1 Pierādīšanas pienākums
1.1 Kādi ir pierādīšanas pienākuma noteikumi?
Prasītājam ir jāpierāda fakti, kas nepieciešami prasības pamatošanai, savukārt atbildētājam ir pienākums pierādīt prasības atspēkojumu. Puse, kas neiesniedz pierādījumus, riskē, ka tās prasības netiks atzītas par pierādītām.
1.2 Vai pastāv noteikumi, kas atbrīvo noteiktus faktus no pierādīšanas pienākuma? Kādos gadījumos? Vai ir iespējams iesniegt pierādījumus, lai pierādītu, ka kāds juridisks pieņēmums, nav pareizs?
Vispārpieņemti fakti nav jāpierāda. Turklāt vispāratzīti fakti vai fakti, kas tiesai ex officio ir zināmi, nav jāpierāda. Protams, var iesniegt pierādījumus par pretējo.
1.3 Kādā apmērā tiesai ir jābūt pārliecinātai par kādu faktu, lai tā varētu pamatot savu spriedumu ar šo faktu?
Šajā sakarā tiesību aktos ir vienīgi noteikums, ka pēc visu atklāto faktu rūpīgas apsvēršanas tiesai ir jāizlemj, kas lietā uzskatāms par patiesību. Somijā piemēro pierādījumu brīvas izvērtēšanas principu, tādēļ svarīga ir atbilstošu pierādījumu iesniegšana tiesā.
2 Pierādījumu iegūšana
2.1 Vai pierādījumi vienmēr jāiesniedz kādai no lietas pusēm, vai arī atsevišķos gadījumos tiesnesis var iegūt pierādījumus pēc savas iniciatīvas?
Praksē ieinteresētajām pusēm pašām ir jāiegūst pierādījumi, uz kuriem tās vēlas atsaukties. Tiesību aktos ir atļauts arī tiesai izlemt par pierādījumu iegūšanu pēc savas iniciatīvas. Tomēr tiesa nevar pēc savas iniciatīvas un pret abu ieinteresēto pušu gribu uzdot nopratināt jaunu liecinieku vai iesniegt dokumentu, ja izskatāmajā lietā ir iespējama vienošanās ārpus tiesas.
Konkrētās lietās, piemēram, par paternitāti, tiesai ir arī pienākums nodrošināt, ka ir iegūti visi nepieciešamie pierādījumi.
2.2 Ja kādas puses lūgums pieņemt pierādījumu tiek apmierināts, kas noteik tālāk?
Pierādījumi tiek uzklausīti galvenajā tiesas sēdē.
2.3 Kādos gadījumos tiesa var noraidīt puses lūgumu pieņemt pierādījumu?
Tiesa var noraidīt šādu pieteikumu, ja, piemēram, pierādījumi nav būtiski vai ja attiecīgais jautājums lietā jau ir pierādīts. Pieteikumu pierādījumu iegūšanai var noraidīt arī tad, ja tas ir iesniegts pārāk vēlu.
2.4 Kādi ir dažādie pierādījumu veidi?
Dažādi pierādījumu veidi ir ieinteresēto pušu, liecinieku un ekspertu uzklausīšana, rakstisku pierādījumu un ekspertu atzinumu iesniegšana un pārbaude.
2.5 Kādas ir metodes, lai iegūtu pierādījumus no lieciniekiem, un vai tās atšķiras no metodēm, kādas izmanto, lai iegūtu pierādījumus no lieciniekiem, kas ir eksperti? Kādi ir noteikumi attiecībā uz rakstveida pierādījumu un eksperta atzinuma/viedokļa iesniegšanu?
Liecinieku un ekspertu mutisko liecību izvērtēšana neatšķiras no eksperta sniegta rakstiska atzinuma izvērtēšanas. Tomēr tiesas nepieņem rakstiskus paziņojumus no lieciniekiem.
2.6 Vai kādas noteiktas pierādīšanas metodes ir nozīmīgākas par citām?
Ierobežojumu nav. Tiesai ir rīcības brīvība pierādījumu izvērtēšanā.
2.7 Vai noteiktu faktu pierādīšanai ir obligāti jāizmanto noteikta veida pierādīšanas metodes?
Nē.
2.8 Vai lieciniekam saskaņā ar likumu ir pienākums sniegt liecību?
Parasti liecinieks nevar atteikties sniegt liecību.
2.9 Kādos gadījumos liecinieks var atteikties sniegt liecību?
Ieinteresētās puses laulātais, saderinātais un tiešie augšupējie un lejupējie radinieki, kā arī ieinteresētās puses brāļi un māsas, un viņu laulātie, vai ieinteresētās puses adoptētāji un adoptētie bērni ir tiesīgi atteikties liecināt. Turklāt tiesību aktos ir paredzētas dažādas citas situācijas, kad lieciniekam ir tiesības vai pienākums atteikties liecināt.
2.10 Vai pret personu, kura atsakās liecināt, var piemērot sankcijas vai likt sniegt liecību piespiedu kārtā?
Lieciniekam, kurš bez likumīga iemesla atsakās liecināt, var likt izpildīt šo pienākumu, pretējā gadījumā piemērojot naudas sodu. Ja liecinieks joprojām atsakās liecināt, tiesa var likt viņu aizturēt tik ilgi, kamēr viņš piekrīt liecināt.
2.11 Vai ir personas, no kurām nedrīkst iegūt liecības?
Tiesa var izlemt, vai, piemēram, persona, kas jaunāka par 15 gadiem, vai persona ar garīgās attīstības traucējumiem būtu uzklausāma kā liecinieks.
Dažas personu grupas, piemēram, ārsti un advokāti, nevar liecināt par jautājumiem, kas saistīti ar viņu profesionālo pienākumu ievērot konfidencialitāti.
2.12 Kāda ir tiesneša un pušu loma, uzklausot liecinieku? Kādos apstākļos liecinieku var uzklausīt videokonferencē vai ar citu tehnisku līdzekļu palīdzību?
Parasti liecinieku vispirms izjautā tā puse, kas viņu ir uzaicinājusi. Pēc tam tiesības izjautāt liecinieku ir otrai pusei. Kad abas puses ir izjautājušas liecinieku, tiesa un ieinteresētās puses var uzdot lieciniekam papildu jautājumus.
Liecinieku var uzklausīt, izmantojot videokonferenci vai citu piemērotu telesakaru tehnoloģiju, kas nodrošina audiovizuālu saikni starp sēdes dalībniekiem, ja tiesa to uzskata par atbilstošu. Šādu procedūru var izmantot gadījumos, kad, piemēram, liecinieks nevar personīgi ierasties tiesā vai ja viņa ierašanās ir saistīta ar nesamērīgiem izdevumiem, vai ja liecinieks ir jaunāks par 15 gadiem. Konkrētās situācijās liecinieku var izjautāt arī pa tālruni.
3 Pierādījuma izvērtēšana
3.1 Ja puse liecību ieguvusi nelikumīgi, vai tiesai ir kādi ierobežojumi sprieduma pieņemšanā?
Tiesību aktos nav paredzēti īpaši norādījumi attiecībā uz šādiem apstākļiem. Tiesai pēc sava ieskata jāizlemj, cik nozīmīgi būs šādi pierādījumi.
3.2 Ja esmu viena no lietas pusēm, vai mans paziņojums tiks uzskatīts par liecību?
Jā. Ieinteresētās puses var brīvi uzklausīt pierādījumu sniegšanas nolūkā, un civillietā pēc zvēresta nodošanas viņas var uzklausīt saistībā ar faktiem, kam ir īpaša nozīme lietas izšķiršanā. Ieinteresētās puses paziņojums, kas sniegts kā pierādījums, tiks izvērtēts pēc tādiem pašiem kritērijiem kā liecinieka liecība.
4 Vai šī dalībvalsts saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 2. panta 1. punktu ir norādījusi citas iestādes, kas ir kompetentas iegūt pierādījumus tiesvedības civillietās vai komerclietās nolūkiem atbilstoši regulai? Ja ir, kādās tiesvedībās tās ir kompetentas iegūt pierādījumus? Vai tās var tikai pieprasīt pierādījumu iegūšanu vai arī palīdzēt pierādījumu iegūšanā, pamatojoties uz citas dalībvalsts pieprasījumu? Skatīt arī paziņošanu saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 2. panta 1. punktu
Somija nav izraudzījusies nevienu citu iestādi.
Noderīgas saites
Pierādījumu iegūšana (Tieslietu ministrija)
Brošūra Liecināšana tiesā (Tieslietu ministrija)