Vietās, kur atrodas Tieslietu ministrijas īpašumā esoša videokonferenču iekārta, šo iekārtu uzrauga viens atbildīgais darbinieks. Minētais darbinieks var šo iekārtu darbināt un veikt nelielus pielāgojumus tās iestatījumos. Videokonferences iekārta ir savienota ar centrālo iekārtu, kas atrodas Federālās Tieslietu ministrijas (Bundesministerium für Justiz – BMJ) IT nodaļā. Šīs nodaļas IT administratori var noregulēt visas Austrijā esošās videokonferenču sistēmas.
1 Vai ir iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, vai nu piedaloties tiesai dalībvalstī, kas iesniedz pieprasījumu, vai minētās dalībvalsts tiesai pierādījumus iegūstot tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?
Austrijā ir pieejami un atļauti abi pierādījumu iegūšanas veidi, izmantojot videokonferenci. Austrijā civilprocesu reglamentē Civilprocesa kodekss (Zivilprozessordnung – ZPO) attiecībā uz strīdus procedūru un Likums par bezstrīdus tiesvedību (Außerstreitgesetz – AußStrG) attiecībā uz bezstrīdus procedūru. Noteikumi par pierādījumu iegūšanu ietverti ZPO (266.–389. pants) un AußStrG (16., 20. un 31.–35. pants, daļēji atsaucoties uz Civilprocesa kodeksu), kā arī atsevišķos noteikumos, kuri reglamentē konkrētus tiesvedības veidus, kādi minēti, piemēram, 85. pantā par pienākumu piedalīties paternitātes noteikšanas procesā. Attiecīgās valsts procedūras un tiesību normas ir sīki izklāstītas atbildēs uz turpmākajiem jautājumiem un faktu lapā „Pierādījumu iegūšana — Austrija”.
2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?
Saskaņā ar ZPO 277. pantu (strīdus procedūra) un AußStrG 35. pantu saistībā ar 277. pantu (bezstrīdus procedūra) videokonferenci var izmantot pierādījumu iegūšanā un tādējādi arī pušu, liecinieku un ekspertu liecību sniegšanā.
Saskaņā ar ZPO 132.a pantu (strīdus procedūra) un AußStrG 18. pantu (bezstrīdus procedūra) tiesa noteiktos apstākļos var arī rīkot “video uzklausīšanu”, kurā puses, to pārstāvji un citas personas, kurām būtu jāpiedalās tiesvedībā, var piedalīties bez fiziskas klātbūtnes, izmantojot piemērotu komunikācijas tehnoloģiju, kas pārraida vārdus un attēlus. Šādās uzklausīšanās pierādījumu iegūšana aprobežojas ar zvērinātu ekspertu atzinumu sniegšanu. Tikai sagatavošanas vai pirmās uzklausīšanas laikā var uzklausīt arī puses, un strīdus procedūrā – informētas personas saskaņā ar ZPO 258. panta 2. punktu.
3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?
Saskaņā ar ZPO 277. pantu (strīdus procedūra) un AußStrG 35. pantu saistībā ar 277. pantu (bezstrīdus procedūra) videokonferenci var izmantot pierādījumu iegūšanā. Tomēr to var liegt faktiskie šķēršļi, piemēram, ja pierādījumu iegūšanā jāizmanto sertifikāti vai vizuāla pārbaude.
Par ierobežojumiem pierādījumu iegūšanai tiesas sēdē saskaņā ar ZPO 132.a pantu (strīdus procedūra) un AußStrG 18. pantu (bezstrīdus procedūra) skatīt atbildi uz otro jautājumu.
4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?
Vietējā tiesa var izsaukt uz nopratināšanu jebkuru personu un to nopratināt, izmantojot videokonferenci. Visas Austrijas tiesas, prokuratūras un cietumi ir aprīkoti vismaz ar vienu videokonferences sistēmu.
5 Vai ir atļauts ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja ir – vai ir pieejamas atbilstošās iekārtas?
Saistībā ar civillietām Austrijas tiesību aktos nav vispārēju noteikumu par datu aizsardzību attiecībā uz tādas nopratināšanas ierakstīšanu, kas notiek videokonferences režīmā. Tādēļ, lai ierakstītu nopratināšanu, ir vajadzīga visu videokonferencē iesaistīto personu piekrišana. Tas attiecas uz pierādījumu netiešu iegūšanu, ko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2020/1783 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās („regula”) 12. panta 2. punktu veic atbilstīgi tās valsts tiesību aktiem, kas iesniedz pieprasījumu.
Tomēr pieprasījumu tiešai pierādījumu iegūšanai iesniedz saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kura iesniedz pieprasījumu (regulas 19. panta 8. punkts). Ja minētajos tiesību aktos paredzēta videokonferenču ierakstīšana bez iesaistīto personu piekrišanas, Austrijas valsts to var atļaut pēc saviem ieskatiem.
Būtībā nopratināšanu, kas veikta videokonferences režīmā, var ierakstīt visās videokonferenču sistēmās. Vietās, kur tiesvedības process parasti tiek ierakstīts (daudzās krimināltiesās), videokonferences režīmā veiktas nopratināšanas ierakstīšanai var izmantot esošo tehnisko aprīkojumu. Nopratināšanu var ierakstīt arī jebkurā citā vietā, vienkārši uzstādot atbilstīgu datu glabāšanas ierīci.
6 Kādā valodā būtu jānotiek tiesas sēdei: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?
a) Saskaņā ar regulas 12. panta 2. punktu pierādījumus iegūst saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kas iesniedz pieprasījumu. Tādēļ nopratināšana jāveic vācu valodā (atsevišķās Austrijas tiesās ir atļauts izmantot arī horvātu, slovēņu vai ungāru valodu). Tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, var noteikt, ka īpašas procedūras ietvaros saistībā ar pieprasījuma iegūt pierādījumu izpildi jālieto tās oficiālā valoda (vai kāda cita valoda). Tomēr tiesa, kas saņem pieprasījumu, var noraidīt šo pieprasījumu, piemēram, ja tā izpilde nav iespējama būtisku praktisku grūtību dēļ (regulas 12. panta 3. punkts).
b) Saskaņā ar regulas 19. panta 8. punktu tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, tieša pierādījumu iegūšana principā ir jāveic saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem un tādējādi kādā no likumā paredzētajām oficiālajām valodām. Tomēr Austrija kā dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, saskaņā ar 19. panta 4. punktu ir tiesīga pieprasīt tās valodas lietošanu kā nosacījumu pierādījumu iegūšanai.
7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu un kur viņiem būtu jāatrodas, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?
Attiecībā uz pierādījumu netiešu iegūšanu, neņemot vērā saskaņā ar regulas 22. panta 2. punktu atmaksātās izmaksas, galvenā atbildība par tulku pakalpojumu nodrošināšanu ir tiesai, kas saņem pieprasījumu. Tomēr iesaistītajām tiesām vajadzētu konstruktīvi sadarboties (šajā, kā arī citās jomās).
Attiecībā uz pierādījumu tiešu iegūšanu regulas 20. pantā noteikts, ka galvenā atbildība par tulku pakalpojumu nodrošināšanu ir tiesai, kas iesniedz pieprasījumu. Tomēr 20. panta 2. punktā ir paredzēts pienākums dalībvalstij, kas saņem pieprasījumu, sniegt palīdzību.
Lēmumu par valsti, no kuras jābūt tulkam un kur nepieciešama viņa klātbūtne, pieņem, ņemot vērā lietderības apsvērumus.
8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu? Attiecībā uz abiem variantiem — nosakot uzklausīšanas dienu, cik daudz laika būtu jāatvēl, lai persona paziņojumu saņemtu pietiekami savlaicīgi?
Austrijā uz nopratināšanu, izmantojot videokonferenci, nopratināmu personu uzaicina tieši tādā pašā veidā un laikposmā, kā, uzaicinot personu uz lietas izskatīšanu tiesā.
9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās būtu jāapmaksā?
Maksa par videokonferences zvaniem, izmantojot interneta protokolu (IP), netiek piemērota. Par videokonferences zvaniem ISDN tiks iekasēta tāda pati maksa kā par tālruņa zvanu. Minētā maksa var atšķirties, ņemot vērā iekārtas, uz kuru veic zvanu, atrašanās vietu.
10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka tās dalība ir brīvprātīga?
Par to galvenokārt ir atbildīga tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, saskaņā ar regulas 19. panta 2. punktu, un vairumā gadījumu šī tiesa pati uzaicina attiecīgās personas ierasties uz videokonferenci. Ja Austrijas centrālā institūcija vai Austrijas tiesa ievēro, ka tiešas pierādījumu iegūšanas sagatavošanā vai izpildē pastāv iespēja pārkāpt regulas 19. panta 2. punktu, centrālā institūcija vai tiesa sadarbībā ar tiesu, kas iesniedz pieprasījumu, pienācīgi nodrošina atbilstību attiecīgajiem noteikumiem. Tiesas darbinieki Austrijā ir apmācīti Regulas (ES) 2020/1783 piemērošanā, un viņiem ir arī pieejama Eiropas „Rokasgrāmata par videokonferenču izmantošanu pārrobežu tiesvedībā” Tieslietu ministrijas iekšējā tīklā.
11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?
Personas identitāti pārbauda pēc personu apliecinoša dokumenta, kurā ir fotogrāfija. Personas identitātes pārbaude tiek veikta nopratināšanas ietvaros (ZPO 340. panta 1. punkts).
12 Kādas prasības ir piemērojamas zvēresta nodošanai un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja zvērests ir vajadzīgs tiešai pierādījumu iegūšanai saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?
Pušu zvēresta pieņemšanai piemēro ZPO 377. un 379. pantu un liecinieku zvēresta pieņemšanai — ZPO 336. un 338. pantu.
Pusēm un lieciniekiem ir pienākums nodot zvērestu. Lai gan nevar likumīgi piespiest puses dot zvērestu, lieciniekiem var piemērot sodu par prettiesisku atteikšanos nodot zvērestu (ZPO 325. un 326. pants); piemēro tādu pašu sodu kā par atteikšanos sniegt liecību, kas ietver soda naudu vai sešu nedēļu brīvības atņemšanu.
Saskaņā ar Kriminālkodeksa (Strafgesetzbuch – StGB) 288. panta 2. punktu par nepatiesas liecības, kas apliecināta ar zvērestu, nodošanu vai apstiprināšanu vai attiecīgajos tiesību aktos paredzētā zvēresta nepatiesu nodošanu soda ar brīvības atņemšanu no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem.
Ja nepatiesu liecību sniegusi puse, kura nav nodevusi zvērestu, to neuzskata par noziedzīgu nodarījumu. Savukārt, ja nepatiesu liecību sniedzis liecinieks, kurš nav nodevis zvērestu, lieciniekam var piemērot brīvības atņemšanu līdz trīs gadiem (Kriminālkodeksa 288. panta 1. punkts).
Saskaņā ar Likuma par Civilprocesa kodeksa ieviešanu (Einführungsgesetz zur Zivilprozessordnung – EGZPO) XL pantu jāievēro 1868. gada 3. maija likuma noteikumi (Impērijas likumu vēstnesis (RGBl.) Nr. 33 attiecībā uz zvēresta tekstu un citām formalitātēm (skatīt http://alex.onb.ac.at/cgi-content/alex?aid=rgb&datum=18680004&seite=00000067).
Saskaņā ar ZPO 336. panta 1. punktu un 377. panta 1. punktu personas, kuras ir bijušas notiesātas par nepatiesu liecību sniegšanu vai kuras nav sasniegušas 14 gadu vecumu, vai kuras nepietiekamas brieduma pakāpes vai garīgu traucējumu dēļ nepietiekami izprot zvēresta būtību un nozīmi, nespēj nodot zvērestu un tādējādi drīkst nenodot zvērestu.
Iepriekš minētos noteikumus par liecinieka vai puses nopratināšanu, nododot zvērestu, nevar piemērot lietās, uz kurām attiecas AußStrG (Likuma par bezstrīdus tiesvedību 35. pants).
13 Kādi ir pasākumi, lai nodrošinātu, ka videokonferences vietā atrodas kontaktpersona, ar kuru var sazināties tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un persona, kas tiesas sēdes dienā ir pieejama videokonferenču iekārtu izmantošanai un jebkādu tehnisku problēmu risināšanai?
Vietās, kur atrodas Tieslietu ministrijas īpašumā esoša videokonferenču iekārta, šo iekārtu uzrauga viens atbildīgais darbinieks. Minētais darbinieks var šo iekārtu darbināt un veikt nelielus pielāgojumus tās iestatījumos. Videokonferences iekārta ir savienota ar centrālo iekārtu, kas atrodas Federālās tieslietu ministrijas (Bundesministerium für Justiz – BMJ) IT nodaļā. Šīs nodaļas IT administratori var noregulēt visas Austrijā esošās videokonferenču sistēmas.
14 Kāda papildu informācija (ja ir) nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu?
Tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, sniedz šādu informāciju:
- IP adrese un/vai ISDN numurs ar izsaukuma kodu.
- Tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, darbinieka, kurš ir atbildīgs par attālināti vadāmās iekārtas tehniskajiem aspektiem, vārds/uzvārds, tālruņa numurs un e-pasta adrese.