Valsts reģistra izveides vēsture
Kad reģistrs tika izveidots?
1976. gadā pēc organizāciju un kopienu uzskaites Slovēnijas Republikas Statistikas birojs (Statistični urad Republike Slovenije – SURS) izveidoja organizāciju un kopienu reģistru (Register organizacij in skupnosti), kas bija Slovēnijas Uzņēmumu reģistra (Poslovni register Slovenije – PRS) priekštecis. Lai apstrādātu ar amatniecības uzņēmumiem saistītos datus, SURS 1985. gadā izveidoja datorizētu, vienotu uzņēmumu reģistru (ERO), kas tika apvienots ar Organizāciju un kopienu reģistru, lai veidotu PRS (avots: https://www.stat.si/statweb/AboutUs/History).
Slovēnijas publisko juridisko reģistru un ar tiem saistīto pakalpojumu aģentūra (Agencija Republike Slovenije za javnopravne evidence in storitve – AJPES) 2002. gadā no SURS pārņēma PRS un tā pārvaldību. 2005. gadā PRS kļuva par galveno reģistrācijas punktu individuālajiem komersantiem. 2008. gadā tiesu reģistra datubāze kļuva par neatņemamu PRS daļu.
Kad tas tika digitalizēts?
PRS tika datorizēts 1997. gadā (avots: https://www.stat.si/statweb/AboutUs/History)
Kādi ir spēkā esošie piemērojamie tiesību akti?
Slovēnijas Uzņēmumu reģistra likums (Zakon o Poslovnem registru Slovenije – ZPRS-1) https://pisrs.si/pregledPredpisa?id=ZAKO3726
Dekrēts par Slovēnijas Uzņēmumu reģistra darbību un uzturēšanu (Uredba o vodenju in vzdrževanju Poslovnega registra Slovenije) https://pisrs.si/pregledPredpisa?id=URED7599
Norādījumi par datu veidiem un apjomu katrai juridiskajai formai Slovēnijas Uzņēmumu reģistrā (Navodilo o vrstah in obsegu podatkov za posamezno pravnoorganizacijsko obliko enote Poslovnega registra Slovenije ) https://pisrs.si/pregledPredpisa?id=NAVO838
Tiesu reģistra likums (Zakon o sodnem registru – ZSReg) https://pisrs.si/pregledPredpisa?id=ZAKO320
Dekrēts par Tiesu reģistru (Uredba o sodnem registru), https://pisrs.si/pregledPredpisa?id=URED4497
Dekrēts par uzņēmumu un citu juridisko personu reģistrāciju Tiesu reģistrā (Uredba o vpisu družb in drugih pravnih oseb v sodni register) https://pisrs.si/pregledPredpisa?id=URED4484
Kādu informāciju piedāvā uzņēmumu reģistrs?
Kam ir tiesības piekļūt reģistram?
Publiskajiem datiem PRS var piekļūt ikviens AJPES portālā esošs lietotājs: https://www.ajpes.si/Registri/Poslovni_register/Splosno. Lietotājiem ir jāpiesakās portālā.
Kādu informāciju glabā reģistrā?
Kāda veida dati tiek glabāti (publiskajā reģistrā reģistrēti subjekti, informācija par maksātnespēju, finanšu pārskati utt.)?
Slovēnijas Uzņēmumu reģistrs (PRS) ir elektroniska datubāze, kurā iekļauti visi Slovēnijas Republikā reģistrētie uzņēmumi, to filiāles un ārvalstu uzņēmumu filiāles, kā noteikts tiesību aktā, kas reglamentē sabiedrības un citas uzņēmumu daļas. PRS ir galvenais reģistrs uzņēmumiem, kuriem saskaņā ar tiesību aktiem ir jāreģistrējas tikai PRS, un personām, kas izveidotas tieši ar tiesību aktu vai pamatojoties uz to un kas nav reģistrētas nevienā citā reģistrā. Attiecībā uz visām citām uzņēmējdarbības struktūrām (apvienībām, fondiem, politiskajām partijām un fiziskām personām, kas veic reģistrētu darbību) PRS ir sekundārais reģistrs, jo šādas struktūras tiek reģistrētas primārajā reģistrā vai veicot oficiālu ierakstu citā reģistrācijas iestādē, pirms AJPES tās iekļauj PRS. Reģistrs ir iedalīts šādās kategorijās:
- uzņēmumi (personālsabiedrības un kapitālsabiedrības);
- individuālie komersanti;
- publisko tiesību juridiskās personas;
- privāto tiesību juridiskās personas;
- biedrības;
- fiziskas personas, kas veic reģistrētas vai regulētas darbības;
- meitasuzņēmumi un citas uzņēmumu struktūras;
- ārvalstu uzņēmumu galvenie biroji;
- citas struktūrvienības.
PRS ievada arī ārvalstu juridiskās personas, kurām ir nepieciešams reģistrācijas numurs, lai zemesgrāmatā reģistrētu tiesības uz nekustamo īpašumu.
Dati par dažādiem darījumdarbības struktūru veidiem, kas nepieciešami PRS, ir izklāstīti norādījumos par datu veidiem un apjomu attiecībā uz katru juridisko formu Slovēnijas Uzņēmumu reģistrā: https://pisrs.si/pregledPredpisa?id=NAVO838.
Maksātspējas dati, grāmatvedības uzskaites dati un cita šāda finanšu informācija nav iekļauta PRS.
Kādi dokumenti tiek iesniegti/glabāti (datnes, dokumentu apkopojumi, statūti, pilnsapulču protokoli, utt.)?
Uzņēmumi iesniedz informāciju, kas vajadzīga reģistrācijai PRS, kopā ar citiem dokumentiem saskaņā ar nozaru tiesību aktiem, kas reglamentē to reģistrāciju PRS (Uzņēmumu likumu (Zakon o gospodarskih družbah), Slimnīcu un ēdināšanas nozares likumu (Zakon o gostinstvu – ZGos) u. c.) vai Tiesu reģistrā. Citas darījumdarbības struktūras, kas reģistrētas citā primārajā reģistrā un kam PRS ir sekundārais reģistrs, tiek reģistrētas, pamatojoties uz reģistrācijas iestādes administratīvu aktu. AJPES glabā dokumentus, uz kuru pamata dati ievadīti PRS saskaņā ar ZPRS-1 23. pantu.
Kā veikt meklēšanu (un kādi ir pieejamie meklēšanas kritēriji)?
Klātienē
Datiem var piekļūt AJPES tīmekļa portālā (ePRS lietotne) vai pēc rakstveida pieprasījuma.
Reģistra tīmekļvietnē
Dati ir pieejami ePRS lietotnē, ievadot meklēšanas terminus vienā vai vairākos laukos vai izvēloties meklēšanas parametru nolaižamajā izvēlnē. Meklēšanas kritēriji var būt šādi: dati, daļa datu (vārds), vārda sākums. Portāls AJPES nodrošina pamata meklētājprogrammu, lai meklētu PRS ievadītās darījumdarbības struktūras / vienības, un meklēšanas līdzekli meklēšanai atbilstoši personai.
Kādi ir pieejamie meklēšanas kritēriji?
Pamata meklētājprogrammā datiem var arī piekļūt, ievadot meklēšanas terminus vienā vai vairākos laukos vai izvēloties meklēšanas parametru nolaižamajā izvēlnē (pilnu nosaukumu vai tā īso versiju, reģistrācijas numuru, nodokļu maksātāja numuru, adresi, aktīva / neaktīva struktūrvienība atbilstoši pamatdarbības kodam (saskaņā ar saimniecisko darbību standartklasifikāciju – SKD), Institucionālās jomas standartizētās klasifikācijas (SKIS) kodu vai juridisko formu). Meklēšanas kritēriji var būt šādi: dati, daļa datu (vārds), vārda sākums.
Personu meklētājprogramma pēc attiecīgo meklēšanas parametru ievadīšanas ļauj piekļūt datiem par personām, kas ir dibinātāji, partneri, uzraudzības iestādes pārstāvji vai locekļi saistībā ar jebkuru darījumdarbības reģistrā ievadītu vienību. Datiem par personām var piekļūt, ievadot personas vārda, uzvārda un personas koda, vārda, uzvārda un nodokļu maksātāja identifikācijas numura, kā arī vārda, uzvārda un dzīvesvietas adreses kombināciju. Juridisku personu gadījumā to dara, izmantojot uzņēmuma nosaukumu un uzņēmuma reģistrācijas numuru vai nodokļu maksātāja identifikācijas numuru.
Kā es varu saņemt dokumentus?
Bez maksas?
Saskaņā ar Likumu par publisku piekļuvi informācijai (Zakon o dostopu do informacij javnega značaja – ZDIJZ) pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt dokumentus, dokumentu norakstus, fotokopijas vai elektroniskus ierakstus. Iestādei, kad vien iespējams, ir jāsniedz publiska informācija elektroniskā veidā. Tomēr attiecībā uz publiskas informācijas atkalizmantošanu tai nav pienākuma a) piedāvāt konvertēšanu no viena formāta citā, b) sniegt izrakstus no dokumentiem, ja tas prasītu nesamērīgas pūles, nevis būtu vienkārša procedūra, vai c) pastāvīgi iegūt konkrētu informāciju tikai nolūkā to atkalizmantot citai iestādei vai citai personai.
Vai jāmaksā nodeva?
Par pieprasītās informācijas pieraksta, fotokopijas vai elektroniska ieraksta izsniegšanu iestāde var no pieteikuma iesniedzēja iekasēt maksu, lai segtu savas darbības izmaksas. Ekonomisku apsvērumu dēļ iestāde neiekasē maksu par informācijas sniegšanu, ja izmaksas nepārsniedz 20 EUR, ieskaitot PVN.
Kā es varu saņemt reģistra izrakstu, apliecinātu kopiju vai dokumentu norakstu?
Elektroniski izraksti no Slovēnijas Uzņēmumu reģistra (turpmāk — e-izraksti) ir pieejami bez maksas, izmantojot ePRS tīmekļa lietotni, kas pašlaik ļauj pašnodarbinātām personām un uzņēmumiem, kuri reģistrēti komercreģistrā, iegūt e-izrakstus.
Dekrētā par Tiesu reģistru cita starpā ir paredzēts, ka AJPES ir tiesības iekasēt nodevu par izraksta izdošanu saskaņā ar Tiesu reģistra likuma 48. un 48.a pantu. Nodevas apmērs ir noteikts Tiesu nodevu likumā (Zakon o sodnih taksah)
Cena, ko iekasē par Tiesu reģistra vai dokumenta veidlapas standarta izrakstu, ir atkarīga no izraksta lappušu skaita. Nodeva, kas piemērojama par Tiesu reģistra standarta izraksta turpmākas kopijas izdruku, ir jāmaksā ikvienam pieteikuma iesniedzējam, kurš vienlaikus vēlas saņemt vairākus tā paša izraksta eksemplārus. Maksu iekasē par otro eksemplāru un par katru nākamo eksemplāru, ja tāds ir. Maksa, ko iekasē par turpmākiem izdrukas eksemplāriem, ir atkarīga no attiecīgo lappušu skaita.
Reģistrācijas procedūra
Kā var uzsākt reģistrācijas procedūru (kā iesniegt pieteikumus reģistrā, dokumentu apliecināšana, pievienojamo dokumentu veidi)?
Klātienē
Pieteikumus par individuālā komersanta statusu var iesniegt SPOT reģistrācijas punktos. Priekšlikumus par uzņēmuma izveidi var iesniegt notāram. SPOT punktu un notāru saraksts ir pieejams SPOT portālā https://spot.gov.si/sl/portal-in-tocke-spot/tocke-spot-in-notarji/.
Iepriekš minētie procesi un dokumenti, kas attiecīgajai personai jāiesniedz reģistrācijas brīdī, ir izskaidroti SPOT portālā https://spot.gov.si/sl/poslovanje/ustanovitev-podjetja/.
Citas darījumdarbības struktūras, kas citā reģistrā reģistrētas pirms to iekļaušanas PRS, reģistrācijas iestādē jāievada galvenajā reģistrā. SPOT portālā https://spot.gov.si/sl/poslovanje/pravnoorganizacijske-oblike-in-nacini-opravljanja-dejavnosti/ ir izskaidrotas arī citu darījumdarbības struktūru reģistrācijas procedūras un nosacījumi, kas tām jāizpilda, pirms tās sāk noteiktu darbu.
Internetā
Pieteikumus individuālā komersanta statusa saņemšanai (reģistrācijai, izmaiņām, atcelšanai) un vienkāršas vienas personas sabiedrības ar ierobežotu atbildību reģistrācijas pieteikumus var iesniegt, izmantojot SPOT portālu: https://spot.gov.si/sl/e-postopki-in-storitve/seznam-e-postopkov-in-storitev-na-portalu-spot/.
Kā pieteikumus pārskata?
Pēc tam, kad SPOT punkta darbinieki un notāri no pieteikuma iesniedzēja ir saņēmuši nepieciešamo informāciju un dokumentus, tie ievada pieteikuma iesniedzēja reģistrācijas pieteikumu PRS vai priekšlikumu iekļaušanai Tiesu reģistrā SPOT sistēmā. Administratīvā procesa ietvaros AJPES amatpersonas pieņem lēmumu par individuālā komersanta statusa reģistrāciju saskaņā ar Likumu par Slovēnijas Uzņēmumu reģistru. Tad AJPES pieņem oficiālu lēmumu.
Reģistra tiesa pieņem lēmumu par struktūrām, kurām nepieciešams ieraksts uzņēmumu reģistrā, pamatojoties uz Tiesu reģistra likumu; pēc tam tā izdod lēmumu par šādu reģistrāciju. Pamatojoties uz iepriekš minēto lēmumu, AJPES piešķir reģistrācijas numuru uzņēmumam, pamatojoties uz pamatdarbības kodu un SKIS kodu.
Ja tiek reģistrēta cita darbības struktūra, kas iepriekš reģistrēta citā primārajā reģistrā, AJPES reģistrē šo struktūru PRS, pamatojoties uz reģistrācijas struktūras izdotu aktu un reģistrācijas PRS pieteikumu, un izsniedz subjektam reģistrācijas apliecību.
Reģistrācijas tiesiskās sekas
Ierakstu sekas trešām personām saskaņā ar Direktīvas (ES) 2017/1132 17. pantu
Saskaņā ar Tiesu reģistra likuma 8. pantu individuālo datu ievadīšanai Tiesu reģistrā ir tiesiskas sekas attiecībā uz trešām personām no dienas, kad minētā informācija ir publicēta Tiesu reģistrā. Katrs ieraksts Tiesu reģistrā un informācija par dokumentu iesniegšana ir jāpublicē AJPES tīmekļvietnes lapās, kas paredzētas ierakstu publicēšanai Tiesu reģistrā.
Struktūra, kas iesniedz reģistrācijas pieteikumu, tiesvedībā pret trešo personu var atsaukties uz reģistrēto informāciju un uz to dokumentu saturu, ar kuriem pamatoti ieraksti Tiesu reģistrā vai kuri ir jāiesniedz publicēšanai Tiesu reģistrā, bet tikai pēc tam, kad šī informācija vai ziņas par dokumentu iesniegšanu Tiesu reģistrā ir publicētas AJPES tīmekļvietnes lapās, kas paredzētas ierakstu Tiesu reģistrā publicēšanai, izņemot gadījumus, kad ir pierādījumi par to, ka trešā persona zināja par šo informāciju vai šo dokumentu saturu.
Neviena struktūra nevar apgalvot, ka no dienas, kad AJPES tīmekļvietnes lapās, kas paredzētas ierakstu Tiesu reģistrā publicēšanai, ir publicēta konkrēta informācija vai ziņas par dokumenta iesniegšanu Tiesu reģistrā, tā nav zinājusi par šo informāciju vai to dokumentu saturu, uz kuru pamata šī informācija tika ievadīta, vai par Tiesu reģistrā iesniegtā dokumenta saturu.
Tomēr, ja reģistrācijas subjekts ir veicis juridiskas darbības 15 dienu laikā pēc ieraksta publicēšanas Tiesu reģistrā AJPES tīmekļvietnes lapās, kas paredzētas ierakstu Tiesu reģistrā publicēšanai, trešā persona var apgalvot, ka tā nav zinājusi par ievadīto un publicēto informāciju vai dokumentu saturu, ja tā var pierādīt, ka tā nezināja un nevarēja zināt par attiecīgo informāciju vai dokumentiem.
Tiesiskos darījumos nevienai pusei, kas paļaujas uz Tiesu reģistrā ievadīto informāciju, nebūs nelabvēlīgas tiesiskās sekas.
Pamatojoties uz Tiesu reģistra likuma 49.b pantu, uzņēmumu reģistru savstarpējās savienojamības sistēma nodrošina piekļuvi datiem un to grozījumiem attiecībā uz:
- pilnsabiedrībām (družba z neomejeno odgovornostjo);
- komandītsabiedrībām (komanditna družba);
- sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (družba z omejeno odgovornostjo);
- akciju sabiedrībām (delniška družba);
- akciju komandītsabiedrībām (komanditna delniška družba);
- Eiropas akciju sabiedrībām;
- ekonomisko interešu grupām;
- Eiropas ekonomisko interešu grupām;
- kooperatīviem;
- Eiropas kooperatīviem;
- institūtiem;
- institūtu grupām;
- citām juridiskām personām, attiecībā uz kurām likums paredz, ka tās ir jāreģistrē Tiesu reģistrā;
- komercsabiedrības filiālēm;
- ārvalstu sabiedrību filiālēm;
- pārējo iepriekš minēto juridisko personu daļām, kā arī
- dalībvalstu uzņēmumu filiālēm,
kas reģistrētas Tiesu reģistrā.
Piekļuve tiek nodrošināta arī:
- akciju sabiedrību, komandītsabiedrību, Eiropas akciju sabiedrību statūtiem vai komandītsabiedrību līgumiem, t. sk. grozīto statūtu vai statūtu ar notāra apliecību konsolidētajam tekstam;
- galīgajiem tiesas nolēmumiem, ar ko kapitālsabiedrība tiek atzīta par likvidētu;
- pārrobežu apvienošanās noteikumu projektam, (ZGD-1 622.e pants), pārrobežu sadalīšanas (ZGD-1 638.e pants) un pārrobežu reorganizācijas (ZGD-1 61.e pants) noteikumu projektam kopā ar pievienotajiem dokumentiem, kas iesniegti Tiesu reģistrā publicēšanas nolūkā;
- tiesas apliecinājumiem par to, ka attiecībā uz pārrobežu apvienošanos (ZGD-1 622.k panta 7. punkts), pārrobežu sadalīšanu (ZGD-1 638.k panta 7. punkti) un pārrobežu reorganizāciju (ZGD-1 661.j panta 7. punkts) ir izpildīti visi nosacījumi un ka visi juridiskie uzdevumi un gada pārskati ir sagatavoti un iesniegti pareizi.
Piekļuvi var piešķirt arī dokumentiem, ar kuriem pamatoti datu ieraksti un kuri saskaņā ar tiesību aktiem ir jāpublicē aģentūras tīmekļvietnes lapās, kas paredzētas oficiālām publikācijām. Piekļuve iepriekšējā punktā minētajiem datiem un dokumentiem ir jādod, pamatojoties uz meklēšanas pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar portāla noteikumiem un tehniskajām prasībām, izmantojot Eiropas e-tiesiskuma portāla elektroniskās piekļuves punktu kā daļu no uzņēmumu reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas.
Neatbilstības starp reģistra ierakstu un tā publikāciju
Šādu neatbilstību nav.
Kurš ir atbildīgs par ierakstu pareizību?
Uzņēmēji un reģistrācijas struktūras gadījumos, kad AJPES nav reģistrācijas struktūra, atbild par savlaicīgu informēšanu par izmaiņām PRS ievadītajos datos. Kā PRS operators AJPES ir atbildīga par tās norādīto datu precizitāti, par PRS pārvaldību un darbību, kā arī par publiski pieejamo PRS datu nosūtīšanu un to publicēšanu tīmekļa portālā.
Datu aizsardzības procedūras
Procedūras saistītas ar datu subjekta tiesībām attiecībā uz viņa personas datu publicēšanu un glabāšanu
Juridiskais pamats personas datu ievadīšanai un publicēšanai Slovēnijas Uzņēmumu reģistrā ir likums, kas attiecas uz to subjektu juridiskajām formām, kuriem piemēro reģistrāciju (ZPRS-1, ZGD-1, ZSReg, ZGos u. c.). Glabāšanas termiņi ir noteikti klasifikācijas shēmā (Načrt klasifikacijskih znakov) saskaņā ar Dekrētu par administratīvajām darbībām (Uredba o upravnem poslovanju) un termiņiem, kas piemērojami personas datu aizsardzības jomā.
Ikviena persona, izmantojot AJPES tīmekļa portālā pieejamo veidlapu, var lūgt darīt tai zināmus tās personas datus. Veidlapu nosūta uz adresi gdpr@ajpes.si. Noteiktos apstākļos personas var lūgt grozīt savus personas datus. Ikviena persona, kas uzskata, ka tās personas dati tiek apstrādāti nelikumīgi, var iesniegt sūdzību informācijas komisāram (Informacijski pooblaščenec).