Ja bērns ir nelikumīgi aizvests vai tiek nelikumīgi paturēts citā dalībvalstī, nevis tajā, kur atradās bērna pastāvīgā dzīvesvieta pirms nolaupīšanas, piemēro 1980. gada Hāgas konvenciju, ko papildina Briseles IIb regulas III un IV nodaļa.
Kā ES noteikumi palīdz novērst bērnu nolaupīšanu?
Tās valsts tiesa, kurā pirms nolaupīšanas atradās bērna pastāvīgā dzīvesvieta, joprojām būs atbildīga par jautājumiem, kas saistīti ar vecāku atbildību, piemēram, par aizgādību un saskarsmes tiesībām, līdz tiks izskatīta nolaupīšanas lieta. Šāds risinājums izvēlēts, lai izvairītos no tā, ka viens no vecākiem nolaupa bērnu cerībā, ka viņa valsts tiesa varētu pieņemt labvēlīgāku spriedumu.
Kā vecāks var atgūt nolaupītu bērnu?
Visās ES valstīs darbojas centrālās iestādes, kas palīdz vecākiem, kuru bērns nolaupīšanas rezultātā aizvests uz citu valsti. Ir iespējams sākt procedūru bērna atpakaļatdošanai. Tādā gadījumā tiesai ir jāpieņem lietā nolēmums sešās nedēļās no brīža, kad lieta nonāk tiesā. Tiesai tiesvedības gaitā būtu jānodrošina uzklausīšana bērnam, kas pats spēj formulēt savu viedokli.
Vai tās valsts tiesa, uz kuru bērns aizvests, var atteikt bērna atpakaļatdošanu?
Tās valsts tiesa, uz kuru bērns aizvests, var iebilst pret bērna atpakaļatdošanu tikai šādos gadījumos:
- kad bērna aizvešana vai aizturēšana nav nelikumīga (1980. gada Hāgas konvencijas 3. pants);
- kad atstātais vecāks bērna aizvešanas laikā faktiski neizmantoja savas tiesības uz aizbildnību (1980. gada Hāgas konvencijas 13. panta pirmās daļas a) punkts);
- ja pastāv nopietns risks, ka atdošana bērnam sagādās fizisku vai psiholoģisku kaitējumu (1980. gada Hāgas konvencijas 13. panta pirmās daļas b) punkts). Tomēr atgriešanu nedrīkst kavēt, ja bērna aizsardzībai ir veikti piemēroti pasākumi. Ja tiesa lemj, ka bērns nav jāatgriež, tai jāsazinās ar tās valsts tiesu, no kuras bērns tika aizvests (Briseles IIb regulas 27. panta 3. punkts);
- ja bērns iebilst pret atgriešanos (1980. Hāgas konvencijas 13. panta otrā daļa);
- ja atgriešanos nepieļauj pieteikuma saņēmējvalsts pamatprincipi par cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzību (1980. gada Hāgas konvencijas 20. pants).
Pēc tam tās valsts tiesa, no kuras bērns tika nolaupīts, pieņems galīgo lēmumu, ņemot vērā otras tiesas sniegtos pierādījumus un pamatojumu. Tiesnesim arī jāuzklausa bērns un abas puses.
Vai tiesas nolēmums būs automātiski izpildāms?
Izcelsmes valsts tiesas galīgais nolēmums tiek automātiski atzīts un ir izpildāms citā ES valstī bez nepieciešamības pasludināt izpildāmību (“exequatur atcelšana”) – ar nosacījumu, ka tiesnesis ir izdevis atbilstošu apliecību, kas paredzēta Briseles IIb regulā.
Prakses rokasgrāmata par regulas “Brisele IIb” piemērošanu ir pieejama šajā lapā: Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla publikācijas
Radniecīgas saites:
- Ienākošo atpakaļatdošanas lietu apstrāde, ko veic centrālās iestādes
- Ienākošo atpakaļatdošanas lietu apstrāde, ko veic tiesas
- Kā atrast centrālo iestādi savā ES valstī un citu svarīgu informāciju
- Prakses rokasgrāmata par regulas “Brisele IIb” piemērošanu
- Brošūra par vecāku veiktu bērna prettiesisku pārrobežu aizvešanu
- Mediācija ģimenes lietās
- Hāgas Konferences specializētā sadaļa par bērnu nolaupīšanu