1 Vai man prasība ir jāceļ vispārējā tiesā vai specializētajā tiesā (piemēram, darba strīdu tiesā)?
Civillietās pirmajā instancē piekritība ir rajonu tiesām (Bezirksgericht) un reģionālajām tiesām (Landesgericht). Ārpus Vīnes rajonu tiesas un reģionālās tiesas izskata arī komerclietas. Turklāt reģionālās tiesas izskata arī lietas saistībā ar darba un sociālā nodrošinājuma tiesībām. Tikai Vīnē ir atsevišķa rajona tiesa komerclietām (Bezirksgericht fûr Handelssachen), atsevišķa Komerctiesa (Handelsgericht) un atsevišķa Darba un sociālo jautājumu tiesa (Arbeits- und Sozialgericht).
Faktu lapā “Tiesu organizācija” ir izskaidrots, kāda ir lietu piekritība pēc būtības rajona un reģionālajām tiesām, tiesām, kas izskata lietas saistībā ar darba un sociālā nodrošinājuma tiesībām, kā arī tiesām, kas izskata komerclietas.
2 Ja lieta ir piekritīga vispārējai tiesai (t.i. par lietu izskatīšanu atbild šādas tiesas), kā lai noskaidroju, konkrēti kurā tiesā man ir jāiesniedz prasības pieteikums?
2.1 Vai pastāv atšķirība starp zemākām un augstākām vispārējām tiesām (piemēram, rajona tiesas kā zemākās tiesas un apgabala tiesas kā augstākās tiesas), un, ja, jā, tad kura ir kompetenta manā gadījumā?
Civillietās lietu piekritību pamatā nosaka pēc prasības veida, un attiecībā uz visiem jautājumiem, kuru piekritība rajona tiesām vai reģionālajām tiesām šādi nav nosakāma, piekritību nosaka pēc strīda summas. Piekritībai pēc būtības (Eigenzuständigkeit) vienmēr ir priekšroka pār piekritību pēc vērtības (Wertzuständigkeit).
Piemēram, lielākā daļa ģimenes tiesību un īres tiesību strīdu pēc būtības ir piekritīgi rajona tiesām. Reģionālām tiesām pēc būtības ir piekritīgi strīdi atbilstoši Likumam par civiltiesisko atbildību atomenerģijas jomā (Atomhaftpflichtgesetz), Likumam par amatpersonu atbildību (Amtshaftungsgesetz), Likumam par datu aizsardzību (Datenschutzgesetz), kā arī strīdi konkurences un autortiesību jomā. Rajona tiesām pēc vērtības ir piekritīgas lietas, kurās prasījuma summa nepārsniedz 15 000 eiro, reģionālajām tiesām ir piekritīgas lietas, kurās prasījuma summa pārsniedz 15 000 eiro.
2.2 Teritoriālā piekritība (vai par manu lietu ir atbildīga A pilsētas vai B pilsētas tiesa?)
2.2.1 Teritoriālās piekritības pamatnoteikums.
Uz katru personu var attiecināt kādu vispārējās jurisdikcijas vietu (allgemeiner Gerichtsstand), ko nosaka pēc šīs personas personiskās saiknes ar tiesas apgabalu. Parasti prasība ir iesniedzama vispārējās jurisdikcijas vietā pēc atbildētāja dzīvesvietas. Fiziskas personas vispārējās jurisdikcijas vietu parasti nosaka pēc viņa dzīvesvietas (Wohnsitz) vai pastāvīgās uzturēšanās vietas (gewöhnlicher Aufenthalt); personai var būt arī vairāk nekā viena vispārējās jurisdikcijas vieta. Juridiskas personas vispārējās jurisdikcijas vieta parasti ir atkarīga no šīs personas juridiskās adreses atrašanās vietas.
2.2.2 Šī pamatnoteikuma izņēmumi.
2.2.2.1 Kādos gadījumos varu izvēlēties starp tiesu pēc atbildētāja dzīvesvietas (atbilstoši pamatnoteikumiem) un citu tiesu?
Dažos gadījumos var izvēlēties, vai prasību celt atbildētāja vispārējās jurisdikcijas vietā, vai arī citā tiesā vai “izvēles vietā” (Wahlgerichtsstand). Austrijas jurisdikciju reglamentējošie tiesību akti civilprocesā vien paredz vairāk nekā divdesmit dažādas izvēles vietas līgumisko un ārpuslīgumisko saistību izskatīšanai dažādās situācijās, dažādu prasību izskatīšanai saistībā ar īpašumtiesībām, kā arī procesuāla veida izvēles vietas. Piemēram, tā var būt tiesa vietā, kur veikta izpilde vai kas norādīta rēķinā, tiesa vietā, kur atrodas strīda priekšmets (forum rei sitae), tiesa vietā, kur nodarīts kaitējums, vai tiesa, kurā iesniegta pretprasība. Noteikumi par jurisdikciju konkrētos gadījumos var ievērojami atšķirties no citiem Eiropas vai citu valstu noteikumiem par jurisdikciju.
Piemēram, saskaņā ar Austrijas tiesībām turpmāk minētās prasības ir ceļamas tikai noteiktās tiesās.
No līgumattiecībām izrietošas prasības (izņemot darba līgumus): prasības noteikt līguma spēkā esību, prasības par līgumsaistību izpildi vai atcelšanu un prasības par zaudējumu atlīdzināšanu sakarā ar līgumsaistību nepildīšanu vai pienācīgu neizpildi var iesniegt tiesā, kurai ir jurisdikcija vietā, kur saskaņā ar pušu vienošanos atbildētājam bija jāizpilda savas līgumsaistības (izpildes vietas tiesa). Šāda vienošanās ir jāpamato ar dokumentāru pierādījumu.
Uzturēšanas prasības: sk. “Uzturēšanas prasības — Austrija”.
Zaudējumu atlīdzības prasības: saistībā ar strīdiem par zaudējuma kompensāciju vienai vai vairākām personām nodarīta kaitējuma, nāves vai savainojuma gadījumā, par nepamatotu ieslodzījumu vai kaitējumu materiālam īpašumam prasības var iesniegt arī tiesā, kurai ir jurisdikcija vietā, kur kaitējums nodarīts (kaitējuma nodarīšanas vietas tiesa). Turklāt kompensāciju prasības saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem var iesniegt arī kriminālprocesā, kas uzsākts pret likumpārkāpēju (civilprasība krimināllietā).
Laulības šķiršanas pieteikumi vai prasījumi: sk. “Laulības šķiršana – Austrija”.
Pieteikumi aizgādības tiesību nodošanai: sk. „Vecāku atbildība – Austrija”.
2.2.2.2 Kādos gadījumos man prasība ir jāceļ citā tiesā nevis pēc atbildētāja dzīves vietas ( atbilstoši pamatnoteikumiem)?
Dažos gadījumos ir paredzēta konkrēta jurisdikcijas vieta, kur ceļama attiecīgā prasība, tādējādi nav iespējams vērsties ne vispārējās jurisdikcijas, ne izvēles vietā. Šādu vietu sauc par “ekskluzīvu jurisdikcijas vietu” (ausschließlicher Gerichtsstand). Ekskluzīva jurisdikcijas vieta, kuru nevar mainīt pat ar pušu vienošanos, ir “obligātās jurisdikcijas vieta” (Zwangsgerichtsstand). Obligātās jurisdikcijas vieta ir jānosaka īpašā noteikumā. Ekskluzīvas jurisdikcijas vietas pastāv galvenokārt (bet ne tikai) saistībā ar laulības un ģimenes tiesībām. Piemēram, ekskluzīva jurisdikcijas vieta ir strīdu starp laulātajiem vai reģistrētiem partneriem izšķiršanai vai mantojuma lietu izskatīšanai. Obligāta jurisdikcijas vieta ir arī jurisdikcija vieta, kur tiek izskatīti strīdi, kas izriet no uzņēmumu saistībām vai darbībām. Noteikumi par jurisdikciju konkrētos gadījumos var ievērojami atšķirties no citiem Eiropas vai citu valstu noteikumiem par jurisdikciju.
2.2.2.3 Vai tiesas procesa dalībnieki var vienoties par kompetento tiesu, kas citādi nebūtu kompetenta šajā procesā?
Gadījumā, ja nav noteikts, ka konkrētais strīds ir jāizskata obligātās jurisdikcijas vietā (sk. 2.2.2.2. punktu iepriekš), puses var skaidri vienoties, ka vērsīsies vienā vai vairākās pirmās instances tiesās konkrēti nosauktās vietās vai izslēgs tiesas, kurām citādi būtu jurisdikcija. Nolīgumā jāatsaucas vai nu uz konkrētu strīdu, vai uz strīdiem, kas izriet no konkrēta strīda vai juridiskajām attiecībām. Nav konkrētu prasību par nolīgumu par jurisdikciju formu, tomēr ir jābūt iespējai apstiprināt nolīgumu ar dokumentāru pierādījumu, ja minētais nolīgums tiesvedības gaitā tiek apstrīdēts.
Ja ir sastādīts nolīgums par jurisdikciju, puses var mainīt piekritīgo tiesu (kam ir piekritīga pēc lietas būtības un/vai pēc vietas), kurai citādi būtu jurisdikcija konkrētajā lietā pēc likuma. Šādus nolīgumus var sastādīt pirms tiesas procesu uzsākšanas vai tiesas procesu sākumā. Ir atļauts slēgt nolīgumu, ar ko tiek mainīta piekritīgā tiesa pēc lietas būtības, pirmās instances tiesas vietā izvēloties rajona tiesu, ja pirmās instances tiesai ir jurisdikcija, pamatojoties uz strīda summu, un gan izvēloties starp vispārējo un komerciālo jurisdikciju.
Teritoriālo piekritību var mainīt, ja vien šāda iespēja nav skaidri izslēgta. Obligātās jurisdikcijas vietā lieta ir jāizskata tad, ja tiesību aktos ir noteikts, ka jurisdikciju mainīt nedrīkst. Piemēram, teritoriālo jurisdikciju nedrīkst mainīt vai drīkst mainīt tikai ierobežotā mērā tad, ja piekritība ir noteikta saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (KSchG) 14. pantu, Noteikumu par jurisdikciju (JN) 83.a pantu vai 83.b pantu, Civilprocesa kodeksa (ZPO) 532. pantu, Darba un sociālo lietu likuma (ASGG) 9. pantu, Noteikumu par ieņēmumu atlīdzināšanu (EO) 51. pantu vai Bankrota kodeksa (IO) 253. pantu.
3 Ja kompetenta ir kāda speciāla tiesa, kā var noteikt, tieši pie kuras tiesas būtu jāvēršas?
Civillietās tikai Vīnē ir speciālas tiesas komerclietās, proti, rajona tiesa komerclietās un Vīnes Komerctiesa, un speciāla civiltiesa darba un sociālā nodrošinājuma lietās, proti, Vīnes Darba un sociālo jautājumu tiesa. Visos citos apgabalos komerclietas un lietas, kas saistītas ar darba un sociālā nodrošinājuma tiesībām, izskata vispārējās piekritības tiesas. Šā iemesla dēļ teritoriālo piekritību komerclietās un lietās saistībā ar darba un sociālā nodrošinājuma tiesībām reglamentē civilprocesa vispārējie noteikumi. Tomēr jo īpaši lietās, kas saistītas ar darba un sociālā nodrošinājuma tiesībām, Darba un sociālo lietu likumā ir paredzētas daudzas izvēles vietas un ekskluzīvas jurisdikcijas vietas (ASGG 4. pants un turpmākie panti).