1 Ko praksē nozīmē juridiskais termins “dokumentu izsniegšana”? Kāpēc pastāv īpaši noteikumi attiecībā uz dokumentu izsniegšanu?
Dokumentu izsniegšana ir kodificēta procedūra, kurā tiesību aktos noteiktajos nolūkos fiziska vai juridiska persona tiek informēta par juridisku dokumentu.
Izsniegšanu (notificazione) parasti veic tiesu izpildītājs pēc vienas puses vai tiesu iestādes pieprasījuma, bet to var veikt arī advokāts.
Ja izsniedzamais dokuments ir elektronisks dokuments un adresātam nav sertificētā e-pasta adreses, tiesu izpildītājs veic izsniegšanu, piegādājot drukātu dokumenta kopiju, apliecinājis tās atbilstību oriģinālam, un glabā elektronisko dokumentu vēl divus gadus. Pēc pieprasījuma tiesu izpildītājs elektroniski izsniegto dokumentu nosūta arī uz e-pasta adresi, ko norādījis dokumenta adresāts vai viņa pārstāvis, vai, ja ir samaksāta attiecīgā nodeva, nodod šīm personām izsniegtā dokumenta kopiju nepārrakstāmā elektroniskā informācijas nesējā (Civilprocesa kodeksa (Codice di Procedura Civile) 137. pants).
Vienkāršu izsniegšanu (comunicazione) veic tiesas sekretārs (cancelliere) gadījumos, kad tiesas sekretāram ir jāinformē puses un citas personas par procesuāliem dokumentiem saistībā ar tiesvedību (Civilprocesa kodeksa 136. pants).
Runājot konkrēti, dokumentu izsniegšana ietver dokumentu nodošanu visā to pilnībā vienam vai vairākiem iepriekš noteiktiem adresātiem, un tās galvenais mērķis ir darīt zināmu šo dokumentu saturu, piegādājot adresātam apliecinātu oriģināla kopiju un šīs piegādes vajadzībām izmantojot tiesību aktos noteiktus līdzekļus un tiesību aktos noteiktas personas, kuras ar paziņojumu, kam ir īpašs pierādījuma spēks, apliecina šīs darbības veikšanu, izmantoto paņēmienu un darbības iznākumu.
Izsniegšanas procedūras norisi un iznākumu reglamentē strukturēts noteikumu kopums, kas ir vajadzīgs tāpēc, ka šī darbība rada īpašas juridiskas sekas. Konkrētāk, tiesību aktos ir paredzēts, ka tad, ja izsniegšana ir notikusi pienācīgā veidā, ar šo izsniegšanu ir saistīta neatspēkojama prezumpcija, ka adresāts zina par konkrēto dokumentu, neatkarīgi no tā, vai adresāts faktiski zina par dokumentu, kas, ja nav izsniegts, nerada tādas pašas sekas kā izsniegšanas gadījumā, izņemot gadījumus, kad ir sasniegts dokumenta nolūks.
Līdz ar to šajā ziņā, domājot par noteiktību juridiskajās lietās, izsniegšanas īstenošana ir nepieciešams un pietiekams nosacījums tās rezultativitātei, konkrētāk, tam, lai adresāts no juridiskā viedokļa būtu informēts (legale conoscenza) par tam izsniegto dokumentu.
2 Kādi dokumenti ir formāli jāizsniedz?
Parasti izsniedz tādus dokumentus, kurus vēlas darīt juridiski zināmus, lai radītu īpašas juridiskas sekas, – izsniegšana jāveic, lai īstenotu noteiktas tiesības (piemēram, pilnvaras atsaukšana, prasījuma cesija, oficiāls rīkojums ievērot noteikumus) vai lai sāktu vai turpinātu tiesvedību (piemēram, pavēste parastā, iebildumu vai pārsūdzības tiesvedībā) vai izpildes procedūru.
Regulas (ES) 2020/1784 kontekstā oficiālā izsniegšana ir piemērojama visiem ar civillietām vai komerclietām saistītiem tiesas vai ārpustiesas dokumentiem, ar kuriem vēlas radīt juridiskas sekas, tos darot juridiski zināmus.
No regulas darbības jomas ir izslēgti nodokļu, muitas un administratīvi dokumenti un dokumenti, kuri attiecas uz valsts atbildību par darbību vai bezdarbību valsts varas īstenošanā.
3 Kas ir atbildīgs par dokumenta izsniegšanu?
Izsniegšanu veic:
- tiesu izpildītājs (ufficiale giudiziario), ievērojot konkrētus noteikumus par teritoriālajām pilnvarām (prezidenta 1959. gada 15. decembra Dekrēta (Decreto del Presidente della Repubblica) Nr. 1229 106. un 107. pants). Regulas (ES) 2020/1784 3. panta piemērošanas kontekstā tiesu izpildītāji ir vienīgās personas, kas ir kompetentas nosūtīt dokumentus izsniegšanai citā dalībvalstī un saņemt izsniedzamus dokumentus no citas dalībvalsts,
- advokāts, kuram ir attiecīga pilnvara un atļauja no Advokātu asociācijas (Ordine) padomes, kurā viņš ir reģistrēts; viņš var veikt izsniegšanu pa pastu saskaņā ar 1982. gada 20. novembra Likumu Nr. 890 vai pa sertificētu e-pastu (Civilprocesa kodeksa 149. bis pants). Tomēr tiesu iestāde vai ar likumu var noteikt, ka izsniegšanu veic tiesu izpildītājs personīgi.
4 Adreses noskaidrošana
4.1 Vai pieprasījuma saņēmēja iestāde šajā dalībvalstī pēc savas iniciatīvas cenšas noskaidrot adresāta, kam ir jāizsniedz dokumenti, atrašanās vietu, ja norādītā adrese nav pareiza? Skatīt arī paziņošanu saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 7. panta 2. punkta c) apakšpunktu
Itālijas saņēmēja iestāde pārsūta izsniegšanas lūgumu tiesu izpildītājam, kura kompetencē ir attiecīgā teritorija.
Ja adresāts nav atrodams lūgumu iesniegušās puses norādītajā adresē, tiesu izpildītājs veic šādas darbības:
- attiecībā uz fizisku personu: iztaujā attiecīgajā adresē dzīvojošās personas vai kaimiņus vai iegūst informāciju vietējā iedzīvotāju reģistra birojā (Anagrafe del Comune) (ja dokumentā norādīts dzimšanas datums un vieta),
- attiecībā uz juridisku personu: tiesu izpildītājs atdod dokumentu atpakaļ lūgumu iesniegušajai pusei, lai tā varētu lūgt izsniegt dokumentu adresāta juridiskajam pārstāvim. Šādā gadījumā dokumentā jābūt iekļautam juridiskā pārstāvja vārdam un privātajai dzīvesvietai (Civilprocesa kodeksa 145. pants).
Saskaņā ar Regulas (ES) 2020/1784 33. panta 1. punktu saistībā ar 7. pantu būtu jāņem vērā turpmāk minētais.
Ja tās personas adrese Itālijā, kurai jāizsniedz tiesas vai ārpustiesas dokuments, nav zināma, Itālija sniedz palīdzību adreses noteikšanā, norādot Dokumentu izsniegšanas, izpildes un iebildumu biroju (UNEP) Romas Apelācijas tiesā (Corte di Appello di Roma) kā izraudzīto iestādi, kurai pārsūtītājas struktūras var adresēt lūgumus par tās personas adreses noteikšanu, kurai dokuments jāizsniedz. Itālijas iestādes pēc savas iniciatīvas neiesniedz pastāvīgās dzīvesvietas reģistriem vai citām datubāzēm lūgumus sniegt informāciju par adresēm gadījumos, kad izsniegšanas lūgumā norādītā adrese nav pareiza.
Lūk, UNEP kontaktinformācija Romas Apelācijas tiesā.
Viale Giulio Cesare 52, 00192 Rome
Tālr. +39 06328367058-7059
E-pasts: attiesteri.unep.ca.roma@giustizia.it
Sertificētā e-pasta adrese: attiesteri.unep.roma@giustiziacert.it
4.2 Vai ārvalstu tiesu iestādēm un/vai tiesvedības pusēm ir piekļuve reģistriem vai pakalpojumiem šajā dalībvalstī, kas ļauj noskaidrot personas pašreizējo adresi? Ja ir, tad kādi reģistri vai pakalpojumi ir pieejami un kādas procedūras jāievēro? Kāda maksa, ja tāda ir, būtu jāmaksā?
Adrese ir jānorāda lūgumu iesniegušajai iestādei vai pusei, un tā to uzzina no tai pieejamajiem dokumentiem.
Meklējot adresi, ir jānošķir fiziskas un juridiskas personas.
Fizisku personu adresi var lūgt no attiecīgajiem vietējiem iedzīvotāju reģistra birojiem, sākot ar to biroju, kas atrodas personas pēdējās dzīvesvietas pašvaldības teritorijā; šie biroji parasti atbild uz pamatotiem rakstiskiem pušu vai to advokātu lūgumiem un norāda, vai ir jāmaksā nodeva (Romā patlaban – 0,26 EUR par katru izziņu) vai nepieciešams vēl kas (parasti – aploksne ar marku un pieteikuma iesniedzēja adresi atbildes sniegšanai).
Nesen ir ieviesta iespēja advokātu asociācijā reģistrētiem advokātiem savu profesionālo pienākumu ietvaros iegūt iedzīvotāju reģistra izziņas tieši no ANPR portāla (Vienotā nacionālā iedzīvotāju reģistra (Anagrafe Nazionale Unica), ko pārvalda Iekšlietu ministrija). Izziņas tiek izsniegtas pēc tam, kad advokāts ir apstiprinājis, ka tās izmantos nolūkiem, kas saistīti ar viņa profesionālo pienākumu izpildi, un par tām nav jāmaksā zīmognodeva.
Attiecīgā informācija par juridiskām personām un uzņēmumiem ir pieejama Uzņēmumu reģistrā, kas ir publiski pieejams un ko pārvalda provinču tirdzniecības kameras (Camera di Commercio). Tam var piekļūt portālā registroimprese.it; par to ir jāmaksā nodeva (aptuveni 7,00 EUR). Vēl viens avots ir profesionālās apvienības un tīmekļa pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz prasīto informāciju saviem abonentiem.
4.3 Kāda veida palīdzību, atbildot uz citu dalībvalstu pieprasījumiem, šīs dalībvalsts iestādes sniedz atbilstoši Dokumentu izsniegšanas regulas 7. panta 1. punktam? Skatīt arī paziņošanu saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 7. panta 1. punktu
Lūgumi noteikt tikai fizisko personu adresi jānosūta UNEP Romā, kas jau ir norādīts kā kompetentā iestāde, un šim nolūkam jāizmanto B veidlapa (modulo B), kurā jānorāda adresāta dzimšanas vieta un datums (3.3.3. punkts).
5 Kādā veidā parasti tiek izsniegts dokuments? Vai pastāv alternatīvas metodes, ko var izmantot (citas metodes, kas nav 7. punktā minētā alternatīvā izsniegšana)?
Izsniegšanu veic:
- tiesu izpildītājs, ievērojot konkrētus noteikumus par teritoriālajām pilnvarām (prezidenta 1959. gada 15. decembra Dekrēta Nr. 1229 106. un 107. pants). Regulas (ES) 2020/1784 3. panta 1. un 2. punkta piemērošanas kontekstā tiesu izpildītājs ir vienīgā persona, kas ir kompetenta nosūtīt un saņemt izsniedzamus dokumentus starp dalībvalstīm,
- advokāts, kuram ir attiecīga pilnvara un atļauja no Advokātu asociācijas padomes, kurā viņš ir reģistrēts; viņam ir atļauts saņemt dokumentus izsniegšanai no ārvalstu iesniedzējiem saskaņā ar minētās regulas 20. panta 1. punktu,
- Itālijā saskaņā ar 1982. gada 20. novembra Likumu Nr. 890 vai pa sertificētu e-pastu (Civilprocesa kodeksa 149. bis pants). Tomēr tiesu iestāde vai ar likumu var noteikt, ka izsniegšanu veic tiesu izpildītājs personīgi.
Attiecībā uz alternatīviem paņēmieniem ņemiet vērā turpmāk minēto.
Tieša izsniegšana
Piegāde var notikt arī adresāta pastāvīgajā dzīvesvietā (abituale dimora), viņa birojā, vietā, kur viņš veic komercdarbību, kur viņš uz laiku dzīvo vai kura ir viņa uzņēmējdarbības un interešu galvenā vieta (sede principale dei suoi affari ed interessi) Civilkodeksa 43. panta nozīmē.
Ja adresāts šajās vietās neatrodas, kopiju aizzīmogotā aploksnē var piegādāt viņa ģimenes loceklim vai personai, kas ir nodarbināta viņa mājās vai birojā, ar noteikumu, ka šī persona nav jaunāka par 14 gadiem, nav acīmredzami nepiemērota un nav tiesvedības puse.
Kopiju, to neizņemot no aizzīmogotās aploksnes, var nogādāt arī ēkas durvju sargam vai kaimiņam, kam jāparakstās par saņemšanu; šādā gadījumā adresāts ir jāinformē par piegādi ar ierakstītu vēstuli bez saņemšanas apstiprinājuma (Civilprocesa kodeksa 139. pants).
Ja adresāts pastāvīgi dzīvo uz tirdzniecības kuģa, dokumentu var nodot kuģa kapteinim.
Civilprocesa kodeksa 146. pantā ir paredzēts, ka tad, ja dokuments jāpiegādā aktīvā dienestā esošai militārpersonai, bet to nav iespējams izdarīt personīgi, dokumentu piegādā prokuratūrai, kas to nosūta tā korpusa komandierim, pie kura adresāts pieder.
Ja aprakstītajā veidā dokumentu piegādāt nav iespējams, jo ne adresāts, ne citas personas, kas var saņemt dokumentu, tajā brīdī nav uz vietas vai arī minētās citas personas atsakās dokumentu saņemt, tiesu izpildītājs var rīkoties saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 140. pantu un nodot dokumenta kopiju aizzīmogotā aploksnē glabāšanā tās pašvaldības rātsnamā, kuras teritorijā jāveic izsniegšana.
Izsniegšana pa pastu
Pasta darbiniekam ir jāmēģina piegādāt aploksni personīgi adresātam; ja adresāta nav uz vietas, aploksni piegādā uz aploksnes norādītajā vietā ģimenes loceklim, kas kaut īslaicīgi dzīvo kopā ar adresātu, vai viņa nodarbinātai personai ar noteikumu, ka šī persona nav acīmredzami garīgi slima un nav jaunāka par 14 gadiem. Ja šādu personu nav, aploksni var nodot durvju sargam.
Persona, kas saņem ierakstīto vēstuli, paraksta saņemšanas apstiprinājumu un parakstās piegādes reģistrā tam paredzētajā vietā, norādot savu saistību ar adresātu.
Oficiāla izsniegšana gadījumos, kad adresāta dzīvesvieta, pagaidu dzīvesvieta vai uzņēmējdarbības un interešu centrs nav zināms
Adresāts jāmeklē ar parasto rūpību un labticīgi. Taču, ja adresāts nav atrodams, izsniegšanu veic, nododot kopiju glabāšanā pēdējās zināmās viņa dzīvesvietas rātsnamā vai, ja pēdējā dzīvesvieta nav zināma, viņa dzimšanas vietas rātsnamā. Ja arī tā nav zināma vai atrodas ārvalstī, dokumentu piegādā prokuratūrai (Civilprocesa kodeksa 143. pants).
Tiesas noteikti izsniegšanas paņēmieni
Tiesa pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas īpašos apstākļos vai steidzamības dēļ var noteikt izsniegšanas paņēmienus, kas atšķiras no kodificētajām procedūrām. Šos paņēmienus var izvēlēties brīvi, bet tiem ir jāaizsargā adresāta privātums un tiesības uz aizstāvību (Civilprocesa kodeksa 151. pants).
Viens no bieži izmantotajiem paņēmieniem ir atļauja nosūtīt aploksni ar kurjeru, lai garantētu ļoti ātru piegādi. Citas sistēmas nu jau ir novecojušas.
Izsniegšana, publiski paziņojot
Uz puses pieteikuma pamata un pēc prokuratūras viedokļa uzklausīšanas tiesa var atļaut šādu izsniegšanu, ja adresātu ir daudz vai visus adresātus ir grūti identificēt.
Dokumenta kopiju nodod glabāšanā tiesvedības tiesas pašvaldības rātsnamā un dokumenta izrakstu publicē oficiālajā vēstnesī Gazzetta Ufficiale della Repubblica Italiana. Tiesa var arī uzdot publicēt izrakstu laikrakstos ar vislielāko tirāžu vai izmantot citus izziņošanas veidus (Civilprocesa kodeksa 150. pants).
Tiesu izpildītājam dokuments ir jāizsniedz tieši, ja attiecīgā adrese ir pašvaldības teritorijā, kurā atrodas tiesu izpildītāja birojs, vai pa pastu, ja adrese atrodas ārpus minētās pašvaldības teritorijas (prezidenta Dekrēta Nr. 1229/1959 107. pants), ja vien lūgumu iesniegusī puse vai iestāde skaidri nepieprasa tiešu izsniegšanu.
Tieša izsniegšana nozīmē apliecinātas oriģināla kopijas piegādāšanu (Civilprocesa kodeksa 137. pants) darbdienā no plkst. 7.00 līdz plkst. 21.00 (Civilprocesa kodeksa 147. pants). Tiesu izpildītājs kopiju nogādā personīgi adresātam, vēlams, adresāta mājās, lai aizsargātu adresāta privātumu, bet, ja tas nav iespējams, jebkur citur tiesu izpildītāja teritoriālās kompetences robežās.
Ja fiziska vai juridiska persona kā dokumentu izsniegšanas adresi ir norādījusi citas personas dzīvesvietas adresi vai biroja adresi, dokuments jāpiegādā personai, kas ir pilnvarota pieņemt izsniedzamo dokumentu, izsniegšanas adresē norādītajā vietā. Šādu piegādi uzskata par piegādi tieši saņēmējam (Civilprocesa kodeksa 141. pants).
Atkāpjoties no šā noteikuma, pavēstes par izlikšanu (citazioni per convalida di sfratto), izpildrakstus (titoli esecutivi) un maksāšanas rīkojumus (precetti di pagamento) nevar izsniegt izvēlētā izsniegšanas adresē.
Adrese, kurā dokumenti izsniedzami valsts pārvaldes iestādēm, ir Valsts juridiskā biroja (Avvocatura di Stato) adrese.
Kopijas nosūtīšana pa pastu, kā paredzēts Civilprocesa kodeksa 149. pantā un 1982. gada 20. novembra Likumā Nr. 890: dokumenta kopiju ievieto ierakstītām vēstulēm paredzētā īpašā aploksnē ar saņemšanas apstiprinājumu, kas, tāpat kā aploksne, ir zaļā krāsā un atbilst standarta formai, kas dod iespēju tos izsekot.
6 Vai civilajā tiesvedībā ir atļauta elektroniska dokumentu izsniegšana (tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšana, izmantojot attālinātas elektroniskās saziņas līdzekļus, piemēram, e-pastu, drošas interneta lietotnes, faksu, īsziņas utt.)? Ja ir, kāda veida tiesvedībās šāda metode ir paredzēta? Vai ir kādi ierobežojumi šādas dokumentu izsniegšanas metodes izmantojamībai/pieejamībai atkarībā no tā, kas ir adresāts (juridiskas profesijas pārstāvis, juridiska persona, uzņēmums vai cita veida uzņēmējs utt.)?
Jā, civilprocesā ir atļauts dokumentus izsniegt elektroniski.
Itālija ir noteikusi, ka neatkarīgi no adresāta juridiskā vai profesionālā statusa parastā tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanas procedūra civillietās un komerclietās ir dokumenta nosūtīšana tieši adresātam uz sertificētā e-pasta adresi.
Dažādām pusēm ir pienākums savu sertificētā e-pasta (posta elettronica certificata (PEC)) adresi darīt publiski pieejamu attiecīgajos reģistros: praktizējošiem juristiem, juridiskām personām, komercuzņēmumiem un publiskām struktūrām.
Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 149. bis pantu tiesu izpildītājs vai lūguma iesniedzējas puses advokāts nosūta ar digitālo parakstu parakstītu digitālu dokumenta kopiju uz adresāta sertificētā e-pasta adresi, kas ir iekļauta publiskajos reģistros vai ir pieejama publiskā sektora iestādēm citā veidā.
Izsniegšanu uzskata par notikušu brīdī, kad pakalpojumu sniedzējs elektronisko dokumentu ir darījis pieejamu adresāta e-pasta kastītē.
Tā kā operacionālie pārsūtīšanas līdzekļi ir izmantojami tikai valsts teritorijā un to izmantošana ir paredzēta procedūrā, kas noteikta dokumenta nosūtīšanai tieši no iesniedzēja adresātam, dokumentu pārrobežu izsniegšanā sertificētais e-pasts kā izsniegšanas paņēmiens pašlaik nav piemērojams. Attiecībā uz citiem iespējamiem dokumenta elektroniskās nosūtīšanas veidiem (fakss, e-pasts), tā kā tie tiesību aktos nav minēti kā parastie dokumentu izsniegšanas līdzekļi, tie ir specifiski, un tāpēc attiecībā uz tiem saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 151. pantu ir jāsaņem skaidra atļauja no tiesas, turklāt diez vai to juridiskās sekas, kas aprobežojas ar valsts tiesību sistēmā paredzēto, būs spēkā attiecībā uz dokumentiem, kam ir pārrobežu aspekts, jo tiesiskās attiecības, kas rada sekas ārpus valsts teritorijas, var tikt regulētas tikai īpašu normatīvu noteikumu vai nolīgumu vai līgumu noteikumu kontekstā un uz to pamata.
6.1 Kāda veida elektroniskie pakalpojumi Dokumentu izsniegšanas regulas 19. panta 1. punkta nozīmē ir pieejami šajā dalībvalstī, ja izsniegšana ir jāveic tieši personai, kurai ir zināma izsniegšanas adrese citā dalībvalstī?
Centrālajai pārrobežu izsniegšanas iestādei (Autorità Centrale per le notifiche transfrontaliere) nav informācijas par šā izsniegšanas paņēmiena izmantošanu; tā kā tas ir tiešas izsniegšanas paņēmiens, to var īstenot puses personīgi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 910/2014 19. panta 1. punktu.
6.2 Vai šī dalībvalsts saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 19. panta 2. punktu ir noteikusi papildu nosacījumus, saskaņā ar kuriem tā pieņems elektronisku izsniegšanu pa e-pastu, kā minēts minētās regulas 19. panta 1. punkta b) apakšpunktā? Skatīt arī paziņošanu saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 19. panta 2. punktu
Pašlaik tādu nav.
7 “Alternatīvā” izsniegšana
7.1 Vai šīs dalībvalsts tiesību aktos ir paredzētas citas izsniegšanas metodes gadījumos, kad nav bijis iespējams izsniegt dokumentus adresātam (piemēram, paziņojums uz mājas adresi, tiesu izpildītājam, izmantojot pasta pakalpojumus vai publicējot sludinājumu)?
Tiešas izsniegšanas gadījumā dokumentu var piegādāt arī adresāta pastāvīgajā dzīvesvietā, viņa birojā, vietā, kur viņš veic komercdarbību, kur viņš uz laiku dzīvo vai kura ir viņa uzņēmējdarbības un interešu galvenā vieta Civilkodeksa 43. panta nozīmē.
Ja adresāts šajās vietās neatrodas, kopiju aizzīmogotā aploksnē var piegādāt viņa ģimenes loceklim vai personai, kas ir nodarbināta viņa mājās vai birojā, ar noteikumu, ka šī persona nav jaunāka par 14 gadiem, nav acīmredzami nepiemērota un tai nav tiešu interešu tiesvedībā, uz kuru attiecas izsniegtais dokuments, vai interešu, kas ir pretrunā adresāta interesēm.
Ja šādu personu nav, dokumenta kopiju var nodot durvju sargam vai, ja durvju sarga nav, kaimiņam, kurš piekrīt saņemt piegādāto dokumentu, un abos gadījumos dokumentu nodod aizzīmogotā aploksnē. Durvju sargam vai kaimiņam ir jāparakstās par dokumenta saņemšanu, un adresāts ar ierakstītu vēstuli bez saņemšanas apstiprinājuma ir jāinformē, ka ir piegādāts viņam paredzēts dokuments (Civilprocesa kodeksa 139. pants).
Ja adresāts pastāvīgi dzīvo uz tirdzniecības kuģa, dokumentu var nodot kuģa kapteinim.
Civilprocesa kodeksa 146. pantā ir paredzēts, ka tad, ja dokuments jāpiegādā aktīvā dienestā esošai militārpersonai, bet to nav iespējams izdarīt personīgi, dokumentu piegādā prokuratūrai, kas to nosūta tā korpusa komandierim, pie kura adresāts pieder.
Ja neviena persona, kas varētu saņemt dokumentu, nav atrodama vai kāda no šīm personām ir atrodama, bet atsakās pieņemt dokumenta kopiju, tiesu izpildītājs saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 140. pantu nodod dokumenta kopiju aizzīmogotā aploksnē glabāšanā tās pašvaldības rātsnamā, kuras teritorijā jāveic izsniegšana, pie adresāta mājvietas durvīm atstāj paziņojumu, ka dokuments ir nodots glabāšanā, un informē adresātu, nosūtot viņam ierakstītu vēstuli ar saņemšanas apstiprinājumu.
Izsniegšana pa pastu: pasta darbiniekam ir jāmēģina piegādāt aploksni personīgi adresātam; ja adresāta nav uz vietas, to var piegādāt uz aploksnes norādītajā vietā ģimenes loceklim, kas kaut īslaicīgi dzīvo kopā ar adresātu, vai viņa nodarbinātai personai ar noteikumu, ka šī persona nav acīmredzami garīgi slima un nav jaunāka par 14 gadiem. Ja šādu personu nav, aploksni var nodot durvju sargam.
Persona, kas saņem ierakstīto vēstuli, paraksta saņemšanas apstiprinājumu un parakstās piegādes reģistrā tam paredzētajā vietā, norādot savu saistību ar adresātu.
Oficiāla izsniegšana gadījumos, kad adresāta dzīvesvieta, pagaidu dzīvesvieta vai uzņēmējdarbības un interešu centrs nav zināms
Adresāts jāmeklē ar parasto rūpību un labticīgi. Taču, ja adresāts nav atrodams, izsniegšanu veic, nododot kopiju glabāšanā pēdējās zināmās viņa dzīvesvietas rātsnamā vai, ja pēdējā dzīvesvieta nav zināma, viņa dzimšanas vietas rātsnamā. Ja arī tā nav zināma vai atrodas ārvalstī, dokumentu piegādā prokuratūrai (Civilprocesa kodeksa 143. pants).
Tiesas noteikti izsniegšanas paņēmieni
Tiesa pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas īpašos apstākļos vai steidzamības dēļ var noteikt izsniegšanas paņēmienus, kas atšķiras no kodificētajām procedūrām. Šos paņēmienus var izvēlēties brīvi, bet tiem ir jāaizsargā adresāta privātums un tiesības uz aizstāvību (Civilprocesa kodeksa 151. pants).
Viens no bieži izmantotajiem paņēmieniem ir atļauja nosūtīt aploksni ar kurjeru, lai garantētu ļoti ātru piegādi.
Izsniegšana, publiski paziņojot
Uz puses pieteikuma pamata un pēc prokuratūras viedokļa uzklausīšanas tiesa var atļaut šādu izsniegšanu, ja adresātu ir daudz vai visus adresātus ir grūti identificēt.
Dokumenta kopiju nodod glabāšanā tiesvedības tiesas pašvaldības rātsnamā un dokumenta izrakstu publicē oficiālajā vēstnesī. Tiesa var arī uzdot publicēt izrakstu laikrakstos ar vislielāko tirāžu vai izmantot citus izziņošanas veidus (Civilprocesa kodeksa 150. pants).
7.2 Ja tiek izmantotas citas metodes, kad tiek uzskatīts, ka dokumenti ir izsniegti?
Izsniegšana, ko īsteno, piegādājot dokumentu citai personai, nevis adresātam: ja dokumentu nodod adresāta ģimenes loceklim vai adresāta mājās nodarbinātai personai vai piegādā durvju sargam vai kaimiņam, izsniegšana notiek dienā, kad dokuments ir nodots minētajām personām, pat ja adresāts par dokumentu patiesībā uzzina vēlāk.
Dokumenta izsniegšana pašvaldības rātsnamā saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 140. pantu: gadījumā, kad izsniegšana tiek veikta, nododot dokumentu glabāšanā pašvaldības rātsnamā Civilprocesa kodeksa 140. panta nozīmē, ir daudz formalitāšu, kas jāizpilda, lai izsniegšanu uzskatītu par notikušu, un tās ne vienmēr tiek nokārtotas vienā dienā, tāpēc tiesas ir nākušas talkā un sniegušas galīgu šā noteikuma interpretāciju. Attiecīgajā judikatūrā ir noteikts, ka datums, kurā notikusi izsniegšana, no iesniedzēja viedokļa ir datums, kad nokārtota pēdējā formalitāte, proti, nosūtīta ierakstītā vēstule, kurā ietverts paziņojums par nodošanu glabāšanā rātsnamā, savukārt no adresāta viedokļa tas ir datums, kad pagājušas 10 dienas kopš dokumenta glabāšanās sākuma pasta nodaļā, vai aploksnes izņemšanas datums, ja tas ir agrāks.
Izsniegšana pa pastu: izsniegšanas datums ir saņemšanas apstiprinājumā norādītais dokumenta piegādes datums; ja dokumentu neizņem, izsniegšanas datums ir datums, kad pagājušas 10 dienas kopš dokumenta glabāšanās sākuma pasta nodaļā. Ja tas joprojām nav skaidrs, uzskata, ka izsniegšana ir notikusi datumā, kas redzams zīmogā, kuru pasta nodaļa uzlikusi uz saņemšanas apstiprinājuma, kas jānosūta atpakaļ sūtītājam.
Neizņemta aploksne adresātam ir pieejama sešus mēnešus, lai viņš tomēr varētu faktiski iepazīties ar tās saturu.
Oficiāla izsniegšana gadījumos, kad adresāta dzīvesvieta, pagaidu dzīvesvieta vai uzņēmējdarbības un interešu centrs nav zināms: dokumentu uzskata par izsniegtu 20 dienas pēc tā nodošanas glabāšanā prokuratūrā vai piegādes prokuratūrai.
Tiesas noteikti izsniegšanas paņēmieni
Datums, kurā izsniegšana ir pabeigta, ir atkarīgs no izmantotā izsniegšanas paņēmiena.
Izsniegšana, publiski paziņojot
Izsniegšana tiek uzskatīta par notikušu tad, kad pēc tiesību aktos noteikto procedūru izpildes tiesu izpildītājs tās tiesas kancelejā, kurā sākta attiecīgā tiesvedība, iesniedz [izsniegšanas] akta un tādu dokumentu kopijas, kuri apliecina darbību, ko puse veikusi pēc tiesas pieprasījuma (publikācija oficiālajā vēstnesī utt.).
7.3 Ja cita izsniegšanas metode ir deponēt dokumentus konkrētā vietā (piemēram, pastā), kā adresātu informē par to, ka dokumenti ir deponēti?
Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 140. pantu, ja adresāts vai personas, kas var saņemt dokumentu adresāta prombūtnē, nav uz vietas, tiesu izpildītājs iesniedz dokumenta kopiju tās pašvaldības rātsnamā, kuras teritorijā dokuments jāizsniedz. Tiesu izpildītājs aizzīmogotā aploksnē atstāj pie adresāta mājvietas durvīm paziņojumu par dokumenta nodošanu glabāšanā, kā arī informē viņu, nosūtot viņam ierakstītu vēstuli ar saņemšanas apstiprinājumu. Ierakstītā vēstule tiek piegādāta adresātam vai citām personām, kas var saņemt piegādāto aploksni no pasta darbinieka, bet, ja šo personu nav uz vietas, pasta darbinieks vēstuli nodod glabāšanā pasta nodaļā, kuras pārziņā ir attiecīgā teritorija, un atstāj adresāta pastkastītē paziņojumu, ka vēstule jāizņem nākamo 10 dienu laikā.
Gadījumos, kad izsniegšana tiek veikta pa pastu, bet adresāts nav uz vietas, pasta darbinieks var piegādāt aploksni, kas satur izsniedzamo dokumentu, vienai no personām, kurām ir tiesības saņemt piegādāto dokumentu, un pēc tam nosūta adresātam paziņojumu par piegādi (comunicazione di avvenuta consegna – CAN) ierakstītā vēstulē.
Ja pasta darbinieks zināmajā adresē adresātu vai citu pilnvarotu personu neatrod, viņš ierakstītā vēstulē nosūta adresātam paziņojumu par dokumenta kopijas nodošanu glabāšanā (comunicazione dell’avvenuto deposito – CAD) pasta nodaļā, kuras pārziņā ir attiecīgā teritorija. CAD un CAN paziņojumi papildina izsniegšanu, un pasta darbinieks ieraksta piezīmi, ka tie ir nosūtīti, oriģinālajā saņemšanas apstiprinājumā, kas attiecas uz aploksni, kura satur izsniedzamo dokumentu. Paziņojumu mērķis ir nodrošināt, ka adresāts faktiski zina par dokumentu, un neietekmē izsniegšanas datumu, kas joprojām ir datums, kad pagājušas 10 dienas kopš dokumenta glabāšanās sākuma pasta nodaļā, vai dokumenta izņemšanas datums, ja tas ir agrāks.
Lai pasta darbinieks varētu veikt dokumenta izsniegšanai pa pastu nepieciešamās darbības, adresātam ir jābūt korespondences saņemšanai piemērotai kastītei, uz kuras norādīts viņa vārds un uzvārds.
7.4 Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, kādas tam var būt sekas? Vai uzskata, ka dokumenti ir tiešām izsniegti, ja atteikums nebija likumīgs?
Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 138. pantu tiesu izpildītājs vienmēr var veikt izsniegšanu, nododot kopiju adresātam personīgi viņa mājvietā vai, ja tas nav iespējams, jebkurā citā adresāta atrašanās vietā, kas ir tās tiesu iestādes apgabalā, kurā tiesu izpildītājs ir norīkots. Ja adresāts atsakās pieņemt piegādāto kopiju, tiesu izpildītājs reģistrē šo faktu aktā un tiek uzskatīts, ka izsniegšana ir notikusi personiski.
Ja dokumenta kopija tiek piegādāta nevis adresātam, bet citai personai, kas var saņemt piegādāto dokumentu viņa prombūtnes laikā, kā arī ja dokumentu izsniedz, nododot to glabāšanā pašvaldības rātsnamā, vai ja to izsniedz pa pastu, izsniegšanu vienmēr uzskata par pabeigtu, kad ir izpildītas tiesību aktos noteiktās formalitātes, pat ja adresāts vēlāk atsakās pieņemt dokumentu.
8 Izsniegšana no ārvalstīm pa pastu (Dokumentu izsniegšanas regulas 18. pants)
8.1 Ja pasta pakalpojumu sniedzējs izsniedz dokumentu, kas no ārvalstīm nosūtīts adresātam šajā dalībvalstī, situācijā, kad ir nepieciešams saņemšanas apstiprinājums (Dokumentu izsniegšanas regulas 18. pants), vai pasta pakalpojumu sniedzējs piegādā dokumentu tikai adresātam vai arī saskaņā ar valsts noteikumiem par pasta sūtījumu piegādi tas var piegādāt dokumentu arī citai personai tajā pašā adresē?
Pasta darbinieks piegādā ierakstīto vēstuli norādītajā adresē adresātam vai citai piemērotai personai atbilstīgi noteikumiem par ierakstītu vēstuļu piegādi – mājsaimniecības locekļiem, personām, ar ko adresāts dzīvo kopā, kolēģiem, durvju sargam.
Organizācijām, juridiskām personām un apvienībām adresētas ierakstītas vēstules piegādā juridiskajam pārstāvim vai atbildīgajam darbiniekam. Organizācijām, juridiskām personām un apvienībām adresētas ierakstītas vēstules piegādā juridiskajam pārstāvim vai atbildīgajam darbiniekam.
8.2 Ņemot vērā šīs dalībvalsts noteikumus par pasta sūtījumu piegādi, kā notiek dokumentu izsniegšana no ārvalstīm saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 18. pantu, ja piegādes adresē nebija sastopams nedz adresāts, nedz arī kāda cita persona, kas ir pilnvarota saņemt piegādi (ja tas ir iespējams saskaņā ar valsts tiesību aktiem par pasta sūtījumu piegādi, sk. iepriekš)?
Ja pasta darbinieks nevienu neatrod, viņš nodod dokumentu glabāšanā pasta nodaļā, kuras pārziņā ir attiecīgā teritorija.
8.3 Vai pasts nogaida konkrētu laika posmu, kurā var izņemt dokumentus, pirms tos nosūta atpakaļ kā nepiegādātus? Ja atbilde ir “jā”, kā adresātu informē par to, ka pasta iestādē ir pasta sūtījums, ko viņš var saņemt?
Ja adresāts nav uz vietas, pasta darbinieks viņa pastkastītē atstāj uzaicinājumu izņemt dokumentu.
Dokumentu no ārvalstīm var izsniegt, izmantojot starptautisku ierakstītu sūtījumu, kuram, atšķirībā no izsniegšanas pa pastu Itālijā, nav tādu pazīmju, pēc kurām pasta darbinieks vai adresāts var konstatēt, ka tajā ir dokuments, kas tiek izsniegts no ārvalsts saskaņā ar Regulas (ES) 2020/1784 18. pantu, piemēram, atšķirībā no izsniegšanas pa pastu Itālijā, kam izmanto zaļu aploksni, pēc kuras var noteikt tās saturu, izsniegšanai no ārvalstīm nav noteikta aploksnes veida. Tāpēc šī aploksne tiek apstrādāta tāpat kā jebkura cita ierakstīta vēstule, kas satur personisku vai komerciālu korespondenci.
Starptautiskajam saņemšanas apstiprinājumam nav dažu elementu, kuri ir ietverti saņemšanas apstiprinājumos saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kuru mērķis ir nodrošināt pareizu piegādi un tiesības uz aizstāvību, un kuri papildus vārdam un uzvārdam sniedz vēl citu noderīgu informāciju par aploksnes saņēmēja statusu, kā arī attiecīgā gadījumā datumu, kad dokuments nodots glabāšanā pasta nodaļā un kas nepieciešams, lai noteiktu pareizu glabāšanas termiņu. Starptautiskas ierakstītas vēstules glabāšanas termiņš ir 30 dienu, bet valsts tiesību aktos paredzētais ierakstītas vēstules glabāšanas termiņš ir tikai 10 dienu, lai gan aploksne paliek adresāta rīcībā 6 mēnešus, tādējādi dodot vairāk laika faktiski iepazīties ar dokumentu.
9 Vai pastāv kāds rakstisks apliecinājums par to, ka dokuments ir izsniegts?
Persona, kas veic izsniegšanu, uz izsniegtās kopijas un oriģināla apstiprina piegādes datumu, veidu un vietu, lai varētu novērtēt, vai izsniegšanas procedūra ir pienācīgi ievērota. Tai ir arī jānorāda visi veiktie meklējumi, arī meklējumi iedzīvotāju reģistrā (Civilprocesa kodeksa 148. pants).
Aktā par izsniegšanu pa pastu jābūt norādītam dokumenta nosūtīšanas datumam un nosūtītājai pasta nodaļai. Saņemšanas apstiprinājums jāatdod sūtītājam kā dokumentārs pierādījums par dokumenta izsniegšanu.
Ja pasta darbinieks saņemšanas apstiprinājumā norāda, ka adresāts nav zināms vai ir pametis uz aploksnes norādīto adresi, izsniegšana nav pabeigta.
Tiesu izpildītāja akts ir oficiāls dokuments un, ja vien netiek pierādīts, ka tas ir nepatiess, ir pierādījums tam, kas noticis tiesu izpildītāja klātbūtnē un paskaidrots tam; tas ir prima facie pierādījums attiecībā uz citiem apstākļiem, par kuriem tiesu izpildītājs nav pārliecinājies personīgi (piemēram, faktu, ka persona, kura pieņēmusi piegādāto dokumentu, ir adresāta ģimenes loceklis vai nodarbināta tā mājvietā).
Pārrobežu izsniegšanā izsniegšanas darbību iznākumu reģistrē izsniegšanas vai neizsniegšanas veidlapās, kas noteiktas Regulā (ES) 2020/1784.
10 Kas notiek gadījumos, kad kaut kādu iemeslu dēļ adresāts nesaņem dokumentus vai dokumenti nav izsniegti likumā noteiktajā kārtībā (piemēram, dokumenti tiek izsniegti trešai personai)? Vai, neskatoties uz to, dokumentu izsniegšana būs spēkā (piemēram, vai var tikt novērstas likuma normu neievērošanas sekas), vai arī dokumentu izsniegšana ir jāizdara no jauna?
Izsniegšana nav spēkā, ja nav ievērotas formālās prasības, kas noteiktas, lai nodrošinātu juridiskās informētības principu, vai ja pastāv būtiska neskaidrība par personu, kurai dokuments izsniegts, un par to, kurā datumā tas izsniegts.
Piegādes spēkā neesību var labot, ja izsniegšanas nolūks tomēr ir sasniegts, piemēram, ja adresāts ierodas tiesā.
Neskaidrībai par izsniegšanas datumu jābūt būtiskai, un to nevar vērst par labu, ja no datuma ir atkarīgs saistošs termiņš. Ja oriģinālā un kopijā norādītie datumi atšķiras, noteicošais ir adresāta kopijā norādītais datums, lai nodrošinātu adresāta tiesības uz aizstāvību.
Saskaņā ar judikatūru izsniegšana nav veikta un tātad nekas nav labojams, ja dokuments vispār nav ticis izsniegts vai tas izsniegts tādā vietā vai tādai personai, kas ar adresātu nekādi nav saistīta.
Vēl viens nelabojams spēkā neesības pamats ir oriģināla un kopijas nesakritība, kas liedz adresātam aizstāvēties.
11 Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, pamatojoties uz izmantoto valodu (Dokumentu izsniegšanas regulas 12. pants), un tiesa vai iestāde, kurā celta prasība, nolemj pārbaudīt, vai atteikums ir bijis pamatots, vai pastāv īpašs tiesību aizsardzības līdzeklis, lai apstrīdētu minēto lēmumu?
Ja izsniegšanas adresāts atsakās pieņemt dokumentu izmantotās valodas dēļ (Izsniegšanas regulas 12. pants) un tiesa uzskata, ka šāds atteikums nav pamatots, var izmantot procesuālajās tiesībās (Civilprocesa kodekss) paredzētos parastos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai apstrīdētu pasākumus, kas pieņemti, pārkāpjot tiesības uz aizstāvību un tiesības tikt uzklausītam.
12 Vai man ir jāmaksā par dokumentu izsniegšanu? Ja ir, tad cik? Vai pastāv atšķirība, kad dokuments ir jāizsniedz saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kad izsniegšanas pieprasījums ir no citas dalībvalsts? Sk. arī paziņošanu saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 15. pantu attiecībā uz dokumenta izsniegšanu no citas dalībvalsts
Civillietās pusei, kas lūgusi izsniegšanu, jāsedz attiecīgās izmaksas, kas ietver valsts kasei (erario) maksājamās nodevas, piegādes izmaksas un atlīdzību par izdevumiem, kas radušies tiesu izpildītājam par rīcību ar dokumentiem ārpus tiesu izpildītāja biroja.
Šo jautājumu reglamentē prezidenta 2002. gada 30. maija Dekrēts Nr. 115 (Konsolidētais likums par tiesai radītajiem izdevumiem (Testo Unico delle spese di giustizia)).
Dažu veidu tiesvedībā, tai skaitā tiesvedībā nodarbinātības un sociālā nodrošinājuma jautājumos, laulāto atšķiršanas un laulības šķiršanas lietās, kā arī lietās, kurās personai, kam nav pietiekamu līdzekļu, ir piešķirta valsts juridiskā palīdzība, pusei nav jāsedz izsniegšanas izmaksas un tās sedz valsts kase.
Par izsniegšanu, kas jāveic saskaņā ar Regulu (ES) 2020/1784, nav jāsedz nekādas izmaksas.