Dokumentu izsniegšana: juridisko dokumentu oficiāla piegāde

1 Ko praksē nozīmē juridiskais termins “dokumentu izsniegšana”? Kāpēc pastāv īpaši noteikumi attiecībā uz dokumentu izsniegšanu?

Dokumentu izsniegšana nozīmē dokumentu nodošanu.

Šo jautājumu reglamentējošo īpašo noteikumu mērķis ir noteikt nepieciešamos nosacījumus, lai tiesas vai ārpustiesas dokumentu iesniegšana būtu droša, un nodrošināt skaidrību par šādas iesniegšanas laiku, vietu, veidu un adresātu, neatkarīgi no tā, vai saistībā ar tiesvedību (tiesas dokumenti) vai ārpus tiesvedības (ārpustiesas dokumenti).

Jānorāda, ka saskaņā ar Spānijas Konstitucionālās tiesas judikatūru dokumentu izsniegšana ir nepieciešamā sākotnējā garantija, bez kuras citas konstitucionālās garantijas nevar stāties spēkā (Konstitucionālās tiesas 1993. gada 13. janvāra spriedums STC 1/1993).

Savukārt tiesām ir jānodrošina, ka dokumenti tiek pienācīgi izsniegti; ja tiesas nolēmums tiek pieņemts, neuzklausot kādu no pusēm, tiek pārkāpts sacīkstes princips, kā rezultātā neuzklausītā puse nav pienācīgi izmantojusi savas tiesības uz aizstāvību, ja tiek konstatēts, ka nolēmums tiešām ir pieņemts bez attiecīgās puses uzklausīšanas (Konstitucionālās tiesas 2010. gada 4. oktobra spriedums STC 54/2010).

2 Kādi dokumenti ir formāli jāizsniedz?

Saskaņā ar Civilprocesa likuma (Ley de Enjuiciamiento Civil) 149. pantu procesuālie lēmumi, kas pieņemti tiesvedības laikā, jāizsniedz oficiāli, un to dara Tiesu administrācijas atbalsta birojs (oficinas judiciales), proti, tiesas un Dokumentu pārsūtīšanas apvienotie centri (Servicios Comunes Procesales de Actos de Comunicación).

Tiesas dokumenti ir:

1. paziņojumi, ja to mērķis ir informēt par lēmumu vai procedūru;
2. rīkojumi — aicina adresātu ierasties tiesā un veikt konkrētu darbību noteiktā termiņā;
3. tiesas pavēstes — tajās norādīta vieta, datums un laiks, kad adresātam jāierodas tiesā un jāveic konkrēta darbība;
4. izpildraksti — uzdod adresātam saskaņā ar tiesību aktiem veikt kādu darbību vai atturēties no kādas darbības;
5. orderi — prasa sniegt rakstisku liecību vai pierādījumus vai veikt citas darbības, kuras ir tiesīgi veikt tiesas sekretāri, notāri vai tiesas amatpersonas;
6. memorandi — izmanto saziņai ar ārpustiesas iestādēm un amatpersonām.

Ikviens dokuments, ko tiesa pieņem tiesvedības laikā, neatkarīgi no tā, vai to iesnieguši lietas dalībnieki vai trešās personas pēc tiesas pieprasījuma, vai sagatavojuši tiesas iecelti eksperti, ir jāiesniedz oficiāli.

Arī ārpustiesas dokumentus (piemēram, notariālos aktus), kas atbilst Eiropas Savienības Tiesas noteiktajai definīcijai lietā C-223/14 (Tecom Mican), iesniedz oficiāli pat tad, ja nenotiek tiesvedība, — tā Tiesa lēma lietā C-14/08 (Roda Golf).

Kopumā dokumenti, ko tiesu iestādes izmanto, lai sazinātos ar lietas pusēm un trešām personām, var tikt klasificēti šādi:

• saziņa ar lietas dalībniekiem: paziņojumi, rīkojumi veikt darbības, pavēstes un izpildraksti;
• saziņa ar tiesvedībā neiesaistītām fiziskām vai juridiskām personām: pavēstes un izpildraksti;
• saziņa ar notāriem, tiesas sekretāriem vai amatpersonām, kuras strādā Tiesu administrācijā: orderi;
• saziņa ar ārpustiesas iestādēm un citām amatpersonām: memorandi.

3 Kas ir atbildīgs par dokumenta izsniegšanu?

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 152. pantu dokumentus izsniedz saskaņā ar tā katrai tiesai piesaistītā tiesas sekretāra (Letrado de la Administración de Justicia) (līdz 2015. gadam zināms kā “Secretario Judicial”) norādījumiem, kurš ir atbildīgs par dokumentu izsniegšanas atbilstīgu organizēšanu.

Dokumentus izsniedz tiesu izpildītājs vai izsniegšanu pieprasījušās personas, kura uzņemas izmaksas, juridiskais pārstāvis.

Dokumentus uzskata par likumīgi izsniegtiem, ja dokumentu izsniegšanas apliecinājums ietver atbilstīgus pierādījumus par to, ka attiecīgie dokumenti piegādāti attiecīgajai personai tās dzīvesvietas adresē vai elektroniskā pasta adresē, kuru atļauts šādi izmantot, vai ka attiecīgie dokumenti piegādāti, izmantojot elektronisko paziņojumu portālu vai jebkuru attālinātas saziņas vai elektronisko sakaru līdzekli, ko izvēlējies adresāts. Juridiskais pārstāvis ir atbildīgs par izsniedzamo dokumentu saņēmēja identitātes un statusa pārbaudi, un tas jāreģistrē, parakstot dokumenta eksemplāru un norādot izsniegšanas datumu.

4 Adreses noskaidrošana

Saskaņā ar regulu dalībvalstīm ir jāizlemj, vai pēc savas iniciatīvas pieprasīt informāciju par adresēm. Spānijas gadījumā ir paziņots, ka iestāde, kas ir kompetenta par izsniegšanu, t. i., tiesas sekretārs, būs atbildīga par adrešu pieprasījumu izpildi. Deklarācijā, kas saistīta ar regulas 7. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ir norādīts, ka Spānijas iestādes, kas ir kompetentas par izsniegšanu, pēc savas iniciatīvas veiks pasākumus, lai iegūtu informāciju par adresēm no dzīvesvietas reģistriem vai citām datubāzēm gadījumos, kad izsniegšanas pieprasījumā norādītā adrese nav pareiza.

4.1 Vai pieprasījuma saņēmēja iestāde šajā dalībvalstī pēc savas iniciatīvas cenšas noskaidrot adresāta, kam ir jāizsniedz dokumenti, atrašanās vietu, ja norādītā adrese nav pareiza? Skatīt arī paziņošanu saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 7. panta 2. punkta c) apakšpunktu

Jā, saskaņā ar Spānijas deklarāciju atbilstīgi Regulas (ES) 2020/1784 7. pantam par izsniegšanu atbildīgā iestāde (tiesas sekretārs) pēc savas iniciatīvas būs atbildīga par adrešu pieprasījumu izpildi. Saskaņā ar 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu nosūtītājas iestādes var iesniegt kompetentajai iestādei, ko Spānija izraudzījusi izsniegšanai, pieprasījumus par tās personas adreses noteikšanu, kurai dokuments jāizsniedz.

4.2 Vai ārvalstu tiesu iestādēm un/vai tiesvedības pusēm ir piekļuve reģistriem vai pakalpojumiem šajā dalībvalstī, kas ļauj noskaidrot personas pašreizējo adresi? Ja ir, tad kādi reģistri vai pakalpojumi ir pieejami un kādas procedūras jāievēro? Kāda maksa, ja tāda ir, būtu jāmaksā?

Spānijā nav šāda publiska reģistra. Tomēr Spānijas tiesām ir pieejamas vairākas ierobežotas piekļuves datubāzes (piemēram, Punto Neutro Judicial tīkls), ko Spānijas tiesu iestādes pienācīgi pamatotos gadījumos var izmantot, lai iesniegtu vaicājumus par adresi un īpašumu. Tādējādi, ja tiesu iestādei nav zināma tādas fiziskas vai juridiskas personas adrese, kurai jāizsniedz dokuments, tai jāpieprasa veikt meklēšanu, izmantojot tiesām pieejamās datubāzes.

Lai veiktu meklēšanu, iestādes rīcībā jābūt personas, uz kuru attiecas meklēšana, Spānijas valsts identifikācijas kartes vai nodokļu maksātāja identifikācijas datiem, vai identifikācijas numuram, ja meklēšana attiecas uz Spānijā dzīvojošiem ārvalstu valstspiederīgajiem. Ja attiecīgajai personai nav šāda Spānijas identitātes dokumenta, iestādei papildus personas vārdam un uzvārdam jāsniedz cita informācija, piemēram, pases numurs, dzimšanas datums vai valstspiederība, jo bez šādas informācijas meklējumi var nedot nekādus rezultātus. Šis pakalpojums ir bez maksas.

Turklāt puses var izmantot citus publiskos reģistrus, lai iegūtu informāciju par adresi. Piekļuve šādiem reģistriem ir par maksu, kas var mainīties atkarībā no meklētās informācijas.

4.3 Kāda veida palīdzību, atbildot uz citu dalībvalstu pieprasījumiem, šīs dalībvalsts iestādes sniedz atbilstoši Dokumentu izsniegšanas regulas 7. panta 1. punktam? Skatīt arī paziņošanu saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 7. panta 1. punktu

Tiesas sekretārs pēc savas iniciatīvas (ex officio) būs atbildīgs par pasākumu veikšanu, lai iegūtu informāciju par adresēm no dzīvesvietas reģistriem (Punto Neutro Judicial tīkls) vai citām datubāzēm gadījumos, kad izsniegšanas pieprasījumā norādītā adrese nav pareiza.

Ja minētā veidlapa tiek saņemta kopā ar pieprasījumu izsniegt dokumentus saskaņā ar Regulu (ES) 2020/1784 un adreses meklēšanas rezultāti liecina, ka Spānijas iestādei nav teritoriālās jurisdikcijas, lai izsniegtu attiecīgos dokumentus, regulas 10. panta 4. punktā ir paredzēts, ka Spānijas iestāde nosūta pieprasījumu kompetentai saņēmējai iestādei un, izmantojot standarta veidlapu, attiecīgi informē nosūtītāju iestādi.

5 Kādā veidā parasti tiek izsniegts dokuments? Vai pastāv alternatīvas metodes, ko var izmantot (citas metodes, kas nav 7. punktā minētā alternatīvā izsniegšana)?

Jā, ja ir pieejami citi līdzekļi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 152. pantu atbilstoši tiesas sekretāra norādījumam dokumentus var izsniegt kādā no turpmāk minētajiem veidiem:

1. ar juridiskā pārstāvja (procurador) starpniecību, ja dokumenti adresēti personām, kuras šis pārstāvis pārstāv tiesvedībā;
2. pa pastu, ar telegrammu, pa e-pastu vai izmantojot kādu citu elektronisko sakaru līdzekli, kas nodrošina drošu apliecinājumu par dokumentu saņemšanu, saņemšanas datumu un laiku, kā arī par izsniegto dokumentu saturu;
3. personīgi piegādājot adresātam viņam paziņojamā lēmuma burtisku kopiju, tiesas vai tiesas sekretāra izdotu izpildrakstu vai tiesas pavēsti, vai rīkojumu;
4. jebkurā gadījumā — ar Spānijas Tiesu administrācijas (Administración de Justicia) darbinieku starpniecību, izmantojot attālinātās saziņas līdzekļus, lietās, kurās iesaistīta prokuratūra (Ministerio Fiscal), Valsts juridiskais dienests (Abogacía del Estado), Spānijas Parlamenta un likumdevēju asambleju juridiskie padomnieki (Letrados de las Cortes Generales y de las Asambleas Legislativas) vai Sociālā nodrošinājuma departamenta juridiskie dienesti (Servicio Jurídico de la Administración de la Seguridad Social), kā arī citi autonomo apgabalu vai vietējo pašvaldību departamenti, ja adresāts nav iecēlis juridisko pārstāvi.

Dokumentus uzskata par likumīgi izsniegtiem, ja dokumentu izsniegšanas apliecinājums ietver atbilstīgus pierādījumus par to, ka attiecīgie dokumenti piegādāti attiecīgajai personai tās dzīvesvietas adresē vai elektroniskā pasta adresē, kuru atļauts šādi izmantot, vai ka attiecīgie dokumenti piegādāti, izmantojot elektronisko paziņojumu portālu vai jebkuru attālinātas saziņas vai elektronisko sakaru līdzekli, ko izvēlējies adresāts.

6 Vai civilajā tiesvedībā ir atļauta elektroniska dokumentu izsniegšana (tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšana, izmantojot attālinātas elektroniskās saziņas līdzekļus, piemēram, e-pastu, drošas interneta lietotnes, faksu, īsziņas utt.)? Ja ir, kāda veida tiesvedībās šāda metode ir paredzēta? Vai ir kādi ierobežojumi šādas dokumentu izsniegšanas metodes izmantojamībai/pieejamībai atkarībā no tā, kas ir adresāts (juridiskas profesijas pārstāvis, juridiska persona, uzņēmums vai cita veida uzņēmējs utt.)?

Elektroniskās tiesvedības lietas Spānijā tiek ieviestas, pamatojoties uz 2011. gada 5. jūlija Likumu Nr. 18/2011, kas regulē informācijas un sakaru tehnoloģiju izmantošanu Tiesu administrācijā. Civilprocesa likums tika grozīts ar 2015. gada 5. oktobra Likumu Nr. 42/2015, uzliekot visiem tiesu jomā strādājošajiem speciālistiem obligātu pienākumu no 2016. gada 1. janvāra izmantot drošas elektroniskās sistēmas, lai izsniegtu ar tiesvedību saistītus dokumentus. Šīs sistēmas ir attīstījušās, pārtopot par LexNET platformu, kuras izmantošanu Tieslietu ministrijas teritoriālajā jurisdikcijā regulē 2015. gada 27. novembra Karaliskais Dekrēts Nr. 1065/2015. Dažādi autonomie apgabali, kas ir kompetenti tieslietu jomā, no savas puses ir izstrādājuši līdzvērtīgas elektroniskās dokumentu izsniegšanas sistēmas.

Lai to īstenotu, ieinteresētās personas un jebkurš sabiedrības loceklis var parakstīties uz paziņošanas procedūrām dažādu teritoriju elektroniskajos tiesu namos (Sedes Judiciales Electrónicas). (Lielāko teritoriju aptver Tieslietu ministrijas Elektroniskais tiesu nams.)

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 273. panta trešo daļu visiem tiesu sektora speciālistiem ir jāizmanto attālinātas saziņas vai elektronisko sakaru sistēmas, ko izmanto Spānijas Tiesu administrācija, lai iesniegtu ierosināšanas, neierosināšanas un citus dokumentus tādā veidā, kas garantē šīs iesniegšanas autentiskumu un nodrošina, ka tiek reģistrēts drošs un pilnīgs ieraksts par šo dokumentu iesniegšanu un saņemšanu, kā arī iesniegšanas un saņemšanas datumu. Jebkurā gadījumā vismaz šādām struktūrām jāizmanto elektroniskie līdzekļi, sazinoties ar Tiesu administrāciju:

1. juridiskām personām;
2. struktūrām bez juridiskās personas statusa;
3. speciālistiem, kuri strādā jomās, kurās nepieciešama reģistrēšanās profesionālajās organizācijās saistībā ar formalitātēm un darbībām, ko viņi izpilda darbā ar Tiesu administrāciju, veicot savas profesionālās darbības;
4. notāriem un sekretāriem;
5. jebkuras ieinteresētās personas, kurai ar Tiesu administrāciju jāsazinās elektroniski, pārstāvjiem;
6. valsts pārvaldes ierēdņiem saistībā ar jebkuru darbību vai pasākumu, ko tie veic saistībā ar savu amatu.

6.1 Kāda veida elektroniskie pakalpojumi Dokumentu izsniegšanas regulas 19. panta 1. punkta nozīmē ir pieejami šajā dalībvalstī, ja izsniegšana ir jāveic tieši personai, kurai ir zināma izsniegšanas adrese citā dalībvalstī?

Elektronisko izsniegšanu var veikt tieši personām ar zināmu adresi, ja dokumenti tiek nosūtīti un saņemti, izmantojot kvalificētus elektroniskās reģistrētās piegādes pakalpojumus, un adresāts ir iepriekš devis nepārprotamu piekrišanu elektronisko līdzekļu izmantošanai dokumentu izsniegšanai tiesvedības gaitā. Papildu nosacījums ir tāds, ka adresāts ir iepriekš tiesai vai iestādei devis nepārprotamu piekrišanu dokumentu izsniegšanai šīs procedūras gaitā izmantot uz noteiktu e-pasta adresi nosūtītu e-pasta vēstuli un ka adresāts apstiprina dokumenta saņemšanu ar saņemšanas apstiprinājumu, tostarp norādot saņemšanas datumu.

6.2 Vai šī dalībvalsts saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 19. panta 2. punktu ir noteikusi papildu nosacījumus, saskaņā ar kuriem tā pieņems elektronisku izsniegšanu pa e-pastu, kā minēts minētās regulas 19. panta 1. punkta b) apakšpunktā? Skatīt arī paziņošanu saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 19. panta 2. punktu

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 155. panta 1. punktu, ja pusei bez juridiskās pārstāvības ir juridisks vai līgumisks pienākums veikt elektroniskus darījumus ar Tiesu administrāciju, dokumentu izsniedz elektroniski. Ja izsniedzamais dokuments attiecas uz pirmo uzaicinājumu vai rīkojumu ierasties tiesā, vai pušu pašpārstāvību noteiktos procedūras posmos un adresāts pēc 3 dienām nevar piekļūt tā saturam, dokumentu publicē, izmantojot vienoto tiesas ziņojumu platformu. Tomēr to var izsniegt arī, personīgi piegādājot lēmuma kopiju, ja atbildīgā puse personīgi ierodas tiesā. Šādu izsniegšanu dokumentē rakstiskā dokumentā.

Attiecībā uz pusēm bez juridiskās pārstāvības, kurām nav juridiska vai līgumiska pienākuma veikt elektroniskus darījumus ar Tiesu administrāciju, pirmo uzaicinājumu vai rīkojumu ierasties tiesā var izsniegt atbildētājam viņa dzīvesvietā vai attālināti ar adresāta brīvprātīgu piekrišanu. Ja adresāts neapstiprina šādas pavēstes vai rīkojuma saņemšanu 3 dienu laikā pēc tam, kad tas tam darīts pieejams Elektroniskajā tiesu namā, to izsniedz viņa dzīvesvietas adresē. Adresātus, kuriem ir e-pasta adrese vai ziņojumapmaiņas pakalpojums, ar kura starpniecību ar viņiem var sazināties, visos gadījumos informēs par to, ka lēmums ir darīts pieejams gan tiesā, gan Elektroniskajā tiesu namā. Ja izsniedzamais dokuments attiecas uz pušu pašpārstāvību noteiktos procedūras posmos, to izsniedz viņu dzīvesvietā vai attālināti, ja vien viņi iepriekš nav izvēlējušies izsniegšanu elektroniski. Dokumentu, kas nav iepriekš minētie dokumenti, izsniegšanu uzskata par pilnībā veiktu, ja ir konstatēts, ka tie ir pienācīgi piegādāti jebkurā vietā, kas norādīta kā dzīvesvietas adrese, pat ja adresāts neapstiprina to saņemšanu vai, ja adresāts ir brīvprātīgi izvēlējies izsniegšanu elektroniski, viņam nav piekļuves to saturam pēc 3 dienām.

7 “Alternatīvā” izsniegšana

7.1 Vai šīs dalībvalsts tiesību aktos ir paredzētas citas izsniegšanas metodes gadījumos, kad nav bijis iespējams izsniegt dokumentus adresātam (piemēram, paziņojums uz mājas adresi, tiesu izpildītājam, izmantojot pasta pakalpojumus vai publicējot sludinājumu)?

Ja lēmuma kopija vai tiesas pavēste jāsūta ierakstītā vēstulē vai telegrammā ar saņemšanas apstiprinājumu vai jebkurā citā līdzīgā veidā, kas nodrošina iespēju pievienot lietas materiāliem drošu apliecinājumu par dokumenta saņemšanu, saņemšanas datumu un izsniegtā dokumenta saturu, tiesas sekretāram jāpievieno lietas materiāliem ziņojums, kurā sniegta informācija par dokumenta nosūtīšanu un tā saturu, un attiecīgā gadījumā jāpievieno lietas materiāliem arī saņemšanas apstiprinājums vai jānorāda līdzekļi, kas izmantoti, lai reģistrētu saņemšanu, vai jāpievieno juridiskā pārstāvja iesniegtie dokumenti, kas pierāda, ka viņš(-a) ir izsniedzis(-gusi) dokumentu.

Ja pēc attiecīgās izmeklēšanas veikšanas nav iespējams noteikt dokumenta adresāta dzīvesvietas adresi vai ja adresāts tur nav atrodams, vai dokumentu viņam nevar pilnībā izsniegt, tiesas sekretārs pēc tam, kad ir pārbaudīts, vai atbildētājs ir reģistrēts to civilprocesā iesaistīto atbildētāju centrālajā reģistrā, kuru domicils nav zināms, un vai reģistrā iekļautie dati saskan ar tā rīcībā esošo informāciju, uzdos dokumentu izsniegt, izmantojot vienoto tiesas ziņojumu platformu. Visos gadījumos tiks aizsargātas nepilngadīgo tiesības un intereses, kā arī citas tiesības un brīvības, ko varētu ietekmēt šādu datu publiskošana.

7.2 Ja tiek izmantotas citas metodes, kad tiek uzskatīts, ka dokumenti ir izsniegti?

Dokumentus uzskata par izsniegtiem, ja izpildītas tiesību aktos paredzētās prasības attiecībā uz katru izsniegšanas veidu.

Katrā ziņā izmantotās metodes ir tādas, kas nodrošina iespēju pievienot lietas materiāliem drošu apliecinājumu par izsniegtā dokumenta saņemšanu, tā saņemšanas datumu un laiku, kā arī par tā saturu.

Ja lēmuma kopija vai tiesas pavēste jāsūta ierakstītā vēstulē vai telegrammā ar saņemšanas apstiprinājumu vai jebkurā citā līdzīgā veidā, kas nodrošina iespēju pievienot lietas materiāliem drošu apliecinājumu par dokumenta saņemšanu, saņemšanas datumu un izsniegtā dokumenta saturu, tiesas sekretāram jāpievieno lietas materiāliem ziņojums, kurā sniegta informācija par dokumenta nosūtīšanu un tā saturu, un attiecīgā gadījumā jāpievieno lietas materiāliem arī saņemšanas apstiprinājums un jānorāda līdzekļi, kas izmantoti, lai reģistrētu saņemšanu, vai jāpievieno juridiskā pārstāvja iesniegtie dokumenti, kas pierāda, ka viņš(-a) ir izsniedzis(-gusi) dokumentu (Civilprocesa likuma 160. panta 1. punkts).

7.3 Ja cita izsniegšanas metode ir deponēt dokumentus konkrētā vietā (piemēram, pastā), kā adresātu informē par to, ka dokumenti ir deponēti?

Ja paziņojumu vai dokumentu nevar piegādāt pa pastu, pasta pakalpojumu sniedzējs atstāj paziņojumu, informējot adresātu, ka viņam nosūtīta vēstule vai dokuments un ka adresāts var saņemt sūtījumu noteiktā laika periodā konkrētā pasta nodaļā.

Dokumentu var mēģināt izsniegt arī Tiesu administrācijas atbalsta biroja darbinieki, adresāta pastkastītē atstājot paziņojumu, kurā norādīts termiņš, līdz kuram dokumentu iespējams saņemt tiesā.

Ja adresāts dzīvo tās jurisdikcijas apgabalā, kurā atrodas tiesa, un ja attiecīgie dokumenti nav būtiski, lai advokāts pārstāvētu adresātu vai lai adresāts pats sevi pārstāvētu tiesvedībā, izmantojot jebkuru no pirmajā daļā minētajām metodēm, adresātam var nosūtīt paziņojumu par rīkojumu, ar ko viņam prasa ierasties attiecīgajā tiesā, lai informētu par tiesas nolēmumu vai citu procesuālu pasākumu, saņemtu izpildrakstu vai iepazītos ar procesuālajiem dokumentiem (Civilprocesa likuma 160. panta 3. punkts).

Paziņojumā pietiekami detalizēti izklāsta, kādēļ adresātam jāierodas tiesā, norāda tiesvedību un lietu, uz kuru attiecas rīkojums, kā arī brīdina adresātu par to, ka, ja viņš norādītajā termiņā neieradīsies tiesā bez pamatota iemesla, tiks uzskatīts, ka attiecīgie dokumenti viņam ir izsniegti vai informācija ir sniegta (Civilprocesa likuma 160. panta 3. punkts).

7.4 Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, kādas tam var būt sekas? Vai uzskata, ka dokumenti ir tiešām izsniegti, ja atteikums nebija likumīgs?

Ja izsniedzamā dokumenta adresāts tiek atrasts viņa dzīvesvietā un atsakās saņemt lēmuma vai pavēstes kopiju vai nevēlas parakstīt saņemšanas apstiprinājumu, oficiālais dokumentu izsniedzējs vai viņa juridiskais pārstāvis paziņo adresātam, ka lēmuma vai pavēstes kopija ir pieejama Tiesu administrācijas atbalsta birojā. Tad tiks uzskatīts, ka dokuments ir izsniegts, un izsniegšana tiks dokumentēta rakstiskā protokolā (Civilprocesa likuma 161.panta otrā daļa).

8 Izsniegšana no ārvalstīm pa pastu (Dokumentu izsniegšanas regulas 18. pants)

Regula atļauj tiesas dokumentu izsniegšanu veikt tieši, izmantojot pasta pakalpojumus, ierakstītā vēstulē ar saņemšanas vai citu līdzvērtīgu apstiprinājumu. Tomēr, ja dokumenti tiek nosūtīti pa pastu ar saņemšanas apstiprinājumu, ir jāpievieno arī veidlapa.

8.1 Ja pasta pakalpojumu sniedzējs izsniedz dokumentu, kas no ārvalstīm nosūtīts adresātam šajā dalībvalstī, situācijā, kad ir nepieciešams saņemšanas apstiprinājums (Dokumentu izsniegšanas regulas 18. pants), vai pasta pakalpojumu sniedzējs piegādā dokumentu tikai adresātam vai arī saskaņā ar valsts noteikumiem par pasta sūtījumu piegādi tas var piegādāt dokumentu arī citai personai tajā pašā adresē?

Saskaņā ar tiesību aktiem pasta sūtījumi atkarībā no to veida jāpiegādā adresātam vai adresāta pilnvarotai personai vai jāievieto abonenta kastītē pasta nodaļā vai dzīvesvietas pastkastē. Uzskata, ka adresāts ir pilnvarojis personu pieņemt pasta sūtījumus adresāta dzīvesvietas adresē, ja persona spēj pierādīt savu identitāti un uzņemas atbildību par piegādātajiem sūtījumiem, izņemot gadījumus, kad šī persona nepārprotami atsakās to darīt (2010. gada 30. decembra Likuma Nr. 43/2010 par universālajiem pasta pakalpojumiem 24. pants, lietotāju tiesības un pasta tirgus).

8.2 Ņemot vērā šīs dalībvalsts noteikumus par pasta sūtījumu piegādi, kā notiek dokumentu izsniegšana no ārvalstīm saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 18. pantu, ja piegādes adresē nebija sastopams nedz adresāts, nedz arī kāda cita persona, kas ir pilnvarota saņemt piegādi (ja tas ir iespējams saskaņā ar valsts tiesību aktiem par pasta sūtījumu piegādi, sk. iepriekš)?

Tiesību aktos jāparedz noteikumi, ko piemēro gadījumos, kad jebkāda iemesla dēļ pasta sūtījumus nevar piegādāt adresātam vai atgriezt sūtītājam. Šādi noteikumi reglamentē procedūru, ko piemēro, lai noskaidrotu adresāta adresi, sūtījumu izcelsmi un galamērķi, procedūru sūtījumu sūtītāju uzklausīšanai vai uzaicināšanai ierasties tiesā, kā arī sūtījumu pagaidu uzglabāšanu, atgūšanu un iznīcināšanu.

8.3 Vai pasts nogaida konkrētu laika posmu, kurā var izņemt dokumentus, pirms tos nosūta atpakaļ kā nepiegādātus? Ja atbilde ir “jā”, kā adresātu informē par to, ka pasta iestādē ir pasta sūtījums, ko viņš var saņemt?

Pasta darbinieks atstāj paziņojumu, informējot adresātu par to, ka viņam norādītajā pasta nodaļā un norādītajā laika periodā ir jāsaņem vēstule. Ja adresāts neizņem sūtījumu līdz norādītajam termiņam, tas tiek reģistrēts, un sūtījumu atgriež sūtītājam.

9 Vai pastāv kāds rakstisks apliecinājums par to, ka dokuments ir izsniegts?

Tiek pieņemts, ka izraudzītais pasta pakalpojumu sniedzējs rīkojas godīgi un uzticami, izplatot, piegādājot un saņemot administratīvo un tiesu iestāžu dokumentus, vai tad, ja adresāts atsakās pieņemt dokumentus vai ja nav iespējams veikt šādu dokumentu izsniegšanu, izmantojot fiziskus vai attālinātus līdzekļus.

Dokumentu personīgu izsniegšanu, ko veic tiesas darbinieki, dokumentē rakstiskā dokumentā, kurā tiesas amatpersona norāda dokumentu izsniegšanas procedūras iznākumu. Ja attiecīgos dokumentus var izsniegt tieši adresātam, dokumentu izsniegšanas apliecinājumā norāda adresāta parakstu vai norādi par adresāta atteikumu parakstīties par dokumentu saņemšanu un norādi par to, ka dokumentus uzskata par izsniegtiem adresātam (sk. 7.4. jautājumu; Civilprocesa likuma 161. panta 3. punkts).

Civilprocesa likuma 161. panta 3. punktā ir noteikts, ka, ja adrese, kurā mēģināts izsniegt dokumentus, ir adresāta dzīvesvietas adrese atbilstīgi pašvaldības adrešu reģistram nodokļu iekasēšanas nolūkā vai atbilstīgi jebkuram citam oficiālam reģistram vai tirdzniecības asociācijas publikācijai, vai ja tā ir atbildētāja dzīvesvietas vai citu telpu, ko īrē atbildētājs, adrese un ja adresāts attiecīgajā adresē nav sastopams, dokumentus var izsniegt aizzīmogotā aploksnē jebkuram darbiniekam vai ģimenes loceklim, vai personai, ar kuru adresāts kopā dzīvo un kura ir vecāka par 14 gadiem un atrodas minētajā adresē, vai ēkas pārvaldniekam, ja tāds ir, — visos minētajos gadījumos dokumentu izsniedzējs informē saņēmēju par pienākumu nodot lēmuma vai tiesas pavēstes kopiju personai, kurai tā adresēta, vai paziņot attiecīgajai personai par šādu dokumentu esamību, ja saņēmējam ir zināma adresāta atrašanās vieta, kā arī dokumentu izsniedzējs visos minētajos gadījumos brīdina saņēmēju par atbildību attiecībā uz adresāta datu aizsardzību.

Ja dokuments ir adresēts, norādot adresāta darba vietu, kurā viņš uzturas reti, un ja adresāts nav sastopams, dokumentu izsniedz personai, kura paziņo, ka pazīst adresātu, vai, ja šajā darba vietā ir struktūrvienība, kas atbildīga par dokumentu vai sūtījumu saņemšanu, šīs struktūrvienības vadītājam, — šādā gadījumā dokumentu izsniedzējs informē saņēmēju par iepriekšējā rindkopā izklāstītajiem apsvērumiem.

Dokumenta izsniegšanas apliecinājumā norāda adresāta vārdu un uzvārdu, kā arī datumu un laiku, kad adresāts meklēts, taču nav sastapts, kā arī tās personas vārdu un uzvārdu, kura saņēmusi lēmuma vai tiesas pavēstes kopiju, un šīs personas saistību ar adresātu; visus šādā veidā izsniegtos dokumentus uzskata par pienācīgi izsniegtiem.

10 Kas notiek gadījumos, kad kaut kādu iemeslu dēļ adresāts nesaņem dokumentus vai dokumenti nav izsniegti likumā noteiktajā kārtībā (piemēram, dokumenti tiek izsniegti trešai personai)? Vai, neskatoties uz to, dokumentu izsniegšana būs spēkā (piemēram, vai var tikt novērstas likuma normu neievērošanas sekas), vai arī dokumentu izsniegšana ir jāizdara no jauna?

Dokumentu izsniegšanu, kas nav notikusi saskaņā ar tiesību aktiem, uzskata par nenotikušu, jo pretējā gadījumā attiecīgajai personai netiek nodrošināta atbilstīga aizstāvība (Civilprocesa likuma 266. panta 1. punkts). Tomēr, ja persona, kura saņēmusi paziņojumu, uzaicināta, saņēmusi pavēsti vai lūgta ierasties tiesā, neraugoties uz šo pārkāpumu, ir iepazinusies ar lietu un, pirmo reizi ierodoties tiesā, neatzīst izsniegšanas ierakstu par spēkā neesošu, minēto ierakstu no tā brīža uzskata par pilnībā spēkā esošu un sagatavotu saskaņā ar likumu (Civilprocesa likuma 266. panta 2. punkts).

Attiecībā uz izsniedzamā dokumenta valodu, saskaņā ar EST judikatūru lietā C-354/15 Henderson visiem paziņojumiem jāpievieno tulkojums vai nu valodā, kuru saprot atbildētājs, vai pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts oficiālajā valodā, vai, ja minētajā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, tās vietas oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kurā tiks veikta izsniegšana. Šādos gadījumos, ja Regulas (ES) 2020/1784 L veidlapā noteiktā standarta veidne atbildētājam nav nosūtīta, šie paziņojumi ir jālabo saskaņā ar minēto regulu, nodrošinot ieinteresētajai personai standarta veidlapu (L veidlapu), kas iekļauta minētās regulas I pielikumā.

11 Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, pamatojoties uz izmantoto valodu (Dokumentu izsniegšanas regulas 12. pants), un tiesa vai iestāde, kurā celta prasība, nolemj pārbaudīt, vai atteikums ir bijis pamatots, vai pastāv īpašs tiesību aizsardzības līdzeklis, lai apstrīdētu minēto lēmumu?

Tāpat kā Regulā (ES) 2020/1784, informācijas sniegšana adresātiem ir vēl vairāk uzlabota, jo viņi var atteikties pieņemt dokumentu, ja tas nav uzrakstīts adresātam saprotamā valodā vai tam nav pievienots tulkojums valodā, ko adresāts saprot, saņēmējas dalībvalsts oficiālajā valodā vai, ja minētajā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, jebkurā no tās vietas oficiālajām valodām, kurā tiks veikta izsniegšana.

Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, šo kļūdu var novērst, no jauna izsniedzot dokumentu kopā ar tā tulkojumu (12. panta 5. punkts). Ja atteikums nav pamatots ar to, ka adresāts zina valodu, kurā dokuments ir sastādīts, pēc tam, kad tiesības atteikties pieņemt dokumentu ir faktiski izmantotas, tiesa, kurā lieta ir izskatīta, var pārbaudīt, vai šis atteikums ir bijis pamatots, un attiecīgā gadījumā piemērot tiesiskās sekas saskaņā ar valsts tiesību aktiem (Tiesas 2016. gada 28. aprīļa rīkojums, lieta C‑384/14, Alta Realitat).

12 Vai man ir jāmaksā par dokumentu izsniegšanu? Ja ir, tad cik? Vai pastāv atšķirība, kad dokuments ir jāizsniedz saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kad izsniegšanas pieprasījums ir no citas dalībvalsts? Sk. arī paziņošanu saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 15. pantu attiecībā uz dokumenta izsniegšanu no citas dalībvalsts

Ja dokumentus izsniedz tiesa, Tiesu administrācijas atbalsta birojs vai tiesas dokumentu izsniegšanas apvienotais centrs, dokumentu izsniegšanas izmaksas sedz attiecīgā tiesu iestāde un pieprasījuma iesniedzējs šīs izmaksas nesedz.