1 Kādas lietu tiesības (in rem) var rasties mantošanas ceļā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem?
Nīderlandē ir piemērojams saistību pārejas princips. Tas nozīmē, ka mantinieki ipso jure (pēc likuma) pārņem mirušā mantiskās attiecības. Īpašumtiesības uz mantojuma aktīviem un parādiem pilnā apmērā tiek nodotas mantiniekiem, kuri ir pieņēmuši mantojumu.
Saistību pāreja ir reglamentēta Civilkodeksa (Burgerlijk Wetboek) (BW) 4:182. pantā.
BW 4:182. pantā ir noteikts:
- Personas nāves gadījumā mantinieki ipso jure manto šīs personas nododamās tiesības, īpašumus un turējumus. Pirmo teikumu nepiemēro, ja mirušā atstātais mantojums ir sadalīts saskaņā ar 13. pantu. Šādā gadījumā laulātais ipso jure manto mirušā īpašumu un turējumus.
- Mantinieki ipso jure pārņem mirušā parādus, kas nāves brīdī nav dzēsti. Ja parāda atmaksa ir dalāma, katrs mantinieks atbild par parāda daļu, kas atbilst saņemtajai mantojuma daļai, ja vien mantinieki nav solidāri atbildīgi.
Ja mantojums tiek likumiski sadalīts (wettelijke verdeling), pārdzīvojušais laulātais/reģistrētais partneris pārņem visus aktīvus un parādus, bet bērni saņem tikai naudas prasījumu. Pēcnācēji nav atbildīgi par mantojuma parādiem. Par parādiem atbild tikai pārdzīvojušais laulātais/reģistrētais partneris.
Saistību pārejas princips nozīmē, ka mantošana pati par sevi nerada lietu tiesības vai īpašumtiesības. Mantojuma masa Nīderlandē nav uzskatāms par atsevišķu īpašumu. Attiecībā uz rīcību ar mantojuma aktīviem nav noteikti nekādi ierobežojumi, un mantojuma masu nevar apķīlāt. Tomēr ir iespējama atsevišķu mantu no mantojuma masas apķīlāšana mantinieku starpā.
2 Vai šādas lietu tiesības (in rem) tiek reģistrētas nekustama vai kustama īpašuma reģistrā un, ja tā, vai šāda reģistrācija ir obligāta? Kurā reģistrā vai reģistros tās reģistrē un kādas ir reģistrācijai izvirzītās prasības un piemērotā kārtība?
Tā kā pats mantojums nav atsevišķs īpašums, reģistrācija nav nepieciešama.
Tomēr mantošanas apliecību vai Eiropas mantošanas apliecību var reģistrēt Zemes reģistrā (sk. Zemes reģistra likuma (Kadasterwet) 27. un 27.a pantu). Šādi mantinieki var darīt zināmu, ka īpašnieks ir miris un ka viņi ir pilnā apmērā pārņēmuši īpašumtiesības. Tomēr reģistrācija nav jāveic obligāti. Arī bez reģistrācijas īpašumtiesības tiek pārņemtas ipso jure. Ja mantinieki pēc tam sadala mantojuma aktīvus, ir nepieciešama oficiāla nodošana (levering). Tā ir konkrētu īpašumtiesību pārņemšana. Sadalīšana ir reglamentēta BW 3:186. pantā.
BW 3:186. pantā ir noteikts:
- Lai nodotu katram īpašniekam tam pienākošās daļas, ir jāveic oficiāla nodošana tādā pašā veidā, kāds ir noteikts pārņemšanai.
- Viena īpašnieka iegūtā daļa piešķir tādas pašas īpašumtiesības, kādas bija kopīpašniekiem pirms sadalīšanas.
BW 3:89. pantā ir noteikts, ka nekustamā īpašuma vai ierobežotu tiesību oficiālai nodošanai ir vajadzīgs notariāls akts, kas ir jāreģistrē publiskajos reģistros.
BW 3:89. pantā ir noteikts:
- Oficiālo nodošanu, kas nepieciešama nekustamā īpašuma nodošanai, veic ar notariālu aktu, kurš šim nolūkam sastādīts starp pusēm, pēc tam to reģistrējot attiecīgajos publiskajos reģistros. Aktu var reģistrēt gan īpašumtiesību saņēmējs, gan persona, kas nodod īpašumtiesības.
- Oficiālās nodošanas aktā precīzi jānorāda nododamās tiesības; ar pārņemšanu nesaistītus papildu nosacījumus aktā var neiekļaut.
- Ja oficiālās nodošanas akta sastādīšanā kādu no pusēm pārstāv pilnvarots pārstāvis, aktā iekļauj precīzu norādi uz pilnvaru.
- Šā panta noteikumus mutatis mutandis piemēro oficiālajai nodošanai, kas nepieciešama citu reģistrētu īpašumu pārņemšanai.
3 Kādas ir ar lietu tiesību (in rem) reģistrāciju saistītās sekas?
Sk. iepriekš.
4 Vai ir spēkā īpaši noteikumi un procedūras, lai pielāgotu lietu tiesību (in rem), uz ko persona ir tiesīga saskaņā ar mantošanai piemērojamiem tiesību aktiem, gadījumā, ja tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā persona atsaucas uz attiecīgo tiesību, šāda lietu tiesība (in rem) nav zināma?
Nē, BW vai Zemes reģistra likumā šādu īpašu prasību nav.