1 Vai ir iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, vai nu piedaloties tiesai dalībvalstī, kas iesniedz pieprasījumu, vai minētās dalībvalsts tiesai pierādījumus iegūstot tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?
Ar 2022. gada 10. oktobra Leģislatīvo dekrētu Nr. 149 Itālijas tiesībās tika ieviesta iespēja, ievērojot konkrētus nosacījumus, rīkot tiesas sēdes, izmantojot attālinātus audiovizuālos savienojumus (Civilprocesa kodeksa 127.bis pants). Itālijas civilprocesā tiesnesis var norīkot, ka tiesas sēde notiks, izmantojot videokonferenci, kurā piedalās tikai puses, to advokāti, prokurors un tiesas palīgdarbinieki. Tomēr, ja ir jāizjautā liecinieki, viņiem ir obligāti jāierodas tiesā personīgi. Tādēļ videokonferences nav atļautas liecinieku nopratināšanā Itālijas tiesās.
Tas nozīmē, ka tad, kad Itālijas tiesa saņem pieprasījumu par pierādījumu iegūšanu Pierādījumu iegūšanas regulas 12. panta un turpmāko pantu izpratnē, lieciniekam vienmēr ir personīgi jāierodas tiesā.
Tomēr, ja Itālijas tiesa nopratina liecinieku, izpildot pieprasījumu, kas iesniegts regulas 12. panta un turpmāko pantu izpratnē, pastāv iespēja tiesnesim, kurš iesniedzis pieprasījumu, piedalīties sēdē, izmantojot videokonferenci, pat ja tas nav paredzēts iekšzemes civillietu gadījumā, jo ar šo pasākumu netiek pārkāpti Itālijas tiesību sistēmas pamatprincipi, neskarot arī principu par personu brīvu izvēli tikt uzklausītām, izmantojot šādus līdzekļus (Itālijā to nav iespējams izdarīt piespiedu kārtā).
Attiecībā uz atšķirīgo gadījumu, kad pierādījumu iegūšanu veic citas dalībvalsts tiesu iestāde, ir iespējams izmantot videokonferenci saskaņā ar regulas 19. un 20. panta noteikumiem, jo aizliegums nopratināt lieciniekus videokonferencē nav procesuāls sabiedriskās kārtības noteikums.
Šajā sakarā parasti piemēro procedūru, saskaņā ar kuru ārvalstu tiesa nopratina liecinieku videokonferencē pēc tam, kad pieprasījumu ir apmierinājusi centrālā iestāde, kas izveidota Tieslietu ministrijas Starptautisko lietu un tiesu iestāžu sadarbības ģenerāldirektorātā.
Kad pieprasījums ir apmierināts, ārvalsts tiesa bez Itālijas tiesu iestādes līdzdalības var nopratināt liecinieku, izmantojot audiovizuālo savienojumu sistēmu, ko tā uzskata par vēlamu. Jebkurā gadījumā tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, ir jāinformē liecināt uzaicinātā persona par to, ka pierādījumu iegūšana notiek brīvprātīgi, un jāatturas no jebkādu piespiedu līdzekļu izmantošanas saskaņā ar regulas 19. panta 2. un 3. punktu.
Ja pieprasījuma iesniedzēja iestāde vai liecināt uzaicinātā persona to nepārprotami pieprasa, videokonference var notikt tiesas telpās, izmantojot aprīkojumu, ko nodrošina Ieslodzījuma vietu pārvaldes departaments (DAP).
2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?
Skatīt atbildi uz 1. jautājumu. Itālijas tiesa nevar nopratināt lieciniekus videokonferencē, lai gan tiesa, kas ir pieprasījusi tiešu pierādījumu iegūšanu, var viņus nopratināt, izmantojot videokonferenci.
Puses un tehniskos konsultantus arī var iztaujāt videokonferencē, tostarp Itālijas tiesas, saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas Civilprocesa kodeksa 127.bis pantā un Civilprocesa kodeksa īstenošanas noteikumu 196.k pantā.
3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?
Nav ierobežojumu attiecībā uz to pierādījumu veidu, kurus var iegūt videokonferencē.
4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?
Skatīt atbildi uz 1. jautājumu. It īpaši, ņemot vērā iepriekš minēto, ka videokonferenču izmantošana ir pieļaujama tikai tiešu pierādījumu gadījumā, konkrētu pasākumu izvēle ir tās tiesas ziņā, kas iesniedz pieprasījumu. Ierobežojumu nav, un personu var izjautāt, tai atrodoties savās mājās; tomēr pēc īpaša pieprasījuma Itālijas valsts var nodrošināt telpu tiesas ēkā un Ieslodzījuma vietu pārvaldes departamenta (DAP) aprīkojumu.
5 Vai ir atļauts ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja ir – vai ir pieejamas atbilstošās iekārtas?
Tiesas sēžu ierakstīšana videokonferencē parasti nav atļauta (Civilprocesa kodeksa īstenošanas noteikumu 196.k pants). Tomēr, ja ierakstīšana ir nepieciešama saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā notiek lietas izskatīšana, tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, var atļaut ierakstīt tiesas sēdi, izmantojot tās rīcībā esošos līdzekļus. Vienmēr ir atļauta tiesas sēžu audio ierakstīšana nodarbinātības un sociālā nodrošinājuma lietās (Civilprocesa kodeksa 422. pants). Gadījumos, kad ārvalsts tiesa pierādījumus iegūst tieši, ierakstīšana ir atļauta, ja tas atļauts pieprasījuma iesniedzējas iestādes tiesību sistēmā.
6 Kādā valodā būtu jānotiek tiesas sēdei: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?
a) Itālijas tiesas rīko tiesas sēdes itāļu valodā un vāc pierādījumus šajā valodā; ja ir vajadzīgs tulks, to var nodrošināt, bet izmaksas sedz puses, kas lietā iesaistītas pieprasījuma iesniedzējā valstī;
b) pieprasījuma iesniedzējas valsts tiesa izmantos valodu, kas noteikta tās tiesību sistēmā, vajadzības gadījumā iesaistot tulku.
7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu un kur viņiem būtu jāatrodas, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?
Sk. 6. punktu.
8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu? Attiecībā uz abiem variantiem — nosakot uzklausīšanas dienu, cik daudz laika būtu jāatvēl, lai persona paziņojumu saņemtu pietiekami savlaicīgi?
a) Gadījumos, uz kuriem attiecas regulas 12. pants un turpmākie panti, tiesa rīko tiesas sēdi, bet tās puses advokātam, kura lūdz pierādījumus, ir jānoorganizē liecinieku uzaicināšana ar pavēsti;
b) gadījumos, uz kuriem attiecas regulas 19. pants un turpmākie panti, pusēm ir jānosauc persona, kura tiks nopratināta videokonferencē, norādot vietu, datumu un laiku, kas jānosaka tiesai, pieslēguma veidu un izmantojamo platformu. Gadījumos, kad liecinieks ir jāizjautā, tiesas telpās izmantojot Ieslodzījuma vietu pārvaldes departamenta aprīkojumu, savienojuma organizēšanai ir vajadzīgas aptuveni 30 dienas. Datums ir jāsaskaņo ar Itālijas centrālās iestādes biroju, jo tas ir atkarīgs no telpu pieejamības.
9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās būtu jāapmaksā?
Itālija nepieprasa atlīdzināt izdevumus par videokonferenču nodrošināšanu. Tos sedz Tieslietu ministrija.
10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka tās dalība ir brīvprātīga?
Pienākums sniegt šādu informāciju ir pieprasījuma iesniedzējai valstij.
11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?
Ja videokonference notiek tiesneša birojā, tiesas sekretārs pārbauda personas identitāti.
12 Kādas prasības ir piemērojamas zvēresta nodošanai un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja zvērests ir vajadzīgs tiešai pierādījumu iegūšanai saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?
Pieprasījuma iesniedzējas valsts tiesa un tās tiesību akti reglamentē arī zvērestu došanu; netiek uzspiesta Itālijā pieņemtā forma. Saskaņā ar Itālijas Konstitucionālās tiesas sniegto informāciju liecinieks var atteikties dot reliģisku zvērestu, bet nevar atteikties paust svinīgu apņemšanos paust patiesību.
13 Kādi ir pasākumi, lai nodrošinātu, ka videokonferences vietā atrodas kontaktpersona, ar kuru var sazināties tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un persona, kas tiesas sēdes dienā ir pieejama videokonferenču iekārtu izmantošanai un jebkādu tehnisku problēmu risināšanai?
Ja personu izjautā, izmantojot Ieslodzījuma vietu pārvaldes departamenta nodrošināto aprīkojumu, departaments, kas nodrošina telpas, veic testus, lai pārbaudītu programmatūras un aprīkojuma saderību, un sazinās ar pieprasījuma iesniedzējas tiesas biroju, lai pārbaudītu savienojumu darbību.
14 Kāda papildu informācija (ja ir) nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu?
Parasti, ja veidlapas ir aizpildītas pareizi, nav vajadzīga papildu informācija (tostarp N veidlapa un jebkāda tehniska informācija). Pretējā gadījumā biroji sadarbojas, lai atrisinātu problēmas vai iegūtu papildu informāciju.