1. Kādi ES noteikumi ir piemērojami?
Ja bērns ir aizvests uz dalībvalsti vai turēts dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā bērns parasti dzīvoja pirms nolaupīšanas, un tādējādi ir pārkāptas citas personas aizgādības tiesības, piemēro 1980. gada Hāgas konvenciju, ko papildina regulas “Brisele IIb” III un IV nodaļa. Regulu piemēro visās ES valstīs, izņemot Dāniju.
Praktiskā rokasgrāmata regulas “Brisele IIb” piemērošanai atrodama šajā lapā: ETST publikācijas.
2. Kas ir centrālās iestādes, un kā var iesniegt atpakaļatdošanas pieteikumus?
Centrālās iestādes ir publiskas struktūras, ko katra dalībvalsts izraudzījusies, lai atvieglotu administratīvo un tiesu iestāžu sadarbību pārrobežu ģimenes lietās. Lai noteiktu savas dalībvalsts centrālo iestādi, uzklikšķiniet uz saites šīs lapas lejasdaļā.
Jebkura persona, institūcija vai cita iestāde, kas paziņo par bērna aizvešanu vai aizturēšanu, pārkāpjot tiesības uz aizbildnību [aizgādības tiesības], var iesniegt pieteikumu palīdzības saņemšanai bērna pastāvīgās dzīvesvietas centrālajai iestādei vai jebkuras citas dalībvalsts centrālajai iestādei, lai nodrošinātu bērna atgriešanos.
Pieteikumā ietver šādas ziņas:
- informācija par pieteikuma iesniedzēja, bērna un personas, par kuru tiek apgalvots, ka tā ir aizvedusi vai aizturējusi bērnu, identitāti;
- ja pieejams, bērna dzimšanas datums;
- iemesli, uz kuriem ir balstīts prasītāja prasījums par bērna atpakaļatdošanu;
- visa pieejamā informācija par bērna atrašanās vietu un tās personas identitāti, pie kuras bērns, domājams, atrodas.
Atpakaļatdošanas pieprasījums saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju ir pieejams šeit.
3. Kādas ir centrālo iestāžu galvenās funkcijas bērnu nolaupīšanas lietās?
Centrālajām iestādēm ir atbalsta loma visā atgriešanas procesā. Tās sadarbojas ar centrālajām iestādēm citās dalībvalstīs un veicina sadarbību starp kompetentajām tiesu un administratīvajām iestādēm, tādējādi veicinot bērna ātru atpakaļatdošanu.
Centrālās iestādes jo īpaši var:
- palīdziet noteikt bērna atrašanās vietu, ja tā nav zināma;
- sazināties ar otru vecāku vai iestādēm citā dalībvalstī;
- veicināt starpniecību un citus alternatīvas strīdu izšķiršanas līdzekļus;
- sniegt informāciju par juridiskajām procedūrām un pieejamo juridisko palīdzību;
- pārsūtīt pieteikumu kompetentajai tiesai;
- visā procedūras laikā sadarboties ar tiesām un iestādēm abās dalībvalstīs.
4. Kā notiek centrālo iestāžu sadarbība?
Kad centrālā iestāde saņem pilnīgu atpakaļatdošanas pieteikumu, tā to nekavējoties pārsūta tās dalībvalsts centrālajai iestādei, uz kuru bērns aizvests.
Saņēmējai centrālajai iestādei piecu darbadienu laikā jāapstiprina pieteikuma saņemšana un jānorāda, kādi sākotnējie pasākumi tiek veikti. Vajadzības gadījumā var pieprasīt papildu dokumentus.
Saņēmēja centrālā iestāde tad vai nu pārsūtīs pieteikumu kompetentajai tiesai, vai informēs pieteikuma iesniedzēju par pasākumiem, kas jāveic, lai uzsāktu atpakaļatdošanas procedūru. Tas attiecīgā gadījumā varētu ietvert kompetentās tiesas norādīšanu, informācijas sniegšanu par juridiskās palīdzības vai juridiskās pārstāvības pieejamību vai informēšanu par iespēju atrisināt jautājumu izlīguma ceļā.
Lai iegūtu sīkāku informāciju par konkrēto valsti, uzklikšķiniet uz šīs valsts karoga.
5. Saistītās saites
- Ienākošo atpakaļatdošanas lietu apstrāde, ko veic tiesas
- Kā atrast centrālo iestādi savā ES valstī un citu svarīgu informāciju
- Prakses rokasgrāmata par regulas “Brisele IIb” piemērošanu
- Brošūra par vecāku veiktu bērna prettiesisku pārrobežu aizvešanu
- Mediācija ģimenes lietās
- Hāgas Konferences specializētā sadaļa par bērnu nolaupīšanu