Maksātnespēja un bankrots

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Maksātnespējas procesu var ierosināt pret komersantiem (privātpersonām vai uzņēmumiem), ja:

a) trijos gados pirms piespiedu maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas vai vienošanās ar kreditoriem tiem ir līdzekļi 300 000,00 EUR apmērā vai vairāk;

b) katrā no trim gadiem pirms piespiedu maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas vai vienošanās ar kreditoriem tiem ir gada bruto ienākumi 200 000,00 EUR apmērā vai vairāk;

c) to kopējās parādsaistības (piespiedu maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas vai vienošanās ar kreditoriem dienā) ir 500 000,00 EUR vai vairāk (neatkarīgi no dienas, kad tās radušās).

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

a) lai uzsāktu piespiedu maksātnespējas procesu, uzņēmumam ir jābūt maksātnespējīgam. Pieteikumu var iesniegt:

• parādnieks (vai administratīvas struktūras vai iestādes, kas veic komersanta pārraudzības un uzraudzības funkcijas),
• kreditors,
• prokurors;

b) lai panāktu mierizlīgumu ar kreditoriem (concordato preventivo), uzņēmumam ir jābūt nonākušam grūtībās (t. i., tam ir finansiālas grūtības, kas nav pietiekami smagas, lai izraisītu maksātnespēju) vai maksātnespējīgam, un to var pieprasīt tikai parādnieks.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Procedūra skar visus aktīvus, izņemot šādus aktīvus:

1. nepārprotami personisku mantu un tiesības;
2. uzturlīdzekļus, atalgojumu, pensijas, algas un parādnieka darbā nopelnīto tādā apmērā, ko tiesa noteikusi viņa un viņa ģimenes iztikas nodrošināšanai;
3. ienākumus no parādnieka bērnu mantas likumīga lietojuma, līdzekļu fondus ģimenes vajadzībām (fondo patrimoniale) un no tiem gūtos ienākumus, izņemot Civilkodeksa 170. pantā paredzētos gadījumus;
4. priekšmetus, ko saskaņā ar likumu nedrīkst apķīlāt.

Procesā iekļautā manta ietver arī visus aktīvus, ko parādnieks iegūst pēc procesa ierosināšanas, bet neietver saistības, kas radušās, lai iegūtu un saglabātu šos aktīvus.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Maksātnespējas procesa administratoram ir tiesības/pienākums pārvaldīt aktīvus, pārdot tos un no pārdošanas gūtos ienākumus sadalīt starp kreditoriem.

Parādnieks var sazināties ar administratoru, lai noskaidrotu informāciju, un var apstrīdēt administratora un tiesas nozīmēta saņēmēja veiktos pasākumus, taču tikai tad, ja tie ir pieņemti, pārkāpjot likumu (tādējādi izslēdzot gadījumus, kad tie veikti lietderības apsvērumu dēļ).

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Vienas un tās pašas personas parādu un pretprasību (controcredito), kas attiecas uz tiesvedību, var savstarpēji dzēst, ja tie ir radušies pirms tiesvedības uzsākšanas.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Parasti līgumi tiek apturēti, ja ir uzsākta piespiedu maksātnespējas procedūra. Administrators var izlemt, vai pārņemt vai izbeigt līgumu.

Noteiktiem līgumu veidiem ir paredzēti īpaši noteikumi, un atkarībā no konkrētā gadījuma tie tiek vai nu automātiski izbeigti piespiedu maksātnespējas procedūras uzsākšanas rezultātā, vai tiek turpināti bez apturēšanas.

Vispārējais noteikums par mierizlīgumu ar kreditoriem ir tāds, ka līguma izpilde tiek turpināta, ja vien parādnieks nepieprasa, lai tiesa to aptur vai izbeidz.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Parasti kreditors nevar uzsākt vai turpināt piedziņas procedūru vai pagaidu tiesiskās aizsardzības procesu attiecībā uz aktīviem, kas iesaistīti tiesvedībā pēc tās uzsākšanas, izņemot gadījumus, kad administrators nolemj tos pārņemt.

Kreditori var celt prasību pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas tikai tad, ja administrators nerīkojas, t. i., (tīšuprāt vai nolaidības dēļ) neveic šādu darbību.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Piespiedu maksātnespējas procedūras uzsākšana pārtrauc notiekošu tiesvedību, kuru pēc tam var atsākt.

Tiesas prāvas, ko kreditors ierosinājis pret personu, uz kuru vēlāk tiek attiecināta tiesas noteikta maksātnespēja, var turpināt tikai administrators, un tiek ievērota šai procedūrai raksturīgā prioritārā kārtība.

Parādnieks var iejaukties tikai izņēmuma gadījumos.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Kreditoru komiteju piespiedu maksātnespējas procedūras laikā veido trīs vai pieci kreditori, un tai ir ievērojamas pilnvaras. Proti, tā:

• dod atļauju darījumiem, parāda samazināšanai, īpašu vienošanos slēgšanai, strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā, atzīst trešo pušu tiesības, hipotēku atcelšanu, ķīlas atgriešanu, drošības naudas atbrīvošanu, mantojuma un dāvanu pieņemšanu un visas citas īpašās administrēšanas darbības;
• uzrauga administratora darbības un var pieprasīt, lai tiesa tos atlaiž;
• apstiprina likvidācijas plānu;
• atļauj administratoram pārņemt vai izbeigt spēkā esošu līgumu dienā, kad tiek uzsākta piespiedu maksātnespējas procedūra;
• piedalās maksātnespējīgās personas mantas inventarizācijas darbībās;
• piekļūst visiem ar procesu saistītajiem dokumentiem;
• pilnvaro administratoru izslēgt no aktīviem vienu vai vairākus aktīvus vai izbeigt likvidāciju, ja likvidācija ir izteikti neizdevīga;
• pieprasa tiesas ieceltam saņēmējam apturēt aktīvu pārdošanu.

Papildus iepriekš minētajām aktīvajām administratora pilnvarām kreditoru komiteja pauž viedokli par tiesas iecelta saņēmēja veiktajiem pasākumiem, proti:

• atļauj nodrošinātiem kreditoriem pārdot aktīvus, kas turēti kā nodrošinājums;
• atļauj tiesas ieceltajam saņēmējam turpināt uzņēmuma pagaidu vadīšanu (kreditoru komitejai turpināšana ir jāapstiprina);
• atļauj tiesas ieceltajam saņēmējam uzņēmumu iznomāt (kreditoru komitejai iznomāšana ir jāapstiprina).

Kreditoru komiteju ieceļ ar apstiprinošu spriedumu saskaņā ar vienošanos, kas panākta ar kreditoriem attiecībā uz likvidāciju, un tai ir tādas pašas pilnvaras, ja tas ir saderīgi.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Administratoram ir tiesības (ar iepriekšēju atļauju):

• turpināt vadīt uzņēmumu vai noteiktus tā segmentus;
• iznomāt uzņēmumu vai noteiktus tā segmentus;
• pārdot visus aktīvus, lai no pārdošanas gūtos ienākumus sadalītu starp kreditoriem;
• izlemt nepārdot vai nepārņemt īpašumā aktīvus ar zemu vērtību.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Katrs kreditors neatkarīgi no tā līmeņa un prasījuma summas var lūgt tiesu uzsākt piespiedu maksātnespējas procedūru pret parādnieku. Kreditoram nav vajadzīgs izpildes rīkojums; svarīgi, lai prasījums būtu pamatots ar dokumentāriem pierādījumiem.

Visiem kreditoriem (ieskaitot tos, kuri ir pieprasījuši sākt maksātnespējas procesu un to ir panākuši) ir jāpieprasa savu prasījumu atzīšana pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Kreditori savus prasījumus var iesniegt nepastarpināti, bez juridiskās pārstāvības.

Pieteikumos ir jāietver prasījuma dokumentārais pierādījums, un tie ir jāiesniedz elektroniski (nosūtot sertificētu elektronisko pastu administratoram).

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

No aktīvu pārdošanas gūtos ienākumus sadala starp visiem kreditoriem, ņemot vērā to prioritāro secību.

Summas parasti izmaksā šādā secībā:

1. iepriekš atskaitāmi prasījumi,
2. preferenciāli prasījumi (tiesību akti piešķir prioritāti hipotēkām, vērtspapīriem un vispārīgiem vai īpašiem preferenciāliem prasījumiem attiecībā uz dažiem vai visiem aktīviem),
3. nenodrošināti prasījumi,
4. atliktie prasījumi.

Ja (kā tas ir gandrīz vienmēr) ieņēmumi nav pietiekami, lai apmierinātu visus prasījumus, tie tiek sadalīti, nevis pamatojoties uz prasījuma summu, bet saskaņā ar iepriekš noteikto secību. Pēc tam katrā prasījumu kategorijā tiek ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips, kas nozīmē, ka piešķīrumi tiek veikti, pamatojoties uz prasījuma summu.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Piespiedu maksātnespējas process ir pabeigts, ja:

• nav iesniegti prasījumi;
• visi prasījumi ir apmierināti;
• visi no aktīvu pārdošanas gūtie ienākumi ir sadalīti;
• ir noskaidrots, ka nav aktīvu, kurus varētu pārdot, vai citu ienākumu.

Procesa slēgšanai tiek piemēroti īpaši pasākumi, ja īpašums ir apķīlāts vai konfiscēts saskaņā ar tiesību aktiem, kas vērsti pret mafiju.

Kad piespiedu maksātnespējas process ir pabeigts, parādnieks atgūst spēju ierosināt prasību un atbildēt uz prasību, kā arī var iegūt aktīvus, kurus neapķīlās administrators.

Mierizlīgums ar kreditoriem un piespiedu maksātnespējas process beidzas, kad ir apstiprināta vienošanās starp parādnieku un kreditoriem. Tomēr, ja vienošanās paredz aktīvu likvidāciju (concordato liquidatorio), procedūra turpinās ar pārdošanu un tādējādi tiek noslēgta pēc tam, kad visi aktīvi ir pārdoti un ieņēmumi ir sadalīti kreditoriem.

Kad mierizlīgums ar kreditoriem un piespiedu maksātnespējas process ir pabeigts, parādnieks tiek atbrīvots no visiem saviem parādiem.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Kad piespiedu maksātnespējas process ir pabeigts, kreditori var celt prasību pret parādnieku, lai atgūtu atlikušo parādu (t. i., to parāda daļu, ko administrators nav atmaksājis), ja vien nav apstiprināta saistību dzēšana, un tādā gadījumā kreditori vairs nevar vērst nekādu prasījumu pret parādnieku.

Kad mierizlīgums ar kreditoriem ir pabeigts, kreditori vairs nevar vērst nekādu prasījumu pret parādnieku. Taču gadījumā, ja parādnieks nepilda savas saistības, kreditori var pieprasīt vienošanās izbeigšanu. Pieteikums jāiesniedz viena gada laikā pēc termiņa, kas noteikts pēdējām saistībām saskaņā ar vienošanos. Vienošanās izbeigšana nav atļauta, ja saistību neizpilde ir maznozīmīga.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Maksātnespējas procesa izmaksas sedz no pašā maksātnespējas procesā iegūtajiem līdzekļiem, izmaksājot no ienākumiem, kas iegūti no aktīvu pārdošanas.

Ja mantas nav, administratora atalgojumu un administratoram radušās izmaksas sedz valsts.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Bezmaksas darbībām un maksājumiem, ko parādnieks veicis pēc piespiedu maksātnespējas procedūras pieteikuma iesniegšanas vai divu gadu laikā pirms tam, nav juridiska spēka attiecībā uz kreditoriem.

Darbības, ko parādnieks veicis pēc piespiedu maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas, iepriekšējā gadā vai sešus mēnešus pēc tam, atkarībā no konkrētā gadījuma var tikt atsauktas.

Tiesiskās darbības, ko parādnieks veic pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas, ir spēkā neesošas.

Īpašās pārvaldības darbības, kas tiek veiktas vienošanās ar kreditoriem laikā un bez tiesas atļaujas, ir spēkā neesošas.