos.

8 Kur ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Pieteikumus valsts garantētās juridiskās palīdzības saņemšanai parasti iesniedz tiesā. Konkrēto tiesu, kurā jāiesniedz pieteikums, nosaka šādi:

a) pieteikumus valsts juridiskās palīdzības saņemšanai civilprocesā, administratīvā vai sīku pārkāpumu procesā puse iesniedz tiesā, kas izskata lietu, vai tiesā, kas ir kompetenta izskatīt lietu;

b) ja pieteikuma iesniedzējs lūdz valsts juridisko palīdzību, lai sagatavotu prasības pieteikumu, lūguma pieteikumu vai sūdzību administratīvā tiesvedībā vai sīku pārkāpumu tiesvedībā, pieteikumu iesniedz tiesā, kas ir kompetenta izskatīt prasību, lūgumu vai sūdzību;

c) pieteikumus par valsts juridisko palīdzību pārstāvībai pirmstiesas civilprocesā vai ārpustiesas procesā par sīkiem pārkāpumiem vai juridiska dokumenta sagatavošanai, vai citu juridisku konsultāciju sniegšanai, vai pārstāvībai iesniedz pieteikuma iesniedzēja pastāvīgās dzīvesvietas apriņķa tiesā vai tās vietas apriņķa tiesā, kurā tiek pieņemts, ka tiek sniegti attiecīgie juridiskie pakalpojumi. Ja pieteikuma iesniedzējs nedzīvo Igaunijā, pieteikumu var iesniegt arī apriņķa tiesā, kuras jurisdikcijā viņš atrodas;

d) pieteikumus par valsts juridisko palīdzību pārstāvībai administratīvajā procesā iesniedz administratīvajā tiesā pieteikuma iesniedzēja pastāvīgās dzīvesvietas vietā vai tās vietas administratīvajā tiesā, kurā tiek pieņemts, ka attiecīgie juridiskie pakalpojumi tiek sniegti;

e) ja advokāta piedalīšanās kriminālprocesā nav obligāta un aizdomās turētais nav izvēlējies advokātu, bet vēlas, lai viņu pārstāvētu advokāts, pieteikumu par valsts juridisko palīdzību iesniedz izmeklēšanas iestādei vai prokuratūrai;

f) ja persona iesniedz pieteikumu valsts juridiskās palīdzības saņemšanai kriminālprocesā kā cietusī puse, kā atbildētājs civillietā vai kā trešā persona, tiesa, kurā notiek process, vai – pirmstiesas procesā krimināllietā – apriņķa tiesa, kas ir kompetenta izskatīt attiecīgo krimināllietu, lemj, vai šai personai būtu jāpiešķir valsts juridiskā palīdzība;

g) ja persona iesniedz pieteikumu par valsts juridisko palīdzību pārskatīšanas procesā, Augstākā tiesa lemj par to, vai šai personai piešķirt valsts juridisko palīdzību;

h) pieteikumus par valsts juridisko palīdzību pārstāvībai izpildes procesā iesniedz tiesā, kuras kompetencē ir izskatīt sūdzības par izpildes procesu īstenojošā tiesu izpildītāja darbībām.

9 Kā es varu noskaidrot, vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Informāciju par valsts juridisko palīdzību un sākotnējām konsultācijām var saņemt tiesās un juridiskajos birojos. Juridiskajiem birojiem jānodrošina, ka personām, kam nepieciešama valsts juridiskā palīdzība, biroja darbalaikā bez maksas tiek sniegti paskaidrojumi par pamatu un procedūrām valsts juridiskās palīdzības saņemšanai, kā noteikts Valsts finansētās juridiskās palīdzības likumā. Sākotnējo konsultāciju organizatoriem ir arī pienākums konsultēt personas, kam vajadzīga palīdzība, pamatojoties uz iemesliem un procedūrām valsts juridiskās palīdzības saņemšanai, un vajadzības gadījumā bez maksas palīdzēt pareizi aizpildīt juridiskās palīdzības pieteikumus.

Informācija par valsts atbalstītās juridiskās palīdzības iespējām ir pieejama Tieslietu ministrijas (Justiitsministeerium) tīmekļvietnē (https://www.just.ee/kohtud-ja-oigusteenused/oigusabi/riigi-toetatud-oigusabi).

10 Kas man būtu jādara, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Valsts juridiskā palīdzība

Lai saņemtu valsts juridisko palīdzību, pieteikumi (6. punkts) kopā ar pieteikuma iesniedzēja finansiālā stāvokļa deklarēšanas veidlapu (7. punkts) parasti jāiesniedz tiesai, kas izskata pieteikumu par valsts juridiskās palīdzības saņemšanu (8. punkts).

Pieteikumi valsts juridiskās palīdzības saņemšanai jāiesniedz igauņu valodā vai citā valodā, kas tiek bieži izmantota Igaunijā (tulkošanu nodrošina lietas izskatītājs). Pieteikumu var iesniegt arī angļu valodā, ja pieteikuma iesniedzējs ir fiziska persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai kura ir citas ES dalībvalsts valstspiederīgais, vai juridiska persona, kuras mītnesvieta ir citā ES dalībvalstī.

Procesā, kurā saskaņā ar tiesību aktiem aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, personai, lai saņemtu valsts juridisko palīdzību, nav jāveic nekādas darbības (ja vien persona pati nav nolīgusi advokātu) – procesa virzītājam ir pienākums norīkot advokātu šai personai, un tai nav jāiesniedz pieteikums.

Sākotnējā konsultācija

Lai pieteiktos sākotnējās juridiskās konsultācijas saņemšanai, jāsazinās ar HUGO.legal, jāpiesakās kā klientam un jāsamaksā personiskā maksa 5 EUR. Kontaktinformācija ir pieejama šeit: http://www.juristaitab.ee/. Tajā pašā lapā forumā var arī ievietot savu jautājumu. Lai iesniegtu jautājumu, jāreģistrējas, izmantojot Igaunijas personas apliecību.

11 Kurš izraugās manu advokātu, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Valsts juridiskā palīdzība

Pēc izmeklējošās iestādes, prokuratūras vai tiesas pieprasījuma Igaunijas Advokātu kolēģija (Eesti Advokatuur) ieceļ advokātu valsts juridiskās palīdzības sniegšanai. Parasti personai nav tiesību izvēlēties advokātu, kas sniegs valsts juridisko palīdzību. Tomēr personai ir tiesības pieprasīt, lai valsts juridisko palīdzību sniegtu konkrēts advokāts, ja attiecīgais advokāts ir piekritis sniegt valsts juridisko palīdzību. Šajā gadījumā pieteikumā valsts juridiskās palīdzības saņemšanai ir uzreiz jānorāda tā advokāta vārds, kurš sniedzis savu piekrišanu.

Tiesai, prokuratūrai un izmeklēšanas iestādei nav pilnvaru vienoties ar advokātu par valsts juridiskās palīdzības sniegšanu vai iecelt advokātu valsts juridiskās palīdzības sniegšanai.

Sākotnējā konsultācija

Sākotnējās konsultācijas gadījumā persona, kurai vajadzīga palīdzība, var izvēlēties savu advokātu, pamatojoties uz viņa atrašanās vietu un konsultāciju sniegšanas jomu, vai atrast advokātu biroju.

12 Vai juridiskā palīdzība sedz visas tiesvedības izmaksas?

Nē. No valsts juridiskās palīdzības sedz ceļa un uzturēšanās izdevumus, kas advokātam vai advokātu biroja īpašniekam radušies saistībā ar valsts juridiskās palīdzības sniegšanu, tulkošanas izdevumus un izdevumus, kas saistīti ar pierādījumu iesniegšanu. Turklāt tiesa var noteikt, ka persona (saskaņā ar tās lūgumu) saņem procesuālo palīdzību – tiek pilnīgi vai daļēji atbrīvota no tiesāšanās izdevumu samaksas.

13 Kurš sedz pārējās izmaksas, ja man ir tiesības saņemt tikai ierobežotu juridisko palīdzību?

Attiecībā uz valsts juridisko vai procesuālo palīdzību, kas ietver daļēju kompensāciju, izmaksas sedz puse, kurai spriedums ir nelabvēlīgs, cita persona vai valsts.

14 Vai juridiskā palīdzība attiecas arī uz pārsūdzībām?

Vajadzīgs. Valsts juridiskā palīdzība ir pieejama pārsūdzību, kasācijas sūdzību, nolēmumu pārsūdzību un pārskatīšanas procesu gadījumā.

15 Vai juridisko palīdzību var atsaukt pirms tiesvedības pabeigšanas (vai arī anulēt pēc tiesvedības pabeigšanas)?

Ja tiesa, izmeklēšanas iestāde vai prokuratūra ir nolēmusi piešķirt valsts juridisko palīdzību, tā pēc valsts juridisko palīdzību sniedzošā advokāta lūguma vai pēc savas iniciatīvas saskaņā ar procedūru, kas noteikta Valsts finansētās juridiskās palīdzības likumā, var jebkurā laikā atkārtoti izvērtēt, vai likumā izklāstītie iemesli valsts juridiskās palīdzības piešķiršanai attiecīgajam pieteikuma iesniedzējam joprojām pastāv, un, ja to vairs nav, izbeigt valsts juridiskās palīdzības piešķiršanu.

Ja valsts juridiskā palīdzība vairs netiek piešķirta, advokāts, kas sniedz valsts juridisko palīdzību, tiek atbrīvots no pienākuma to darīt un tiesa pēc advokāta lūguma nosaka viņa juridiskās palīdzības honorāra summu un apmēru, kādā viņam ir atlīdzināmas valsts juridiskās palīdzības izmaksas. Vienlaikus tiesa nosaka valsts juridiskās palīdzības saņēmēja pienākumu pilnīgi vai daļēji atlīdzināt valstij summu, kas jāmaksā advokātam.

16 Vai es varu apstrīdēt atteikumu piešķirt juridisko palīdzību?

Rīkojumu par atteikumu piešķirt valsts juridisko palīdzību var pārsūdzēt saskaņā ar procedūru, kas noteikta tiesību aktos, kuri reglamentē attiecīgo tiesvedību.

17 Vai juridiskās palīdzības pieprasīšana aptur noilguma termiņu?

Nē.

Sīkāka informācija

Lai saņemtu plašāku informāciju par Igaunijas bezmaksas juridiskās palīdzības sistēmu, sazinieties ar Tieslietu ministriju, rakstot uz šādu adresi:

Tieslietu ministrija (Justiitsministeerium)

Suur-Ameerika 1, 10122 Tallinn

Tālr.: (+372) 620 8100

E-pasts: info@just.ee