1 Vai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir īpaši noteikumi, kas saistībā ar saimnieciskiem, ģimenes vai sociāliem apsvērumiem nosaka ierobežojumus attiecībā uz attiecīgajā dalībvalstī esoša nekustamā īpašuma, dažu uzņēmumu un citu īpašu mantas kategoriju mantošanu vai to ietekmē?
Īpaši ierobežojumi ES Mantošanas regulas 30. panta nozīmē ir ietverti Vācijas regulējumā par lauku saimniecību īpašumu mantošanu (Anerbenrecht), kas konkrētos apstākļos paredz īpašus noteikumus par lauksaimniecībā izmantojamu īpašumu mantošanu.
Šādi noteikumi ir paredzēti Noteikumos par lauku saimniecībām (Höfeordnung), kas ir Hamburgā, Lejassaksijā, Ziemeļreinā-Vestfālenē un Šlēsvigā-Holšteinā piemērojams daļēji federāls tiesību akts, kā arī atsevišķu federālo zemju (Länder) tiesību aktos (Bādenes-Virtembergas Lielo lauku saimniecību likumā (Hofgütergesetz) un Lauku saimniecību īpašumu mantošanas likumā (Anerbengesetz), kurš piemērojams tikai tad, ja mirušais dzimis pirms 1930. gada 1. janvāra; Hesenes Noteikumos par lauku īpašumiem (Landgüterordnung); Reinzemes-Pfalcas Noteikumos par lauku saimniecībām (Höfeordnung); Brēmenes Lauku saimniecību likumā (Höfegesetz) un Brandenburgas Noteikumos par lauku saimniecībām (Höfeordnung)). Citās federālajās zemēs šādu noteikumu nav. To, kurš tiesību akts par lauku saimniecību īpašumu mantošanu ir piemērojams, nosaka saskaņā ar ES Mantošanas regulas 36. panta 2. punkta c) apakšpunktu. Turklāt ir piemērojami arī atsevišķie Civilkodeksa noteikumi par īpašumu mantošanu (1515. panta 2. punkts, 2049. pants, 2312. pants), kā arī Likuma par darījumiem ar nekustamo īpašumu (Grundstücksverkehrsgesetz) 13. pants, kas paredz iespēju nodot lauku saimniecību tikai vienam no likumīgajiem līdzmantiniekiem.
Noteikumos par lauku saimniecībām ir ietverti īpaši noteikumi par konkrētu lauku saimniecību mantošanu, lai novērstu iespēju, ka lauku un mežu apsaimniekošanas saimniecības mantojot tiek sadalītas. Noteikumi par lauku saimniecībām paredz, ka saimniecību var mantot tikai viena persona (lauku saimniecības mantinieks); tādējādi garantējot, ka ekonomiski dzīvotspējīgas lauku saimniecības tiek saglabātas no paaudzes paaudzē. Šie noteikumi ne tikai atbilst individuālu lauku saimniecību īpašnieku privātajām interesēm, bet arī sabiedrības interesēm novērst lauku saimniecību sadalīšanu un saglabāt to produktivitāti.
Pārējie līdzmantinieki var prasīt kompensāciju, tomēr summa, ko var pieprasīt, ir mazāka nekā citos mantojuma strīdos; šādi lauku saimniecības tiek aizsargātas pret pārmērīgu atlīdzību un kompensāciju prasījumiem, kuri apdraudētu to izdzīvošanu.
2 Vai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem šādi īpaši noteikumi ir piemērojami iepriekš minētās mantas mantošanai neatkarīgi no mantošanas kārtībai piemērojamajiem tiesību aktiem?
Ņemot vērā to, ka lauku saimniecību īpašumu mantošanas regulējuma mērķis ir nodrošināt, ka lauku saimniecības tiek saglabātas, nododot tās no paaudzes paaudzē, iepriekš aprakstītie īpašie noteikumi iekšzemes lauku saimniecību īpašumam ir jāpiemēro neatkarīgi no tā, kuri tiesību akti piemērojami mirušās personas mantojumam.
3 Vai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem pastāv īpaša procedūra, lai nodrošinātu atbilstību iepriekš minētajiem īpašajiem noteikumiem?
Saskaņā ar Procedūras noteikumiem lietās, kas saistītas ar lauku saimniecībām (Verfahrensordnung für Höfesachen, HöfeVfO), Vācijas tiesību sistēmā Lauksaimniecības lietu tiesa (Landwirtschaftsgericht) var veikt konkrētas pārbaudes procedūras, piemēram, lai noteiktu, vai testamenta noteikumi vai lauku saimniecības nodošanas līgumi nav pretrunā tiesību aktiem par lauku saimniecību pēctecīgu mantošanu.