Pārlekt uz galveno saturu

Eurojust

Eiropadome 2002. gadā izveidoja Eurojust ar nolūku pastiprināt cīņu pret smagu organizēto noziedzību. Eiropas Parlaments un Padome 2018. gadā precizēja Eurojust pilnvaras, atbalstot un stiprinot koordināciju un sadarbību starp valstu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādēm saistībā ar smagiem pārrobežu noziegumiem. Eurojust ir struktūra, kuras sastāvā ir prokurori, tiesneši un tiesu iestāžu pārstāvji ar līdzvērtīgām kompetencēm.

Kas ir Eurojust?

Eurojust jeb Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās ir unikāls centrs, kas atrodas Hāgā, Nīderlandē, tajā valstu tiesu iestādes cieši sadarbojas ar mērķi apkarot smagu pārrobežu noziedzību. Eurojust uzdevums ir palīdzēt padarīt Eiropu drošāku, koordinējot ES dalībvalstu un arī trešo valstu iestāžu darbu pārrobežu noziegumu izmeklēšanā un ar tiem saistītā kriminālvajāšanā.

Kādi ir Eurojust uzdevumi un kompetence?

Eurojust atbalsta un stiprina koordināciju un sadarbību starp tām valstu iestādēm, kas veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu saistībā ar smagu noziegumu, kurš ir Eurojust kompetencē, ja minētais noziegums skar divas vai vairāk dalībvalstis vai saistībā ar to nepieciešama kopīgi veikta kriminālvajāšana, pamatojoties uz dalībvalstu iestāžu, Eiropola, EPPO un OLAF veiktajām darbībām un sniegto informāciju.

Lai veiktu savus uzdevumus, Eurojust ņem vērā ikvienu pieprasījumu, ko nosūtījusi dalībvalsts kompetentā iestāde, vai jebkuru informāciju, kuru sniegušas kompetentās Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, kā arī jebkuru informāciju, ko ieguvusi Eurojust pati.

Eurojust arī veicina tiesiskās sadarbības lūgumu un lēmumu izpildi, tostarp tādu lūgumu un lēmumu izpildi, kas balstīti uz instrumentiem, ar kuriem īsteno savstarpējas atzīšanas principu.

Eurojust ir kompetence attiecībā uz Eurojust Regulā uzskaitītajiem smago noziegumu veidiem. Tomēr no dienas, kad EPPO ir uzsākusi veikt savus uzdevumus attiecībā uz izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, Eurojust neīsteno savu kompetenci attiecībā uz noziegumiem EPPO kompetencē, izņemot lietas, kurās ir iesaistītas arī dalībvalstis, kas nepiedalās ciešākā sadarbībā par EPPO izveidi, un pēc šo dalībvalstu pieprasījuma vai pēc EPPO pieprasījuma.

Eurojust īsteno savu kompetenci attiecībā uz noziegumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, gadījumos, kad iesaistītas dalībvalstis, kuras piedalās ciešākā sadarbībā par EPPO izveidi, bet attiecībā uz kuriem EPPO nav kompetences vai tā nolemj neīstenot savu kompetenci.

Kā darbojas Eurojust?

Eurojust palīdz visdažādākajās izmeklēšanās un kriminālvajāšanās. Katra lieta ir atšķirīga, un ir vajadzīga individuāla pieeja. Bieži izmeklētājiem un prokuroriem ir nekavējoties jārīkojas, lai atrastu un aizturētu aizdomās turētos. Šādos gadījumos valstu iestādes var paļauties uz Eurojust unikālo Koordināciju dežūras režīmā, piemēram, sekmējot Eiropas apcietināšanas ordera (EAO) vai iesaldēšanas rīkojuma ātru izpildi, vai pierādījumu vākšanu, izmantojot Eiropas izmeklēšanas rīkojumu (EIR). Citos gadījumos izmeklēšana tiek veikta lēni un metodiski, vairāku mēnešu vai pat gadu garumā, īstenojot rūpīgu plānošanu, koordināciju un diskusijas, un Eurojust ir koordinatora loma. Četri galvenie atbalsta veidi, ko nodrošina Eurojust, ir kopējas izmeklēšanas grupas, ES tiesu iestāžu sadarbības rīki, koordinācijas sanāksmes un koordinācijas centri.

Eurojust iesniegtajās lietās ir iesaistītas divas vai vairākas ES dalībvalstis vai kāda dalībvalsts un trešā valsts. Dažkārt lietas ir saistītas ar noziegumiem, kas izdarīti vienā dalībvalstī un kam ir ietekme ārpus tās robežām. Eurojust piedāvā dalībvalstīm savu plašo pieredzi un speciālās zināšanas tiesu iestāžu sadarbībā, tostarp dažādus instrumentus tādu problēmu risināšanai kā jurisdikcijas konflikti, izdošana, pierādījumu pieņemamība un aktīvu iesaldēšana un atgūšana. Tā kā Eurojust ir pārstāvētas visu dalībvalstu un dažādu trešo valstu iestādes, tā var ātri atbildēt uz pieprasījumiem, dažkārt palīdzot atrisināt lietu dažu stundu laikā.

Kā ir organizēts Eurojust?

Eurojust Kolēģijas sastāvā ir valstu pārstāvji, pa vienam no katras ES dalībvalsts (izņemot Dāniju, kurai saskaņā ar 22. protokolu Eurojust regula nav saistoša). Valstu pārstāvji ir tiesneši, prokurori vai citi tieslietu speciālisti ar līdzvērtīgu kompetenci. Valstu pārstāvjiem palīdz vietnieki un palīgi.

Kolēģijai veicot vadības funkcijas, tajā ir arī Eiropas Komisijas pārstāvis. Kolēģiju pārrauga Eurojust priekšsēdētājs, kuru ievēl uz četriem gadiem ar divu pilnvaru termiņu. Divi priekšsēdētāja vietnieki palīdz priekšsēdētājam pildīt tā funkcijas. Viņus arī ievēl uz četriem gadiem ar divu pilnvaru termiņu.

Eurojust Valde palīdz Eurojust Kolēģijai tās vadības funkciju veikšanā. Tā pārrauga administratīvā direktora veikto nepieciešamo sagatavošanas darbu administratīvos jautājumos pieņemšanai Kolēģijā un pieņem administratīvus lēmumus, kas ir skaidri aprakstīti Eurojust regulas 16. pantā.

Valdi vada Eurojust priekšsēdētājs, un tās sastāvā ir Eurojust priekšsēdētāja vietnieki, kā arī Eiropas Komisijas pārstāvis. Divus citus Kolēģijas locekļus ieceļ valdē, ievērojot ar divu gadu rotācijas sistēmu.

Administratīvais direktors vada Eurojust administrāciju, kas savukārt atbalsta Eurojust Kolēģiju.

Saistītās saites

Eurojust

Paziņot par tehnisku/satura problēmu vai sniegt atsauksmi par šo lapu