Pierādījumu iegūšana videokonferencē

Parasti, ja tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā notiek tiesvedība, ir paredzēts ierakstīt tiesas sēdes civillietās vai komerclietās, tos pašus noteikumus piemēro uzklausīšanām, kas notiek, izmantojot videokonferenci vai citu distances saziņas tehnoloģiju. Šādā gadījumā puses būtu jāinformē par šiem noteikumiem un vajadzības gadījumā – par iespēju iebilst pret ierakstīšanu. Ieraksti būtu jāveic un jāglabā drošā veidā, un būtu jāgarantē, ka tie netiks publiski izplatīti.

1 Vai ir iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, vai nu piedaloties tiesai dalībvalstī, kas iesniedz pieprasījumu, vai minētās dalībvalsts tiesai pierādījumus iegūstot tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

Videokonferenču vai distances saziņas tehnoloģiju izmantošana nav obligāta. Videokonferences ir paredzētas, lai atvieglotu mutisku uzklausīšanu civillietās, komerclietās un arī kriminālprocesā (šīs uzklausīšanas reglamentē Digitalizācijas regulas 6. pants) ar pārrobežu dimensiju.

To var darīt divējādi.

Noteikumi un nosacījumi:

• Civilprocesa likuma (Ley de Enjuiciamiento Civil ( LEC)) 177. pants saskaņā ar 2015. gada 30. jūlija Likumu 29/2015 par starptautisko tiesisko sadarbību civillietās;
• Konstitutīvā likuma par tiesu varu (Ley Orgánica del Poder Judicial (LOPJ)) 229. pants attiecībā uz videokonferencēm; Konstitutīvā likuma par tiesu varu 229. panta 3. punkts atļauj pieņemt paziņojumus, iztaujāt, iegūt pierādījumus, vienlaicīgi nopratināt vairākus lieciniekus, nopratināt, iesniegt ziņojumus, apstiprināt ekspertu atzinumus un veikt tiesvedību videokonferencēs, klātesot tiesnesim, vai tiesas sēdē, attiecīgā gadījumā klātesot vai piedaloties lietas dalībniekiem. Vienmēr tiek nodrošināts, ka katram lietas dalībniekam ir iespēja uzdot jautājumus un apstrīdēt otra lietas dalībnieka pierādījumus, un tiek nodrošinātas tiesības uz aizstāvību. Tās ir atklātas tiesas sēdes, izņemot atsevišķus gadījumus.
• Regula Nr. 1/2018 par starptautisko tiesisko palīdzību un starptautiskās tiesiskās sadarbības tīkliem.

Gadījumi, kad Spānija lūdz ārvalsts pārvaldes iestādi sadarboties

Šajos gadījumos piemēro Likumu 29/2015, ievērojot ES tiesību aktu prioritātes principu, kas nodrošina, ka šajā jomā prioritāri piemēro Eiropas Savienības noteikumus un to starptautisko līgumu un nolīgumu noteikumus, kurus parakstījusi Spānija. Jomā, kas saistīta ar starptautisko tiesisko sadarbību civillietās, Spānijas pārvaldes iestādes var sadarboties ar ārvalstu pārvaldes iestādēm; lai gan nepastāv prasība piemērot savstarpīguma principu, valdība var ar Karaļa dekrētu noteikt, ka pārvaldes iestādes nesadarbojas ar tādas ārvalsts pārvaldes iestādēm, kura atkārtoti noraidījusi pieprasījumus sadarbībai vai ar likumu aizliegusi savām valsts iestādēm nodrošināt sadarbību.

Ja Spānijas tiesas var izveidot tiešu saziņu starp tiesām:

vienmēr tiek ievēroti katrā valstī spēkā esošie tiesību akti. Tieši sakari starp tiesām nozīmē, ka saziņa starp valsts un ārvalstu tiesām notiek bez starpnieka palīdzības. Šāda saziņa neietekmē un neapdraud iesaistīto tiesu neatkarību vai lietas dalībnieku tiesības uz aizstāvību.

Spānijas iestādes noraida pieprasījumus starptautiskajai tiesiskajai sadarbībai civillietās, ja:

1. pieprasītās sadarbības mērķis ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai;
2. procedūra, kas saistīta ar sadarbības pieprasījumu, ir tikai Spānijas tiesu kompetencē;
3. plānotās darbības saturs nav Spānijas tiesas, kas saņem pieprasījumu, kompetencē. Attiecīgā gadījumā tā Spānijas tiesa var nosūtīt pieprasījumu kompetentajai iestādei un informēt par to iestādi, kas iesniedz pieprasījumu;
4. pieprasījums starptautiskajai sadarbībai neatbilst saturam un obligātajām prasībām, kas noteiktas Likumā Nr. 29/2015 attiecībā uz pieprasījuma izskatīšanu;
5. valdība ar Karaļa dekrētu nosaka, ka Spānijas pārvaldes iestādes nesadarbojas ar tādas ārvalsts pārvaldes iestādēm, kura atkārtoti noraidījusi pieprasījumus sadarbībai vai ar likumu aizliegusi savām valsts iestādēm nodrošināt sadarbību.

Civillietās vai komerclietās, ja viena no pusēm vai to pārstāvis atrodas citā dalībvalstī, kompetentā iestāde nosaka pušu un to pārstāvju dalību uzklausīšanā, izmantojot videokonferenci vai citu distances saziņas tehnoloģiju, ņemot vērā:

1. šādas tehnoloģijas pieejamību;
2. procesā iesaistīto pušu viedokli par šādas tehnoloģijas izmantošanu; kā arī
3. šādas tehnoloģijas izmantošanas piemērotību konkrētajos lietas apstākļos.

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Nav ierobežojumu attiecībā uz citu lietas dalībnieku dalību nopratināšanā vai jebkuras citas personas pierādījumu sniegšanu liecinieka vai eksperta statusā. Par pierādījumu un ekspertu sniegtās informācijas piemērotību lemj tiesa.

Kompetentā iestāde, kas rīko uzklausīšanu, nodrošina pieejamību visām pusēm un to pārstāvjiem, tostarp personām ar invaliditāti.

Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem bērns ir iesaistīts tiesvedībā civillietās vai komerclietās, jo īpaši kā puse, bērnam vajadzētu būt iespējai piedalīties uzklausīšanā, izmantojot videokonferenci vai citu distances saziņas tehnoloģiju, ņemot vērā viņa procesuālās tiesības. Ja bērns tiesvedībā piedalās, lai tiktu iegūti pierādījumi civillietās vai komerclietās, piemēram, ja bērns ir jāuzklausa kā liecinieks, bērna uzklausīšanu varētu arī veikt, izmantojot videokonferenci vai citu distances saziņas tehnoloģiju, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1783 (2020. gada 25. novembris) par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās vai komerclietās (“pierādījumu iegūšana”).

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Ierobežojumi, kas vienmēr ir izņēmumi un ir jānosaka ar pamatotu tiesas lēmumu, kurā tiek ņemts vērā ierobežojuma samērīgums, ietekmē gadījumus, kad prasītā pierādījumu tieša iegūšana ir “pretrunā tās dalībvalsts tiesību pamatprincipiem” (Regulas (ES) 2020/1783 19. panta 7. punkts).

Procedūra, saskaņā ar kuru rosina un rīko uzklausīšanu, izmantojot videokonferenci vai citu attālinātas saziņas tehnoloģiju, civillietās un komerclietās būtu jāreglamentē tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā notiek tiesvedība. Lai izlemtu, vai pušu un to pārstāvju dalība uzklausīšanā, izmantojot videokonferenci, ir atļauta, kompetentajai iestādei būtu jāizvēlas piemērota metode pušu viedokļu izskatīšanai saskaņā ar valsts procesuālajiem tiesību aktiem.

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Procedūrai jānotiek tiesā, kurā noris tiesvedība un kurā iegūti pierādījumi atklātā tiesas sēdē vai izņēmuma gadījumā slēgtā tiesas sēdē. Nav ierobežojumu attiecībā uz tās personas atrašanās vietu, kurai ir jāpiedalās procesā, izmantojot videokonferenci “vai citas distances saziņas tehnoloģijas, ar noteikumu, ka šādas tehnoloģijas ir pieejamas tiesai un ka tiesa uzskata šādas tehnoloģijas izmantošanu par piemērotu konkrētajos lietas apstākļos” (Regulas (ES) 2020/1783 20. panta 1. punkta beigu daļa). Tiesas sekretāram (Letrado de la administración de justicia) tiesā, kurā noris tiesvedība, tiesas sēdes laikā ir jāpārliecinās par videokonferences procedūrā iesaistīto personu identitāti, pamatojoties uz iepriekš iesniegtiem vai uz vietas uzrādītiem dokumentiem, vai uz personiskām zināšanām.

5 Vai ir atļauts ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja ir – vai ir pieejamas atbilstošās iekārtas?

Jā. Tie patiešām ir jāieraksta, ņemot vērā iepriekšējā jautājumā sniegto informāciju (Regulas (ES) 2020/1783 20. panta 1. punkta beigu daļa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 147. pantu lietas mutiskas izskatīšanas, uzklausīšanas un uzstāšanās ieraksta informācijas nesējā, kas ir piemērots skaņas un attēla ierakstīšanai un atskaņošanai. Spānijā visās tiesu iestādēs ir audiovizuālā ieraksta ierīces tiesas procesa vai lietas izskatīšanas ierakstīšanai. Tiesas sekretārs saglabā ierakstus DVD formātā. Lietā iesaistītajām pusēm uz viņu rēķina var izsniegt ieraksta kopiju.

Neskarot īpašos noteikumus par videokonferenču izmantošanu, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 861/2007, Regulā (ES) Nr. 655/2014 un Regulā (ES) 2020/1783, procedūru uzklausīšanai videokonferences veidā reglamentē tās dalībvalsts tiesību akti, kurā notiek uzklausīšana.

6 Kādā valodā būtu jānotiek tiesas sēdei: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Ja ir iesaistīta Spānijas tiesa, procedūrā un saistītajā dokumentācijā ir būtiski lietot spāņu valodu, lai gan var izmantot arī kādu no citām oficiālajām valodām (galīsiešu, katalāņu, valensiešu un basku valodu), ko lieto noteiktos valsts reģionos, ja videokonferences režīmā nopratināmās personas pārvalda šīs valodas un vēlas tajās izteikties.

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu un kur viņiem būtu jāatrodas, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Civillietās var izmantot tulkus gan tiesvedības procesā, gan pēc tam, lai dokumentētu procesu; ja tos nenodrošina lietas dalībnieks, kuram nepieciešams mutiskais tulkojums, tos nodrošinās tiesu dienesti, kas dažos autonomajos apgabalos ir decentralizēti. Pārējos gadījumos šos pakalpojumus nodrošina Tieslietu ministrija. Maksu par šo pakalpojumu sniegšanu attiecina uz to lietas dalībnieku, kurai piespriests atlīdzināt izdevumus, pienācīgi ņemot vērā tiesības uz bezmaksas juridisko palīdzību.

Lai efektīvi nodrošinātu turpmāku iztaujāšanu un pierādījumu iegūšanu, tulks var atrasties gan tiesas zālē, gan kopā ar personu, kura tiks nopratināta videokonferences režīmā.

Jebkurā gadījumā tulkam būs jānodod zvērests vai jāapzvēr teikt patiesību un pildīt savu pienākumu pēc iespējas objektīvi.

Regulas (ES) 2020/1783 22. pantā ir paredzēta iespēja pieprasījuma saņēmējai tiesai pieprasīt atlīdzināt nodokļus vai izmaksas, tostarp tulku izmaksas.

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu? Attiecībā uz abiem variantiem — nosakot uzklausīšanas dienu, cik daudz laika būtu jāatvēl, lai persona paziņojumu saņemtu pietiekami savlaicīgi?

Iekšējā nopratināšanas procedūra Regulas 10. pantā paredzētajā gadījumā ir noteikta LEC 301. un turpmākajos pantos attiecībā uz lietas dalībnieku nopratināšanu; 360. un turpmākajos pantos attiecībā uz liecinieku nopratināšanu; un 335. un turpmākajos pantos attiecībā uz ziņojumu izsniegšanu un to iesniegšanu ekspertu izskatīšanai un savstarpējai uzklausīšanai atklātās tiesas sēdēs.

Neskarot īpašos noteikumus par videokonferenču izmantošanu, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 861/2007, Regulā (ES) Nr. 655/2014 un Regulā (ES) 2020/1783, procedūru uzklausīšanai videokonferences veidā reglamentē tās dalībvalsts tiesību akti, kurā notiek uzklausīšana.

Ja iestāde pieprasa personas dalību pierādījumu iegūšanā civillietās vai komerclietās, šādas personas dalība uzklausīšanā, izmantojot videokonferenci vai citu distances saziņas tehnoloģiju, būtu jāreglamentē Pierādījumu iegūšanas regulai.

Videokonferencēm vai citai distances saziņas tehnoloģijai, ko izmanto tiesvedībā civillietās, komerclietās vai krimināllietās, būtu jānodrošina iespēja izmantot mutisko tulkošanu.

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās būtu jāapmaksā?

Būtībā videokonference ir bezmaksas pakalpojums, tomēr, ja ieinteresētās puses vēlas iegūt ieraksta kopiju, tām pašām jānodrošina atbilstīgs informācijas nesējs vai jāsedz izmaksas.

Regulas (ES) 2020/1783 22. pantā ir paredzēta iespēja pieprasījuma saņēmējai tiesai pieprasīt atlīdzināt nodokļus vai izmaksas, tostarp tulku izmaksas.

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka tās dalība ir brīvprātīga?

Tas tiek veikts saskaņā ar Spānijas tiesas norādījumiem.

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Videokonferencei vai citai distances saziņas tehnoloģijai būtu jāļauj kompetentajai iestādei autentificēt uzklausāmās personas identitāti un būtu jānodrošina vizuāla, audio un mutiska saziņa uzklausīšanas laikā. Izmantotajai tehnoloģijai būtu jāatbilst piemērojamiem standartiem attiecībā uz persondatu aizsardzību, sakaru konfidencialitāti un datu drošību neatkarīgi no tā, kāda veida uzklausīšanai tā tiek izmantota.

Vienkārša telefonsaruna nebūtu jāuzskata par mutiskajai uzklausīšanai piemērotu distances saziņas tehnoloģiju.

Tiesas sekretārs tiesā, kurā noris tiesvedība, apliecina videokonferences procedūrā iesaistīto personu identitāti, iepriekš iesniedzot vai uz vietas parādot dokumentus vai pamatojoties uz personiskajām zināšanām.

12 Kādas prasības ir piemērojamas zvēresta nodošanai un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja zvērests ir vajadzīgs tiešai pierādījumu iegūšanai saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Jānošķir divi šādi gadījumi:

1. lietas dalībniekiem nopratināšanas laikā nav jānodod zvērests vai jāsniedz apliecinājums, lai gan paziņojumā par pārbaudi attiecīgais lietas dalībnieks ir jāinformē par to, ka neattaisnotas neierašanās gadījumā tiesa var uzskatīt faktus, ar kuriem šis lietas dalībnieks ir personiski saistīts, kā apstiprinātus; šo faktu atzīšana par neapstrīdamiem ir īpaši nelabvēlīga attiecīgajam lietas dalībniekam;
2. liecinieki: pirms liecības sniegšanas katram lieciniekam ir jānodod zvērests vai jāsniedz apliecinājums, ka viņš teiks patiesību, brīdinot lieciniekus par sodu, kas draud par nepatiesas liecības sniegšanu civillietās; Tiesa informē lieciniekus par minēto sodu, ja liecinieks par to nav informēts. Lieciniekiem, kuri ir nepilngadīgas personas vecumā, kurā neiestājas kriminālatbildība, nav jānodod zvērests vai jāapzvēr teikt patiesību;
3. eksperti: iesniedzot atzinumu, ekspertiem jānodod zvērests vai jāsniedz apliecinājums, ka viņi teiks patiesību, un jāpaziņo, ka viņi ir rīkojušies vai attiecīgajā gadījumā rīkosies pēc iespējas objektīvi, ņemot vērā faktorus, kas kādam no lietas dalībniekiem var būt gan labvēlīgi, gan nelabvēlīgi, un ka viņi ir informēti par kriminālsodu, ko var piemērot, ja viņi neizpilda savus pienākumus kā eksperti. Šo zvērestu vai solījumu atkārto uzklausīšanas laikā, ja atzinums tiek iesniegts pretrunu procedūrai, kurā tiesa uzklausa abas puses.

13 Kādi ir pasākumi, lai nodrošinātu, ka videokonferences vietā atrodas kontaktpersona, ar kuru var sazināties tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un persona, kas tiesas sēdes dienā ir pieejama videokonferenču iekārtu izmantošanai un jebkādu tehnisku problēmu risināšanai?

Par audiovizuālo saziņas līdzekļu nodrošināšanu vienojas iepriekš. Vecākā tiesneša sekretariāts (Secretaría del Decanato) vai tiesas darbinieki nosaka videokonferences norises datumu, laiku un vietu un nodrošina pietiekamu darbinieku skaitu videokonferences nodrošināšanai. Parasti iepriekš veic pārbaudes, lai pārliecinātos par savienojuma un aprīkojuma pareizu darbību.

14 Kāda papildu informācija (ja ir) nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu?

Jebkura informācija, kas tiek uzskatīta par atbilstošu, lai nodrošinātu, ka pierādījumu iegūšana norit pēc iespējas raiti, izmantojot pielikumā iekļautās veidlapas.