1 Kādas lietu tiesības (in rem) var rasties mantošanas ceļā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem?
Vācijas tiesību sistēmā visi mirušā īpašumi, t. i., visas tiesības un pienākumi, pēc nāves pāriet mantiniekiem. Ja mirušais atstāj mantojumu vairākiem mantiniekiem, tas saskaņā ar Civilkodeksa (Bürgerliches Gesetzbuch, BGB) 2032. pantu kļūst par šo mantinieku kopīpašumu. No mantošanas neizriet jaunas lietu tiesības. Mirušās personas novēlējumi un norādījumi par mantojuma sadali ir spēkā tikai saskaņā ar saistību tiesībām.
Tomēr kopš ES Mantošanas regulas stāšanās spēkā gūtā pieredze liecina, ka problēmas sevišķi var radīt īpašuma pārdošanas ierobežojumi saistībā ar tiem Vācijas tiesību aktu noteikumiem, kas attiecas uz sākotnējo un secīgo mantošanu (Vor- und Nacherbfolge) (Civilkodeksa 2100.–2146. pants). Tā ir procedūra, kad mirušais ir norādījis vairākus mantiniekus, kas manto secīgi, proti, kāda persona (Nacherbe) iegūst mantojumu secīgi – tikai pēc tam, kad vispirms to ir mantojusi cita persona (Vorerbe). Tomēr secīgais mantinieks mirušā nāves brīdī iegūst sagaidāmās tiesības (Anwartschaftsrecht). Sagaidāmās tiesības ir juridiska garantija, kas attiecas uz īpašuma iegūšanu gadījumos, kad to reglamentē vairāki akti un kad pirmais saņēmējs vairs nevar vienpusēji novērst, ka īpašumu secīgi iegūst (Eigentumserwerb) otrs saņēmējs. Civilkodeksā nav īpašu noteikumu par sagaidāmajām tiesībām. Tādēļ, ņemot vērā lietu tiesību izsmeļošo sarakstu (numerus clausus princips īpašuma tiesībās), tās nevar uzskatīt par lietu tiesībām. Tomēr tās ir subjektīvās tiesības ar lietu tiesību sekām.
Saistībā ar sākotnējo un secīgo mantošanu sākotnējiem mantiniekiem ir noteikti dažādi ierobežojumi un pienākumi; īpaši ir ierobežotas iespējas atsavināt īpašumu. Secīgās mantošanas gadījumā zemes atsavināšana nav spēkā, ja darījuma rezultātā tiek pārkāptas secīgā mantinieka tiesības (Civilkodeksa 2113. panta 1. punkts). Tas pats attiecas uz dāvinājumu atsavināšanu (Civilkodeksa 2113. panta 2. punkts). Tomēr persona var pēdējās gribas rīkojumā norādīt, ka sākotnējais mantinieks būs atbrīvots no dažiem minētajiem ierobežojumiem. Pēc tam šādi “atbrīvots” sākotnējais mantinieks var pārdot īpašumu un izmantot ieņēmumus no šā darījuma. Saskaņā ar Civilkodeksa 2113. panta 2. punktu nav iespējams atbrīvojums no ierobežojuma atsavināt dāvinājumus. Ja īpašums tiek pārdots, pārdošanas cenai ir jāatbilst tirgus vērtībai. Atsavināšanas ierobežojumi secīgās mantošanas gadījumā ir jāreģistrē Vācijas Zemes reģistrā.
2 Vai šādas lietu tiesības (in rem) tiek reģistrētas nekustama vai kustama īpašuma reģistrā un, ja tā, vai šāda reģistrācija ir obligāta? Kurā reģistrā vai reģistros tās reģistrē un kādas ir reģistrācijai izvirzītās prasības un piemērotā kārtība?
Saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem visas mirušā tiesības pēc nāves automātiski pāriet mantiniekam vai līdzmantiniekiem. Tādējādi šīs tiesības un pat reģistros iekļaujamās tiesības šajā gadījumā nav atsevišķi jāreģistrē. Reģistrējamu tiesību gadījumā attiecīgo reģistru (Zemes reģistra, Uzņēmumu reģistra) dati pēc mantošanas vairs nebūs precīzi un ir jālabo. Šim nolūkam mantošana ir jāapliecina ar oficiāliem vai apliecinātiem dokumentiem vai Eiropas mantošanas apliecību. Saistībā ar dažiem turpmākiem darījumiem (piemēram, apgrūtinājuma uzlikšana mantotai zemei) ir jāveic labojumi, reģistrējot mantinieku vai līdzmantiniekus Zemes reģistrā. Reģistrācija Uzņēmumu reģistrā parasti nav priekšnosacījums turpmāku darījumu spēkā esībai, bet tikai pamats labticībai pret reģistru.
Ar sākotnējo un secīgo mantošanu un secīgā mantinieka sagaidāmajām tiesībām saistītie īpašuma atsavināšanas ierobežojumi rodas līdz ar mirušā nāvi. Tomēr sākotnējo un secīgo mantošanu reģistrē Zemes reģistrā, lai novērstu, ka īpašumu bez apgrūtinājumiem labticīgi pārņem trešās personas (secīgo mantinieku reģistrēšana, Zemes reģistra (Grundbuchordnung) 51. pants). Jebkurš sākotnējā mantinieka atbrīvojums arī tiek reģistrēts Zemes reģistrā.
Ja atsevišķiem mantiniekiem vai labuma guvējiem (saskaņā ar saistību tiesībām) atbilstoši tiesību aktiem vai pēdējās gribas rīkojumam pienākas konkrēta manta, īpašumtiesības uz šo mantu tiem nodod, noslēdzot līgumu ar mantiniekiem, un attiecīgā gadījumā tiesības uz nekustamo īpašumu reģistrē Zemes reģistrā, pamatojoties uz oficiāliem vai apliecinātiem dokumentiem.
3 Kādas ir ar lietu tiesību (in rem) reģistrāciju saistītās sekas?
Mantiniekam vai līdzmantiniekiem mantošanas rezultātā nodoto lietu tiesību reģistrēšanai ir tikai deklaratīva nozīme. Tomēr reģistrēšana ir pamats trešo personu labticībai un ir nepieciešama konkrētiem turpmākiem darījumiem.
4 Vai ir spēkā īpaši noteikumi un procedūras, lai pielāgotu lietu tiesību (in rem), uz ko persona ir tiesīga saskaņā ar mantošanai piemērojamiem tiesību aktiem, gadījumā, ja tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā persona atsaucas uz attiecīgo tiesību, šāda lietu tiesība (in rem) nav zināma?
Vācijas tiesību sistēmā nezināmas lietu tiesības parasti pielāgo līdzvērtīgām Vācijas tiesību normām saskaņā ar 31. pantu Regulā (ES) Nr. 650/2012 (ES Mantošanas regula). Vācijas tiesībās nav paredzēti īpaši procesuālie noteikumi lietu tiesību pielāgošanai.