1 Vai ir iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, vai nu piedaloties tiesai dalībvalstī, kas iesniedz pieprasījumu, vai minētās dalībvalsts tiesai pierādījumus iegūstot tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?
Lai gan Slovākijas tiesību aktos nav īpašu noteikumu, kuros paredzēts, ka pierādījumus var iegūt ar iesniedzējas dalībvalsts tiesas līdzdalību, nav arī noteikumu, kas to aizliegtu. Saskaņā ar procesuālajiem noteikumiem tiesa iegūst pierādījumus tiesas sēdē, kā arī, ja iespējams, ārpus tiesas sēdes (Civilprocesa kodeksa (Civilný sporový poriadok) 188. pants). Tiesa ar pušu piekrišanu var rīkot nopratināšanu videokonferencē vai ar citu sakaru tehnoloģiju palīdzību. (Civilprocesa kodeksa 175. pants). Lietas dalībniekiem principā ir tiesības piedalīties pierādījumu iegūšanas procesā.
Nav īpašas procedūras pierādījumu iegūšanai videokonferencē (izņemot iepriekš aprakstīto). Tāpēc piemēro tikai Regulu par pierādījumu iegūšanu (Nariadenie o výkone dôkazu), Civilprocesa kodeksu un Tiesu administratīvo un sekretariāta kodeksu (Spravovací a kancelársky poriadok pre súdy) (2015. gadā — Slovākijas Tieslietu ministrijas 2005. gada 11. novembra Dekrētu Nr. 543 par rajona tiesu (okresné súdy), apgabaltiesu (krajské súdy), speciālo tiesu (Špeciálny súd) un militāro tiesu (vojenské súdy) administratīvo un sekretariāta kodeksu).
Visus pārējos jautājumus risina, panākot vienošanos starp attiecīgajām tiesām ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla atbalstu.
2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?
Slovākijas tiesību aktos nav paredzēti ierobežojumi attiecībā uz personām, kuras var nopratināt videokonferencē. Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 187. pantu par pierādījumu var kalpot jebkas, kas var palīdzēt pienācīgi noskaidrot lietas apstākļus un kas iegūts likumīgā ceļā. Nopratināt var puses, lieciniekus un ekspertus.
Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 203. pantu pierādījumu iegūšanā jāievēro pienākums saglabāt slepenas informācijas konfidencialitāti.
Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 38. pantu, ja kāda no pusēm ir nepilngadīga, tiesa ņem vērā šīs puses viedokli. Nepilngadīgās personas viedokli noskaidro ar šīs personas pārstāvja vai attiecīgās bērnu sociālās aizsardzības un sociālās aizbildnības kompetentās aizsardzības iestādes palīdzību vai nopratinot nepilngadīgo personu, arī bez vecāku klātbūtnes. Īpaši ierobežojumi nepārprotami ir atkarīgi no bērna vecuma un tiesas izvēlētās nopratināšanas metodes.
3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?
Ierobežojumu nav, izņemot tos ierobežojumus, kas saistīti ar pierādījumu raksturu (to, ka videokonferences režīmā nevar veikt telpu pārmeklēšanu u. c.).
4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?
Pierādījumus parasti iegūst tiesas sēdē (Civilprocesa kodeksa 188. pants), un tiesas sēdes parasti notiek tiesas ēkā (25. pants saistībā ar Tiesu administratīvā un sekretariāta kodeksa 35. pantu). Tehnisku apsvērumu dēļ būtu sarežģīti rīkot nopratināšanu citur.
5 Vai ir atļauts ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja ir – vai ir pieejamas atbilstošās iekārtas?
Ar videokonferenču iekārtām videokonferences var arī ierakstīt. Tomēr saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 175. pantu mutiska nopratināšana videokonferences režīmā var notikt tikai ar pušu piekrišanu. Šādu skaņas ierakstu glabā datu nesējā, kas ir daļa no lietas materiāliem.
6 Kādā valodā būtu jānotiek tiesas sēdei: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?
Šis jautājums nav konkrēti attiecināms uz pierādījumu iegūšanu ārvalstīs vai videokonferencē. Ja nopratināšana saskaņā ar 12.–14. pantu notiek saskaņā ar vispārējiem noteikumiem, Slovākijā tiesas sēdes vienmēr notiek valsts valodā un vajadzības gadījumā tiek nodrošināti tulka pakalpojumi.
Ja tiesa pierādījumus iegūst tieši, ievērojot 19. un 20. pantu, tas notiek tiesas oficiālajā valodā.
7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu un kur viņiem būtu jāatrodas, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?
Ja nopratināšana notiek videokonferencē saskaņā ar 12.–14. pantu un ir nepieciešama mutiskā tulkošana (piem., tiesa, nopratina personu no Francijas, kura dzīvo Slovākijas Republikā), tulku nodrošinās Slovākijas tiesa, taču prasīs iesniedzējai tiesai atmaksāt izmaksas saskaņā ar regulas 22. panta 2. punktu. Ja videokonference notiek saskaņā ar 19. pantu, centrālā struktūra vienojas par noteikumiem ar iesniedzēju tiesu un ierosina iesniedzējai tiesai vajadzības gadījumā nodrošināt tulku. Plašāka informācija par tulkiem, kuri strādā Slovākijā, atrodama Slovākijas Republikas Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē.
8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu? Attiecībā uz abiem variantiem — nosakot uzklausīšanas dienu, cik daudz laika būtu jāatvēl, lai persona paziņojumu saņemtu pietiekami savlaicīgi?
Slovākijas tiesību aktos nav īpašu noteikumu, kas reglamentē šos jautājumus. Piemēro vispārējos noteikumus par tiesas sēžu norisi un liecinieku un pušu uzaicināšanu ar pavēsti. Tiesa parasti iegūst pierādījumus tiesas sēdē (Civilprocesa kodeksa 188. pants), un pavēste par ierašanos uz tiesas sēdi ir jāizsniedz pietiekami savlaicīgi, lai atvēlētu likumā noteikto laiku tiesas sēdes sagatavošanai. Prasības attiecībā uz pavēstēm reglamentē Tiesu administratīvā un sekretariāta kodeksa 46. panta 3. punkts. Pavēste uz nopratināšanu jāizsniedz “parasti vismaz piecas dienas pirms tiesas sēdes norises dienas” (Civilprocesa kodeksa 178. panta 2. punkts).
9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās būtu jāapmaksā?
Slovākijas tiesas nepiemēro maksu par videokonferences izmantošanu.
10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka tās dalība ir brīvprātīga?
Slovākijas tiesību aktos nav īpašu noteikumu, kas reglamentē šos jautājumus. Parasti tiesas sēdes sākumā tiesai ir jāinformē persona par tās procesuālajām tiesībām un pienākumiem, izņemot gadījumus, kad personu pārstāv advokāts vai lietas dalībnieks ir valsts, valsts iestāde vai juridiska persona, ko pārstāv persona ar juridisku izglītību (Civilprocesa kodeksa 160. pants).
11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?
Slovākijas tiesību aktos nav īpašu noteikumu, kas reglamentē šos jautājumus attiecībā uz videokonferencēm. Par īpašās procedūras piemērošanu lemj, panākot ad hoc vienošanos starp attiecīgajām tiesām. Acīmredzot ir piemērojami vispārējie noteikumi par nopratināmās personas identitātes pārbaudi (Civilprocesa kodeksa 200. pants). [Tiesa] pārbauda personas apliecības vai pases datus. Nopratināšanas sākumā tiek noskaidrota liecinieka identitāte, kā arī citi apstākļi, kas varētu ietekmēt liecinieka uzticamību (ģimenes attiecības u. c.).
12 Kādas prasības ir piemērojamas zvēresta nodošanai un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja zvērests ir vajadzīgs tiešai pierādījumu iegūšanai saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?
Slovākijas tiesību aktos ir ietverti tikai īpaši noteikumi, kas reglamentē šos jautājumus kriminālprocesā, nevis civilprocesā.
Tomēr saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 196. panta 2. punktu tiesa nopratināšanas sākumā informē liecinieku par liecības nozīmīgumu un par liecinieka tiesībām un pienākumiem (teikt tikai patiesību un neko nenoklusēt), un par nepatiesas liecības sniegšanas krimināltiesiskajām sekām.
Ja iesniedzēja tiesa pieprasa liecinieka, eksperta vai personas nopratināšanu saskaņā ar saviem tiesību aktiem, to neuzskata par esošu pretrunā Slovākijas sabiedriskajai kārtībai (ordre public). Zvēresta teksts atrodams Starptautisko privāttiesību un procesa likumā (Likuma Nr. 97/1963 58.b pants).
13 Kādi ir pasākumi, lai nodrošinātu, ka videokonferences vietā atrodas kontaktpersona, ar kuru var sazināties tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un persona, kas tiesas sēdes dienā ir pieejama videokonferenču iekārtu izmantošanai un jebkādu tehnisku problēmu risināšanai?
Visās Slovākijas tiesās ir administrators, pie kura var vērsties jautājumos par videokonferences savienojuma pārbaudes plānošanu, tiesas sēdes datumu u. c. Administrators ir apmācīts strādāt ar videokonferences iekārtu. Problēmu gadījumā administrators var sazināties ar tiesas tehnisko speciālistu un nodrošināt tehniskā speciālista klātbūtni tiesas sēdes dienā.
14 Kāda papildu informācija (ja ir) nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu?
Vajadzīga tehniskā informācija, lai izveidotu savienojumu ar iesniedzējas tiesas iekārtu, un attiecīgā gadījumā informācija par tulku.